Saeimas 1999. gada 8. jūlija ārkārtas sēdē

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi ar darba kārtības jautājumu — likumprojekta "Valsts valodas likums" izskatīšanu trešajā lasījumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paņemt dokumentu nr.807. 1. priekšlikums — deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums — ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Pret 1.priekšlikumu iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

Arī 2. priekšlikums — Ministru prezidenta priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

3.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Igors Solovjovs. 2. priekšlikums ir izskatīts diemžēl. Pret 3.priekšlikumu ir iebildumi? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

4.priekšlikums — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Igors Solovjovs.

I.Solovjovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Godājamie deputāti! Mūsu priekšlikums 2.panta redakcijai balstās ne tikai uz mazākumtautību nacionālo un etnisko grupu viedokli, bet tas balstās uz EDSO rekomendācijām par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām. Pašās rekomendācijās pilnā mērā atspoguļojas Cilvēktiesību deklarācijas pamatprincipi, un galvenais no tiem, ka visi cilvēki ir dzimuši brīvi un vienlīdzīgi savās tiesībās un ir vienlīdz cienami.

Es gribu pateikt, ka nesen, kaut kur divus vai divarpus mēnešus atpakaļ, Eiropas komisijā, kad mēs sākām skatīt šo jautājumu, pirmais jautājums... Un visi piekrita tam, ka šitais likums, vaina viņam ir tāda, ka mēs nevaram pateikt, kas ir kas. Apmēram vot šeit, ko mēs pieņēmām otrajā lasījumā, "Nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņa". Es nezinu, kas var man pateikt par to, kas tas ir "iekšējā etnisko grupu ...", kur viņi dabūjuši šitos vārdus? Jūs saprotiet — to, ko mēs piedāvājām tādā redakcijā, to var pieņemt, bet šitie, vajag vot tieši vajag izsvītrot "nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņa". Tāpēc mēs lūdzam, cienījamie deputāti, atbalstīt šito mūsu priekšlikumu un 2.pantā izsvītrot šito, un 2.pants tad skanēs tā: "Likums neattiecas uz valodu — Latvijas iedzīvotāju nacionālo saziņu, kā arī nacionālo kultūras biedrību, kā arī reliģisko organizāciju iekšējo saziņu". Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! No politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas es esmu nedaudz izbrīnīts par to, ka jūs sašaurināt minoritāšu valodu lietošanu, jo komisijas priekšlikums ir apjomīgāks pret minoritāšu valodu lietošanu. Aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 68, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

5.priekšlikums — Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Tas daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

6.priekšlikums — deputātu Demakovas, Esta, Goldes un Dzintara Ābiķa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

7.priekšlikums — deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

8.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

9.priekšlikums — Ministru prezidenta priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

10.priekšlikums — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija pieprasa papildināt 3.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Valsts nodrošina katram iedzīvotājam iespēju apgūt valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai izmantotu šā panta otrajā daļā paredzētās tiesības." Diemžēl man liekas, ka daudzi deputāti tāpat kā padomju laikos domā vienu, runā otru, bet dara trešo. It kā visi deputāti ir vienisprātis, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jāzina valsts valoda. Bet ko mūsu valsts ir izdarījusi, lai tas tā būtu? Pagājuši astoņi neatkarības atjaunošanas gadi, bet cittautiešu skolās latviešu valodu pasniedz slikti, citādāk arī nevar būt, jo 50% latviešu valodas skolotāju, minoritāšu skolotāji minoritāšu skolās ir nespeciālisti. Mums pamatā ir sliktas, novecojušas latviešu valodas mācību grāmatas, trūkst audiovizuālie mācību līdzekļi. Krievu mācību valodas skolu direktoriem ir vieglāk visu to nopirkt angļu valodas mācīšanai nekā latviešu. Par latviešu valodas kursiem cilvēkam jāmaksā no 15 līdz 30 latiem. Par valsts valodas atestāciju gandrīz 20 latu. Kaut ko šajā virzienā dara UNDP Latv.-2 programmā par ārzemju līdzekļiem, bet ko saviem iedzīvotājiem palīdz Latvijas valsts? Ar valsts valodas policiju, piedošanu, inspekciju, represīvo metodi labus rezultātus neiegūs. Nepieciešama pozitīva motivācija. Valstij jārada apstākļi valsts valodas apguvei, jāsagatavo skolotāji un mācību līdzekļi, jāorganizē bezmaksas kursi vai jāņem piemērs no Lietuvas. Nezin valodu — slikti. Viņi cilvēkam dod naudiņu — ej un mācies! Es uzskatu, ka katram cilvēkam jāatbild par sevi pašam, bet valstij jānodrošina iespēja. Tāpēc arī lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Valsts šobrīd nodrošina bezmaksas pamata un vidējo izglītību un iespēju robežās atvēl līdzekļus valsts valodas apgūšanai. Piemēram, skolotājiem šādi bezmaksas kursi pagājušajā mācību gadā tika nodrošināti. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 61, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

11.priekšlikums — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Augsti godātā Saeima! Šis priekšlikums nekādā mērā nebūtu saistāms ar kādiem politiskiem valdības veidošanas plāniem, tās traucēšanu vai jebkādu citu politiku. Tas ir vienkārši taisnīgs, jo pielīdzina latgaliešu valodu lībiešu valodai. Kāpēc jūs gribat represēt vienu lielu Latvijas novadu? Ādamsona kungs, netraucējiet runāt no tribīnes!

Es vienkārši aicinu jūs šoreiz neievērot šo sasteigto vienošanos. Acīmredzot tā ir valdības veidošanas karstumā parakstīta, bet tomēr atbalstīt to, ka latgaliešu valoda būtu atbalstāma kā ļoti svarīga mūsu kultūras sastāvaļa, tāpat kā lībiešu valoda. Nepadarīsim to par šaura cilvēku loka izmantotu valodu — kā lībiešu. To mēs varam darīt tagad. Te nekā tāda, kas jums kaitētu tālāk darboties un aģitēt Latgali balsot par jums, nav! Vienkārši nevajag latgaliešu valodu tikai rakstu zīmēs atbalstīt, bet latgaliešu valodu visos tās skaistajos veidos. Nedariet, lūdzu, sev kaunu!

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Šeit viss ir ļoti korekti un viss ir pareizi. Runa tik tiešām ir par latgaliešu rakstu valodu. Ja šeit vilktu paralēles ar lībiešiem, tad būtu jārunā par latgaļu valodu. Priekšlikums ir korekts. Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Es aicinu balsot kolēģus, jo komisijas izstrādātais priekšlikums no juridiskā viedokļa ir korektāks.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 56, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

12.priekšlikums — deputātes Rugātes priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

13.priekšlikums — deputāta Mitrofanova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikums ir aizvietot likuma tekstā, visā tekstā, vārdu "svešvaloda" ar vārdiem "cita valoda". Tas izskatās no pirmā acu skatiena kā sīkums, par kuru nav ko strīdēties. Likumprojekta apspriešanas gaitā es dzirdēju no likumprojekta autoriem argumentu, ka, lūk, tikai šādā likuma izpratnē visas valodas, izņemot valsts valodu, tiek uzskatītas par svešvalodām. Bet pastāv citi spēkā esoši normatīvie akti, kur netieši ir atzīta mazākumtautību valodu pastāvēšana Latvijā. Mēs arī dzirdējām, ka šis termins ir tikai tehniskais apzīmējums un nav vērts apvainoties. Uz to visu es gribu atbildēt, ka nedrīkst sajaukt īstās svešvalodas, tādas kā, pieņemsim, angļu valoda vai franču valoda un Latvijas mazākumtautību dzimtās valodas — tādas, kā krievu un poļu. Mēģinājums sajaukt ir tīra provokācija. Un termins "svešvalodai" attiecīgi uz mūsu dzimto valodu ir tīrais apvainojums mums, Latvijas krieviem, visai krievu lingvistiskai kopienai. Mums ir pilnas tiesības... Man ir pilnas tiesības tā apgalvot, jo es dzīvoju savu tautiešu vidū un labi pazīstu Latvijas krievu jūtas un sāpes. Ticiet man, ka ir rūgti un sāpīgi uzzināt vienā gaišā dienā, ka tava dzimtā valoda tavā dzimtajā zemē ar likumu ir pasludināta par svešinieku valodu. Trīsdesmitajos gados Vācijā viens no pirmajiem soļiem, kuru spēruši nacisti, nākot pie varas, bija visu nevāciešu izcelsmes pilsoņu pasludināšana par svešiniekiem, par ārzemniekiem, un šodien līdzīgu soli ir gatava izdarīt demokrātiskās Latvijas Saeima. Kur mēs nonāksim, ja ar šo sākam? Ja apzīmējumam, kā apgalvo likumprojekta autori, ir tikai tehnisks raksturs, tad lūdzu aizvietosim šo, mūsuprāt, apvainojošo vārdu ar citu, neitrālu terminu, tādu kā mūsu priekšlikumā — citā valodā. Vai ar to var pasliktināties likuma kvalitāte? Nekādā gadījumā, bet ar tādu draudzīgu soli mums, Latvijas krieviem, būtu par vienu iemeslu mazāk neticēt savai valstij. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šāds formulējums, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija, ir korekts no juridiskā viedokļa, un mums nav radušies nekādi pārpratumi ne ar vieniem likuma vērtētājiem, jo visi to saprot, jo šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, kas šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu, pretējā gadījumā var likumā sākt rasties liels jūklis — vai cita valoda, vai minoritātes valoda, vai vācu valoda, varbūt vienā gadījumā var būt cita valoda, otrā gadījumā minoritātes valoda. Šis formulējums ir ļoti korekts no juridiskā viedokļa, tāpēc aicinu priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. —deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 65, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

14. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man drusciņ dīvaini dzirdēt to, ko Ābiķa kungs visu laiku atkārto, — korekta no juridiskā viedokļa. Tas, protams, ir Ābiķa kunga viedoklis, bet nevajadzētu to uzdot par to, ka visi eksperti tam piekrīt, un tā tālāk.

