Ministru kabineta rīkojums Nr.292

Rīgā 2009.gada 6.maijā (prot. Nr.29 59.§)

Par koncepciju “Par koncernu tiesiskā regulējuma efektivitātes uzlabošanu”

1. Atbalstīt koncepcijas “Par koncernu tiesiskā regulējuma efektivitātes uzlabošanu” (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs M.Segliņš

(Ministru kabineta

2009.gada 6.maija rīkojums Nr.292)

Koncepcijas “Par koncernu tiesiskā regulējuma efektivitātes uzlabošanu”
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Izstrādājot Komerclikuma projektu, koncernu tiesiskais regulējums tika iekļauts Komerclikuma projektā kā atsevišķa tā daļa. Tomēr daļa, kas regla­mentē koncernu tiesisko regulējumu, tika pabeigta agrāk nekā pārējās Ko­merclikuma projekta daļas. Tādēļ tika nolemts koncernu tiesisko regulējumu – Koncernu likumu – pieņemt kā atsevišķu likumu pirms Komerclikuma spēkā stāšanās. Vienlaikus tika paredzēta Koncernu likuma iekļaušana Komerclikumā. Minētie pasākumi līdz šim vēl nav īstenoti. Līdz ar to koncernu tiesiskā regulācija izriet no Komerclikuma un Koncernu likuma prasībām.

Koncernu tiesiskās regulācijas mērķi izriet no tiešās koncernu potenciālās ietekmes uz koncerna atkarīgās sabiedrības mazākuma dalībnieku un koncerna atkarīgās sabiedrības esošo un potenciālo kreditoru tiesību un likumisko interešu aizsardzības. Tādēļ par galveno koncernu regulācijas mērķi var uzskatīt tāda koncernu tiesiskā regulējuma veidošanu, kas būtu vērsts primāri tieši uz efektīvu mazākuma dalībnieku un kreditoru aizsardzības mehānisma nodrošināšanu.

Lai efektīvi sasniegtu minētos mērķus, nepieciešams atrisināt šādus problēmjautājumus:

1) koncernu tiesību nozares sarežģītība;

2) koncernu tiesiskā regulējuma nošķirtība no Komerclikuma;

3) grūti uztveramais Koncernu likuma teksts;

4) potenciāli aizsargājamo tiesību subjektu neinformētība par savām tiesībām;

5) Koncernu likuma normu imperatīvais regulējums;

6) efektīvu publiski tiesisko sankciju trūkums Koncernu likuma mērķu sasniegšanai. 

2. Risinājuma varianti

Lai uzlabotu koncernu tiesiskā regulējuma efektivitāti, tiek piedāvāti šādi risinājuma varianti:

Risinājuma 1.variants paredz izstrādāt grozījumus Komerclikumā, ietverot vispārīgos koncernu tiesību pamatprincipus un papildinot Komerclikumu ar atsevišķām normām, vienlaikus Koncernu likums zaudē spēku.

Šā risinājuma varianta pozitīvā iezīme – īsākā laikposmā iespējams panākt noteiktu koncernu tiesību problēmjautājumu risinājumu, ņemot vērā apstākļus, ka nav nepieciešama atsevišķa likumprojekta izstrāde, kas reglamentētu koncernu tiesību institūtus.

Šā risinājuma varianta negatīvā iezīme – atsevišķos gadījumos tomēr ir nepieciešams atsevišķs koncernu tiesiskais regulējums, jo ar vispārējiem civiltiesību instrumentiem bieži vien nepietiek, lai nodrošinātu mazākuma dalībnieku aizsardzību koncernā.

Risinājuma 2.variants paredz iekļaut Koncernu likuma regulējumu Komerclikumā, papildinot Komerclikumu ar atsevišķu daļu “Koncerni”, vienlaikus Koncernu likums zaudē spēku. Šis risinājuma variants uzskatāms par atbalstāmo variantu, jo nodrošina risinājumu visiem ar koncernu tiesiskā regulējuma piemērošanu saistītajiem problēmjautājumiem. Šā risinājuma varianta pozitīvā iezīme – koncernu tiesības netiktu nošķirtas no Komerclikuma regulējuma, jo Koncernu likuma normas paredzēts iekļaut Komerclikumā, papildinot Komerclikumu ar atsevišķu daļu “Koncerni”, tiek risināti visi ar pašreizējā koncernu tiesiskā regulējuma piemērošanu saistītie problēmjautājumi, ietverot gan pilnīgu koncernu tiesiskā regulējuma pārstrādāšanu un modernizāciju, gan kodifikāciju Komerclikumā.

Risinājuma 3.variants paredz izstrādāt jaunu Koncernu likumu, vienlaikus risinot ar koncernu tiesiskā regulējuma efektivitāti saistītos problēmjautājumus.

Šā risinājuma varianta pozitīvā iezīme – tiktu nodrošināts risinājums lielākajai daļai problēmjautājumu, kuri saistīti ar pašreizējā koncernu tiesiskā regulējuma piemērošanu.

Šā risinājuma varianta negatīvā iezīme – tiktu saglabāta koncernu tiesību nošķirtība no Komerclikuma regulējuma, kas ir uzskatāma par vienu no būtiskākajām koncernu tiesību problēmām.

Visu minēto risinājuma variantu ietvaros ir nepieciešams veikt šādus obligātos pamatpasākumus:

1) pilnībā pārstrādāt normas par koncernu tiesisko regulējumu, padarot tās saturiski un strukturāli vienkāršākas salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo Koncernu likumu;

2) jaunajā koncernu regulācijā atteikties no dažiem liekiem pašlaik pastāvošiem koncernu tiesību institūtiem;

3) uzlabot atsevišķus koncernu tiesību institūtus;

4) noteikt un īstenot pietiekami iedarbīgas publiski tiesiskās sankcijas par likuma normu būtiskākajiem pārkāpumiem.

Īstenojot iepriekš minētos pasākumus, tiks veicināta koncernsabiedrību mazākuma dalībnieku un kreditoru tiesību aizsardzība un visaptveroši uzlabota komercdarbības vide.

3. Koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums

Visiem minētajiem risinājuma variantiem nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.

Tieslietu ministrs M.Segliņš