Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.150/J9 – dok. nr.4119

Par darba periodiem un tam pielīdzinātajiem periodiem, kas ir uzkrāti ārpus Latvijas līdz 1995.gadam, iekļaušanu apdrošināšanas stāžā un attiecīgā normatīvā akta pamatotību

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 23.aprīļa deputātu jautājumu (reģistra nr.150/J9), sniedz šādu atbildi uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.

1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (Tiesa) 2009.gada 18.februārī pasludināja spriedumu lietā “Andrejeva pret Latviju”, kurā konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 14.panta kopā ar 1.Protokola 1.pantu pārkāpumu. Tiesa uzskatīja, ka Latvijas Republikas likums “Par valsts pensijām” nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret pilsoņiem un personām, kurām nav Latvijas pilsonības, jo atteikums ņemt vērā apdrošināšanas stāžu “ārpus Latvijas” nevar balstīties vienīgi uz pilsonības apsvērumu. Tai pašā laikā minētais spriedums nenosaka, kāda konkrēta rīcība būtu veicama tā izpildei. Citiem vārdiem sakot, Latvijai ir jānovērš situācija, kas ir bijusi par pamatu pārkāpuma konstatēšanai, bet kā to darīt – tas ir pašas valsts ziņā.

Nevaram piekrist Jūsu vēstulē minētajam, ka “vairākumam tiek atņemtas tās tiesības, kuras nebauda diskriminētais mazākums”, jo izstrādātie grozījumi likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumos, pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, ietekmēs 2010.gadā 317 LR pilsoņu (pieņemot, ka no visām jaunpiešķirtajām pensijām 81,8% tiek piešķirtas pilsoņiem, no kuriem 15% ir apdrošināšanas stāžs bijušajās PSRS republikās). Savukārt, ja nāktos pārrēķināt pensijas visām personām, kurām nav Latvijas pilsonības, kuras līdz 1990.gada 31.decembrim ir uzkrājušas apdrošināšanas stāžu bijušās PSRS teritorijā un kuru pensijas ir piešķirtas pēc 1996.gada 1.janvāra, tad šādu personu varētu būt apmēram 25,1 tūkst. (pieņemot, ka no visām laikā no 1996.gada līdz 2008.gadam piešķirtajām pensijām 16% tiek piešķirtas nepilsoņiem, no kuriem 70% ir apdrošināšanas stāžs bijušajās PSRS republikās).

2. Kā jau norādīts likumprojektā, izstrādātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Tātad grozījumiem nav atpakaļejošs spēks un tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem pensijas jau ir piešķirtas, tās netiks pārrēķinātas.

3. No 2009.gada 30.marta līdz 1.aprīlim Maskavā norisinājās LR Labklājības ministrijas un KF Veselības un sociālās attīstības ministrijas ekspertu tikšanās par Vienošanās projektu, kas nosaka LR un KF Līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanas kārtību (turpmāk – Vienošanās).

Tikšanās laikā tika izskatīti visi Vienošanās panti un papildināti atbilstoši pušu ierosinājumiem un komentāriem. Tika panākta vienošanās par atvērtajiem jautājumiem par izmaksas un informācijas apmaiņas kārtību.

Līdz .š.g. 30.aprīlim KF pusei ir jāprecizē 2 atvērtie jautājumi par kompetentajām institūcijām un pusēm un jāprecizē un jāpārtulko formas, kas tiks izmantotas informācijas apmaiņas procesā.

Saskaņā ar noteikto tikšanos protokolā, gala Vienošanās teksts tiks saskaņots rakstiskā formā, jo veicamie precizējumi ir tehniskas dabas un ekspertu tikšanās klātienē nav nepieciešama.

Norādām, ka pušu starpā nav domstarpību, kas kavē Vienošanās izstrādi. Lai varētu piemērot LR un KF līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, ir nepieciešams detalizēti atrunāt pakalpojumu piešķiršanas kārtību, izstrādāt informācijas un kontroles mehānismus, paredzēt izmaksas kārtību un tās procesu. Tā kā sistēmas pusēm ir dažādas, abpusēji tiek meklēti kompromisi, kas būtu pieņemami gan vieniem, gan otriem. Tomēr viennozīmīgi Vienošanās izstrādes pabeigšana ir gan Labklājības ministrijas, gan Veselības un sociālās attīstības ministrijas interesēs.