Es sapratu, ka daudzi no jums vairāk domā par to, kā parādīt savu uzticību iespējamās jaunās valdības koalīcijas partneriem, bet es ļoti lūdzu, nu, padomāsim, ka šis likums ir patiešām ļoti būtisks un sekas var būt daudz nopietnākas nekā tas, kādu portfeli iegūs jaunajā valdībā. Es domāju, ka šo likumprojektu būtu jāvērtē, vadoties no diviem kritērijiem.

Pirmais, tās ir mūsu starptautiskās saistības. Mēs it kā šeit visi esam par integrāciju Eiropā. Tagad mēs gribam uzņemties tās saistības un pieturēties pie tiem noteikumiem, kuri ir spēkā tajā vienotā Eiropā. Ne tikai van der Stūls, kuru šeit visādi daudzi lamā un tā tālāk, izteica savu viedokli. Pagājušajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā Latvijas delegācija tika uzaicināta pie Eiropas Padomes ģenerālsekretāra ar vienīgo mērķi, lai ģenerālsekretārs izteiktu savas bažas sakarā ar Valsts valodas likumu. Mēs saņēmām jau vairākas vēstules no Eiropas Komisijas, tas ir ārkārtas gadījums. Parasti Eiropas Savienība ar tādām lietām nenodarbojās. Tagad mūsu Rietumu partneri, draugi un nākamie partneri vienotā Eiropā patiešām ir nobažījušies par to, kā mēs šeit balsosim. Nu padomāsim, ko saka šis pants. Ja visas šīs Eiropas rekomendācijas runā par vienu, ka minoritāšu tiesības ir jāievēro, bet mēs likumā pasludinām, ka minoritāšu mums vispār nav. Arī no veselā saprāta viedokļa es gribu jums pajautāt, tātad ir Latvijā minoritātes vai nav? Ja minoritātes ir, tātad ir arī minoritāšu valoda, jo ir juridiski nekorekti, Ābiķa kungs, sajaukt kopā svešvalodas un minoritāšu valodas. Tomēr svešvalodas un minoritāšu valodas statuss ir ļoti atšķirīgs, un, ja mēs tagad nobalsosim par šo pantu tieši šajā variantā, nu, galu galā būs tas pats, kas ar Pilsonības likumu. Jā, mēs arī par spīti visiem pieņēmām 1994.gadā šādu likumu, un pēc pieciem gadiem mums tomēr bija tas jāgroza. Latvijas prestižs ir cietis ļoti nopietni. Nu, nepieļausim šo situāciju šoreiz, nu, mācīsimies no pašu kļūdām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Nebūt šis likums nepasludina to, ka Latvijā nav minoritāšu valodas, es ar visu atbildības sajūtu varu teikt, ka gan krievu valoda, gan citas valodas joprojām ir minoritāšu valodas, tikai lai juridiski varētu korektāk šo likuma tekstu izteikt, es vēlreiz atkārtoju, ka šā likuma izpratnē ikviena cita valoda, izņemot lībiešu valodu, uzskatāma par svešvalodu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu! (No zāles deputāts Urbanovičs: "Cita likuma nav!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 65, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

15. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Cienījamie deputāti! Godātais Prezidij! Runājot par 6.panta redakciju, mūsu frakcija piedāvā attiecināt prasības lietot un pārvaldīt valsts valodu tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm. Un tas pilnībā atbilst EDSO rekomendācijām un tam, ko rakstīja van der Stūls savā vēstulē, un viņa piedāvātajā likumprojekta variantā. Un ne tikai pēc būtības, bet arī pēc tā gara. Runājot komisijā ar ekspertiem, no viņu puses izskanējuši daži piemēri, kā vajadzētu šo pantu pielietot. Pēc viņu domām, Latvijas Satversme un arī Eiropas cilvēktiesību aizsardzības konvencija uzliek par pienākumu neprasīt no cilvēka valsts valodas zināšanu, ja viņš strādā privātajā uzņēmumā. Piedāvāts konkrēts piemērs ar restorāna oficiantu, un restorāna oficiantam nav jālieto un nav jāzina valsts valoda, ja viņš strādā privātā restorānā. Un tā ir normāla situācija, jo patērētāja tiesības nozīmē, ka patērētājs var iet uz citu iestādi, uz citu restorānu vai veikalu un izmantot tā piedāvātos pakalpojumus. Bet mani izbrīna arī komisijas piedāvātais variants un konkrēti otrā daļa. Es varu saprast, ka sabiedrības likumiskās intereses ir morāles aizsardzība, bet es nevaru saprast, kādā veidā mēs kaitināsim morāli, ja runāsim ne valsts valodā. Tas man pavisam nav saprotams. Un ļoti stipri bija sagrozīts variants, ko piedāvāja EDSO konkrēti par to, kas ir likumiskās sabiedrības intereses. Un komisija papildināja to vēl ar patērētāju tiesībām, patērētāju tiesību aizstāvību un vēl informāciju un dažāda veida ziņojumu sniegšanu, kas arī neatbilst ne mūsu Satversmei, ne tām vienošanām, ko mēs ratificējam šeit Saeimā. Tāpēc es lūdzu balsot par mūsu piedāvāto redakciju un atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! 6.panta otrās daļas komisijas piedāvātais formulējums simtprocentīgi atbilst starptautisko tiesību normām, kur tieši tāds formulējums ir iekļauts, un vēl gribētu atgādināt attiecībā uz viesmīļiem, ka pastāv Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izstrādātas Oslo rekomendācijas, kas tieši paredz, ka valsts drīkst reglamentēt valsts valodas lietošanu tur, kur tas skar patērētāju intereses. Es domāju, ka restorānu apmeklētāji ir patērētāji. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 69, atturas — 11. Priekšlikums ir noraidīts. Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas deputāts Leons Bojārs ir iesniedzis Prezidijam paziņojumu, ka balsojumā par 11.priekšlikumu es, Leons Bojārs, balsoju pret. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

16. — deputāta Muciņa priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

17. — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, Ābiķis un pārējie var mānīt tās tantiņas, kas varbūt klausās šo sēdi. Viņas nekad nav bijušas ne Londonā, ne Anglijā, bet es domāju, ka tas pats Kārlis atceras, kā mēs apmeklējām to pašu Čaitonu. Nu, protams, Kārli! Visērtākā pozīcija, cienījamie kolēģi, gan Ābiķa kungs, kas arī pa ārzemēm pabraukājis un apmeklējis un mānīja tautu, stāstīja par to, ka, lūk, restorānā ieiet un patiešām nemācēs latviešu valodu, būs nu šausmas. Tas pats, es domāju, Ābiķa kungs, ieejot Čaitonā, patiešām daudzās vietās nezina to angļu valodu. Un, ja, protams, Ābiķa kungs zina to valodu tik labi, vai ķīniešu valodu, tad viņu apkalpo, bet vismaz cienījamais Leiškalna kungs rādīja ar pirkstiem uz to treknāko vistiņu, un tad ķīnietis labi saprata. Un tā ir viena no vecām valstīm, kurā patiešām arī rūpējas par savu valodu, bet ir katras nācijas identitāte. Un patiešām bija patīkami ieiet tanī Čaitonā, kas ir atsevišķs kvartāls. Un, protams, var jau kārtējo reizi, Ābiķa kungs, mānīties un stāstīt, ka tas viss ir saskaņots, un bļaustīties arī Tautas partija no vietas. Es saprotu, ka jums jau vajag to zvērestu, lai nobalsotu šo likumu, lai parādītu visiem, ka nu jums ir potenciālā jaunā valdība kabatā, un visi klanīsies un darīs, kā vajag, kā Ābiķa kungs teiks. Nu redzi, tu tomēr atcerējies, Kārli, ka tu tur biji un rādīji ar pirkstu. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, daudz nopietnāk ir jāpadomā. Protams, mēs varam šeit māžoties, un to dara Tautas partija ar šo likumu, māžojas tām tantiņām un varēs "Lauku Avīzē" rakstīt, nu, kā nu mēs beidzot panācām, nu, kā nu mēs kaut ko izdarījām. Tikai man ir kauns.

Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo, ja jūs iedziļināties par to projektu, ko ir realizējusi atbildīgā komisija, mēs nokļūstam pie tā, ka patiešām pietiek pat minimāla kaut kāda pašvaldības kapitāla daļa uzņēmējsabiedrībā, ka jau būtu obligātā norma par to, ka ir jābūt tām valodas zināšanām. Galvenais tālāk, ja mēs paskatāmies 3.pantā — citu normatīvo aktu. Piedodiet, te arī ir juristi, Muciņa kungs un pārējie juristi, pasakiet, ko nozīmē šie "citi normatīvie akti", kas tos drukās? Pašvaldību dome, ierēdnis, mēs paveram bezgalīgu iespēju manipulēt ar uzņēmējiem. Tā ir bīstama norma, un tāda nedrīkstēja... Tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kurā ir loģiski pateikts, ja ir 50% balsis vai pašvaldību kapitāldalība uzņēmējsabiedrībā, tad tas ir saprotams, ka var prasīt papildus kaut kādu kontroli. Tāpat arī nevar atbalstīt to iniciatīvu, ko es teicu — "citu normatīvo aktu", un vislabākais cinisms, cienījamie kolēģi, kas mūsu valstī vienmēr ir bijis, tas ir 4.pants. 1., 2., 3.pants būs pakļauti Ministru kabinetam, būs tādi atkal normatīvi kritēriji, kur cilvēks ies, vai viņš var cept bulciņas vai ne, vai tas būs — atkal ieies tanī kadastrā, būs ierēdņiem atkal foršs darbs. Varbūt atkal būs kaut kāda jauna pārvalde, būs jāizdala naudas finansējums, tas ir ļoti labi, bet 4.daļa, kur mēs satiekamies ar draugiem no "Lattelekom" un pārējām kompānijām, tieši mēs varam parunāt ne tikai par krievu valodu, bet cienījamo angļu valodu, un tur izrādīsies tā, ka, cienījamie kolēģi, šie punkti vairs nepakļaujas, šis 4.punkts. Ja jau mēs taisām cinismu, tad taisām cinismu, Ābiķa kungs, līdz galam, kur tad jūsu Tautas partijas morāle ir?

Tās nav, izčibējusi. Tādēļ ka, atvainojiet, tur tā mugura tāda lokanāka, jāpaklanās ir angļu valodas priekšā. Un, protams, šie kungi varēs organizēt tulkošanu latviešu valodā, iespējams.

Tādēļ es aicinātu tomēr atbalstīt mūsu projektu, tas ir daudz loģiskāks. Un, protams, es jau saprotu, jums ir tāds asins zvērests, nu pildiet, un gan jau sociāldemokrāti kārtējo reizi arī paklanīsies. Man bieži vien beigās rodas bailes, ka tās muguras nepaliek pa lokanām un galīgi salieksies ragā, bet mums tie krēsli tādām taisnām mugurām. Un vismaz jaunā prezidente, ko jūs tā arī atbalstījāt, aicināja, lai deputāti domātu par tautu, bet nu... Laikam tauta paliek tikai viņai domāta, bet prezidentei, iespējams, būs jādomā, ko jūs sadarīsiet šodien.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Man ir grūti komentēt Lujāna kunga uzstāšanos, jo viņš runāja pamatā ne par tēmu, bet jautājumā par citiem normatīviem aktiem gribu paskaidrot, ka likums deleģē Ministru kabinetam pieņemt noteikumus, kas arī ir šie citi normatīvie akti. Aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 17. — deputātu Maksimova, Mitrofanova, Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 65, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

18. — deputātu Demakovas, Estas, Goldes un Ābiķa priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

19. — Ministru prezidenta priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

Eiropas lietu komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

21. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgas komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

Atbalstīts ir 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

23. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Barta- ševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie deputāti, es domāju, ka visi atzīst, ka ļoti neveiksmīga ir redakcija, kura definēja, ka privātais nav uzņēmums, kur valstij pieder lielāka daļa vai pašvaldībai, jo kā mēs to varam izkontrolēt? Mēs to vispār nevaram izkontrolēt, jo, pieņemsim, akciju sabiedrībā, kas pieder — mēs varam zināt tikai, ka akcijas ir iesaldētas, pirms sapulces. Tas ir vienu reizi gadā. Un, ja mēs pieņemsim mūsu piedāvāto redakciju, kur ne mazāk kā pusi kapitāldaļu, tad mēs varēsim kontrolēt, jo Vērtspapīru komisija reģistrē akcionārus, kuriem pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu. Un tas ir pilnīgi normāli.

Otrais. Kas attiecas uz 24. priekšlikumu, tas ir saistīts. Un, es atvainojos, ar 25. — un citu darba sanāksmju. Tā arī ir neveiksmīga redakcija, jo kas ir cita darba sanāksme? Mēs nevienojāmies par to pat Izglītības kultūras un zinātnes komisijā. Jo patiešām par to var uzskatīt arī jebkuru divu darbinieku sarunu. Tā arī ir darba sanāksme, ja viens dod uzdevumu citam. Ja priekšnieks, piemēram, dod uzdevumu citam savam darbiniekam. Tā arī ir darba sanāksme, un mēs vienkārši liedzam cilvēkam runāt tajā valodā, kura viņam ir ērtāka. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu 23., 24. un 25. priekšlikumu attiecībā uz 7. pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

(TP). Cienījamie kolēģi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet kā neatkarīgs deputāts es aicināšu, kad mēs balsosim, atbalstīt 27., Juridiskā biroja priekš- likumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 23. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 62, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

(TP). 24. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 24. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 66, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis.

(TP). 25. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es atkal gribu jums atgādināt par veselo saprātu. Kas ir "cita darba sanāksme"? Kurā likumā ir tam juridiskā definīcija? Ja divi darbinieki apspriež kādu darba jautājumu, tā ir darba sanāksme vai nav? Un vai valodas inspektoram ir tiesības piedalīties šādās sarunās? Šī norma nav ne izpildāma, ne arī pārbaudāma. Un tāpēc nav nekādas jēgas to iekļaut likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

(TP). Es aicinu balsot un tikai atgādinu, ka likuma izskatīšanā piedalījās ļoti kvalificēti juristi, pirmkārt, jau no Saeimas Juridiskā biroja, un uzskatu, ka šāds termins ir ļoti korekts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu un balsosim par 25 — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 63, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

(TP). 26. — Ministru prezidenta priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

27. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, es aicinu to atbalstīt, jo, manuprāt, tas ir korektāks priekšlikums, nekā ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 27. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

28. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Būtībā šai normai ir provocējošs raksturs. Neaizmirsīsim, šeit runa ir par tīri privāto jomu. Tātad par privātām uzņēmējsabiedrībām un nevalstiskām organizācijām. Vai šo privāto organizāciju darbinieki paši nevar izlemt, kādā valodā viņiem runāt savā starpā? Skaidrs, ka šeit ir domāta situācija, kad kolektīvā pārsvarā strādā nelatvieši. Taču, ja kāds latvietis pastāvīgi pieprasīs, lai viņa dēļ privātā uzņēmumā vadība nodrošinātu tulkojumu un maksātu par to, ar ko tas beigsies? Es domāju, ka labākajā gadījumā tas tikai saasinās attiecības šajā kolektīvā, un baidos, ka uzņēmuma saimnieki pacentīsies no šāda darbinieka pēc iespējas ātrāk tikt vaļā. Tieši tāpēc es teicu, ka šī norma ir provocējoša. Tā tikai veicinās segregāciju privātā biznesa sfērā pēc etniskās pazīmes. Un diez vai cilvēki, kuri šeit ir domāti, kuru aizstāvība šeit ir domāta, vispār izmantos šo normu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un svītrot šo normu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Šī norma aizstāv latviešu tiesības lietot latviešu valodu sēdēs un sanāksmēs. Tā kā aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 28. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšlikumu". Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 65, aturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais 29. priekšlikums ir pilnīgi identisks un, manuprāt, līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

29. un 30. priekšlikums līdz ar to nav balsojami. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

31. — deputāta Tabūna priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... Deputāti pieprasa balsošanu par 31., deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — nav neviens, pret — 74, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

32. — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Būtība ir tāda, ka attiecināt visas normas, kuras ir ieliktas 8. panta 1. daļā, ne uz visiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, bet tikai uz tiem, kur valsts kapitāldaļa ir lielāka par 50 procentiem. Šajā gadījumā tieši valsts garantēs latviešu valodas lietošanu, jo tieši valstij pieder 50 un vairāk procenti. Šajā gadījumā es lūdzu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi, mēs vēl diskutēsim arī par turpmākiem priekšlikumiem, un, ja mēs atbalstītu 42. — Juridiskā biroja priekšlikumu, tad šī problēma tiktu atrisināta. Šādā redakcijā es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 32. — deputātu Maksimova, Mitrofanova, Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultāu! Par — 16, pre t— 65, atturas — 14, priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

33. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir līdzīgs, un arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Paldies, cienījamie kolēģi, ka man arī šinī gadījumā iedeva tomēr vārdu, jo es biju arī pierakstījies 31. debatēs par priekšlikumiem, diemžēl kancelejas darbinieki laikam manu lapiņu pazaudēja. Bet tur es gribēju teikt vienu vārdu, ka patiešām patīkami, ka komisijā reizēm parādās arī saprāta dzirksts, jo citādāk šis likums beigās būtu jānosauc nevis par Valodas likumu, bet gan par bokseru likumu.

Un šinī gadījumā es gribētu griezties pie Ābiķa kunga. Ābiķa kungs, jūs nesen it kā neatkarīgs deputāts, es nezinu tikai, no kā jūs esat kļuvis neatkarīgs, aicinājāt atbalstīt šādu iniciatīvu, kurā Juridiskais birojs piedāvāja, ka lielākā kapitāldaļa pieder valstij vai pašvaldībām. Tad jūs bijāt neatkarīgs, un tagad ir nākamais priekšlikums, kurā arī jūs varat kļūt galīgi neatkarīgs. Šeit arī ir pilnīga loģika, ka mēs konkrēti iesakām un piedāvājam, kur valstij un pašvaldībai pieder ne mazāk kā puse kapitāldaļu. Protams, es saprotu, jūs tūlīt atnāksiet un teiksiet, ka nevar jau atbalstīt šādu frakcijas priekšlikumu. Bet tad jūsu tā neakarība ir ļoti īpatnēja.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un nobalsot šinī gadījumā pozitīvi. Paldies! Un iepriecināsim arī Ābiķa kungu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Jā, cienījamie kolēģi, es vēlreiz atkārtoju. Mēs izskatīsim arī 42. — Juridiskā biroja priekšlikumu, un ja to Saeima atbalstīs, tad zināmā mērā šī problēma tiks noņemta. Šādā redakcijā es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 33. — frakcijas "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezltātu! Par — 16, pret — 67, atturas — 10. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu.

Dz.Ābiķis.

Noraidīts ir arī 34. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Patīkami dzirdēt politisko pretinieku atsauksmes... Tas nozīmē, ka tomēr kāds klausās mūsos, vismaz cienījamais Dobeļa kungs.

Cienījamie kolēģi, patīkami bija dzirdēt, ka arī Ābiķa kungs atzīst, ka komisija ir savārījusi putru, vismaz šinī pantā. Ka mums tagad ir jāgaida 42. priekšlikums, un tad jau nu mēs kaut ko izdarīsm. Bet nu, protams, es vienmēr ticu Tautas partijas pārstāvim un cienījamajam Ābiķa kungam. Bet šinī gadījumā es piedāvātu atbalstīt mūsu loģisko priekšlikumu, kur mēs piedāvājam 8. panta 1. daļā izsvītrot vārdus " un visos dokumentos". Jo šinī gadījumā šis pants aizskar konkrētu uzņēmējdarbību. Un mēs uzliekam par pienākumu iekšējā lietošanā visu dokumentāciju veikt obligāti valsts valodā. Tas ir galīgs nonsenss, cienījamie kolēģi!

Es gribētu arī griezties šinī gadījumā pie cienījamajiem kolēģiem kaut vai no nacionālajām kultūras biedrībām, kurām arī ir uzņēmējsabiedrības. Un ir jautājums, kaut vai tajā pašā individuālajā uzņēmumā: vai tēvam un dēlam ir obligāti jāsūta zīmīte, ka, lūk, iedot Ābiķa kungam divas bulciņas ir jāsūta obligāti latviešu valodā vai var arī tomēr krievu valodā? Jo es domāju, ka gala produktu Ābiķa kungs saņems to, ka viņš būs lūdzis. Bet, protams, var jau arī pieprasīt visu pārvērst galīgā nenormālībā.

Protams, arī Ādamsona kungs, nu nesaņemsiet šoreiz ordeni, bet ceram, ka labi uzvedīsieties un jums valdošais vairākums piešķirs vismaz vienu pistoli vēl.

Cienījamie kolēģi, tātad šinī gadījumā es domāju un aicinu pie loģiskā saprāta. Vismaz arī, kā savā laikā teica, ka šis parlaments esot inteliģences parlaments. Tad, cienījamamie inteliģences pārstāvji, nu būsim loģiski. Šis priekšlikums ir pilnīgi loģisks. Un es aicinu atbalstīt mūsu iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

(TP). Cienījamais Lujāna kungs, es bulciņas parasti izvairos ēst, jo man pārsvarā ir sēdošs darbs. Bet es atgādinu to, ko iepriekš teicu, ka es aicinu atgriezties vēl, apspriežot šo jautājumu, pie 42. priekšlikuma, Juridiskā biroja priekšlikuma, un, atbalstot to, mēs arī šo problēmu zināmā mērā noņemam. Šobrīd aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 34. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 67, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

35. — Ministru prezidenta priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Deputāti lūdz balsošanu par 35. — Ministru prezidenta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 35. — Ministru prezidenta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 65, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

36. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

37. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

38. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu, ņemot vērā to, ka es ceru, ka Saeima rūpīgi izvērtēs Juridiskā biroja priekšlikumu nr.42 un to atbalstīs, un ja mēs to atbalstām, tad šajā gadījumā tomēr atbildīgās komisijas priekšlikumu vajadzētu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 38. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 71, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat noraidīts ir 39. — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma atšķirība no komisijas izstrādātā priekšlikuma ir neliela, bet diezgan būtiska. Mēs uzskatām, ka tieši ar likumu mēs varam precīzi un viennozīmīgi noteikt dokumentus, kuri ir iesniedzami valsts iestādēs. Un nav vērts atļaut ierēdņiem pieņemt kādus papildu normatīvos aktus, lai bez gala paplašinātu tādu dokumentu sarakstu. Mūsu uzņēmējiem pašlaik nav visvieglākie laiki. Ekonomiskā krīze turpinās. Un atvieglosim ar to viņiem dzīvi, ierobežojot visas valsts prasības tikai ar likumu. Un ar to izsvītrosim no likuma teksta vārdus "un citiem normatīvajiem aktiem". Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 39. — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 69, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

40. — Ministru prezidenta priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

41. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs jau iepriekš neatbalstījām atbildīgās komisijas 38.priekšlikumu, cerot, ka izdosies vienoties par 42.priekšlikumu, līdzīgi es arī aicinu rīkoties šoreiz un tomēr neatbalstīt komisijas priekšlikumu, noraidīt to.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 41. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 72, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

42. — Juridiskā biroja priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! No visiem mūsu iepriekšējiem balsojumiem, kur mēs neatbalstījām arī atbildīgās komisijas atsevišķas redakcijas, izriet, ka Saeimai kopumā vajadzētu atbalstīt 8.pantu redakcijā, kā to ir sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 42. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret un atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

43. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es atkal negribu, nevaru piekrist tam, ka šeit ir juridiski korekts formulējums. Kas ir "citi sabiedriskie pakalpojumi"? Šī norma pieļauj pārāk plašu interpretāciju. Pakalpojumus var sniegt un parasti sniedz privātā persona vai privātā uzņēmējsabiedrība citai privātai personai vai uzņēmējsabiedrībai. Tātad šeit atkal likumprojekts iejaucas tīri privātā jomā. Mūsuprāt, šajā panta uzskaitījumam jābūt izsmeļošam. Tas ir šajā pantā, un papildinājums "citi sabiedriskie pakalpojumi" ir absolūti neskaidrs, ir absolūti nevajadzīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums un tādā formulējumā, kā tagad tas ir parādījies, vispārībā ir absurds. Cienījamie kolēģi, iedomājieties vienu situāciju! Atnāk patiešām tā vecā tantiņa, kuru mīl gan "Latvijas ceļš", gan Tautas partija, pie ārsta, un tas ārsts izraksta, labi, viņai latviešu valodā to recepti. Es pilnīgi labi saprotu. Bet ja tā tantiņa, piedodiet, nemāk to latviešu valodu, tad mēs, lūk, obligāti radām konfliktsituāciju ar šādām iniciatīvām. Padomājiet uzmanīgi, cienījamie kolēģi, cik tālu mēs jau esam iejaukušies privāto subjektu tiesībās. Cienījamie kolēģi, tādēļ es aicinātu atbalstīt mūsu frakcijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Deputāta Lujāna piemērs bija vienkārši nekorekts, un es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 43. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 70, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

10.pantā ir redakcionāls labojums. Es ceru, par to iebildes nebūs.

Sēdes vadītājs.

Iebildes nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

44. — deputāta Mitrofanova priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Miroslavs Mitro- fanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums šajā pantā ir nekas cits kā tikai sašaurināta norma, pārņemta no spēkā esošā Valodas likuma, kas paredz, šī norma paredz, ka ar personīgajiem iesniegumiem cilvēks var griezties valsts un pašvaldības iestādēs četrās valodās. Tajā skaitā latviešu, angļu, vācu un krievu. Bet es piedāvāju saīsināt šo sarakstu līdz divām valodām, kuras reāli ir lietošanā mūsu valstī un kuru prot absolūtais ierēdņu vairākums. Es zinu, ko pašlaik domā daudzi deputāti. Tik naivs jauns cilvēks, tieši krievu valodas dēļ šis saraksts tika saīsināts līdz vienai valodai. Bet viņš grib bremzēt vēsturiskās patiesības atjaunošanu un okupācijas seku likvidāciju.

