Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/48

Rīgā 2009.gada 22.aprīlī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par ēkas Kuldīgā, Baznīcas ielā 5 (būves kadastra apzīmējums 6201 006 0102 001) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Kuldīgas pilsētas domes 2007.gada 18.decembra iesniegums Nr.02-18/1385;

1.2. Izraksts no Inspekcijas komisijas “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2008.gada 28.marta sēdes protokola Nr.3/2008;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Objekta īpašnieka – Kuldīgas pilsētas domes (reģ.nr.90000035590) priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcijā 2008.gada 28.martā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots tā viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 7.3.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4. Objekta ar ēkas vēsturisko nosaukumu “Vecais rātsnams” kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. Kuldīgas rātslaukums jeb vecais tirgus laukums pirmo reizi rakstos minēts 1538.gadā. Objekts veido rātslaukuma raksturīgo apbūves fronti, tas atrodas blakus Kuldīgas vecākajai ēkai – valsts nozīmes arhitektūras piemineklim – Dzīvojamai mājai Baznīcas ielā 7. Kuldīgas “Vecais rātsnams” ir tipoloģiski reta ēka, kas līdz mūsdienām ir saglabājusi savu pamatbūvapjomu ar pagrabiem, oriģinālos būvmateriālus, ailu kārtojumu un apdares detaļas: vējrādītāju, durvis, durvju rokturus un citas. Objekts vizuāli iekļaujas un ir vēsturiskā centra apbūves neatņemama sastāvdaļa, veidojot pilsētas senākā laukuma kultūrainavu.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 7.3.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Liepāja, Lielā iela 4, LV–3401).

Kultūras ministrs I.Dālderis