Par Viņa majestātes Spānijas karaļa valstsvizīti Latvijas Republikā 5.-6.maijā

Valsts prezidenta Valda Zatlera tosts svinīgajās vakariņās par godu Viņa majestātei Spānijas karalim Huanam Karlosam I un karalienei Sofijai Rīgā 2009.gada 5.maijā:

Majestātes! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un patiess prieks šajās pavasara dienās pirmo reizi mūsu abu valstu diplomātisko attiecību vēsturē sveikt Spānijas Karalistes valsts galvu karali Huanu Karlosu I un dzīvesbiedri karalieni Sofiju valstsvizītē Latvijā. Jūsu majestāte, es ļoti priecājos par jūsu un karalienes Sofijas izrādīto augstāko apliecinājumu mūsu valstu labajām attiecībām un plaukstošajam dialogam.

Majestātes!

Mūs vieno ciešas draudzības un sadarbības saites. Tām pamats likts 1921.gada pavasarī, kad Spānija atzina Latvijas neatkarību, kā arī nedaudz vēlāk, kad Rīgā tika atvērta Spānijas vēstniecība.

Pēc Otrā pasaules kara Latvija uz piecdesmit gadiem tika vardarbīgi nošķirta no Eiropas. Joprojām ar pateicību atceramies, ka Spānija nekad neatzina Latvijas iekļaušanu PSRS.

Majestātes!

Spānija ar tās bagāto un daudzveidīgo vēstures un intelektuālo mantojumu, kultūru, dabu un literatūru vienmēr ir vilinājusi latviešus. Jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijas sabiedrība iepazinās ar ievērojamāko spāņu literātu un domātāju – Migela Servantesa de Saavedras, Migela de Unamuno un Hosē Ortegas i Gaseta – darbiem. Tulkoti ir arī Federiko Garsijas Lorkas, Rafaela Alberti un Gustavo Adolfo Bekera darbi.

Spāņu kultūras loma Latvijā nostiprinās – aizvien vairāk cilvēku Latvijā izmanto iespēju apgūt spāņu valodu, mācīties spāņu dejas un studēt Spānijas kultūru, tā veicinot savstarpējo izpratni starp mūsu tautām. Tikko notikušajā Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā viens no galvenajiem notikumiem bija spāņu grupas “Nuevo Ballet Espanol” uzstāšanās, ko ar sajūsmu noskatījās publika Rīgā un Preiļos.

Arī Spānijas skatītājiem ir bijusi iespēja iepazīties un novērtēt latviešu mākslu. Ar panākumiem notikušas Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālās operas un Latvijas labāko mūziķu viesizrādes Spānijā. Patiesi lepojamies ar pianista Vestarda Šimkus spīdošo uzvaru Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā.

Latviju un Spāniju tuvina regulāri tiešie aviosakari starp Rīgu un Barselonu. Katru gadu vairāki desmiti tūkstošu ceļotāju no Latvijas bauda Spānijas viesmīlību, un interesentiem no Spānijas ir iespēja apmeklēt Latviju, lai baudītu daudzveidīgās tūrisma iespējas vai veidotu biznesa sakarus.

Spānija ir svarīga Latvijas ekonomiskā partnere. Īpaša ekonomiskās sadarbības intensitāte ir attīstījusies pēdējo gadu laikā – mūsu tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis trīs reizes. Tieši šajā ekonomisko grūtību laikā jāmeklē iespējas padziļināt Latvijas un Spānijas sekmīgo sadarbību ekonomikā. Tas ir mūsu kopīgais šābrīža uzdevums.

Majestātes!

Šajās dienās Latvija svin piekto gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Arī Spānijas sniegtais atbalsts ir palīdzējis šim vēsturiskajam notikumam īstenoties. Nākamā gada pirmajā pusē Spānija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts un Latvija darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Spāniju šā atbildīgā uzdevuma veikšanā.