Cienījamie kolēģi! Mums arī ir vēsturiskā atmiņa, un mēs labi zinām no saviem vecajiem radiniekiem, ka pirmskara Latvijā arī pakāpeniski, bet varmācīgi valsts sašaurināja mūsu senčiem iespēju lietot viņu dzimto valodu. Mēs labi atceramies, ka Latgales pusē pie iestāžu durvīm sēdēja tulki un vecticībnieki un poļi bija piespiesti maksāt par katra dokumenta sastādīšanu. Un kāda okupācija tur bija vainīga? Un varbūt okupācija vēsturiskā perspektīvā ir ne tikai problēmu cēlonis, bet arī rezultāts, un varbūt tad, pirms 60 gadiem un arī šodien, mums ir pavisam cita reāla problēma. Nevis nelatviešu liels īpatsvars vai okupāciju seku likvidācija. Kāda problēma? Varbūt tā ir izkropļota nacionāla valsts idejas izpratne. Visu civilizēto nāciju vidū ir uzkrāts, ka valsts ir sabiedriska institūcija, kurai jākalpo cilvēkam, bet nevis otrādi. Bet, aizliedzot griezties valsts iestādēs ar krievu valodā sagatavotiem dokumentiem, mēs piespiežam cilvēkus kalpot valsts ierēdņiem, kalpot ļoti cienītai, bet abstraktai un augstai nacionālās valsts idejai. Pirms balsojuma lai katrs no mums atbild sev, kas ir vērtīgāks šajā pasaulē — vai skaista un taisnīga ideja, vai dzīvais cilvēks un viņu rūpes, vēlmes un intereses. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Šeit likumā jau ir norādīta vesela rinda gadījumu, kad nav nepieciešams šis tulkojums, un es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 69, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

46. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

45.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Es atvainojos, 45. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Dārgie kolēģi! Mūsu frakcijas priekšlikums bija tāds — izsvītrot divus vārdus — "steidzami" un "tikai". Vārdu "steidzami" jaunā redakcijā mēs jau neredzam. Bet "tikai" attiecībā uz iesnieguma valodu palika. Šeit vārdam "tikai" ir vienīgi emocionāla slodze, bet nekādas praktiskas nozīmes. Tas ir tikpat liels papildinājums likuma tekstā kā, teiksim, ja ceļu satiksmes noteikumos būtu ierakstīts, ka Latvijā ir tikai labo pušu virzība. Mēs šajā likuma tekstā šeit, ja mēs izsvītrosim vārdu "tikai", nekas neizmainīsies pēc būtības. Bet varbūt uzlabosies, bet lielas uzlabošanās arī nebūs, es varu arī apgalvot. Vispār es gribu pateikt, ka šis pants ir sagatavots ļoti pavirši. Kur jūs, dārgie kolēģi, esat redzējuši, ka cilvēks izsauktu ātro palīdzību vai ugunsdzēsējus ar rakstisku iesniegumu? Kur mēs to varam redzēt? Tas ir anekdots vai naivs mēģinājums piemānīt Eiropas ekspertus.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Aicinu balsot, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 45. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 69, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

46. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

47. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

48. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates — Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Cienījamie Prezidija locekļi un deputāti! Mēs visi lieliski zinām, ka Latvijā dzīvo daudz maznodrošinātu iedzīvotāju. Viņi skaita katru santīmu un tāpēc nevarēs samaksāt par tulka pakalpojumiem, ja viņiem būs jāgriežas pie ierēdņa ar sūdzību vai iesniegumu. Mūsu frakcija piedāvā pieļaut likuma normu, ka tulkojums nav jāiesniedz personām, kas pārsūdz valsts un pašvaldību iestāžu un amatpersonu lēmumus un rīcību, kā arī personām, kuras likuma noteiktajā kārtībā atzītas par sociāli mazaizsargātām vai maznodrošinātām. Mūsu priekšlikums sakrīt ar Oslo rekomendācijām par minoritāšu lingvistiskajām tiesībām, tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Aicinu kolēģus balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 70, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

49.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

50.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

51.priekšlikums — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(PCTVL). Godātie deputāti! Mūsu frakcija piedāvā divus variantus: viens ir 11.panta pirmās daļas variants. Pirmais ir stingrāks, otrs ir maigāks. Tas nozīmē, ka publiskos pasākumos, tikai tajos pasākumos, kurus organizē valsts vai pašvaldības iestāde, jālieto valsts valoda. Pretējā gadījumā mēs novedīsim likumu līdz absurdam. Pieņemsim, ka tos pasākumus, kurus gatavos mūsu valsts, kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku pilnvarnieku sapulce, kādā valodā būs šis pasākums? Pēc likuma tam ir jābūt latviešu valodā, bet diez vai tas notiks latviešu valodā.

Otrs. Pieņemsim, ka notiks krievu dzejnieka vai krievu dziedātāja koncerts. Kāda valoda jālieto tam dzejniekam šajā pasākumā? Nu, protams, ja tas ir krievu dzejnieks, tad krievu valoda, un ne par kādu latviešu valodu vai tulkojumu, tas ir vienkārši absurds. Bet, ja pēc likuma, tad būs jālieto.

Man nepatīk arī tāda definīcija, kuru ieveda Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā daļā. Tur rakstīts, ka starptautiskie pasākumi, kuri notiek Latvijas teritorijā un kuru rīkošanā piedalījušās šā panta pirmajā daļā ... un tā tālāk, tur rakstīts, ka tās ir valsts un pašvaldību iestādes vai tiesu sistēmai piederīgas iestādes, kas piedalās šajā pasākumā. Tātad policija ir tiesu sistēmai piederīga iestāde. Noteikti tā piedalīsies jebkurā pasākumā, jo tas ir viņu pienākums. No tā izriet, ka jebkurā, pat privātā pasākumā ir jālieto valsts valoda, jo tur vai nu pašvaldībai dot atļauju uz šo pasākumu, vai policijai piedāvās. Mēs novedam līdz absurdam šo likumu. Tāpēc es lūdzu balsot par mūsu 51. vai 52. priekšlikumu. 52. priekšlikums manā skatījumā ir labāks.

Sēdes vadītājs.

Vai Modris Lujāns vēlas runāt? (Starpsauciens: "Nē, vairs nē!") Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 70, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

52.priekšlikums — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 52.priekšlikumu — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 68, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

53.priekšlikums — deputāta Linarda Muciņa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

54.priekšlikums — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā kā par katru priekšlikumu ir ļoti skaidri jāizsakās par savu balsojumu, tad es nevaru neizteikties par 54. priekšlikumu. Šādu priekšlikumu nevaru atbalstīt. Aicinu balsot pret, jo, pieņemot un iestrādājot šādu priekšlikumu, mēs radām bīstamu stāvokli, ka var parādīties publiski pasākumi, kultūras pasākumi un citi pasākumi, kuros mēs vispār nedzirdēsim latviešu valodu. Tā ka es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Starptautiskie pasākumi ir ļoti dažāda rakstura, un ne visi pasākumi ir domāti visiem, kas grib tos apmeklēt. Šeit, ja notiek pasākumi, kurus organizē privāto uzņēmumu sabiedrības vai nevalstiskas organizācijas, atkal runa ir par privāto jomu. Bet, cienījamie tirgus ekonomikas un liberālo principu atbalstītāji, parasti šie pasākumi, kurus organizē privātās uzņēmējsabiedrības, ir domāti noteiktam personu lokam. Ja organizators grib, lai šo pasākumu apmeklētu pēc iespējas vairāk dalībnieku, tad viņš pats parūpēsies par tulkošanu, bet ja pasākums domāts, piemēram, tikai cilvēkiem, kuri prot angļu valodu? Es neminēšu konkrētus piemērus, es domāju, ka katrs pats var iedomāties, tad šī prasība ir absolūti nevajadzīga un uzliek nopietnas finansiālās saistības. Tas īpaši sāpīgi ir tieši nevalstiskajām organizācijām, kurām parasti budžets ir visai ierobežots. Te atkal runa pirmām kārtām ir par iejaukšanos privātajā sfērā. Es domāju, ka mūsu priekšlikums ir visai pamatots.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Gan otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, gan arī jaunā komisijas redakcija pieļauj, ka Valsts valodas centrs pasākumu rīkotājus no šādas prasības var atbrīvot. Līdzīga norma šobrīd ir spēkā mūsu likumdošanā jau sešus, septiņus gadus, un nav gadījies dzirdēt nekādus pārmetumus no kādas starptautiskas sanāksmes organizētājiem, ka būtu radušās grūtības lietot arī svešvalodu starptautiskajās sanāksmēs. Es aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54.priekšlikumu — Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par —16, pret — 55, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

55.priekšlikums — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikums — ir noraidīts, jo likumprojekta 2.panta trešajā daļā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā. Tātad vēl plašāks pielietojums citām valodām, nekā grib politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka 2.pants, tā daļa, kuru citēja Ābiķa kungs, neattiecas uz šiem gadījumiem. Tur neiet runa par sabiedriskajām organizācijām, bet noteikti iegaumēsim, kad nonāks līdz tiesas prāvām, bet nonāks noteikti, ja jūs nobalsosiet par šādu redakciju. Bez apsvērumiem, ko es minēju attiecībā pret mūsu iepriekšējo priekšlikumu, šajā gadījumā ir spēkā Eiropas vispārējās konvencijas "Par nacionālo minoritāšu aizsardzību" 17.panta otrās daļas norma, kura skan: "Dalībvalstis apņemas neiejaukties pie nacionālajām minoritātēm piederošo personu tiesībās, darbā sabiedriskajās organizācijās, gan valsts, gan starptautiskajā līmenī". Likumprojekts ir acīmredzamā pretrunā ar konvencijas normu. Tātad likums būs jāpārfrāzē pēc tam, kad mēs beidzot ratificēsim vispārējo konvenciju.

Es vēl pateikšu, ka šeit ir runa faktiski par fundamentālajām cilvēktiesībām — asociācijas brīvību un vārda brīvību. Es domāju, ka tas būs pirmais gadījums, kad kāds tiks sodīts par šīs normas pārkāpšanu, tad cilvēki ies caur nacionālo tiesu līdz Eiropas cilvēktiesību tiesai. Ir jau vairāki precedenti. Tikko bija viens gadījums no Grieķijas. Es tajā neiedziļināšos, bet es domāju, ka izredzes vinnēt šādu tiesas prāvu Eiropas līmenī ir tuvu 100%. Vai jūs to gribat, bet tas noteikti būs, jo cilvēki ir iemācījušies aizstāvēt savas tiesības ar tīri likumīgām metodēm.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 55.priekšlikumu — par politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 64, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

56.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir noraidīts, bet nav noraidīts pēc būtības, jo, kā jau minēju, 2.pantā šī problēma ir atrisināta. Bet šeit tas būtu jānoraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

57.priekšlikums — Eiropas lietu komisijas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! 57., faktiski 58. un 59.priekšlikumi manā izpratnē ir noraidāmi. Mēs noraidījām 54.priekšlikumu, jo visi tie skar vienu un to pašu jautājumu — šos publiskos pasākumus. Mums ir jau bijuši nepatīkami gadījumi, kad šeit ir rīkoti dažādi starptautiski koncerti un saieti, faktiski latviešu valoda tajos nav dzirdama. Līdz ar to es, neuzstājoties, pie nākamā priekšlikuma, aicinu gan šo, gan divus nākamos neatbalstīt. Faktiski tas nozīmē, ka šoreiz spēkā esošā redakcija, kur ļoti skaidri ir pateikts, kādos gadījumos var arī Ministru kabinets atbrīvot no šīs prasības pēc valsts valodas lietošanas, pilnīgi apmierina mani šī otrā lasījuma redakcija, tāpēc es aicinu balsot visos manis minētajos gadījumos pret.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es kā nedaudz naivs deputāts ceru, ka Valodas likuma tēvs Ābiķis nevarēs paskaidrot, kā nākotnē ir plānots, ja koncertzālē "Dzintari" uzstāsies "Laika mašīna", krieviski it kā tulkojums būtu "Mašina vremeņi", pēc tā es saprotu, ka viņi izpilda repertuāru krievu valodā. Vai Ministru kabinetam, kā Juris teica, vajadzēs saskaņot visu rokgrupu tekstus un vajadzēs varbūt sinhronu tulkojumu taisīt paralēli dziesmu tekstiem? Man gribētos saprast šo mehānismu, jo es arī kā skatītājs gribu saprast, par ko es maksāšu naudu, jo varbūt es maksāšu dubultu naudu, ja tā būs ļoti interesanta atrakcija. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es ceru, ka Ābiķa kungs gan kā neatkarīgs deputāts, gan kā komisijas priekšsēdētājs tūlīt šo jautājumu man izskaidros, lai varētu varbūt atbalstīt Dobeļa kunga svaigo domu, un tas būs interesanti.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! Es jums varu paskaidrot tikai to, ka jūsu kolēģis Dzintars Ābiķis nav šā likuma tēvs. Drīzāk par likuma tēvu var uzskatīt Māra Gaiļa vadīto Ministru kabinetu, jo šo likumu iesniedza tieši Māra Gaiļa vadītais Ministru kabinets. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57.priekšlikumu — Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 62, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

58.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58.priekšlikumu — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 56, atturas — 25.Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Atbalstīts ir 59.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Atklājam debates. Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Jūs, protams, dariet, kā gribiet un atzīstiet par pareizu, bet man jūs jāinformē, ka "Latvijas ceļš" tomēr uzskata, ka būtu jāpaliek pie atbildīgās komisijas redakcijas, kas sagatavota tieši šim lasījumam, respektējot ļoti būtisku eiropeisku indivīda brīvību privātajos pasākumos — runāt savā dzimtajā valodā. Ar šo likumu savukārt reglamentējot valsts valodas lietošanu tādos pasākumos, kuros ir kāds valstiskuma elements. Ja jūs atbalstāt šo principu, jums jābalso par 59.priekšlikumu, uz kuru es jūs arī aicinu.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Esmu spiests uzsvērt, ka esošais likums jau atļauj to, kas te ir teikts otrā lasījuma redakcijā, un neviens līdz šim mums nekādus iebildumus nav izteicis. Es neredzu nekādu jēgu mainīt šā likuma garu. Tāpēc vēlreiz atkārtoju — ja mēs gribam pasargāt savu latviešu valodu no kaut kādas uzmācīgas citas valodas uzspiešanas mākslīgi rīkotajos pasākumos, es aicinu neatbalstīt šoreiz šo 59.priekšlikumu un aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Viedokļi ir izskanējuši, un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Aicinu balsot par piecdesmit devīto — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 50, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

60. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Cik es atceros, pagājušajā Saeimā arī varēja uzzināt, cik daudz mums cienījamie deputāti ir dienējuši Padomju armijā. Lielākā daļa bijuši gan oficieru, gan seržantu pakāpēs, un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt šī vārdiņa "tikai" izņemšanu. Protams, armijā ir vajadzīgs, ka komandieri dod pavēles valsts valodā, un arī šis likums dod tādas iespējas, bet mēs varētu tomēr atļaut diviem kareivjiem savā starpā sarunāties savā nacionālā valodā, varbūt diviem čigāniem būtu labi sarunāties čigānu valodā, krieviski runājošiem — krievu valodā. Protams, arī varbūt Ādamsona kungs varētu noliegt, padomju armijā tāds mehānisms bija — aizliegt, es nezinu, bet, tad varbūt mēs nebūsim gudrāki par to padomju režīmu, jo man ir bail, ja kaut kur, piedodiet, atsevišķiem nacionālradikāļiem līdzīgs seržants vai kāds dembelis, paņēmis zābaku tagad, zvels diviem citādāk runājošiem kareivjiem vakarā pie putras šķīvja pa galvu, jo šis būs tas rezultāts, kad mēs pieprasām tikai pat neformālā sarunu līmenī, un, piedodiet, man būs žēl patiešām šos kareivjus. Vai mēs gribam tādu Latvijas armiju vai ar tādām metodēm panākt kaut ko, un tādēļ es aicinātu šajā gadījumā izsvītrot vārdu "tikai" un atļaut tomēr arī reizēm viņiem sazināties tanī dzimtajā valodā savā starpā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es neesmu militārais speciālists (No zāles deputāts Lujāns: "Esi gan dienējis…"), bet parasti armijās valda vienas valodas princips, jo pretējā gadījumā var sākties liels haoss, it īpaši uzbrūkot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 60. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 69, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

62. — Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs.

61. priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

61., es atvainojos, atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 61. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 3, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

62. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

63. — deputāta Mitrofanova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt, Valsts valodas likumam jābūt tomēr kaut cik saskaņotam ne tikai ar 1998.gada februārī pieņemtajām Oslo rekomendācijām par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām, bet arī ar dzīves realitātēm un 1996.gada pieņemtajām Hāgas rekomendācijām, kas ir minoritāšu tiesību kvintesence izglītībā. Diemžēl skatoties uz to, kas mums šodien notiek, man liekas, ka mēs darām visu, lai civilizētajā Eiropā mums bāztu ar degunu, piedošanu par izteicienu, dubļos, lai mēs attaptos un labotu savu likumdošanu. Tas jau bija ar Pilsonības likumu, to es varu sagaidīt arī ar Valodas likumu. Tātad realitāte. 1998./1999.mācību gadā Latvijā darbojās 698 valsts un pašvaldību skolas ar latviešu mācību valodu un 175 skolas ar krievu mācību valodu un arī 141 divplūsmu skola. Krievu valodu pamatā mācās vairāk par 100 tūkstošu skolēnu. Dokuments, kurš pieņemts 1996.gadā Hāgā, rekomendē dot tiesības minoritātēm uz izglītību minoritāšu valodā, mācot valsts valodu sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā un, ja minoritātes dzīvo kompakti, tad arī augstskolās. Kā zināms, Latvijas cilvēktiesību komiteja ir savākusi vairāk nekā 70 tūkstošu pilsoņu un nepilsoņu parakstus par to, lai minoritāšu bērnus apmācītu dzimtajā valodā, labi mācot, lai viņi apgūtu arī valsts valodu. Nesen Daugavpilī, tikai Daugavpilī savāca apmēram 5000 parakstu par to pašu. Pilnīgi pieņemot to, kas ir rakstīts 14.pantā, ka Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā, mēs lūdzam šo pantu papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā: Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem ir tiesības iegūt pamatizglītību dzimtajā valodā, apgūstot arī valsts valodu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Deputātam Plineram ir simtprocentīga taisnība, ka ir jāievēro starptautiskās rekomendācijas, tajā skaitā Hāgas rekomendācijas minoritāšu izglītības jautājumos, un gribu deputātiem atgādināt, ka pagājušā gadā pieņemtais Izglītības likums šīs Hāgas rekomendācijas un citus starptautiskos dokumentus ievēro. To atzina arī augstais komisārs van der Stūla kungs. Vienīgi šajā likumā mēs vadāmies no koncepcijas, ka mēs nerisinām šajā likumā izglītības valodas jautājumus, ka šos jautājumus, jautājumus par valsts valodas lietošanu izglītībā nosaka izglītību regulējošie likumi. Tā ka es aicinu šī iemesla dēļ noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 67, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu — ierosinām turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Paldies! Turpinām.

Dz.Ābiķis.

64. — deputātu Maksimova, Mitrofanova, Urbanoviča priekšlikums — šā paša iemesla dēļ ir noraidīts, jo izglītības jautājumus nosaka izglītību regulējošie likumi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Godātie deputāti! Diemžēl jūs neatbalstījāt mūsu 63.priekšlikumu. Varbūt jums būs pieņemamāks mūsu 64.priekšlikums — papildināt 14.pantu ar teikumu šādā redakcijā: valsts veicina etniskajām grupām pamatizglītības iegūšanu dzimtajā valodā. Ar to mēs pietuvināsim mūsu likumdošanu Hāgas rekomendācijām, parādīsim mūsu iedzīvotājiem, ka saprotam, ka par izglītību tiek maksāts no viņu nodokļiem, neaizliegsim maziem bērniem mācīties viņu dzimtajā valodā, ko, Dievam slava, neatņēma un neaizliedza latviešiem pat tādi totalitārie režīmi kā nacistu un padomju. Lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Šim formulējumam varētu simtprocentīgi piekrist, jo tiešām Latvijas valsts nepārprotami veicina etniskajām grupām pamatizglītības iegūšanu dzimtajā valodā, jo Izglītības likums paredz, ka mazākumtautības var īstenot pamatizglītību, apgūstot minoritāšu izglītības programmas. Tikai vēlreiz es atkārtoju, ka Izglītības likums risina šos jautājumus, un konceptuāli tā tas ir ielikts šajā likumā. Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu! (No zāles deputāts Urbanovičs: "Kas tā par loģiku!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 67, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Noraidīts ir arī 65. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums līdzīga iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(PCTVL). Neskatoties uz to, cienījamie kolēģi, ka jums ir ļoti nedzirdīgas ausis, tomēr es mēģinu tikt līdz jūsu prātam, sirdij, dvēselei. Visdemokrātiskāk un visliberālāk būtu, ja mēs izteiktu 14.pantu šādā redakcijā: Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodās. Ar to deputāti pierādītu gandrīz 40% no Latvijas iedzīvotājiem savu labo gribu, labvēlīgu attieksmi pret minoritātēm, mūsu likumdošanu dēvētu par vienu no demokrātiskākajām Eiropā, kā tas jau bija Latvijā no 1919.gada gandrīz līdz 1934.gadam, tas būtu liels solis, lai Latvijā neturpinātu veidoties divkopienu valsts. Šo priekšlikumu pieņemšana atbilstu atmodas garam, kad skanēja lieliski lozungi par mūsu un jūsu brīvību — Latvija ir mūsu kopīgā māja, vienoti Latvijai. Varbūt mēs esam dažādi, bet jādzīvo mums ir kopā, un es gribu cerēt, ka jūs to sapratāt. Es aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Pat salīdzinot ar daudzu Eiropas Savienības valstu izglītības likumiem, mūsu Izglītības likums nepārprotami ir viens no demokrātiskākajiem Eiropā, un es aicinu šo priekšlikumu noraidīt tikai tāpēc, kad šie jautājumi tiek risināti Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 65.— frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 66, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

66.— deputātes Monikas Zīles priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienītie kolēģi! Mīļie draugi! Es ceru, ka šinī gadījumā varbūt arī Pēteris atbalstīs manu priekšlikumu, jo mēs kopā ilgstoši strādājam Radio un televīzijas padomes darbības izmeklēšanas komisijā. Un paskatieties, te uzreiz ir labi redzams moments, kas notiek, ja cilvēki strādā pa naktīm. Te laikam Ābiķa kungs ir nedaudz pārpūlējies, jo mēs saskaramies ar to, ka 17.panta pirmajā daļā mēs ieliekam normu — ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. Tas ir — pieaugušie. Un tad tālāk iet otrā daļa — pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā. Vairs literārās normas nav vajadzīgas. Tātad es, protams, saprotu, ka Ābiķa kungs vienmēr ir rūpējies par pieaugušo auditoriju, lai viņi labāk iepazītu latviešu valodu, bet bērniem jau vairs tas nav vajadzīgs. Bet nakts darbs bieži vien ir nekvalitatīvs darbs, un varbūt arī tie padomdevēji bija tādi kā tie, kas bļaustās no rindām.

Bet cienījamie kolēģi! Diemžēl šinī gadījumā žēl, ka nav Latvijas televīzijas speciālista Inkēna kunga. Viņš varētu nedaudz pastāstīt par to. Monika Zīles kundze, es saprotu, jūs kā literāte, bet tas ir nereāli — veikt latviešu literārā valodā dublāžu. Ja tā filma varbūt ir uz vienu dienu, un es domāju, ka arī Pīka kungs kā speciālists varētu pastāstīt. Nu nebūs tas. Tas ir galīgi garām. Tad būs atkal kaut kāda komisija, kas tagad nāks, un es nezinu, kā kontrolēs, vai "Vienkārši Marija" ir tagad latviešu valodā un literāri pareizi dublēta. Tāpat arī pazudīs, piedodiet, pašu televīzijas seriālu interesantais sižets. Tādēļ šinī gadījumā diemžēl es aicinātu neatbalstīt cienījamo Moniku Zīles kundzi. Un patīkami patiešām, varbūt ka es maldos, bet pasakiet, Pīka kungs un pārējie speciālisti, kā ir, vai tas ir reāli realizējams? Vai mēs ieliksim tikai tukšu normu. Es aicinu šinī gadījumā balsot, un balsot pret Monikas Zīles kundzes priekšlikumu. Bet Ābiķa kungam nākamreiz padomāt par to, ka, ja valodu grib mācīt, tad to vajadzētu mācīt bērniem, nevis uztraukties par pieaugušajiem, kuri skatīsies "Vienkārši Marija".

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 66. — deputātes Zīles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 17, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

67. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šī norma nesatur nekādu atrunu. Tātad vietu nosaukumi lietojami latviešu valodā vienmēr un visur. Saskaņā ar likumprojekta 25.pantu, kas acīmredzot būs spēkā, mēs par to nobalsosim, par likuma neievērošanu personas saucamas pie atbildības. Ja kāds nosauks Daugavpili par Dvinsku, kāds sods tiks piemērots par šo pārkāpumu? Jā, es sapratu, ka jūs par to varētu sapņot. Vēl viens jautājums. Varbūt griezīšos konkrēti pie deputātiem no Daugavpils. Ir vairāki toponīmi Daugavpilī, tādi kā "gaiļogs", piemēram. Cik es zinu, tas ir poļu vārds. Krievu avīzē kā būtu jāliek? Latviešu avīzē "gaiļogs", vai drīkst rakstīt "gajok", vai, piemēram, "jaunbūve"? Vai obligāti būs jāraksta "jaunbūve" vai tomēr drīkstēs rakstīt arī "novoje strojeņije", var par to arī uzlikt sodu avīzē? Iedomāsimies šādu situāciju, ka patiešām krievu avīzē ir publicēts "novoje strojeņije" un par to avīze ir sodīta. Kā jūs domājat, kāda būs starptautiskā reakcija? Es domāju, ka mums pietiks prāta to nepieļaut. Tātad mēs balsojam un mūsu frakcija nē, bet jūs esat gatavi balsot par nedzīvu normu no paša sākuma, kura nekad nestrādās. Kāpēc? Lai kārtējo reizi parādītu savu pārliecību? Es ceru, ka arī Daugavpilī cilvēki klausās, arī tie cilvēki, kuri lasīs pēc tam Daugavpils avīzes, un es ļoti aicinu jūs tomēr balsot, vadoties no veselā saprāta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 66, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

68. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

69. — deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit atkal mums ir norma, kurai ir tiešs sakars ar cilvēktiesībām un ar starptautiskajām normām. Oslo rekomendāciju par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām 2.pants pilnīgi skaidri apgalvo, ka minoritāšu pārstāvjiem ir tiesības veidot viņu dibināto privāto struktūru nosaukumus minoritātes valodā — gan uzņēmējsabiedrību, gan arī kultūras biedrību nosaukumus un tā tālāk. Jā, protams, rekomendācijas nav juridiski saistošas, bet tas ir vadošo starptautisko ekspertu izstrādāta saistoša starptautisko dokumentu interpretācija.

Šajā gadījumā rekomendācijas atsaucas uz starptautisko paktu par politiskajām un civiltiesībām 27.pantu. Ja šī norma paliks galīgajā variantā likumā, tad ļoti drīz atkal tiks iesniegtas individuālās sūdzības vai nu ANO Cilvēktiesību komitejā, vai Eiropas cilvēktiesību tiesai, un abas šīs iestādes noteikti atzīs šo ierobežojumu par individuālo cilvēktiesību pārkāpumu. Ja jūs to gribat, lūdzu, balsojiet par. (Starpsauciens: "Mēs gribam?")

