Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs: Par valsts pārvaldes funkciju nodošanu plānošanas reģioniem

Lai novērstu valsts pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos reģionos, kas saistīta ar valsts budžeta izdevumu samazināšanu, pakāpeniski ir jāsāk valsts pārvaldes funkciju nodošana plānošanas reģioniem, tā 7.maijā, tiekoties ar plānošanas reģionu vadību, vienojās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Ministrs plānošanas reģionu vadītājus iepazīstināja ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotajiem priekšlikumiem apriņķu veidošanai, kā arī apkopoto informāciju par ministru plāniem budžeta izdevumu taupīšanas nolūkā samazināt reģionālo struktūrvienību skaitu.

 “Mūsu mērķis ir apturēt iesākto valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu likvidāciju un līdz ar to valsts pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka apriņķu izveide un valsts pārvaldes decentralizācija sekmēs darba vietu saglabāšanos reģionos,” akcentēja ministrs.

E.Zalāns piedāvā apriņķus veidot uz esošo plānošanas reģionu bāzes. Priekšnoteikumi tam, lai plānošanas reģioni nākotnē varētu sekmīgi pildīt apriņķu funkcijas, ir, piemēram, reģionālajām pašvaldībām raksturīgu funkciju izpilde, no 2010.gada 1.janvāra uzsākot sabiedrisko transporta pakalpojumu organizēšanu reģionā, kā arī kompetence Eiropas Savienības līdzekļu apguvē.

Plānošanas reģionu vadītāji bija vienisprātis, ka atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas reģionos varētu īstenot efektīvāk. Kā viens no piemēriem tika minēta profesionālās izglītības organizēšana, nosakot gan izglītības iestāžu izvietojumu, gan skaitu, gan arī apgūstamās profesionālās izglītības programmas, pamatojoties uz reģiona darba tirgus pieprasījumu.

RAPLM ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Reģionālās attīstības likumā, paredzot, ka apriņķi savu darbību sāks ar 2009.gada 1.jūliju, pārņemot plānošanas reģionu tiesības un saistības. Tāpat likuma grozījumi noteiks pagaidu apriņķa padomes sastāvu, pirmās sēdes sasaukšanu, apriņķa padomes priekšsēdētāja izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību.

Līdz 2009.gada 1.decembrim paredzēts izvērtēt, kādu valsts tiešās pārvaldes kompetenci nodot apriņķa pašvaldībām, iesniedzot Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem attiecīgajos likumos. Ir aprēķināts, ka, nododot valsts pārvaldes funkciju izpildi reģioniem, izdevumi to izpildei varētu samazināties par 25–30%. Vienlaikus reģioni varētu efektīvāk nodrošināt valsts pakalpojumu pieejamību, izvērtējot iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības.

Pilnvērtīgi apriņķa pašvaldības savu darbību varētu sākt ar 2011.gada 1.janvāri, kad spēkā stātos Apriņķu pašvaldību likums.

Rajona pašvaldību reorganizācijas likumā ir noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.jūnijam ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par apriņķu izveidošanu un darbību. Savukārt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz, ka apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas. Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre