Par Latvijas Republikas ārlietu ministra tikšanos ar Spānijas Karalistes ārlietu un sadarbības lietu ministru Rīgā 6.maijā

6.maijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Spānijas Karalistes ārlietu un sadarbības lietu ministru Migelu Anhelu Moratinosu, kurš Latvijā ieradies Spānijas karaļa valstsvizītes ietvaros.

Sarunas laikā M.Riekstiņš un M.A.Moratinoss pārrunāja valstu divpusējās aktualitātes un sadarbības padziļināšanu, atzinīgi novērtējot politisko dialogu.

Runājot par Latvijas un Spānijas ekonomiskās sadarbības intensificēšanu, M.Riekstiņš atzīmēja, ka kopš Latvija 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai, abu valstu kopējais tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis trīs reizes, Latvijas eksports savukārt piecas reizes.

M.Riekstiņš un M.A.Moratinoss pārrunāja pašreizējās Spānijas prezidentūras Eiropas Padomē norisi, tostarp gaidāmo Eiropas Padomes 60.gadadienas ministru komitejas sanāksmi 11.–12.maijā Madridē. Ministri pārsprieda arī prioritātes saistībā ar tuvojošos Spānijas prezidentūru Eiropas Savienībā 2010.gada pirmajā pusē. Ministri bija vienisprātis, ka Lisabonas līguma īstenošana būs viens no lielākajiem prezidentūras izaicinājumiem. Latvijas un Spānijas ārlietu ministri izteica cerību, ka Čehijas Senāts ratificēs Lisabonas līgumu.

M.Riekstiņš atzīmēja, ka Spānijas gaidāmās prezidentūras laikā sagaidām atbalstu ES austrumu kaimiņu tuvināšanai, turpinot īstenot Austrumu partnerības projektus. Ministri pārrunāja arī Austrumu partnerības inaugurācijas samitu, kas norisināsies 7.maijā Prāgā. M.Riekstiņš atzīmēja, ka samits būs vēsturiski nozīmīgs politisks pasākums, kurā pirmo reizi šādā formātā tiksies ES dalībvalstis un politiķi no Austrumeiropas un Dienvidkaukāza partnervalstīm.

Tāpat ministri pārrunāja diplomātu stažēšanās iespējas Spānijas prezidentūras laikā. “Diplomātu pieredzes apmaiņa ir būtiska, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES 2015.gadā, kas dotu pienesumu ārlietu dienesta darbinieku profesionālajai izaugsmei,” uzsvēra M.Riekstiņš.

Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta valstu sadarbībai reģionālajos formātos. M.A.Moratinoss atzinīgi novērtēja Baltijas jūras valstu padomes sadarbības formātu, paužot gatavību piedalīties novērotājvalsts statusā un uzsverot Vidusjūras reģiona sadarbības pieredzes nozīmi.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Latvijas ārlietu ministra un Spānijas ārlietu ministra kopīgajā preses konferencē 2009.gada 6.maijā

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš: Mēs ar Spānijas ārlietu ministru šorīt izmantojām iespēju, lai pārrunātu mūsu valstu divpusējās attiecības, kuras, kā varat spriest pēc fakta, ka pie mums vizītē ir ieradies karalis, attīstās ļoti pozitīvā gaisotnē. Mēs runājām par tēmām, kas šobrīd ir aktuālas Eiropas Padomē, kur Spānija šobrīd ir prezidējošā valsts. Diskutējām par nākamā gada notikumiem, jo 2010.gada sākumā Spānija pārņem prezidentūru Eiropas Savienībā. Mēs nospraudām zināmus sadarbības plānus, gatavojoties šai prezidentūrai, – lai tā būtu maksimāli veiksmīga. Runājām par mūsu sadarbību citos Eiropas Savienības jautājumos, piemēram, austrumu partnerība – attiecības ar tām valstīm, ar kurām rītdien Eiropas Savienība uzsāk jaunu sadarbības formātu “austrumu partnerība” – ar Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu un trīs Kaukāza valstīm. Mēs apmainījāmies arī ar viedokļiem par sadarbību dažādās Apvienoto Nāciju institūcijās.

Spānijas Karalistes ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss: Pateicos valsts iedzīvotājiem un valsts pārstāvjiem par to, ka viņi tik labi mūs uzņēma mūsu pirmajā vizītē šajā valstī. Tas ir jauns posms divpusējā sadarbībā starp Latviju un Spāniju. Gribu izteikt pateicību un gandarījumu par mūsu divpusējām pārrunām, ka esam nolēmuši intensificēt mūsu politiskos kontaktus.

Abu ārlietu ministru tikšanās laikā apspriedām mūsu valstu stratēģiju nākamā gada laikā, kad Spānija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Pārrunājām Latvijas un Spānijas diplomātu sadarbību. No Ārlietu ministrijas puses gribu pateikties par sapratni, ka abas mūsu valstis vēlas sasniegt kopīgus mērķus. Mēs pārrunājām ekonomiskos jautājumus, divpusējos jautājumus, tirdzniecības jautājumus, jautājumus par spāņu valodas apgūšanu Latvijā, jautājumus kultūras un valodas jomā. Kā atzīmēja mans labs draugs Māris Riekstiņš, nākamajā tikšanās reizē, kas būs veltīta Eiropas Padomes 60 gadu jubilejai, mēs arī apspriedīsim jautājumus, kuri ir svarīgi abām pusēm. Mēs runājām arī par rītdienas tikšanās, kas notiks Prāgā, plānu.

Gribu izteikt visdziļāko pateicību Latvijas valdības pārstāvjiem un Latvijas tautai par uzņemšanu.

Jautājums: Jautājums, kas šobrīd satrauc ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli, protams, ir ekonomiskā krīze. Daudzām valstīm ir jāsamazina savi izdevumi. Diemžēl arī ārlietu dienestu skar samazinājumi. Sakiet, ministru kungi, kādu jūs saredzat turpmāko ārlietu dienesta darbību, sevišķi Latvijā, ja tiek runāts par to, ka budžeta samazinājums varētu sasniegt pat četrdesmit procentus?

M.Riekstiņš: Domāju, ka neatklāšu jums ko jaunu, sakot to, ko esmu teicis jau vairākas reizes. Manā ieskatā valsts ārlietas, diplomātiskais dienests ir viena no fundamentālām pazīmēm, kas atšķir suverēnu, neatkarīgu valsti no veidojumiem, kas vēl tikai cenšas iegūt starptautisku atzīšanu. No šāda viedokļa raugoties, mēs, valdībā kopā strādājot pie tālākiem budžeta samazinājumiem, kas nepieciešami, lai stabilizētu finanšu situāciju, raugāmies arī, kādā veidā veikt samazinājumus, lai neapdraudētu šā dienesta profesionalitāti un darbotiesspēju ilgtermiņā. Arī šodien mēs ar spāņu kolēģiem runājām par Eiropas Savienības prezidentūru. Latvijai šī prezidentūra būs jāuzņemas 2015.gadā. Kādam tas var šķist ļoti tālu esam, bet tas nav tālu – tas ir tepat, pēc dažiem gadiem –, un mums visiem – valdībā un Saeimā, kas pieņems lēmumu, – jābūt pārliecībai, ka Latvija šo prezidentūru veiksmīgi novadīt var tikai tad, ja tai būs profesionāli sagatavoti pārstāvji, diplomāti, kas strādās ne tikai Briselē, bet arī Eiropas Savienības galvaspilsētās. Tā ka diskusijas par budžeta galējiem samazinājumiem nav beigušās. Piektdien valdībā būs kārtējā sēde. Man ir bijušas vairākas sarunas par šo tematu gan ar premjerministru, gan citos formātos – tā ka es joprojām esmu pārliecības pilns, ka tas kompromisa risinājums, ko varēsim piedāvāt Latvijas diplomātiskajam dienestam, būs sabalansēts modelis – sabalansējot nepieciešamību samazināt izdevumus valsts pārvaldē vispār un tomēr spējot kvalitatīvi izpildīt svarīgās Ārlietu ministrijas funkcijas.

M.A.Moratinoss: Krīzes laikā Ārlietu ministrija turpina strādāt kā dinamiska ministrija. Ļoti svarīgi ir iziet no krīzes. Ļoti svarīgi, lai globālās krīzes pazīmes neietekmētu Ārlietu ministrijas darbu. Mums pret globālo krīzi jācīnās ar mūsu līdzekļiem. Mums – Ārlietu ministrijai – galvenokārt jāgarantē Spānijas interešu pārstāvniecība gan pasaulē, gan citu valstu vēstniecībās. Mums jāīsteno aktīva ārlietu politika, lai meklētu iespējas mūsu ekonomikas ekspansijai un veiksmīgai uzdevumu pildīšanai.

Jautājums: Ko jūs domājat par to, ka Krievijas Ārlietu ministrija ir aizliegusi importēt cūkgaļu no Spānijas sakarā ar iespējamo cūku gripas epidēmiju?

M.Riekstiņš: Manā ieskatā šis ir apliecinājums tam, ka tādas situācijas, kāda patlaban ir vērojama ar tā saukto cūku gripu, diemžēl tiek izmantotas arī tirgus aizsargāšanas mērķiem. Kā mēs labi zinām, zinātniski ir pateikts, ka šis vīruss netiek nodots ar attiecīgo gaļas produktu izmantošanu – tas tiek pārnēsāts pilnīgi citā veidā. Mēs savā agrāko gadu pieredzē esam saskārušies ar līdzīgām situācijām, kad vienam vai otram Latvijas produktam tiek uzliktas, mūsuprāt, nepamatotas barjeras tirdzniecības darījumiem. Domāju, šajā gadījumā varam runāt par to, ka tiek izveidotas barjeras, kurām pamatojums nav atrodams ne starptautiskos tirdznieciskos līgumos, ne zinātniskos pētījumos.

M.A.Moratinoss: Vakar paziņoju medijiem, ka man bija iespēja šo jautājumu telefoniski pārrunāt ar ārlietu kolēģi no Krievijas, lai izteiktu savu uztraukumu, jo ne no Pasaules veselības organizācijas, ne no citām iestādēm nav apstiprināts nekāds iemesls, lai ierobežotu gaļas un citu Spānijas cūkgaļas produktu importu uz Krieviju. Es izteicu vēlmi šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, uzaicinot to pārbaudīt, – lai pēc 3.maija varētu atgriezties pie iepriekšējās lietu kārtības. Mēs ļoti vēlamies atrisināt šo jautājumu pēc iespējas ātrāk, iesaistot tā risināšanā tehniskos darbiniekus, lauksaimniecības speciālistus un vides speciālistus. Mūsu speciālistu grupa gatavojas doties uz Maskavu, lai sekmētu pozitīvu jautājuma atrisināšanu, lai Spānijas produktus varētu eksportēt uz Krieviju bez jebkādiem ierobežojumiem.

Sandra Apele (“LV”),
pēc Ārlietu ministrijas audioieraksta