• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 1999. gada 30. jūnija rīkojums Nr. 588 "Par karstā ūdens sistēmu pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.1999., Nr. 227/228 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19159

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kur Aiviekste uz Daugavu steidz

Vēl šajā numurā

13.07.1999., Nr. 227/228

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: rīkojums

Numurs: 588

Pieņemts: 30.06.1999.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojums Nr.588 

Rīgā 1999.gada 30.jūnijā

Par karstā ūdens sistēmu pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanu

Lai novērstu sakarā ar karstā ūdens palielinātajām izmaksām 1999.gadā veiktajās pārbaudēs konstatētos trūkumus, kā arī paātrinātu aukstā un karstā ūdens caurplūdes skaitītāju uzstādīšanu iedzīvotāju dzīvokļos:

1. Noteikt, ka visos centrālajiem siltuma punktiem (CSP) pieslēgtajos namos namu iekšējo siltumapgādes sistēmu apkopes organizācijām jāveic karstā ūdens apgādes sistēmas balansēšana. Darbs tiek veikts maksas par Rīgas dzīvojamā fonda ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi ietvaros.

2. Namu apsaimniekošanas organizācijām 1999. — 2000.gada remontdarbu plānos iekļaut karstā ūdens recirkulācijas līniju izbūvi vai atjaunošanu tur, kur tas nepieciešams, un nodrošināt šo plānu realizāciju līdz 2000.gada apkures sezonas sākumam.

3. Namu apsaimniekošanas organizācijām kopā ar iedzīvotāju pārstāvjiem nodrošināt (ne retāk kā reizi pusgadā) visu dzīvokļos esošo skaitītāju un sanitāri tehnisko iekārtu ekspluatācijas pārbaudes. Pārbaudes rezultāti par katru dzīvokli jāfiksē kopējā pārbaudes aktā, kas tiek sastādīts 2 eksemplāros, no kuriem viens glabājas namu apsaimniekošanas organizācijā, bet otrs pie pakalpojuma saņēmēja (dzīvokļa īpašnieks, īrnieks). Aktā jānorāda arī nepieciešamie pasākumi trūkumu novēršanai. Namu apsaimniekošanas organizācija seko pārbaudes aktā norādīto pasākumu realizēšanai.

4. Apstiprināt "Noteikumus par ūdens caurplūdes skaitītāju ekspluatācijas kārtību dzīvokļos un nedzīvojamās telpās un atbilstoši skaitītāju rādījumiem veicamajiem norēķiniem".

5. Uzdot Rīgas domes Informācijas dienesta vadītājai M.Bricei publicēt šo rīkojumu laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Rīgas Balss".

6. Rīkojuma izpildi kontrolēt Rīgas domes Komunālajam departamentam.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks J.Rītiņš

Astiprināti ar Rīgas domes priekšsēdētāja 30.06.1999. rīkojumu Nr.588-r

Noteikumi par ūdens caurplūdes skaitītāju ekspluatācijas kārtību dzīvokļos un nedzīvojamās telpās un atbilstoši skaitītāju rādījumiem veicamajiem norēķiniem

Lai novērstu karstā ūdens sistēmu pārbaudēs atklātos trūkumus un nodrošinātu ūdens caurplūdes skaitītāju ekspluatācijas uzlabošanu un norēķinu veikšanu atbilstoši skaitītāju rādījumiem noteikt, ka:

1. Karstā un aukstā ūdens skaitītāja rādījumu nolasījumus dzīvokļos un nedzīvojamās telpās ik mēnesi (mēneša pēdējo 2 dienu laikā) veic dzīvokļa vai nedzīvojamo telpu atbildīgais īrnieks vai īpašnieks, fiksē tos vienota parauga veidlapā "Karstā un aukstā ūdens skaitītāju rādījumu nolasījumi" (apstiprināta ar Rīgas domes 14.10.1997. lēmumu Nr.5157 "Par vienotu formu ieviešanu komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējo aprēķinu veikšanai Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās un energopārvaldnieka dienesta izveidošanu") un nodod namu apsaimniekotāja atbildīgajam pārstāvim — sētniekam vai ēkas energopārvaldniekam, kurš ne vēlāk kā līdz katra mēneša 2.datumam veidlapas nodod namu apsaimniekošanas organizācijā. Veidlapu pavairošanu un izsniegšanu dzīvojamo un nedzīvojamo telpu atbildīgajiem īrniekiem vai īpašniekiem nodrošina namu apsaimniekotājs.

2. Ēkas energopārvaldnieks vai namu apsaimniekotāja atbildīgais pārstāvis savāc izpildītās veidlapas, kurās ir skaitītāju rādījumi, kārtībā, kādā vienojies ar iedzīvotājiem.

3. Ja norādītajā laikā dzīvokļa vai nedzīvojamo telpu īrnieks vai īpašnieks neiesniedz izpildītu veidlapu, kurā ir skaitītāju rādījumi, dzīvoklim vai nedzīvojamajām telpām ūdens patēriņš tiek aprēķināts kā šī dzīvokļa vai nedzīvojamo telpu vidējais ūdens patēriņš 3 pēdējos (pilnos) mēnešos.

4. 3.punktā minētajā gadījumā pārrēķini pēc novēloti iesniegtajiem skaitītāju rādījumiem netiek veikti un norēķinu veikšana atbilstoši skaitītāju rādījumiem ir atjaunojama, pieaicinot namu apsaimniekošanas organizācijas komisiju un sastādot aktu par skaitītāja stāvokli. Ja arī nākamajā mēnesī netiek iesniegti ūdens skaitītāja rādījumi, namu apsaimniekotājam nekavējoties jāveic pārbaude dzīvoklī vai nedzīvojamās telpās.

5. Lai nodrošinātu izrakstīto rēķinu samaksu par aukstā un karstā ūdens piegādi dzīvokļiem, kuros nav uzstādīti ūdens skaitītāji un par kuriem nav samaksāti rēķini, namu apsaimniekotājam jāizsūta brīdinājuma paziņojumi par parādu nomaksu un ieteikumi skaitītāju uzstādīšanai dzīvoklī, brīdinot, ka namu apsaimniekotājs ir tiesīgs pārtraukt karstā ūdens piegādi (atslēdzot karstā ūdens padevi) to nemaksātāju dzīvokļos, kuri atsakās pilnībā samaksāt namu apsaimniekotāja izrakstītos rēķinus. Brīdinājuma paziņojumā jānorāda parādu nomaksas termiņš— 1 mēnesis. Ja, šim termiņam beidzoties, parāda nomaksa nav veikta, notiek kastā ūdens padeves atslēgšana namu apsaimniekošanas organizācijas komisijas klātbūtnē.

6. Pēc izpildīto veidlapu saņemšanas namu apsaimniekotājs veic iesniegto datu analīzi. Ja uzrādīts, ka kādā dzīvoklī ūdens patēriņš ir mazāks par 0,5 m3 uz vienu iedzīvotāju, namu apsaimniekošanas organizācijai kopā ar iedzīvotāju pārstāvjiem neatliekami jāveic pārbaude skaitītāju rādījumu pareizības noteikšanai konkrētajā dzīvoklī, pielietojot kalibrētu 10 litru mērtrauku.

7. Namu apsaimniekošanas organizācija veic dzīvokļos un nedzīvojamās telpās skaitītāju ekspluatācijas pārbaudēs atklāto nekontrolēto ūdens ņemšanas vietu, tajā skaitā ūdens filtru, noplombēšanu.

8. Ja skaitītāju ekspluatācijas pārbaudēs skaitītājam konstatēts magnētiskās aizsardzības trūkums, jāvēršas pie firmas, kas skaitītāju uzstādījusi, ar priekšlikumu novērst šo nepilnību. Firmai skaitītājs jānomaina vai jānosedz ar aizsargapvalku, vai arī jāiemontē magnētiskais disks. Firmai šie pasākumi jāveic par saviem līdzekļiem. Ja firma atsakās to darīt, dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks ziņo par to Rīgas domes Komunālajam departamentam, kas veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka firmas licence tiek anulēta un firmas darbība Rīgā pārtraukta.

9. Pirms dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma parakstīšanas ar namu apsaimniekošanas organizācijas pārstāvi privatizētā dzīvokļa īpašniekam tiek ieteikts uzstādīt dzīvoklī aukstā un karstā ūdens caurplūdes skaitītājus, lai neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir pierakstīts minētajā adresē viņš varētu veikt norēķinus atbilstoši skaitītāju rādījumiem.

10. Ņemot vērā ūdens skaitītāju uzstādīšanas augsto līmeni dzīvokļos, lai samazinātu paaugstinātās karstā ūdens izmaksas dzīvokļos bez ūdens skaitītājiem līdz visu dzīvokļu aprīkošanai ar skaitītājiem centrālajiem siltuma punktiem (CSP) pieslēgtajos namos (ja nepieciešams, arī ēkai ar kopīgo karstā ūdens patēriņa uzskaiti), noteikt karstā ūdens robežpatēriņu vienam iedzīvotājam dzīvokļos bez skaitītājiem — 10 m3/mēnesī, aprēķinot nosacīto siltumenerģijas daudzumu, kas patērēts 1 m3 karstā ūdens uzsildīšanai un piegādei gadījumos, kad karstā ūdens patēriņš dzīvokļos bez skaitītājiem uz vienu iedzīvotāju pārsniedz noteikto robežpatēriņu.

11. Lai normalizētu iedzīvotāju maksājumu veikšanu par ūdeni, ieteikt dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem visos Rīgas dzīvokļos līdz 1999.gada beigām uzstādīt karstā un aukstā ūdens skaitītājus. Šim nolūkam var izmantot licencēto skaitītāju uzstādīšanas firmu piedāvājumu veikt darbu, izmantojot sadalīto maksājumu (3—6 mēnešu laikā).

12. Dzīvokļa patvaļīgas aizņemšanas gadījumā namu apsaimniekotājam nekavējoties jāpārtrauc karstā un aukstā ūdens piegāde dzīvoklim.

13. Ja ēkā tiek konstatēta ūdens noplūde ēkas ūdensvada sistēmā starp ēkas kopējo skaitītāju un ūdens pievadu dzīvokļiem, aprēķinot iedzīvotājiem maksu par ūdens patēriņu, šī noplūde (m3) ir atrēķināma un to sedz ēkas apsaimniekotājs. Ūdens noplūdes aprēķinu izdara, pieņemot, ka ūdens tecēšanas ātrums ir 1,5 m/sek. (kā maksimālā caurteces spēja caur bojāto cauruļvadu). Aprēķinu veic par laikposmu no bojājuma momenta, kas fiksēts avāriju reģistrācijas žurnālā, līdz tā novēršanai. Ja bojājuma momentu nevar noteikt, tad pieņem, ka noplūde ilgusi 3 diennaktis.

14. Par noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu ir atbildīgas Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijas.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks J.Rītiņš

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!