Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Magda Papēde. Autortiesības interneta vidē: “YouTube” videoklipu piemērs

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par “YouTube” videoklipu pārpublicēšanu vietējās interneta mājaslapās – cik tas ir legāli un vai un kam par to būtu jāmaksā. Jāatzīst, ka situācija nav viennozīmīga un tās juridiskais vērtējums var būt dažāds. Tomēr izbrīna, ka liela daļa lietotāju un pat ar interneta vidi saistīti profesionāļi acīmredzot joprojām uzskata, ka autortiesību aizsardzības internetā vispār nav. Tāpēc šā raksta mērķis ir atgādināt, ka internets nav bezlikumu zona, un, balstoties uz aktuālo piemēru, noskaidrot atbilstošo Autortiesību likuma normu saturu un piemērošanas iespējas. Ņemot vērā iesaistītās puses, situācija tiks apskatīta tikai attiecībā uz autortiesībām, ar atsevišķām norādēm uz piemērojamām blakustiesību normām.

Sigita Kravale. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks

2009.gada 10.marta žurnālā “Jurista Vārds” publicēts Vitas Libertes viedoklis par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli un strādājošu grūtnieču aizsardzību. Gan minētajā publikācijā izteiktais kategoriskais viedoklis, ka Augstākās tiesas Senāta līdzšinējā Darba likuma un Komerclikuma interpretācija pārkāpj Eiropas Savienības normatīvos aktus, gan plašā juristu diskusija par jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli, pamudināja šā raksta autori izteikt savu, atšķirīgu viedokli. Autore uzskata, ka ir būtiskas atšķirības starp darbinieku Darba likuma izpratnē un kapitālsabiedrības valdes locekli (pat gadījumā, ja valdes loceklis tiek nodarbināts uz darba līguma pamata), un šo būtisko atšķirību dēļ likumsakarīgi Latvijā ir noteikta arī atšķirīga aizsardzības pakāpe, tai skaitā pret tiesisko attiecību izbeigšanu, kas pilnībā atbilst gan Eiropas Savienības tiesībās nostiprinātajiem pamatprincipiem, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvošajam normatīvajam regulējumam un tiesu praksei.

Ieva Čudina. Tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos

Bērna izcelšanās noteikšana ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem, bet tajā pašā laikā arī strīdīgākajiem jautājumiem ģimenes tiesībās un ir nozīmīgs posms bērna interešu aizsardzības jomā. Bērnam ir tiesības zināt abus savus bioloģiskos vecākus. Tāpēc bērna izcelšanās noteikšana ir bērna interesēs. Turklāt izcelšanās noteikšana nodrošina bērna prioritārās tiesības saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu un atbilst bērna tiesībām būt juridiskās attiecībās gan ar viņa bioloģisko māti, gan ar bioloģisko tēvu, kā arī kalpo par pamatu, lai bērns iegūtu tiesisku aizsardzību savstarpējo attiecību regulēšanai ar abiem vecākiem.

Jānis Bērziņš. Komercsabiedrības amatpersonu civiltiesiskās atbildības aspekti

Kā viens no būtiskākajiem veiksmīgas valsts ekonomikas stūrakmeņiem ir konkurētspējīga un nepārtraukti augoša komercdarbība. Sekmīgu jaunu, kā arī iepriekš dibinātu komersantu darbību nodrošina personas, kuras ir uzņēmušās pienākumu būt par sabiedrības izpildinstitūcijas jeb valdes locekļiem. Ņemot vērā valdes locekļu īpašo uzticības raksturu, šo personu rokās ir nodota juridisko personu manta un viņu uzdevums ir pēc iespējas labāk nodrošināt uzņēmuma attīstību, izmantojot savu pieredzi un iespējamos likumīgos līdzekļus. Kamēr saimnieciskā darbība ir veiksmīga un komersants attīstās, valdes loceklis pelnīti var sevi paslavēt, bet valdes loceklis nedrīkst kļūt neuzmanīgs un vieglprātīgs, jo atsevišķos gadījumos pat viens kļūdains lēmums var radīt situāciju, kad personas pārstāvētais komersants cieš zaudējumus, un tad aktuāls kļūst jautājums, kuram šie zaudējumi ir jākompensē.

“Jurista Vārda” redakcija