Ekonomikas ministrs: Par valsts atbalsta saņemšanu “zaļās” enerģijas ražošanā

Ekonomikas ministrs Artis Kampars parakstījis un iesniedzis saskaņošanai ar citām ministrijām grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.198 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, pēc būtības piedāvājot jaunus noteikumus valsts atbalsta saņemšanai “zaļās” enerģijas ražošanā. Iecerēts, ka valdībā šos jaunos noteikumus izskatīs nākamnedēļ.

“Pēc vairāku nedēļu darba, diskusijām ar “zaļās” enerģijas ražošanā iesaistītajām organizācijām, asociācijām, pašiem uzņēmējiem un zemniekiem mēs nākam klajā ar būtībā jauniem noteikumiem, kā valsts atbalstīs “zaļās” enerģijas ražošanu,” teica A.Kampars.

Ministrs norādīja, ka visi lēmumi ir pieņemti atklātās diskusijās un pretēji publiski izskanējušai informācijai viņam nav nekādu saistību ar kādu no “zaļās” enerģijas ražotājiem. “Es dienu no dienas tiekos ar ļoti daudziem un dažādiem cilvēkiem, lai uzklausītu pēc iespējas dažādus viedokļus, argumentus un faktus. Tomēr savā darbībā vados pēc vienas mērauklas – sabiedrības interesēm,” uzsvēra A.Kampars.

Grozījumu projektā piedāvāts vidēji par 30% samazināt cenu elektroenerģijai, kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā izmantojamiem atjaunojamo energoresursu veidiem (vēja, biogāzes, ūdens caurteces) un kuru saskaņā ar likumu obligātā iepirkumā ir jāiepērk valsts AS “Latvenergo”. Piemēram, pašlaik vēja elektrostacijā saražotā elektroenerģija “Latvenergo” jāiepērk par 9,15 līdz 12,93 santīmiem par kilovatstundu (kWh), taču pēc jaunajiem noteikumiem cena būs no 6,78 līdz 9,58 santīmiem par kWh. Attiecīgi mazajās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas cena – no pašreizējiem 11,99 līdz 15,41 santīmam par kWh, pēc jaunajiem noteikumiem – 10,83 līdz 13,92 santīmi par kWh, biogāzes stacijās – no pašreizējiem 18,62 līdz 21,88 santīmiem par kWh, pēc jaunajiem noteikumiem – no 11,96 līdz 14,23 santīmiem par kWh.

Cena, par kādu “Latvenergo” iepērk elektroenerģiju no konkrētā elektroenerģijas ražotāja, tiek noteikta, izmantojot speciālas formulas.

Tāpat jaunie noteikumi paredz papildu kvotas obligātam elektroenerģijas iepirkumam no biogāzes saražotajai elektroenerģijai uz jau minētā cenu samazinājuma un elektroenerģijas jaudu pārdales jeb obligātā elektroenerģijas iepirkuma kvotu pārdales no citiem atjaunojamo energoresursu veidiem rēķina, radot papildu jaudas no biogāzes ražotajai elektroenerģijai 40 MW apjomā.

Noteikumu projektā paredzēts ieviest daudz stingrākus kontroles pasākumus, kas dos tiesības ministrijai anulēt piešķirtās kvotas elektroenerģijas ražošanai. Tās varēs anulēt, ja sešu mēnešu laikā no kvotas saņemšanas brīža ministrijai netiks iesniegts apstiprinājums par finansējuma pieejamību projekta īstenošanai; ja septiņu mēnešu laikā no kvotas saņemšanas brīža nebūs saņemta būvatļauja elektrostacijas celtniecības uzsākšanai; ja 12 mēnešu laikā no kvotas piešķiršanas brīža nebūs sākta elektrostacijas celtniecība; ja gada periodā, kopš sākta elektroenerģijas ražošana, obligātajā iepirkumā netiks pārdots elektroenerģijas apjoms, kas atbilst vismaz 90% no kvotā paredzētās jaudas. Visos gadījumos gan būs iespējams pagarināt šos kontroles termiņus, ja kavējumam būs bijuši objektīvi iemesli, ko uzņēmējs varēs pierādīt vai arī ministrija to savās pārbaudēs varēs konstatēt.

Sandris Sabajevs, ministra padomnieks