Viena no Eiropas Savienības dalībvalstu prioritātēm ir kopīgas enerģētikas politikas veidošana. Šajā jomā Latvijas un Spānijas sadarbība ir sekmīgi attīstījusies, un ceru uz tās veiksmīgu paplašināšanu nākotnē.

Majestātes!

Nākotnes izaicinājumu pārvarēšanā vislielākā loma būs mūsu kopīgajām vērtībām, ideāliem un solidaritātei. Esmu pārliecināts, ka Latvijas un Spānijas izpratne par sadarbības un integrācijas nozīmi Eiropā dos papildu impulsu mūsu valstu vēl intensīvākam, daudzveidīgākam un ciešākam dialogam.

Es uzsaucu šo tostu jums, Jūsu majestātes, par jūsu veselību un laimi, par Spānijas un Latvijas tautu draudzību un mūsu valstu uzplaukumu!

Majestades! Quisiera hacer un brindis a su salud, y por su felicidad, por la amistad entre los pueblos de Letonia y España y por la prosperidad de nuestros países!

Viņa majestātes Spānijas karaļa Huana Karlosa I uzruna Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkotajās svinīgajās vakariņās Rīgā 2009.gada 5.maijā:

Prezidenta kungs!

Šī valstsvizīte mums ļauj atzīmēt mūsu valstu savstarpējās attiecībās sasniegto augsto līmeni un paust abpusēju vēlmi attīstīt tās arī turpmāk.

Es izsaku lielu pateicību par jūsu laipno ielūgumu, augstsirdīgajiem vārdiem un patieso vēlmi paplašināt sadarbību ar Spāniju.

Jau ilgāku laiku mēs vēlējāmies īstenot šo valstsvizīti, lai paustu solidaritāti un cerības saistībā ar Latvijas nākotni.

Jo īpaši mani priecē tas, ka šodien mēs abi ar karalieni atrodamies galvaspilsētā ar tik dziļām vēsturiskām saknēm. Pilsētā, kuras ēkas ar izcilu daili atspoguļo dažādos arhitektūras stilus, kas ir veidojuši šo galvaspilsētu kā iedvesmas cienīgu avotu citām Baltijas un Eiropas pilsētām.

Viduslaiku Rīga, Rīga kā Hanzas savienības un tirdzniecības pilsēta, jūgendstila Rīga un mūsdienu modernā Rīga   tās visas saplūst saskanīgā ainā, kas rāda, ka vēstures gaitā šī pilsēta ir kalpojusi kā dinamiskuma un strādīguma paraugs.

Spānija ar interesi un prieku ir sekojusi Latvijas modernizācijas un pārmaiņu ceļam.

Tāpat mēs novērtējam un saprotam jūsu valsts ieguldījumu Latvijas mazākumtautību jautājumu risināšanā un uzticamies uzsāktajam integrācijas procesam, kas pamatojas minoritāšu pamattiesību respektēšanā.

Prezidenta kungs!

Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā un NATO ir kalpojusi kā būtisks faktors, lai mūsu valstu starpā izveidotos tuvākas attiecības.

Tomēr nosacītais Spānijas–Latvijas divpusējo attiecību īslaicīgums neaizēno mūsu valstu agrākās saites.

Dažas no tām ir ļoti senas. Piemēram, Turaidas pils ekspozīcijā izstādītais Galīsijas gliemežvāks, kas piederējis kādam viduslaiku ceļiniekam, kurš bija devies svētceļojumā uz Santjāgo de Kompostelu, parāda to, kā tā laika Livonijas teritorijā bija izveidojies viens no Santjāgo ceļa ziemeļu atzariem.

Rīgā dzīvoja un gāja bojā spāņu diplomāts un novelists Anhels Ganivets, kas kā Spānijas ģenerālkonsuls deva lielu ieguldījumu mūsu tautu kultūras saišu stiprināšanā.

Tāpat divdesmitajā gadsimtā Latvijas hispānisti kultivēja kultūras procesa apmaiņu. Es runāju par tādām personībām kā Konstantīns Raudive, kas bija Salamankas universitātes students un spāņu dižgaru Unamuno, Ortegas un Gaseta draugs, kā arī daudzu spāņu literatūras klasikas darbu, tajā skaitā “Dona Kihota”, tulkotājs.