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Te gan kolēģi teica, ka mēs to gribam. Protams, mēs to negribam, jo šeit likumā ir norma "izņemot citos likumos noteiktos gadījumus". Un, piemēram, likums "Par uzņēmējdarbību" pieļauj arī variantus, ka tiek uzņēmumu nosaukumi veidoti arī citās valodās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par 69. — Maksimova, Mitrofanova, Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 66, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

70. — Ministru prezidenta priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

71. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

72. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

73. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Principā šeit problēma ir tāda, ka lielākajai daļai cilvēku, kuri ir ieinteresēti saglabāt savu vārdu vēsturisko formu, uz rokas pašlaik nav padomju pases, ar kuras palīdzību mēs varētu apliecināt sava vārda un uzvārda oriģinālformu. Un lielākajai daļai tādi dokumenti ir jau nodoti, saņemot Latvijas pases. Bet tāds dokuments kā dzimšanas apliecība, pieņemsim, arī nevar palīdzēt, jo daudzos gadījumos apliecības ir izdotas ārpus Latvijas vai uzvārds tika izmainīts sakarā ar laulību. Bet ja mēs atstāsim tādu formulējumu, kāds ir pašlaik likumprojektā, šī likuma norma galvenokārt netiks īstenota dzīvē.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Es aicinu balsot, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 68, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

74. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Boriss Ci-levičs.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Arī uz šo normu attiecas vispārējās konvencijas 17.panta otrā daļa, kuru šodien jau citēju. Tātad, ka valsts nedrīkst iejaukties minoritāšu izveidoto privāto organizāciju kultūras biedrību darbā. Arī no veselā saprāta viedokļa padomāsim, vai tas ir normāli, ka, piemēram, Poļu biedrības veidlapās nedrīkst iekļaut tekstu poļu valodā. Arī šī norma nekad nedarbosies praksē, jo vienmēr, kā saka, cilvēki apies šo ierobežojumu. Jo veidlapas, kuras it kā domātas sarakstei ar ārzemēm, kļūdas dēļ šīs veidlapas tiks izmantotas arī Latvijas teritorijā iekšējai sarakstei. Par šo kļūdu viņu sodīs? Nē. Manuprāt, tas ir diezgan pazemojoši, jo mēs provocējam šādu rīcību. Atkal šī norma ir nedzīva, un tai nav nekādas jēgas, un atkal tā tiks apstrīdēta starptautiskajā līmenī. Tāpēc es domāju, ka mūsu priekšlikums ir visai pamatots. Es ceru, ka tomēr kādreiz jūs ieklausīsieties veselā saprātā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es varu paskaidrot, ka likums neattiecas uz valodas lietošanu Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā. Es aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 66, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

75. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

76. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

77. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Aicinu balsot pret 77.priekšlikumu. Tālāk tas ir iestrādāts tekstā, kura galīgais variants arī man nav pieņemams, jo šāds teksts paver iespējas nekontrolēti veidot informāciju, apejot, praktiski pilnīgi apejot reizēm pat latviešu valodas prioritāti. Līdz ar to es aicinu balsot pret 77.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Nesen bija daudzi visādi atmiņu vakari, piemiņas vakari un koncerti bija. Es iedomājos, cienījamie kolēģi, būs viena pazīstama komponista vakars, kurā būs arī uzrakstīts teiksim "Miljon alih roz", Piedodiet, Dobeļa kungs, saprotiet, var tomēr laikam uz afišas būt arī koncerta tāds nosaukums tanī valodā, ko jūs nepārvaldāt. Jums ir grūti. Es saprotu. Bet cienījamie kolēģi! Atļausim tai daļai iedzīvotāju, kas šo valodu saprot vai arī zin vairākas svešvalodas, lai viņam būtu arī tiesības izlasīt šo nosaukumu, koncerta nosaukumu, (Starpsauciens: "Nav tiesību!") protams.

Cienījamie kolēģi! Tādēļ es aicinātu atbalstīt šo mūsu iniciatīvu, jo patiešām man arī brīžiem sāk rasties viedoklis, ka mēs esam vienīgā opozīcija Latvijas Saeimā. Mēs mēģinām piedāvāt kādas idejas. Var jau mūs pilnībā ignorēt un cerēt, ka jūs visi pieci tiksiet valdībā. Nu netiksiet! Atbalstiet šinī gadījumā vismaz mūsu loģisko domu. Es saprotu, var jau līdzināties Dobeļa kungam, kurš nesaprot šo tekstu, bet es ceru, ka mēs zinām, ka mūsu inteliģences līmenis ir augstāks. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs.

B.Cilēvičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man gribas, lai pirms balsojuma visiem būtu pilnīgi skaidrs, par ko šeit iet runa. Jo mūsu priekšlikuma būtība nav, mēs nepiedāvājam iespēju nelietot valsts valodu. Arī mūsu priekšlikums paredz, ka jebkurā gadījumā valsts valoda ir jālieto. Bet domstarpības ir — kur? Vai atļaut lietot citu valodu blakus valsts valodai vai aizliegt? Faktiski Dobeļa kunga priekšlikumā būtībā ir aizliegta citu valodu lietošana blakus valsts valodai. Un mūsu priekšlikuma būtība ir vienmēr pieprasīt, lai valsts valoda tiktu lietota un arī atļaut lietot citas valodas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot, bet jebkurā balsojumā neatkarīgi no balsojuma rezultāta gribu informēt, ka gan otrā lasījuma redakcijā, gan arī tajā, ko ir sagatavojusi komisija, ir paredzēta valsts valodas lietošana informācijā, kā arī gadījumos, kad līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodu lietošana, tātad svešvalodu lietošana ir pieļaujama, tikai to reglamentēs Ministru kabinets. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 77. — frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšlikumu". Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 68, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

78. — deputāta Maksimova priekšlikums — ir daļēji abalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā kā turpmākie trīs priekšlikumi ir viens ar otru saistīti, es aicinu neatbalstīt ne šo 78., ne 79., ne 80. priekšlikumu, jo tie visi praktiski paver iespēju noliegt normālu latviešu valodas lietošanu šajos uzrakstos. Tā ka es aicinu visus šos trīs neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 78. — deputāta Maksimova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 68, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

79 — Ministru prezidenta priekšlikums — ir atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Aivars Tiesnesis vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 79. — Ministru prezidenta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 66, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

80. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 80. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 64, atturas — 15. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis.

81. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis.

82. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts, jo šis vārds "autentisks" tikai izraisa ārkārtīgi lielas neskaidrības gan uzņēmēju, gan citu likumu vērtētāju aprindās.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis.

83. — labklājības ministra priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst?

Dz.Ābiķis.

84. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas precizētā re- dakcijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 84. — Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 70, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

85. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 85. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 66, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

86. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 86. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 15, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

87. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

88. — Ministru prezidenta priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

89. — deputāta Mitrofanova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti iebildumus neceļ. (No zāles deputāts Urbanovcvičs: "Ceļ! balsot!") Ceļ. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 89. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 70, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

90. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

91. — deputāta Mitrofanova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 91. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 69, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

92. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 92. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 17, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu parakstītu iesniegumu: "Ņemot vērā, ka pēc Valsts valodas likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam Saeimā ir saņemtas Eiropas Savienības un EDSO piezīmes par šī likumprojekta neatbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām, ierosinām nodot šo likumprojektu atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai papildu ziņu ievākšanai un strīdīgo jautājumu precizēšanai." Par un pret neviens runāt nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 70, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts valodas likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 16, atturas — 8. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, es gribētu izteikt pateicību "Latvijas ceļa", "Tēvzemes un Brīvības", sociāldemokrātu un Tautas partijas frakcijām par atbalstu šī likuma tapšanā un it īpaši "Latvijas ceļa" un Tautas partijas deputātiem, kuri bija iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kuri arī Saeimā tika atbalstīti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota izdruka, daži paziņojumi. Šodien sveicam savu kolēģi Juri Dobeli 59 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Paziņojums deputātam Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pulksten 12.30 Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijas sēde 40 minūšu garumā. Līdz 40 minūtēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paziņojums Linardam Muciņam.

L.Muciņš

(LC). Juridiskās komisijas sēde nekavējoties pēc šīs sēdes beigām.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš

(JP). Cienījamie kolēģi! Bērnu tiesību apakškomisijas sēde 12.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Esiet tik laipni, ir lūgums atnākt, jo tiks uzklausīta Bērnu tiesību aizsardzības centra informācija par presē izskanējušo situāciju par bērniem, kas ir aizbraukuši no bērnu namiem uz Franciju, un kāda tā situācija ir un kādas ir tās problēmas. Esiet tik laipni, un lūdzu 12.15.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jakovs Pliners, Boriss Cilevičs, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Vaira Paegle, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Šīsdienas pēdējā ārkārtas sēde ir slēgta, un līdz ar to ir slēgta arī šī Saeimas pavasara sesija. Paldies!

Rudens sesija sākas 23. augustā.

Kopsavilkums

8. jūlija ārkārtas sēdē 3. lasījumā pieņēma likumu:

— "Valsts valodas likums" (Reģ. nr.60) (dok. nr.807) Balsojums: 73 par, 16 pret, 8 atturas.

Saeimas preses dienests