Par Francijas senatora vizīti

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 28.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Francijas Senāta senatoru Seržu Lagošu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Saeimas priekšsēdētājs tikšanās ievadā uzsvēra, ka Latvijas un Francijas attiecības gan parlamentārā, gan citos līmeņos ir aktīvas. "Mūsu valstij ir ļoti svarīgi, ka viena no Eiropas un pasaules ietekmīgākajām valstīm atbalsta Latviju ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā," sacīja J.Straume. Kā Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumus Saeimas priekšsēdētājs minēja arī integrāciju NATO un labu kaimiņattiecību attīstību ar Krieviju. Par to nopietnību liecina fakti, ka, neraugoties uz saspringto ekonomisko situāciju, Latvija palielinājusi aizsardzības budžetu, kā arī darījusi visu iespējamo, lai uzlabotu līgumtiesisko bāzi ar Krieviju, sagatavotu robežlīgumu un veicinātu starpvaldību sarunu atsākšanos.

Francijas Senāta senators atzinīgi novērtēja Latvijas progresu gan politiskajā, gan ekonomiskajā sfērā. Viņš akcentēja, ka Francija visu trīs Baltijas valstu virzību uz ES skata vienotā veselumā.

Atbildot uz viesa jautājumu par Latvijas gatavību veikt konstitucionālas izmaiņas, ko neizbēgami prasīs mūsu valsts iestāšanās ES, J.Straume pastāstīja, ka diskusija par grozījumiem Satversmē Latvijas sabiedrībā jau sākusies un, kad tas būs nepieciešams, tie valsts pamatlikumā tiks izdarīti. Savukārt, runājot par divpalātu parlamenta pastāvēšanas iespējamību, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka jau no valsts dibināšanas pirmsākumiem Latvijā darbojies vienpalātas parlaments. Tomēr nosacīti var apgalvot, ka augšpalātas funkcijas mūsu valstī pilda Valsts prezidente, kurai saskaņā ar likumdošanu ir tiesības nodot likumus otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, kā arī neizsludināt likumus un nodot tos tautas nobalsošanai. J.Straume pauda viedokli, ka vienpalātas parlaments noteikti atvieglos darbu, saskaņojot nacionālo likumdošanu ar ES normām.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī valsts pārvaldes, reģionālās un administratīvi teritoriālās reformas norises gaita Latvijā. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka šīs valdības laikā izstrādāta skaidra valsts pārvaldes reformas koncepcija, kurai par pamatu ņemta vairāku Eiropas valstu pieredze. Sarežģītāk ir ar reģionālo un administratīvi teritoriālo reformu, kuru īstenošana nenotiek tik ātri, kā varētu vēlēties. Tomēr arī šajā virzienā tiek strādāts, un rezultāti neizpaliks.

Sarunas nobeigumā spriests arī par Latvijas ekonomisko situāciju. J.Straume uzsvēra, ka mūsu valsts veiksmīgi pārvarējusi Krievijas krīzes sekas, bet, kā liecina ārējās tirdzniecības bilance, Latvijas galvenās tirdzniecības partneres ir Eiropas Savienības valstis. Pašlaik būtiskākais ir lielo uzņēmumu — "Latvijas kuģniecības" un "Latvenergo" — privatizācija . Par veiksmīgu Saeimas priekšsēdētājs atzina "Latvijas gāzes" privatizācijas norisi un uzsvēra, ka pašlaik notiek sarunas arī par Francijas uzņēmuma " Gas de France" iespējamo līdzdalību tajā.

Saeimas komisijās

Francijas Senāta senators Seržs Lagošs tikās arī ar Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un situāciju Latvijas ekonomiskajā un sociālajā sfērā.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns iepazīstināja viesus ar komisijas darbību, uzsverot, ka pašlaik ir ļoti interesants darba posms — komisija apstiprina sarunu pozīcijas, kuras valdība prezentēs, sākoties ES iestāšanās sarunām par konkrētām nodaļām.

Francijas Senāta senatoru interesēja mūsu valsts ekonomiskā un sociālā situācija. E.Inkēns pastāstīja, ka pēdējo gadu panākumi vieš optimismu attiecībā uz tempu, kādā varētu notikt sarunas par Latvijas iestāšanos ES. Banku un finansu sektora darbība pārliecinoši parāda, ka mūsu valsts pārvarējusi Krievijas krīzes radītās sekas. Latvijas ekonomiskās sadarbības apjoms ar Krieviju samazinājies gandrīz trīs reizes, tādējādi mazinājusies arī mūsu valsts atkarība no Krievijas tirgus. Savukārt tas radījis negaidītu politisko efektu — Krievija netieši iestājusies pret Latvijas integrāciju ES. Krīzes rezultātā mūsu ražotāji pārorientējušies uz Rietumu tirgu, kas prasa arī paaugstinātus kvalitātes standartus. Tomēr, kā norādīja E.Inkēns, Latvijai piešķirtās ES kvotas piena produkcijai ir pārāk mazas. Viņš pauda cerību, ka šo problēmu varētu atrisināt sarunas ar ES.

Atbildot uz komisijas locekļa Aleksandra Kiršteina jautājumu par ES institucionālo reformu, S.Lagošs informēja, ka, lai arī palēnām, tomēr pie šī jautājuma tiek strādāts. Par to liecinot iesniegtie priekšlikumi par balsu sadalījumu un balsošanas kārtību ES institūcijās. Viņš arī sacīja, ka ES paplašināšana nav vēršanās pret Krieviju un ka Krievijas attieksme nekādā veidā neietekmēs Latvijas virzību uz ES.

Eiropas lietu komisijas pārstāve Viola Lāzo informēja par sabiedrības integrācijas procesu. Viņa akcentēja Saeimas pieņemto Pilsonības likumu un Valsts valodas likumu, kas atbilst starptautiskajām rekomendācijām, kā arī izstrādāto sabiedrības integrācijas programmu. V.Lāzo aicināja pievērst uzmanību tam, ka jēdzieni "minoritāte" un "mažoritāte" Latvijā skatāmi citādi nekā vairumā Eiropas valstu, piemēram, sešās lielākajās Latvijas pilsētās latvieši ir minoritāte.

Sarunas noslēgumā apspriestas arī valsts pārvaldes kapacitātes palielināšanas iespējas un citi sociālās sfēras jautājumi.

Saeimas preses dienests

Ārlietu ministrijā

Vakar, 28.februārī, ārlietu ministram Indulim Bērziņam bija īsa tikšanās ar Francijas Senāta deputātu Seržu Lagošu. Atsevišķa tikšanās senatoram bija arī ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu.

Tikšanos laikā Latvijas puse pauda gandarījumu, ka ir aktivizēti Latvijas un Francijas politiskie kontakti. Sarunās apspriesta Eiropas Savienības paplašināšanās, akcentējot Francijas īpašo lomu kā Eiropas Savienības (ES) prezidentūras valstij šā gada otrajā pusgadā un tās tradicionāli lielo nozīmi Eiropā. Latvijas puse uzsvēra, ka vēsturiskajam projektam — ES paplašināšanai — ir jāattīstās tā, lai dalībvalstu politiskā griba būtu noteicošā. Senators S.Lagošs uzsvēra Francijas atbalstu Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš informēja, ka Latvija rūpīgi gatavojas praktiskajai sarunu uzsākšanai ar ES. Valsts sekretārs uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ES tiktu turpināta tā politika, kas noteikta ES Padomē Helsinkos: katra kandidātvalsts tiek vērtēta individuāli, pēc tās gatavības pakāpes, reformu ātruma, kā arī nodrošinot iespējas panākt un apsteigt tās dalībvalstis, kas sarunas uzsākušas agrāk. "Latvija arī ir ieinteresēta starpvaldību konferences veiksmīgos rezultātos. Latvija vienlaikus paļaujas, ka Francijas prezidentūras laikā sarunu ritms nepalēnināsies, neraugoties uz Francijas lielo slodzi, organizējot starpvaldību konferenci," teica valsts sekretārs. M.Riekstiņš atzīmēja šādas Latvijas valdības prioritātes, pie kurām tā strādā, gatavojoties dalībai ES: sabiedrības integrācijas progress, valsts pārvaldes tālāka reforma un modernizācija, uzsverot franču valodas apmācības lomu ierēdņiem, reģionu reforma, tiesu reforma un ES līdzekļu racionāla apgūšana.

S.Lagošs arī atzīmēja, ka ceļā uz ES Latvijai būtu svarīgi pilnveidot uzticības vidi ārvalstu investoriem. Tikšanās laikā pārrunāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Krievijā un Latvijas attiecības ar to.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie īpašu uzdevumu ministra

Īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle vakar, 28.februārī, tikās ar Francijas Senāta deputātu, Senāta parlamentārās delegācijas Eiropas Savienībā locekli Seržu Lagošu, kurš Latvijā ieradies vizītē, lai nepastarpināti iepazītos ar situāciju mūsu valstī sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā.

Francijas Senāta deputāts izrādīja interesi par Latvijas ekonomikas situāciju un īpaši par investīciju klimatu. "Latvija ir ieinteresēta ilgstoši piesaistīt investīcijas no iespējami plašāka valstu loka, nevis koncentrēt savā teritorijā kādas vienas vai divu valstu ieguldījumus. Turklāt īpaši tas attiecināms uz Latvijas nākamajiem partneriem Eiropas Savienībā, tādām pasaules ekonomikas lielvalstīm kā ASV. Tāpēc cerams, ka arī Francijas investori sekos labajai politiskajai sadarbībai un drīzumā atradīs Latviju par interesantu vietu arī saviem ieguldījumiem," tikšanās laikā uzsvēra R.Zīle. Ministrs atgādināja, ka "Latvijā joprojām investīcijas tiek aizsargātas atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem" un aicināja Francijas uzņēmējus "būt nedaudz agresīvākiem savos projektos". Ministrs norādīja, ka "ieguldījumiem atraktīvi neapšaubāmi ir lielie privatizējamie valsts uzņēmumi, īpaši enerģētikas sektorā, taču arī trīs Latvijas ostas ar saviem īpašajiem nodokļu režīmiem var būt interesantas ārvalstu ieguldītājiem".

Kā norādīja R.Zīle, ne tikai ārējās tirdzniecības bilance, bet arī investīciju apjomi Latvijā mainījās pēc Krievijas ekonomiskās krīzes. Taču notikušais ilgtermiņā valsts ekonomikai nācis arī par labu — būtiski pārveidojusies Latvijas tirdzniecības struktūra, un "tiešām investīcijām ir tendence būt ar ilgtermiņa raksturu".

Sarunu noslēgumā puses vienojās, ka pārmaiņas, gatavojoties jaunu dalībvalstu uzņemšanai, notiek abās pusēs. Arī Eiropas Savienībā nedaudz tiek diskutēts par izmaiņām, piemēram, likumdošanā, kas saistītas ar ES paplašināšanos. Taču savstarpēju sapratni par notiekošo lielā mērā var veicināt tieši aizvien plašāku sakaru attīstīšana.

Iveta Bojāre, ministra preses sekretāre