Šodien spāņu kultūra Latvijā piedzīvo lielu pacēlumu, un man ir prieks pārliecināties par Latvijas iedzīvotāju lielo interesi par Spānijas kultūru, kā arī par spāņu valodu – vienu no izplatītākajām valodām pasaulē.

Prezidenta kungs!

Beidzamajos gados mēs esam attīstījuši Spānijas un Latvijas attiecības visās jomās.

Ja arī turpmāk spēsim šīs attiecības izlēmīgi pilnveidot, mums pavērsies lieliskas nākotnes perspektīvas.

Runājot par ekonomiku, jau 2004.gadā notika nozīmīgs Spānijas un Latvijas uzņēmēju divpusējais forums ar mērķi veicināt ekonomisko sadarbību. Kopš tā laika esam piedzīvojuši nozīmīgus sasniegumus.

Rīt mēs kopīgi atklāsim vismodernāko termoelektrocentrāli Baltijā, kuras celtniecību nesen pabeidza liels Spānijas uzņēmums.

Arī daudzi citi mūsu valsts un īpaši tekstila nozares uzņēmumi ir nostabilizējušies Latvijā ar skaidru mērķi te palikt un darboties. Tāpat ir izveidojusies abpusēja un pieaugoša tūristu apmaiņa, kas ir būtisks nosacījums valstu savstarpējo attiecību progresam un dziļākai iepazīšanai.

Daži latvieši no jauna dodas svētceļojumā uz Santjāgo de Kompostelu. Citi ir iepazinušies ar Spānijas pilsētām, ar mūsu bagāto un daudzveidīgo vēsturisko un kultūras mantojumu vai arī ar saules pielietajām pludmalēm Kanāriju salās.

Prezidenta kungs!

Latvija un Spānija ir no jauna satikušās Eiropas Savienībā un NATO. Mēs apzināmies, cik svarīga Latvijai ir šī transatlantiskā savienība.

Ņemot vērā savu vēsturisko saistību ar Ameriku, Spānija vienmēr ir atbalstījusi attiecību stiprināšanu starp abiem kontinentiem.

Eiropas Savienība, par kuras prezidējošo valsti Spānija kļūs 2010.gada pirmajā semestrī, ir sniegusi daudzas iespējas auglīgam, kopīgam darbam. Eiropas Savienība ir ne tikai miera, labklājības un attīstības, bet arī brīvības un taisnīguma, cilvēktiesību ievērošanas un pilsoņu līdztiesības zona.

Ievērojot mūsu interesi par lielajiem ar Baltijas jūru saistītajiem jautājumiem, Spānija pateicas Latvijai par tās sniegto atbalstu, lai mūsu valsts varētu iestāties Baltijas jūras valstu padomē novērotāja statusā.

Kopumā gan divpusējo, gan eiroatlantisko, gan Eiropas Savienības un daudzpusējo attiecību jomā Spānija turpinās stiprināt sadarbību ar Latviju un kopā ar citām draudzīgajām valstīm pieliks vislielākās pūles, lai rastu risinājumus arvien komplicētākajiem mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

Tā ir pasaule, kas stājas pretī lielu apmēru ekonomiskajai un finanšu krīzei, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka krīzes smagums mums liek aizmirst, ka šī nav pirmā globālā krīze.

Tomēr šī ir pirmā krīze, kurai mēs stājamies pretī kopīgi un solidāri, apzinoties, ka tikai efektīva un kopīga darbība mums sniegs drīzāku un drošāku izeju no tās.

Prezidenta kungs!

Nobeigumā vēlos apliecināt, ka Latvija vienmēr varēs rēķināties ar Spāniju ceļā uz mūsu attiecību attīstību un Eiropas nākotni.

Ar šo cerību es paceļu glāzi par jūsu un jūsu dzīvesbiedres veselību un panākumiem, kā arī par Latviju un Latvijas tautu, ticot mūsu attiecību stiprināšanai lielajā Eiropas saimē!

Liels paldies!

Spānijas karaļpāris Latvijas Okupācijas muzejā, iepazīstoties ar Latvijas iedzīvotāju traģiskās pagātnes lappusēm

Spānijas karalis Huans Karloss I un karaliene Sofija Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā, no muzeja biedrības padomes priekšsēdētāja Pētera Bolšaiša rokām dāvanā saņemot materiālus par muzeju; Spānijas karalis, iedziļinoties muzeja ekspozīcijā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Spānijas karalis un Latvijas Valsts prezidents, piedaloties Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) 1. rekonstruētā energobloka atklāšanā

Vakar, 6.maijā, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, Spānijas karalis Huans Karloss I, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Spānijas kompānijas “Iberdrola” valdes priekšsēdētājs Ignasio Sančess Galans un Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars pirms rekonstruētā energobloka atklāšanas; Latvijas Valsts prezidents un Spānijas karalis, atklājot rekonstruēto energobloku Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 6.maijā, svinīgi atklāts Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) 1.rekonstruētais energobloks. Tas uzskatāms par lielāko jaunuzcelto industriālo objektu atjaunotās Latvijas vēsturē.

Pasākumu kā goda viesis apmeklēja Spānijas karalis Huans Karloss I, kuram TEC-2 apmeklējums bija viens no pieturas punktiem Latvijas vizītes laikā.

Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers, ekonomikas ministrs Artis Kampars, “Iberdrola” valdes priekšsēdētājs Ignasio S. Galans, “Iberdrola Ingenieria y Construccion SAU” valdes priekšsēdētājs Ramons de Migels un izpilddirektors Alberto Sikre. Atklāšanas pasākumā ar uzrunu uzstājās un viesus uzņēma AS “Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons.

Līdz ar rekonstrukcijas pabeigšanu TEC-2 uzstādītā elektriskā jauda ir 600 MWel, bet siltuma jauda − 1124 MWth. Stacija šobrīd ir modernākā elektroenerģijas un siltuma stacija Baltijas reģionā, kas palielina Latvijas elektroapgādes drošumu. Līdz ar jaunā 420 MW energobloka pabeigšanu, tikusi ievērojami paaugstināta TEC-2 energoefektivitāte, samazinot Latvijas energoatkarību par 30%. Prognozējams, ka jaunā energobloka darba uzsākšana mazinās nepieciešamību pēc elektroenerģijas importa par vidēji 1400 GWh/gadā.

Rīgas TEC-2 ir lielākā Latvijas termoelektrostacija. 1973.−1992.gadā darbību sāk stacijas pirmie ūdens sildkatli, bet 1975.−1979.gadā − četri enerģētiskie tvaika katli un četras tvaika turbīnas.

Ņemot vērā strauji augošo nolietojumu TEC-2 iekārtām, 2004.gada 26.maijā AS “Latvenergo” padome pēc energokompānijas vadības un Rīgas otrās termoelektrocentrāles atbildīgo speciālistu viedokļa uzklausīšanas apstiprināja stacijas rekonstrukcijas nepieciešamību.

Tam sekoja 2005.gada 15.martā “Latvenergo” izsludinātais konkurss par skiču projekta izstrādi Rīgas TEC-2 rekonstrukcijai, uz ko pieteicās trīs pretendenti – uzņēmumi “Siemens”, “Alstom Power” un kompānija “Iberdrola”.

2005.gada 17.augustā tika noskaidrots konkursa uzvarētājs, par Rīgas TEC-2 jaunā energobloka būvnieku izvēloties Spānijas kompāniju “Iberdrola Ingenieria y Consultoria S.A.U./”Iberdrola Generacion S.A.U.” (“Iberdrola”).

2005.gada 8.decembrī AS “Latvenergo” un Spānijas kompānija “Iberdrola” parakstīja līgumu par vērienīgo Rīgas otrās termoelektrocentrāles rekonstrukciju un stacijas apkalpošanu. Darījums paredzēja veikt būvniecību par 178 miljoniem eiro, kā arī nodrošināt jaunā energobloka apkalpošanu par 95 miljoniem eiro.

Pēc noslēgtā līguma 2006.gada 13.janvārī tika uzsākti rekonstruējamās Rīgas otrās termoelektrocentrāles būvlaukuma sagatavošanas darbi. 2006.gada 13.septembrī Rīgas rajona Aconē svinīgi tika uzsākta jaunās 400 megavatu (MW) gāzes turbīnas energobloka celtniecība Rīgas 2.termoelektrocentrālē.

2009.gada 13.janvārī starp AS “Latvenergo” un Spānijas kompāniju “Iberdrola” tika parakstīts nodošanas akts, pilnībā paredzot Rīgas TEC-2 jaunā energobloka komerciālās ekspluatācijas uzsākšanu. Pirms tam vairākus mēnešus energobloks tika pārbaudīts, tam strādājot testa režīmā.

Efektīvi izmantojot kurināmo, jaunais energobloks uz vienu siltuma vienību saražos trīs reizes vairāk elektroenerģijas, reizē līdz minimumam samazinot stacijas kaitīgo ietekmi uz vidi.

Par godu Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) jaunā energobloka svinīgajai atklāšanai AS “Latvenergo” ir izveidojusi izglītojošu un informatīvu filmu par TEC-2 rekonstrukcijas procesu. Filmā redzama elektroenerģijas ražotnes jaunā energobloka celtniecība, sākot ar pamatakmens ielikšanu un beidzot ar jaunā energobloka ekspluatācijas uzsākšanu 2008.gada beigās.

Andris Siksnis, AS “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons Rīgas TEC-2 rekonstruētā energobloka atklāšanā 2009.gada 6.maijā:

Jūsu majestāte [Huans Karloss I]!

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs [Valdis Zatlers]!

Ekselences!

Dāmas un kungi, kolēģi, žurnālisti, viesi!

Man ir gods jūs sveikt akciju sabiedrības “Latvenergo” ražotnē – Rīgas otrajā termoelektrostacijā jeb TEC-2!

Pirms diviem gadiem tikai lietpratēji spēja iztēloties, kāda izskatīsies TEC-2 jaunā bloka modernā un ārkārtīgi vērtīgā būve.

Mūsu uzņēmums un mūsu valsts ir kļuvusi bagātāka: esam nozīmīga notikuma liecinieki, jo TEC-2 rekonstrukcija ar 178 miljonu eiro lielu ieguldījumu ir grandiozs investīciju projekts, kas, nenoliedzami, nostiprinās Latvijas tautsaimniecības pozīcijas.

Pirmkārt, ar šo ieguldījumu tiek stiprinātas mūsu kompānijas pozīcijas, jo jaunas tehnoloģijas un jaunas iekārtas mūsu biznesā ir milzīga vērtība, un, otrkārt, tas ir ieguldījums, ko sajutīs katra mājsaimniecība un katrs Latvijas uzņēmējs, jo pašu mājās mums šo ļoti vērtīgo produktu vienmēr ir izdevies ģenerēt par samērīgu cenu.

Kā “Latvenergo” vadītājs esmu lepns, ka jau kopš 2000.gada esmu varējis pielikt savu roku enerģētikas vēstures veidošanā Latvijā. Esmu lepns, ka šī diena ir kā ražas laiks tiem grūtajiem lēmumiem, kas garās sarunās un pat strīdos radušies pirms vairākiem gadiem; proti, esam objektā, kas efektīvi ražos produktu, bez kura mūsdienās nav iespējams nekas.

Latvija vienīgā no Baltijas valstīm ir atvērusi elektroenerģijas tirgu, un “Latvenergo” ir jāspēj darboties mainīgā tirgus attiecību vidē: mums ir jāatrod sava vieta gan Latvijā, gan jābūt konkurētspējīgiem visā reģionā. TEC-2 ir konkurētspējas stūrakmens, jo šī modernā spēkstacija un mūsu hidroelektrostaciju devums labvēlīgas konjunktūras brīžos ļauj “Latvenergo” ražot tik vērtīgo eksporta produktu.

Man šodien ir prieks atzīt, ka “Latvenergo” investīciju projektu īstenošanā vienmēr spējis izvēlēties cienījamus sadarbības partnerus. TEC-2 rekonstrukciju veica pasaules Gada enerģētikas kompānijas titula īpašniece Spānijas kompānija “Iberdrola”. Tas vienmēr ir izaicinājums – apvienot dažādas kultūras un paņēmienus, lai kopā strādātu vienam mērķim. Un es ceru, ka viens otram esam devuši to labāko.

Šīs stacijas atjaunošana ir lielākais industriālais projekts mūsdienu Latvijā: pēc TEC-2 rekonstrukcijas tās elektriskā jauda palielinās gandrīz divas reizes, un tas ir ievērojams devums enerģētikā nākotnē, kad arvien aktuālāks kļūst elektroenerģijas deficīta jautājums.

Jaunais TEC-2 energobloks kā vērienīgākais infrastruktūras investīciju projekts atjaunotās Latvijas vēsturē ir nozīmīgs pavērsiens elektroenerģijas infrastruktūras un ražošanas projektu realizācijā.

“Latvenergo” pastāvīgi iegulda nozīmīgus līdzekļus gan elektroenerģijas ražotņu, gan arī elektropārvades līniju modernizācijā. No jauna 2005.gadā ticis uzbūvēts TEC-1 energobloks, un joprojām tiek pastāvīgi veikta Pļaviņu HES turbīnu nomaiņa, kas nozīmē efektīvu ražotnes darbu nākamos 40 gadus.

Ne mazāk svarīgi, ka līdz ar katru atjaunoto ražošanas objektu kļūstam par dabai draudzīgāku uzņēmumu. Iepriekš abas termoelektrocentrāles tika darbinātas ar naftas produktiem, taču pašreiz elektroenerģijas ražošanai izmantojam dabai daudz draudzīgāko gāzi. Turklāt, ņemot vērā, ka aptuveni 60% no kopējā elektroenerģijas daudzuma tiek saražots hidroelektrostacijās, var uzskatīt, ka “Latvenergo” ir viens no zaļākajiem elektroenerģiju ražojošajiem uzņēmumiem Eiropā. Arī tas nav mazsvarīgi, jo domāt par rītdienu ir nepieciešams ne tikai finansiālās, bet arī ekoloģiskās izpratnes kategorijās.

Gribētu cerēt, ka turpināsim savu uzsākto modernizācijas programmu tikpat veiksmīgi kā līdz šim, jo mūsdienu tirgus apstākļos mēs nevaram atļauties strādāt neefektīvi. Tas nozīmē, ka mums ir nepārtraukti jādomā par mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu, lai varētu saņemt maksimālo atdevi no pieejamajiem resursiem, neatkarīgi no tā, vai tā būtu gāze, ūdens, šķelda, biomasa vai ogles. Būtiski, lai šo resursu izmantošana būtu ar augstāko lietderības pakāpi.

Pasaule piedzīvo pārvērtības. Tās būtiski skar arī Latvijas ekonomiku un mūsu sabiedrības ikdienu. Tādēļ esmu gandarīts par mūsu paveikto, jo labas ziņas grūtos laikos spēj iedvesmot gan mūs, gan mūsu klientus, gan sabiedrotos.

Paldies kolēģiem, paldies partneriem, paldies jums, kas esat kopā ar mums!

Lai mums izdodas šie un nākamie projekti, lai kopā vairojam mūsu industrijas un valsts vērtību!

Par Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska un Ministru prezidenta kundzes Ārijas Dombrovskas rīkotajām oficiālajām pusdienām par godu Viņa majestātei Spānijas karalim Huanam Karlosam I un Viņas majestātei karalienei Sofijai — “Latvijas Vēstneša” 8.maija laidienā