Zemkopības ministrija: Par administratīvā sloga atvieglošanu lauksaimniekiem

Zemkopības ministrija (ZM), strādājot pie budžeta grozījumiem, sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem vairākos normatīvajos aktos par izmaiņām nodokļu likumdošanā un pavaddokumentu noformēšanā.

 “Īstenojot mūsu kopīgi sagatavotos priekšlikumus, tiks samazināts administratīvais slogs lauksaimniekiem, jo nebūs vairs nepieciešamības pēc tik daudziem dokumentiem. Turklāt tiks likvidētas vairākas formālas prasības un atvieglots tiešais ražošanas process, kā arī samazināsies lauksaimnieku izmaksas,” skaidro ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.

Priekšlikumu projekti izstrādāti likumos “Par akcīzes nodokli”, “Par pievienotās vērtības nodokli”, “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par nekustamā īpašuma nodokli” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Tā, piemēram, priekšlikumos paredzēta akcīzes nodokļa atmaksas apmēra palielināšana dīzeļdegvielai lauksaimniekiem no 100 litriem par hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra uz 120 litriem par hektāru. Tāpat plānots ieviest akcīzes nodokļa kompensāciju, kura izlietota noteiktiem mežsaimnieciskajiem darbiem.

Savukārt, atjaunojot no likuma par pievienotās vērtības nodokli izslēgto normu piemērot samazināto nodokļa likmi 10% apmērā malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem, tiktu veicināts Latvijas vietējo un atjaunojamo energoresursu patēriņš iekšzemē. Tādējādi uzlabotos kopējā vietējo atjaunojamo energoresursu bilance valstī.

Ierosinās arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, no pašreiz noteiktajiem 10 latiem par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru taksācijas gadā palielināt uz 30 latiem.

Tāpat ierosinās gada apliekamajā ienākumā neietvert un ar nodokli neaplikt ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kā arī ogu un augļu lasīšanas.

Izstrādāts priekšlikums neformēt attaisnojuma dokumentus (iekšējās pavadzīmes), lai transportētu lauksaimniecības produkciju starp struktūrvienībām, līdz ar to atvieglojot pavaddokumentu kārtošanu lauksaimniekiem, jo pašreiz, piemēram, ražas novākšanas laikā ir jābūt dokumentam par katru no lauka līdz kaltei aizvesto graudu kravu.

Esošā pievienotās vērtības nodokļa samaksas kārtība apdraud uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu plūsmu, jo pievienotās vērtības nodoklis bieži vien ir jāsamaksā, pirms rēķins tiek apmaksāts, arī gadījumos, kad nauda par preci vai pakalpojumu vēl nav saņemta. Rēķinos norādītās pievienotās vērtības nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas kā priekšnodoklis pēc preču vai pakalpojuma un nodokļu rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā.

A.Lapiņš uzsver: “Ja tiks mainīta šā nodokļa samaksas kārtība, uzņēmumiem palielināsies pieejamie apgrozāmie līdzekļi, ko varēs izmantot uzņēmuma darbības nodrošināšanai, un uzņēmumi nekļūs par nodokļu parādniekiem. Tātad uzņēmēji vairāk laika, cilvēku un finanšu resursu varēs veltīt uzņēmumu darbības stabilizēšanai un attīstībai.” Īstenojot šīs izmaiņas, daļējs atslogojums un izmaksu ietaupījums paredzams arī administrējošām institūcijām, jo samazināsies kontrolējamo dokumentu apjoms.

Zemkopības ministrijas ziņojuma projektā par administratīvā sloga samazināšanu norādīts, ka plānotie pasākumi, kuru budžeta ietekme lēsta kā negatīva, sekmēs ekonomisko aktivitāti lauksaimniecības sektorā un, vērtējot ilgtermiņā, dos pozitīvu rezultātu, jo, palielinot kompensāciju apjomu akcīzes nodoklim, palielināsies aktivitāte sektorā un attiecīgi pieaugs arī pievienotās vērtības un citu saistīto nodokļu maksājumi.

Šos ierosinājumus likumos, kas skar arī lauksaimniecisko darbību, ZM iesniegusi Finanšu ministrijai, kura gatavo priekšlikumus budžeta grozījumiem nodokļu likumdošanā. Atbilstoši savai kompetencei ZM arī sagatavos grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa