Uzturoties darba vizītē Zviedrijas Karalistē 11.maijā

Vakar, 11.maijā, uzturoties darba vizītē Zviedrijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Zviedrijas premjerministru Frederiku Reinfeltu. Pēc tikšanās Zviedrijas premjerministrs uzsvēra, ka Latvijai ilglaicīgā perspektīvā ir ļoti labas izredzes ekonomikas atveseļošanai un krīzes pārvarēšanai. Viņš norādīja, ka Zviedrija ar ļoti lielu interesi seko procesiem Latvijā un izprot Latvijas sarežģīto situāciju, kā arī atbalsta Latvijas valdības rīcību un centienus stabilizēt ekonomisko situāciju.

Tikšanās laikā no Zviedrijas puses tika saņemts solījums, ka Zviedrija, izprotot Latvijas situāciju, aktīvāk iesaistīsies Eiropas Savienības iekšējās diskusijās, aizstāvot Latvijas pozīcijas. Zviedrijas premjerministrs piedāvāja Latvijai divpusējo tehnisko palīdzību, kas saistīta ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu.

Runājot par zviedru banku darbību Latvijā un turpmāko politiku attiecībā uz tām, F.Reinfelts uzsvēra, ka svarīgi ir sekmēt reālu divpusēju sadarbību, atbalstot projektus jaunā kvalitatīvā līmenī. “Ir svarīgi finansēt tādu uzņēmējdarbību, kas vērsta uz pievienotās vērtības radīšanu, nevis turpināt finansēt patēriņu un veicināt nekustamā īpašuma burbuli,” norādīja Zviedrijas premjerministrs. Lai diskutētu par šādiem projektiem, līdz ar Ministru prezidentu V.Dombrovski Zviedrijā uzturējās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas darba grupa.

Sarunas laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, kas saistīti ar gaidāmo Zviedrijas prezidentūru Eiropas Savienībā: Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam, Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojums, Austrumu partnerības līgums, Lisabonas līgums, Eiropas Savienības paplašināšanās, kā arī Eiropas Savienības un ASV saiknes stiprināšana.

V.Dombrovskis norādīja, ka Baltijas jūras reģiona stratēģijas ietvaros Latvijai īpaši svarīga ir Baltijas jūras austrumu krasta konkurētspējas palielināšana, līdzsvarota tā attīstība, Baltijas elektrības pārvades tīkla vienotā operatora izveide. Ministru prezidents norādīja, ka katra projekta finansēšanas avots būtu jāizvērtē atsevišķi.

V.Dombrovskis uzsvēra, ka viena no Latvijas prioritātēm ir elektrības tirgus harmonizēšana, Baltijā izveidojot kopīgu elektrības operatoru sistēmu. Tāpat nozīmīga ir Baltijas un esošā Eiropas Savienības elektrotīkla starpsavienojuma attīstīšana. Viņš norādīja uz triju Baltijas valstu jau parakstīto kopīgo deklarāciju par vienota Baltijas enerģētikas tirgus izveidi.

Jau jūnijā Eiropadomē varētu tikt pieņemti secinājumi par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna ieviešanu ar atsauci uz augsta līmeņa darba grupu, kas iesaistīta Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna izstrādē, bet tālākais plāns būtu operatoru ziņā. Zviedrijas puse norāda, ka pēc plāna pieņemšanas augsta līmeņa darba grupai būtu jāpiedalās Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna sastādīšanā.

Īstenojot Austrumu partnerību, Zviedrijas puse aicina plānot iespējami praktiskus soļus, kas saistīti ar reālu sadarbību starp Austrumu partnerības dalībvalstīm. Kā prioritāra tika minēta tirdzniecības regulēšanas jautājumu harmonizācija starp Austrumu partnerības valstīm un Eiropas Savienību. Ministru prezidents V.Dombrovskis norādīja, ka Latvija var piedāvāt savu ekspertīzi un reformu pieredzi Austrumu partnerības valstīm. Latvija var dalīties pieredzē par vides politiku, vides un enerģētikas reformām. Tāpat abas puses uzsvēra mobilitātes un drošas robežkontroles nozīmi Austrumu partnerības ietvaros.

Zviedrijas premjerministrs kā vienu no Eiropas Savienības prezidentūras nopietniem izaicinājumiem nosauca Lisabonas līguma virzību. Lai šo procesu vadītu, Zviedrija turēsies pie noteiktajām Eiropas Savienības procedūrām.

Abas puses pārrunāja arī klimata pārmaiņu jautājumu un ieceres Zviedrijas prezidentūras laikā. Latvijas Ministru prezidents aicināja diskusijās par šo politiku paredzēt iespēju jaunattīstības valstīm brīvprātīgu dalību, ņemot vērā grūtības uzņemties jaunas finansiālas saistības.

Pēc tikšanās V.Dombrovskis medijiem izteica gandarījumu par abu valstu intensīvo sadarbību, aktīvo un konstruktīvo dialogu Baltijas, Ziemeļvalstu, Eiropas Savienības un citu organizāciju ietvaros. Viņš norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta stiprināt un veidot jaunā kvalitātē sadarbību finanšu un ekonomikas jomā, aicinot Zviedrijas finansistus Latvijā attīstīt un finansēt uzņēmējdarbību ar pievienoto vērtību.

Preses konferencē Zviedrijas mediju pārstāvji interesējās par Zviedrijas banku darbību Latvijā. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija ļoti rūpīgi seko līdzi tām metodēm un pieejām, ko Zviedrijas bankas izmanto, atgūstot kredītus. Tajā pašā laikā V.Dombrovskis atkārtoti norādīja, ka izskanējusī ziņa par policijas iesaistīšanos banku darbības izmeklēšanā neatbilst patiesībai un ir kļūdaina.

Bija jautājums arī par lata stabilitāti. V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns balstās uz lata stabilitāti un runām par lata devalvāciju nav pamata.

Ministru prezidents informēja, ka pēc viņa iniciatīvas tiek veidota augsta līmeņa darba grupa, kas diskutēs par Latvijas attīstības īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, lai sekmīgi pārvarētu pašreizējo valsts ekonomisko situāciju un fundamentāli pārskatītu ekonomikas struktūru un konkurētspēju. Šajā darba grupā darbosies arī Zviedrijas pārstāvji – bijušais “Riksbank” vadītājs, pašreizējais “East Capital” investīciju grupas padomnieks Bengts Deniss, Stokholmas lēņa gubernators Pērs Unkels un Stokholmas Ekonomikas augstskolas un Hārvarda universitātes Stratēģijas un konkurētspējas institūta pētnieks Kristians Ketels.

Zviedrijā Ministru prezidents V.Dombrovskis piedalījās apaļā galda diskusijā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem un Zviedrijas Uzņēmēju federāciju “Svenskt Näringsliv”. Diskusijas laikā dalībnieki vienojās, ka šobrīd svarīgākais ir Zviedrijas un Latvijas līdzīgā situācija, kā arī kopīgs reģions un vienotais tirgus, kurā darbojas abu valstu uzņēmēji. Šobrīd vairs nevar runāt par atsevišķiem tirgiem, bet par vienotu reģionu ap Baltijas jūru. Tāpat abu valstu pārstāvji uzsvēra, ka, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, nav pieļaujams protekcionisms, bet tirgum ir jādarbojas saskaņā ar brīvās ekonomikas principiem.

Uzrunājot tikšanās dalībniekus, Ministru prezidents uzsvēra, ka šajā sarežģītajā laikā ļoti svarīgi pie viena galda tikties uzņēmējiem, politiķiem un Zviedrijas banku pārstāvjiem, kas tieši iesaistīti ekonomiskajā situācijā Latvijā. V.Dombrovskis atzina, ka sociālie partneri ir ļoti nozīmīgi arī Latvijā, lai īstenotu sarežģītos uzdevumus, kas valdībai jāveic, izejot no krīzes.

Ministru prezidents vērsās pie zviedru banku pārstāvjiem, jautājot, kāda šobrīd ir banku stratēģija un kreditēšanas politika Latvijā. Banku pārstāvji norādīja, ka šābrīža ekonomiskā krīze skārusi arī viņus un arī bankām jāuzņemas daļa atbildības par atsevišķām kļūdām kreditēšanas politikā. Tajā pašā laikā Zviedrijas bankas pauda viedokli, ka tās atbalsta klientus un meklē kredītņēmējiem piemērotus risinājumus.

Latvijas uzņēmēji diskusijas laikā uzsvēra, ka daudz intensīvāk jāveido sadarbība starp uzņēmējiem Latvijā un Zviedrijā, lai atjaunotu kreditēšanu un naudas plūsmu ekonomikā. Tāpat ļoti būtiskas ir eksporta kredītu garantijas. Tikšanās laikā tika pārrunāti tirdzniecības un investīciju jautājumi, finanšu un ekonomiskā situācija Latvijā, kā arī analizēts plašāks politiskais konteksts, tajā skaitā Baltijas jūras reģiona stratēģija. Apaļā galda diskusijā piedalījās lielāko Zviedrijas uzņēmumu (TeliaSonera, Ica AB/Rimi AB, Handelsbanken, Swedbank, SEB, Nordea Bank u.c.) pārstāvji, kā arī Latvijas uzņēmumu (Primkess, Latvijas Finieris, UPB, Mūkusalas poligrāfijas grupa, “Nexum Insurance Technologies” u.c.) pārstāvji.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments