Par pirmajiem funkciju audita rezultātiem par Valsts ieņēmumu dienestu un ar to funkcionāli saistītajām iestādēm

Trešdien, 6.maijā, Funkciju audita komisija konceptuāli atbalstīja funkciju audita darba grupas sagatavoto ziņojumu un rekomendācijas par Valsts ieņēmumu dienesta un ar to funkcionāli saistīto iestāžu – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, Valsts proves uzraudzības inspekciju – darbības un struktūras optimizāciju.

Darba grupas vadītājs, Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Lībietis informēja, ka galvenais ieteikums ir integrēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju Valsts ieņēmumu dienestā, ietaupot 40 tūkstošus latu, un nodot daļu Valsts proves uzraudzības inspekcijas funkcijas privātajam sektoram, pārejas periodā šo iestādi pārveidojot par valsts kapitālsabiedrību. Funkciju audita komisijas locekļu viedoklis par priekšlikumiem atšķīrās, tādēļ ziņojumu virzīs izskatīšanai valdībā, kurā turpināsies diskusija par iepriekšminēto iestāžu funkcijām un statusu.

Funkciju audita komisija tika iepazīstināta ar sabiedrības iesūtītajiem priekšlikumiem par birokrātijas mazināšanu. Lielākā daļa priekšlikumu ir par sadarbības problēmām starp iestādēm, to uzturētajiem reģistriem un to savstarpējo savietojamību, kas ir iemesls iedzīvotājiem dažādu izziņu gatavošanā un iesniegšanā citām valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpat liela daļa iedzīvotāju, īpaši uzņēmēji, iesaka samazināt kontroles un uzraudzības intensitāti. Funkciju audita komisija kopš marta beigām ir saņēmusi vairāk nekā 300 priekšlikumu.

Funkciju audita komisijas vadītāja, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka, balstoties uz sabiedrības priekšlikumiem, ir plānots veikt papildu funkciju auditus 2009.gada pirmajā pusgadā. Viens no horizontālās jomas auditiem tiks veikts par funkcijām, kas saistītas ar izglītības iestāžu (valsts un privātās) un privāto uzņēmēju kontroli, uzraudzību, akreditāciju, pārbaudēm un novērtēšanu, lai samazinātu kontroles un uzraudzības slogu izglītības iestādēm un uzņēmējiem. Kā nākamais apjomīgais horizontālās jomas audits ir plānots par iestāžu informācijas sistēmu uzturēšanas funkciju izmaksu izvērtējumu, kuras mērķi ir nodot tās ārpakalpojumu iepirkumiem, un pārskatīt nozīmīgāko valsts reģistru īstenotās funkcijas, lai nodrošinātu to sadarbspēju, izslēdzot iedzīvotāju starpniecību informācijas aprites procesos, t.sk. nodrošinot juridiski saistošu elektronisko publikāciju un operatīvās informācijas publicēšanu.

Ziņojuma pilns teksts un cita informācija par Funkciju audita komisijas darba rezultātiem ir pieejama Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/zinojumi/.

Audita mērķis ir vienkāršot iestāžu institucionālo struktūru, apzināt iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus, sniedzot priekšlikumus par funkciju un uzdevumu nepieciešamību un iespēju deleģēt tos privātpersonām, novērst funkciju dublēšanos, kā arī izvērtēt iespējas decentralizēt valsts pārvaldes funkcijas, nododot tās pārvaldes līmenim, kas atrodas tuvāk pakalpojumu saņēmējam. Auditu uzdevumi ir cieši saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu konkrētās valsts pārvaldes darbības jomās.

Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Padomē darbojas Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore E.Egle, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārstāve M.Golubeva, Saeimas deputāts, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis A.Kampars, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs M.Lazdovskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece L.Marcinkēviča, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks I.Pundurs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis M.Pūķis, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvis P.Salkazānovs un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma.

Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti, sniedzot atbalstu valdības lēmumu sagatavošanā un ieviešanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments