Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 8. jūlija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Zīle (savienība "Latvijas ceļš")

. Šodien tiešām bija liela diena. Domāju, ka tie, kas varēja, noteikti sekoja radio tiešraidē Vairas Vīķes-Freibergas svinīgajam solījumam, ko man tomēr gribētos saukt par zvērestu. Tā tas laikam iegājies, ka tas ir kā solījums. Bet man liekas, ka zvērests skan pārliecinošāk. Kaut gan "Latvijas ceļš" nebalsoja par Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru prezidenta vēlēšanās, mēs tomēr ar dziļu cieņu pieņēmām prezidentes zvērestu un noklausījāmies viņas runu. Novēlam viņai panākumus darbā un pieņemam arī izteikto piedāvājumu katram deputātam, katram sabiedrības loceklim — iekļauties tās mūsu rītdienas būvēšanā, uz kuru mēs ceram un pēc kuras mēs ilgojamies.

Otrs jautājums ir par Valsts valodas likumu. Prese par to jau ir diezgan rakstījusi. Arī par to, ka notika viedokļu saskaņošana, un lai mēs šeit nelauztos daudzās vaļējās durvīs. Bet tomēr "Latvijas ceļš" vienā punktā paturēja savu viedokli, balsojot 11.pantā par sabiedriskajos starptautiskajos pasākumos lietojamo valodu. Mūsu priekšlikums ir tāds plašāks, liberālāks. Mēs uzskatām, ka tādas ir mūsu vērtības, tāda ir arī demokrātiskā kārtība, kas ļāva paturēt savu priekšlikumu. Tomēr tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Arī tā ir demokrātijas izpausme, bet tomēr Saeimas vairākums bija vienisprātis. Valsts valodas likums ir pieņemts. Man gandarījumu sagādā tas, ka Valsts valodas lietošanā ir jāievēro spēkā esošās literārās valodas normas. Pats par sevi likums nenodrošinās latviešu valodas pastāvēšanu, ja mēs katrs to sevī nekopsim un ikdienā par to nerūpēsimies.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija)

. Es arī gribētu atzīmēt to, ka zvērestu nodeva cienījamā prezidente, un viņa aicināja mūs uz savstarpēju cieņu un miermīlīgu sadzīvi. Kā latviešus, tā arī cittautiešus.

Es arī gribētu izteikt līdzjūtību visai Latvijas tautai, ka beigu beigās ir pieņemts Valsts valodas likums. Diemžēl, kā jums ir zināms, tas tālu ne pilnīgi neatbilst 1998.gada Oslo rekomendācijām par minoritāšu lingvistiskajām tiesībām. Šis likums, manuprāt, neatbilst arī Hāgas rekomendācijām. Kā zināms cienījamajiem radioklausītājiem, pret to pārsteidzīgo pieņemšanu iestājās arī civilizētās Eiropas valstu sūtņi. Tomēr likums ir pieņemts, un 5.pantā, izņemot valsts — latviešu — valodu, visas pārējās valodas tiek sauktas par svešvalodām. Es nezinu, varbūt jūs piekritīsiet, ka krievu valoda, kura Latvijā skan no 13.gadsimta, patiešām ir svešvaloda. Ebreju, idišu valoda, kura skan pār latviešu zemīti vismaz 400 gadus, vai tā arī ir svešvaloda? Poļu valoda, baltkrievu valoda arī skan Latvijā simtiem gadu, un es uzskatu, ka tās ir minoritāšu valodas ne svešvalodas. Iznāk, ka Latvija ir visizglītotākā valsts, ka puse no iedzīvotājiem mājās, virtuvē vai gultā runā svešvalodās. Kaut kas ir neloģisks. Mēs uzskatām, ka likums iejaucas privāto uzņēmēju darbībā, ka zaldātu personīgā dzīvē nav ideāli panti par tiesas darbību un par izglītību. Man ir ļoti žēl, bet mēs esam pieraduši, ka mums kā kaķītim iebāž deguntiņu dubļos. Tas bija jau ar Pilsonības likumu, vai tas nebūs ar Valsts valodas likumu. Vai mums būs investīcijas, kuras ir vajadzīgas, vai mūs pieņems Eiropas Savienībā, grūti pateikt. Es ļoti nožēloju, ka mēs pieņēmām šodien likumu tādā redakcijā.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija)

. Vispirms es gribētu apsveikt prezidenti un arī mūs. Mēs neatbalstījām šīs prezidentes kandidatūru vēlēšanu laikā, jo mums bija savas kandidatūras, tomēr saprotam, cik lielu un smagu atbildības nastu uzņemas prezidente, šodien sniedzot savu svinīgo zvērestu.

Es gribētu teikt prezidentei, ka Jaunā partija ir gatava palīdzēt. Mēs saprotam, cik grūti ir uzsākt jaunas darba gaitas, ja īsti nav neviena, kas gribētu atbalstīt un dot padomu. Var jau partijas vienoties un iekļaut cilvēku amatā, bet ir jādomā arī par to, kā šim cilvēkam palīdzēt. Vēlreiz gribu apgalvot prezidentes kundzei, ka Jaunā partija vienmēr palīdzēs, ja prezidentes kundze to gribēs un ja tas būs viņai vajadzīgs.

Žēl, ka šodienas skaisto noskaņu nedaudz mazināja piketētāji pie Saeimas un arī tas, ka šodienas ārkārtas sēdē tika iekļauts Valsts valodas likums.

Jaunā partija neatbalstīja Valsts valodas likuma pieņemšanu. Mums ir trīs svarīgi iemesli, par kuriem jau runājām. Pirmkārt, mums liekas, ka šis likums ir sasteigts, it sevišķi labojumi. Tie ir juridiski neprecīzi. To apliecina tas, ka likums gadiem ir bijis Saeimā, frakcijas nav varējušas vienoties, un pēkšņi divu dienu laikā šīs vienošanās tika panāktas. Mēs uzskatām, ka likuma pieņemšana ir saistīta ar valdības veidošanu un mums tas liekas nepieņemami. To apstiprināja arī frakciju vadītāju un deputātu izteikumi.

Mums liekas, ka šim likumam būtu jābūt publiski apspriežamam, tādēļ rudenī — kārtējā sesijā — kad deputāti atgrieztos un uzsāktu savu darbu, šī likuma apspriešanai un izmaiņām jābūt atbilstošām tām rekomendācijām, kas mums ir ieteiktas un atbilst arī mūsu iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām saistībām. Tas ir tas, kāpēc mēs neatbalstījām sasteigtu likuma pieņemšanu.

Mēs saprotam šī likuma iekšpolitisko un ārpolitisko nozīmi un patiesi iestājamies par Latvijas ieiešanu Eiropas Savienībā, un stingri pie tā arī pieturēsimies.

Gribu uzsvērt to, ka arī rudens sesijā mums pie šī likuma būs jāatgriežas.

Mūsu pozīcija daudziem nav skaidra, jo daudzi redz mūsu partiju no sava redzes viedokļa un no savas dzīves izpratnes, pamatojoties uz savas rīcības modeli, aizdomīguma, melīguma, naudas spēka atkarību un dažādu birku pielikšanas. Daudziem, kas iesaistīti valdības veidošanas procesā, kas seko šim procesam, nav izprotami tādi jēdzieni kā neatkarība, profesionalitāte, vēlme veidot Latvijas iedzīvotāju dzīvi atbilstoši pieņemtiem dzīves standartiem, nezaudējot cilvēcisko pašcieņu.

Acīmredzot visi ir pieraduši pie šīs vispārpieņemtās negatīvās politiskās ētikas, ja vispār to var nosaukt par ētiku. Arī pie politisko spēku iepriekšējo gadu negatīvās pieredzes.

Gribu uzsvērt, ka Jaunā partija ir profesionālu, izglītotu un neatkarīgu cilvēku apvienība. Mēs neesam pieraduši skatīt savu dzīvi greizo spoguļu ietvarā.

J.Lagzdiņš ( Tautas partijas frakcija)

. Jau desmito gadu es strādāju neatkarīgās Latvijas parlamentā, un jāsaka, tik lielu un nozīmīgu notikumu pārsātināta diena, kāda ir šodien, ilgi nav bijusi. Šodien ir divi ļoti nozīmīgi notikumi.

Amatā stājas otrā neatkarīgās atjaunotās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, un visus politiķus, deputātus, klausītājus, kuri bija šodien sēžu zālē, kā arī tos televīzijas skatītājus, kas vēroja šo ļoti svarīgo notikumu, saviļņoja jaunās Valsts prezidentes liela garīguma cauraustā runa, kas mūs iedvesmoja kopīgam ražīgam darbam. Es gribu apliecināt, ka Tautas partija neapšaubāmi atbalstīs Valsts prezidenti šajā svarīgajā un nozīmīgajā darbā. Valsts prezidentei priekšā grūts darbs jau tuvākajā laikā, proti, godam aizstāvēt šodien pieņemto jauno Valsts valodas likumu. Jāsaka, ka šis likums nav brīnuma līdzeklis, lai Latviju vienā dienā, sākot ar šā likuma spēkā stāšanās dienu, padarītu par pilnīgi latvisku Latviju, likvidētu okupācijas sekas mūsu izglītības un valodas jomā. Mums visiem — ministriem, deputātiem, Valsts prezidentei, katram latvietim ir jāstrādā un jādarbojas tā, lai tik tiešām mūsu Latvija būtu latviska un lai šis likums tiešām darbotos.

Valsts prezidentei gribu novēlēt, lai viņa prastu aizstāvēt šo likumu, lai katrs mūsu valsts iedzīvotājs gan valsts iekšienē, gan ārpusē, tiekoties ar citu valstu pārstāvjiem, vadītājiem, ierindas iedzīvotājiem, godam šo likumu aizstāvētu. Tāda ir Tautas partijas pozīcija, jo tikai kopīgā darbā, sadarbojoties ar tautu, mēs spēsim paveikt lielus un nozīmīgus darbus.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija)

. Šodien bija patiess gandarījums Saeimā redzēt ļoti nopietnus notikumus un panākumus Latvijas politiskajā dzīvē.

Vispirms jau tā ir Valsts prezidente — sieviete — pirmā Austrumeiropā, Centrāleiropā, kura tika tautā virzīta un pēc tam Saeimas politiķu un partiju aprindās pieņemta. Es gribētu uzsvērt šīs trīs partijas, kas spēja pacelties pāri savām šaurajām partejiskajām interesēm — Tautas partija, "Tēvzemei un Brīvībai" un sociāldemokrāti, kuri deva atbalstu Vairai Vīķei – Freibergai. Arī viņas runa šodien apliecināja to, ka viņa ir Valsts prezidente, kura augsti turēs morāles, garīguma un latviskuma vērtības. Tieši tas, kas varbūt reizēm politikā ir bijis izteiktā deficītā.

Es varētu uzsvērt arī to, ka mums ir ļoti patīkami tas, ka viņu virzīja tieši Latvijas zinātnieki, radošā inteliģence ... tautas pārstāvji un tas ir noticis kā tāds politisks lūzums, mūsu Saeimas un arī varbūt tautas un valsts politikā. Es uzskatu, ka politiski neitrāla un objektīva Valsts prezidente — tas ir pavisam citas politikas aizsākums.

Un tagad par Valsts valodas likumu. Es gribētu uzsvērt, ka sociāldemokrāti vienmēr ir teikuši, ka Valsts valodas likumam ir jābūt stingram. Atcerēsimies, ka referenduma gaidās visi Eiropas Savienības eksperti garantēja, ja būs tāds iznākums, kāds bija referendumā, tad Valsts valodas likumu viņi vairs nemēģinās iespaidot, mēs varēsim pieņemt tieši tādu, kādu mēs esam pieņēmuši šobrīd, varbūt pat stingrāk. Un atgādinām arī to, ka Igaunijā Valsts valodas likums tika pieņemts un šeit nebija nekādu iebildumu no Eiropas Savienības ekspertiem, un par izbrīnu šis likums ir krietni stingrāks, nekā Latvijā. Es domāju par tiem starptautisko ekspertu iebildumiem, kurus vienmēr var mēģināt izvirzīt un tajā pašā laikā argumentēti atspēkot, šeit nebūtu nekāda īpašā problēma.

Un, ja sociāldemokrāti būs jaunajā valdībā, tad mums būs visas iespējas izmantot Eiropas Savienības tribīnes, lai, strādājot kopā ar Valsts prezidenti, varētu atspēkot šos neobjektīvos Eiropas Savienības ekspertus, kuri vairāk grib izkalpoties un mazliet parādīt sevi, viņuprāt, labākā gaismā un mūsu Austrumu kaimiņu priekšā.

Man ir patiess gandarījums, ka vienā ļoti nopietnā jautājumā — mītiņi, piketi un sapulces — vai tur var būt valodas brīvība vai tomēr ir jāvalda valsts valodai. Sociāldemokrātu balss bija tieši izšķirošā, un viņi piepulcējās "Tēvzemes un Brīvības" un Tautas partijas balsīm. Tātad zināmā mērā šī sadarbība, ko iezīmēja Valsts prezidenta vēlēšanas, arī izšķīra šo svarīgo valsts valodas politikas jautājumu.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija)

. Liels prieks šodien, ka Valsts prezidente nodeva zvērestu un līdz ar to ir pāršķirta jauna lapaspuse Latvijas vēsturē. Partijām, savstarpēji vienojoties, izdevās atteikties no iepriekšējiem stereotipiem, savām interesēm un ievēlēt Valsts prezidenti, kura pārstāv Latvijas inteliģenci, Latvijas kultūras cilvēkus. No Valsts prezidentes uzrunas varēja saprast, ka viņa varēs ne tikai veiksmīgi prezentēt Latvijas valsti ārzemēs, bet arī iedvesmot Latvijas politiku, lai tā būtu daudz tīrāka, inteliģentāka un kulturālāka.

Kā viens no svarīgākajiem jautājumiem šodien bija Valsts valodas likums. Latvija dažādās laikmeta dzirnās vienmēr ir bijusi lielo valstu interešu sfērā. Lielās valstis Latvijā mēģināja izkaust latviešu valodu. Nacistiskā Vācija, okupējot Latvijas teritoriju, pieņēma normatīvos dokumentus, kuros noteica, ka latviešu valoda būtu lietojama mazāk, un ļāva iespējas vācu valodai dominēt. Padomju laikā ar komunistiskās partijas kongresa lēmumiem tika pieņemtas dažādas rekomendācijas, lai varētu veiksmīgi veikt rusifikāciju. Īpaši šajā ziņā izcēlās Pelše un Voss. Tagad gatavojoties integrēties Eiropas Savienībā, mēs saņemam interesantas rekomendācijas no Van der Stūla un Van der Bruka kungiem. Van der Bruks savā vēstulē raksta, ka "mēs joprojām esam nobažījušies, ka pašreizējais likumprojekts pilnībā neiekļauj sevī proporcionalitātes standartus".

Ko nozīmē proporcionalitātes standarts? Tas nozīmē, ka, ja reiz latvieši ir nedaudz virs 50 procentiem, tad Latvijā vajadzētu būt gandrīz vai divām valsts valodām. Tātad mēs redzam, ka lielajām valstīm mērķi ir palikuši tieši tādi paši. Proti, to tautu pārstāvjiem, kuri šeit investē naudas līdzekļus, nav ērti un komfortabli mācīties mazas valsts valodu, kas neattiecas uz lielajām valodām — angļu—, ko var ļoti brīvi lietot visā pasaulē, bet šīs mazās valodiņas tomēr vajadzētu it kā izskaust.

Un tāpēc diezgan sarežģīti mēs nonācām pie šī likuma. Balstoties uz šo spiedienu, notika bremzēšana Valsts valodas likuma tālākai virzībai un izskatīšanai. Tāpēc bija nepieciešams sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Mūsu frakcija panāca to, ka Juris Dobelis pārgāja uz Izglītības komisiju, lai būtu nepieciešamās balsis. Saeimā tika pieņemts īpašs lēmums par to, lai komisija sagatavotu likumprojektu tā izskatīšanai, un vairākas frakcijas noslēdza vienošanos, lai ar kopīgām balsīm to pieņemtu. Tāpēc šobrīd var teikt, ka ir pieņemts ļoti nozīmīgs likums. Valsts valodas likums ir pieņemts. Jo ilgāk mēs to būtu atlikuši, jo spiediens būtu arvien lielāks un lielāks, un valsts valodas likums būtu nelabvēlīgāks latviešu tautai.

Saeimas preses dienests