Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 13.¹, 13.² un 13.³ punktu šādā redakcijā:

“13¹) peldvieta — peldēšanai paredzēta labiekārtota vieta vai arī jebkura vieta jūras piekrastē un pie iekšzemes ūdeņiem, kurā peldēšanās ir droša un nav aizliegta un kuru iedzīvotāji izmanto atpūtai peldsezonas laikā;

13²) peldvietas ūdens — piekrastes ūdeņu un iekšzemes ūdeņu teritorija peldvietā, kuru iedzīvotāji izmanto peldēšanai;

13³) peldsezona — peldēšanai labvēlīga sezona, kuru nosaka attiecīgi laika apstākļi un kurā ir gaidāms liels peldētāju skaits. Latvijā peldsezona ir no 15.maija līdz 15.septembrim;”;

papildināt pantu ar 14.¹ un 14.² punktu šādā redakcijā:

“14¹) plūdi — parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana, ko izraisa vētras radītie uzplūdi jūras piekrastes teritorijā vai strauja ūdens līmeņa celšanās ūdenstecēs un ūdenstilpēs palu vai ilgstošu lietavu laikā;

14²) plūdu risks — plūdu iestāšanās iespējamība un to radītā varbūtējā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību;”;

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20) ūdens resursu lietošana — virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana fizisko vai juridisko personu vajadzībām, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumi un citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas, darbības, kuras būtiski ietekmē virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti vai kvantitāti;”;

papildināt pantu ar 20.¹ punktu šādā redakcijā:

“20¹) ūdenssaimniecības pakalpojumi — darbības, kas nodrošina ūdens ieguvi, uzkrāšanu, sagatavošanu lietošanai un piegādi fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu virszemes ūdensobjektos.”

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas:

a) veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni,

b) novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli,

c) uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi,

d) nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu,

e) nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu,

f) nodrošina zemes aizsardzību pret applūšanu vai izkalšanu,

g) nodrošina Latvijas jūras ūdeņu aizsardzību,

h) sekmē starptautiskajos līgumos noteikto mērķu sasniegšanu, lai pārtrauktu un novērstu jūras vides piesārņošanu, pārtrauktu vai pakāpeniski novērstu ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi jūras vidē un sasniegtu tādu stāvokli, ka jūras vidē antropogēnās izcelsmes ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva nullei, bet dabā sastopamo ķīmisko vielu koncentrācija — tuva dabā pastāvošajam fona līmenim;

2) izveidot plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.”

3. Papildināt 5.panta desmito daļu ar 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“7) peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību un drošības prasības;

8) kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu;

9) to peldvietu sarakstu, kurās peldvietas ūdens monitoringu peldsezonas laikā veic par valsts budžeta līdzekļiem;

10) pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai.”

4. Izteikt 7.panta 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) saņemt normatīvajos aktos paredzētās atļaujas darbībām, kas ir saistītas ar ūdens resursu lietošanu;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt statistikas pārskatu par ūdens resursu lietošanu atbilstoši izdotās atļaujas nosacījumiem;”.

5. Papildināt 8.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 2.pantā noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus plāno un īsteno minēto upju baseinu apgabalu robežās.”

6. 9.pantā:

papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārda “aģentūra” ar vārdiem “katram upju baseinu apgabalam”;

izslēgt ceturtās daļas 1.punktā vārdus “katram upju baseinu apgabalam”;

aizstāt ceturtās daļas 7.punktā vārdus “apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā” ar vārdiem “apsaimniekošanas plānu, arī plūdu riska pārvaldības plānu, un pasākumu programmu sagatavošanā”;

izteikt ceturtās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu, uztur un apkopo informāciju par veiktajiem pasākumiem un antropogēno slodžu izmaiņām, kā arī, pamatojoties uz šo informāciju un monitoringa rezultātiem, veic minēto pasākumu efektivitātes analīzi un, ja nepieciešams, izstrādā priekšlikumus pasākumu programmu precizēšanai;”;

papildināt ceturtās daļas 12.punktu pēc vārdiem “lai nodrošinātu” ar vārdiem un skaitli “šā likuma 2.pantā noteikto mērķu, tai skaitā”;

papildināt ceturto daļu ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13) veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu un, pamatojoties uz tā rezultātiem, identificē teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks, kā arī sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes šīm teritorijām;

14) pamatojoties uz šīs daļas 13.punktā minētajām kartēm, izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu, ko iekļauj upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā kā tā sastāvdaļu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts vides dienests uzrauga pasākumu programmas īstenošanu un, ievērojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras veikto analīzi un izstrādātos priekšlikumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskata izsniegto atļauju nosacījumus.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka sākotnējā plūdu riska novērtējumā, iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs, plūdu riska kartēs un plūdu riska pārvaldības plānā sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama, atjaunojot minētos dokumentus.”

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Starptautiskā sadarbība upju baseinu apsaimniekošanā un plūdu riska pārvaldībā

(1) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Vides ministrija, lai izveidotu un apsaimniekotu starptautisku upju baseinu apgabalu, sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.

(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina Latvijas teritorijā ietilpstošās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi un attiecībā uz Latvijas teritorijā ietilpstošajām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām apmainās ar būtisku informāciju ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, veicot šā likuma 9.panta ceturtās daļas 13. un 14.punktā minētos uzdevumus, un nodrošina savstarpēji saskaņotu plūdu riska pārvaldības plānu izstrādi.

(3) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Vides ministrija sadarbības līgumu par vides aizsardzību ietvaros sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai veicinātu šā likuma mērķu sasniegšanu visā upes baseinā.”

8. Aizstāt 11.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “saglabāt vai uzlabot” ar vārdiem “uzlabot vai atjaunot”.

9. 12.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“12.pants. Izņēmumi vides kvalitātes mērķu un to sasniegšanas termiņa noteikšanai atsevišķiem ūdensobjektiem”;

papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā likumā noteikto termiņu vides kvalitātes mērķu sasniegšanai atsevišķos ūdensobjektos var pagarināt, ja attiecīgā ūdensobjekta stāvoklis šajā laikā nepasliktinās un ja tā stāvokli nevar pilnībā uzlabot šajā likumā noteiktajā termiņā, pastāvot vienam no šādiem iemesliem:

1) tehnisku iemeslu dēļ nepieciešamo uzlabojumu līmeni iespējams sasniegt ilgākā laikā, nekā paredz likumā noteiktais termiņš;

2) uzlabojumu pabeigšanas izmaksas likumā noteiktajā termiņā ir nesamērīgi augstas;

3) dabas apstākļi nepieļauj ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanos likumā noteiktajā termiņā.

(3) Iemeslus termiņa pagarinājumam norāda apsaimniekošanas plānā. Termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt 12 gadus, izņemot gadījumus, kad dabas apstākļi neļauj sasniegt vides kvalitātes mērķus minētajā laikā.

(4) Apsaimniekošanas plānā īsi apraksta, kādi obligātie un papildu pasākumi veicami, lai līdz termiņa pagarinājuma beigām pakāpeniski sasniegtu vēlamo ūdensobjekta stāvokli, kā arī pievieno pasākumu izpildes laika grafiku un tā neizpildes gadījumā izklāsta cēloņus, kas būtiski kavējuši īstenot šos pasākumus. Pārskatu par minēto pasākumu īstenošanu un kopsavilkumu par citiem veiktajiem pasākumiem iekļauj atjaunotajā apsaimniekošanas plānā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

10. Papildināt 14.panta ceturto daļu ar vārdiem “un, tos piemērojot, jānodrošina vismaz tāds pats vides aizsardzības līmenis, kādu nosaka citi normatīvie akti”.

11. Papildināt 15.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tos pārskatot, ņem vērā iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs un plūdu riska kartēs sniegto informāciju.”

12. 17.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “nav nepieciešama ūdens resursu lietošanas atļauja” ar vārdiem “nav nepieciešamas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas”;

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus “ūdensapgādes un kanalizācijas” ar vārdiem “ūdenssaimniecības (ūdensapgādes un kanalizācijas)”;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ka fiziskās un juridiskās personas sedz visas ekonomiskās analīzes rezultātā pamatotās ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas, kā arī maksā par ūdens resursiem un tiem nodarīto kaitējumu;”.

13. Izslēgt 18.panta ceturtajā daļā vārdu “rajona”.

14. Papildināt 19.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem “Apsaimniekošanas plānu” ar vārdiem “arī plūdu riska pārvaldības plānu”.

15. Izteikt 20.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Lai sasniegtu šajā likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus, upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā iekļauj pasākumu programmu attiecīgajam upju baseinu apgabalam vai Latvijas teritorijā ietilpstošajai starptautiskā upju baseinu apgabala daļai.”

16. Papildināt 21.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām darbības uzsākšanai vai turpināšanai nepieciešama A vai B kategorijas atļauja, reģionālā vides pārvalde ūdens resursu lietošanas atļauju neizsniedz, bet pazemes vai virszemes ūdens resursu lietošanas limitus un nosacījumus norāda A vai B kategorijas atļaujā.”

17. Izteikt 23.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina sākotnējā plūdu riska novērtējuma, iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska karšu, kā arī apsaimniekošanas plānu, tai skaitā plūdu riska pārvaldības plānu, pieejamību sabiedrībai pēc to izstrādes. Izstrādājot, pārskatot un atjaunojot apsaimniekošanas plānus, tā veicina aktīvu sabiedrības iesais­tīšanos šā likuma īstenošanā, nodrošinot, lai par katru upju baseinu apgabalu tiktu publicēta un nodota sabiedrībai, tai skaitā ūdens resursu lietotājiem, apspriešanai šāda informācija:”.

18. 24.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “nosūta apsaimniekošanas plānu (arī plāna jauno redakciju)” ar vārdiem “nosūta apsaimniekošanas plānu, tai skaitā plūdu riska pārvaldības plānu (arī šo plānu jaunās redakcijas)”;

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) šā likuma 9.panta ceturtās daļas 13.punktā noteikto sākotnējo plūdu riska novērtējumu un iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes, kā arī attiecīgos pārskatus un jaunās redakcijas.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “pēc apsaimniekošanas plāna vai tā jaunās redakcijas publicēšanas” ar vārdiem “pēc apsaimniekošanas plāna, tai skaitā plūdu riska pārvaldības plāna, un šo plānu jaunās redakcijas”.

19. Aizstāt 25.panta otrajā daļā vārdus “Izsniedzot atļaujas ūdens resursu lietošanai” ar vārdiem “Izsniedzot normatīvajos aktos noteiktās atļaujas darbībām, kas ir saistītas ar ūdens resursu lietošanu”.

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“13. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.decembrim izdod šā likuma 5.panta desmitās daļas 8.punktā minētos noteikumus.

14. Ministru kabinets līdz 2009.gada 26.novembrim izdod šā likuma 9.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

15. Šā likuma 9.panta ceturtās daļas 13.punktā minētās iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sagatavo līdz 2013.gada 22.decembrim.

16. Šā likuma 9.panta ceturtās daļas 14.punktā minētos plūdu riska pārvaldības plānus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sagatavo un publicē līdz 2015.gada 22.decembrim.”

21. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un direktīvas 76/160/EEK atcelšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza direktīvu 2000/60/EK.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 23.aprīlī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2009.gada 13.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 27.maiju.