Par atlaišanas pabalstu ierobežošanu maksātnespējīgu uzņēmumu darbiniekiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 5.maijā vēl nelēma par Tieslietu ministrijas izstrādāta likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā, kas paredz ierobežot maksājumus, ko darbinieki var saņemt darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Piedāvātie grozījumi paredz, ka darbinieku prasījumi par atlaišanas pabalstu, nesamaksāto darba algu, atvaļinājuma pabalstu, slimības naudu un cita veida atlīdzību tiktu piesaistīti minimālajai algai, nevis darba algai vai vidējai izpeļņai, kā tas ir patlaban. Tāpat tiktu noteikti apmierināmo prasījumu “griesti” četru minimālo algu (patlaban 720 latu) apmērā.

Ierobežojumi attiektos uz maksājumiem, ko darba devēja maksātnespējas gadījumā izmaksā no Maksātnespējas administrācijas pārvaldīta darbinieku prasījumu garantijas fonda. Fondā nonāk līdzekļi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas. 2009.gadā tās apmērs noteikts 0,25 lati mēnesī par katru darbinieku.

Deputāti pauda viedokli, ka likumprojekts nav pienācīgi sagatavots un saskaņots starp ieinteresētajām pusēm, un nolēma, ka pirms tālākas virzības komisijai nepieciešams rakstisks atzinums arī no Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča lūdza iesniedzēju pārstāvjus skaidrot, kādēļ likuma spēkā stāšanās plānota 1.maijā, bet grozījumi Saeimā iesniegti tikai aprīļa beigās.

Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs norādīja, ka piedāvātās likuma izmaiņas neatbilst tā garam. Likums paredz aizsargāt darbiniekus darba devēja maksātnespējas gadījumā un īpaši jau krīzes apstākļos valstij būtu jārūpējas par darbinieku prasījumu apmierināšanu pilnā apmērā, bet iesniegtie grozījumi paredz būtiski ierobežot bijušo darbinieku sociālās garantijas.

Maksātnespējas administrācijas pārstāvji skaidroja, ka grozījumi izstrādāti, jo strauji pieaudzis maksātnespējas gadījumu skaits un jau šā gada pirmajos divos mēnešos iesniegti prasījumi par 54 procentiem no 2009.gadam plānotās summas. Ja netiks noteikti ierobežojumi, ar pieejamajiem līdzekļiem nepietiks, lai segtu visus prasījumus.

Iepazīstoties ar Maksātnespējas administrācijas funkcijām un to veikšanai atvēlēto finansējumu, komisijas deputāti pauda neizpratni par šīs valsts aģentūras darba efektivitāti. Ir grūti pārliecināt privāto sektoru, kur viens strādājošais dod 12 tūkstošu latu pievienoto vērtību, ka ir nepieciešama valsts iestāde, kas tērē vienu latu 3,3 latu administrēšanai, uzskata deputāts Aigars Štokenbergs.

Sociālo un darba lietu komisija plāno grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” atkārtoti skatīt 19.maija sēdē.

Saeimas preses dienests