— tiekoties ar Eiropas Savienības vēstnieku
Sasveicinoties: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Ginters Veiss Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"Vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Eiropas Savienības vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu.
Sarunā G.Veiss uzsvēra, ka Latvija, noslēdzot Eiropas līgumu, kļūstot par ES asociatīvo locekli un pretendējot sākt sarunas par iestāšanos ES, ir daudz paveikusi likumdošanas saskaņošanā ar ES, un šis process ir jāturpina. G.Veiss atzina, ka, attīstoties demokrātijai Eiropā, aizvien lielāku uzmanību sabiedrība pievērš cilvēktiesībām un to īstenošanai ikvienā ES dalībvalstī. G.Veiss uzsvēra, ka Latvija ir daudz darījusi Valodas likuma saskaņošanā ar starptautiski pieņemtajām normām, taču ir jāveic likuma analīze, lai tas pilnībā atbilstu ES likumiem un cilvēktiesību normām.
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apliecināja, ka Latvijas likumdošanas, tajā skaitā Valodas likuma, atbilstība starptautiskajām Latvijas saistībām un starptautiskajām tiesību normām ir mūsu valsts interesēs. Valsts prezidente pauda pārliecību, ka Valodas likums kalpos sabiedrības integrācijai Latvijā un veicinās sapratni sabiedrībā. Valsts prezidente uzsvēra, ka rūpīgi iepazīstas ar likumu, lai pieņemtu lēmumu, kas atbilst Latvijas interesēm.
Lai pārrunātu Valodas likumu, Valsts prezidente ir konsultējusies ar visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem, kā arī ar Valsts valodas centra direktori Dzintru Hiršu, latviešu valodas eksperti Aiju Priedīti un starptautisko tiesību ekspertu Egilu Levitu.
— sarunā ar EDSO augstā komisāra juridisko padomnieku Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 13.jūlijā, tikās ar EDSO augstā komisāra minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla juridisko padomnieku starptautiskajās tiesībās un cilvēktiesībās Džonu Pakeru.Tika pārrunāts Valodas likuma 6., 11., 21.pants. Tos bija minējis M.van der Stūls savā vēstulē valsts prezidentei. Dž.Pakers pamatoja M.van der Stūla iebildumus par minētajiem pantiem un augstā komisāra ieteikumu nodot likumu otrreizējai caurskatīšanai.
V.Vīķe–Freiberga un Dž.Pakers apsprieda Valodas likumu kopumā, kā arī šī likuma būtību un atbilstību starptautiskajiem standartiem. V.Vīķe–Freiberga sarunā pauda gandarījumu par M.van der Stūla gatavību aicināt citas valstis patlaban un arī turpmāk sniegt atbalstu latviešu valodas mācību programmām. Valsts prezidente uzsvēra, ka ir būtiski nostiprināt latviešu valodas lietošanu visās dzīves sfērās un tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Valsts prezidente apliecināja, ka rūpīgi izvērtēs likumu pirms pieņems lēmumu, vai to parakstīt vai nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
— apspriežoties ar Latvijas vēstnieci UNESCO Vakar, 13. jūlijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Latvijas vēstnieci UNESCO A.Nagobadu-Ābolu. Vēstniece informēja par panākto UNESCO atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai un par turpmākajām iecerēm. Valsts prezidente atzina, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecība ir ļoti nepieciešama un tā kalpotu arī tautas pašapziņas celšanai. Valsts prezidente ar vēstnieci pārrunāja arī iespējas piesaistīt UNESCO citiem Latvijā īstenojamiem projektiem kultūras un zinātnes jomā. — pieņemot Latvijas pārstāvi ANO Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar tikās ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO Ženēvā Romānu Baumani.Sarunā R.Baumanis informēja Valsts prezidenti par aktualitātēm ANO, kā arī par to, kā Latvija tiek pārstāvēta šajā organizācijā. Tikšanās dalībnieki apsprieda ANO ģenerālsekretāra vietnieka Vladimira Petrovska gaidāmo vizīti Latvijā no 15. līdz 17.jūlijam, kuras laikā tiks atklāta ANO pārstāvniecība mūsu valstī.
Valsts prezidenta preses dienests
Sarunājoties: Vaira Vīķe–Freiberga un Latvijas pārstāvis ANO Ženēvā Romāns Baumanis
(attēlā pa labi)Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Par ielūgumiem Valsts prezidentei Vakar, 13.jūlijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ir saņēmusi uzaicinājumu no Lietuvas prezidenta Valda Adamkus ierasties oficiālā vizītē Lietuvā šā gada rudenī. Ierasties oficiālā vizītē ielūdz arī Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks, Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons, savukārt Ukrainas prezidents Leonīds Kučma aicina V.Vīķi–Freibergu apmeklēt konferenci Krimā šā gada 10. un 11.septembrī.Valsts prezidenta preses dienests