Darbs tiek turpināts arī pie Vienošanās izstrādes, kas nosaka Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanas kārtību (turpmāk – Vienošanās). 2008.gada 22.decembrī Latvijas puse nosūtīja komentārus par Vienošanās tekstu. 2009.gada 29.janvārī no Baltkrievijas puses tika saņemta vēstule ar norādi, ka atbilde par Latvijas puses komentāriem un priekšlikumiem vēl tiek gatavota un tiks sniegta tuvākajā laikā. Līdz š.g. 28.aprīlim atbilde nav saņemta. Lai paātrinātu Vienošanās izstrādes gaitu, Latvijas puse marta beigās atkārtoti nosūtīja Vienošanās projektu caur diplomātiskajiem kanāliem.

4. Kā jau minēts likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” anotācijā, grozījumi izstrādāti arī saistībā ar 2008.gada 12.decembrī Saeimā pieņemto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu sabalansēšanu ar ieņēmumu iespējām, kā arī saistībā ar Valdības deklarācijas 12.sadaļas “Labklājība” 12.2.1.apakšpunktu, kurā paredzēts saskaņot valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām.

Līdz 1996.gadam uzkrātā apdrošināšanas stāža ietekme pensijas apmēra noteikšanā ar katru gadu samazinās. Piemēram, līdz 2012.gadam persona būs piedalījusies jaunajā pensiju sistēmā jau 15 gadus (par 5 gadiem vairāk nekā likuma 11.pantā noteiktais minimālais 10 gadu apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai), un tādējādi nozīmīgi būs palielinājusies veikto valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu nozīme pensijas apmēra noteikšanā. Pie tam jāatzīmē, ka, ieviešot piemaksas pie vecuma pensijas 2006.gadā, tās bija paredzēts piešķirt līdz 2009.gada 31.decembrim. Tikai ar 2008.gada 1.jūniju šī norma ieguva beztermiņa raksturu.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi 2009.gadam plānoti – 1268,6 milj. lati, izdevumi – 1484,4 milj. lati, kā rezultātā finansiālā bilance ir negatīva (215,8 milj. lati).

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu sabalansēšanu ar ieņēmumu iespējām, likumprojekts paredz piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piešķirt līdz 2011.gada 31.decembrim.

5., 6. Attiecībā uz darbam pielīdzinātajiem periodiem, darām zināmu, ka likumprojekts paredz Jūsu vēstulē uzskaitītos pielīdzinātos periodus ieskaitīt apdrošināšanas stāža, ja tie ir uzkrāti Latvijas teritorijā. Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu (lieta Nr.2001-02-0106), saskaņā ar vispārējām starptautisko tiesību normām par valsts pēctecību, LR ir uzņēmusies saistības par jebkuru tās pastāvīgā iedzīvotāja Latvijas teritorijā uzkrāto darba stāžu un tam pielīdzināto periodu, neatkarīgi no personas pilsonības.

Norādām, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās divpusējo līgumu nepieciešamība tiks pārvērtēta un, ja būs nozīmīga Latvijas iedzīvotāju grupa, kurai būs apdrošināšanas periodi kādā no bijušajām PSRS valstīm, ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums, tad Latvija ierosinās divpusējā līguma izstrādi, lai nodrošinātu iedzīvotāju sociālo tiesību saglabāšanu.

7. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošā likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktu Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā ieskaita Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, t.sk. obligāto aktīvo militāro dienestu, kā arī virsdienestu karavīriem un dienestu virsniekiem Latvijas Republikas armijā, arī PSRS bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe vai viņi iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas. Savukārt Latvijas nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāža ieskaita tikai obligāto aktīvo militāro dienestu, ja dienests noticis Latvijas teritorijā.

Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz noteikt vienotu kārtību gan Latvijas pilsoņiem, gan personām, kurām nav Latvijas pilsonības, aktīvā militārā dienesta ieskaitīšanai personas apdrošināšanas stāžā. Tātad apdrošināšanas stāžā paredzēts ieskaitīt aktīvo militāro dienestu (bet ne ilgāk par 5 gadiem), ja dienēts Latvijas vai bijušās PSRS teritorijā. Līdz ar to personas, kurām nav Latvijas pilsonības un kuru apdrošināšanas stāžā nav ieskaitīts dienesta laiks, varēs griezties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, lai papildinātu apdrošināšanas stāžu. 2002.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” nosaka likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. un 2.punktā noteikto apdrošināšanas pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību. Saskaņā ar šiem noteikumiem dienesta laiku var pierādīt ar darba grāmatiņu (darba līgumu grāmatiņu), karaklausības apliecību un Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izziņām.

8. Likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2.punkts tiek precizēts atbilstoši pārejas noteikumu 1.punktam, nosakot, ka laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžu veido darbs un tam pielīdzinātie periodi Latvijas teritorijā, kā arī tiek noteikta militārā dienesta laika ieskaitīšana apdrošināšanas stāžā.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 29.aprīlī