Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 7.maijā

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mīnu kuģa M 01 un M 02 atsavināšanu

7.maijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK rīkojums “Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mīnu kuģa M 01 un M 02 atsavināšanu”.

MK rīkojuma projekts paredz atsavināt un pārdot izsolē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku (JS) valdījumā esošo mīnu traleri M 01 un M 02. Papildu izsolē plānots iekļaut nosacījumu, ka nākamajam īpašniekam jāveic kuģu transportēšana, attīrīšana un atsārņošana pirms demontāžas un demontāža jāveic drošā un videi nekaitīgā veidā. Izsolē iegūtos līdzekļus paredzēts ieskaitīt valsts budžetā.

NBS JS mīnu traleri M 01 un M 02 kopš 2007.gada netiek lietoti, to remonts un turpmākā ekspluatācija nav rentabla. Atsavināt kuģus un nodot otrreizējai pārstrādei ierosināts, lai novērstu iespējamos negadījuma draudus, kas varētu rasties, ja, piemēram, kuģa korpusā rastos sūce.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanu

Lai Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi likumprojektu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanai.

Likumprojekts 7.maijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Jau pērn 18.jūlijā, parakstot konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ANO galvenajā mītnē Ņujorkā, Latvija apliecināja savu gatavību pildīt saistības un ievērot konvencijas mērķi. Līdz ar to Latvijā jau šobrīd veic dažādus pasākumus, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti tiesību īstenošanu.

Piemēram, valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plāns 2010.–2012.gadam.

Tomēr juridiski ANO konvencijā noteiktās saistības Latvijai būs saistošas pēc tam, kad izstrādāto likumprojektu apstiprinās Saeimā, to izsludinās Valsts prezidents un iesniegs ANO ģenerālsekretariātā.

Atgādinām, ka ANO konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Tāpēc ANO konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi. Tās vispārējie principi ir cilvēka goda un cieņas, personīgās izvēles brīvības un neatkarības ievērošana, iespēju vienlīdzība, tostarp vīriešu un sieviešu vienlīdzība, un cieņa pret bērnu ar invaliditāti.

ANO konvencija sastāv no 50 pantiem, kas paredz vienlīdzības ievērošanu, diskriminācijas novēršanu, sieviešu, bērnu ar invaliditāti aizsardzību, pieejamības nodrošināšanu, izpratnes veidošanu, tiesas pieejamību, personas brīvību un neaizskaramību u.c.

Tā arī nosaka, ka dalībvalstīm, maksimāli izmantojot pieejamos resursus, pakāpeniski jāpanāk ANO konvencijā noteikto ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pilnīga īstenošana.

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu un precizēšanu

Lai papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un precizētu vairāku profesiju nosaukumus, 7.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi noteikumos par Profesiju klasifikatoru.

Profesiju klasifikatorā plānots iekļaut jaunas profesijas skaistumkopšanas un pakalpojumu jomā. Tā, piemēram, klasifikators papildināts ar tādām profesijām kā SPA administrators, SPA meistars, mikropigmentācijas speciālists, jogas meistars, atkarību profilakses speciālists, ārsts (SPA koordinators) u.c. Tāpat precizēti atsevišķu profesiju nosaukumi, lai saskaņotu tos ar normatīvajos dokumentos lietojamo terminoloģiju – līdzšinējos agronomijas komercdarbiniekus turpmāk paredzēts saukt par agrārā sektora komercdarbiniekiem.

Tāpat Profesiju klasifikatorā precizēti pašvaldību nosaukumi, t.sk. svītrotas vairākas profesijas – pagasta vai rajona padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, pagasta sekretārs u.c. Tas nepieciešams, jo atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam un Rajona pašvaldību reorganizācijas likumam šā gada 1.jūlijā beidzas rajona padomju pilnvaras.

Vienlaikus klasifikatoru paredzēts papildināt ar profesiju standartiem 31 profesijai: kosmētiķis, jogas speciālists, pavārs, viesmīlis, televīzijas režisors, namu pārvaldnieks u.c.

Tie nosaka attiecīgajai profesijai atbilstošus profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī to izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Minētie standarti iekļauti pielikumā un grupēti pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām.

LM iesniegtie profesiju standarti ir saskaņoti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kuras sastāvā ir vairāku ministriju, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietvertas vairāk nekā 4000 profesijas. Ar Profesiju klasifikatoru tuvāk var iepazīties LM interneta mājaslapā.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus divas reizes gadā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par zemes atsavināšanu autoceļa posma Ludza–Terehova rekonstrukcijai

Lai īstenotu valsts autoceļa A12 posma Ludza–Terehova rekonstrukciju, Satiksmes ministrija atsavinās zemesgabalu vienības Ludzas rajona Zaļesjes un Nirzas pagastā.

Zemes īpašumu piespiedu atsavināšanu par 20,9 tūkstošiem latu paredz 7.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas vajadzībām”.

2,17 ha lielo zemesgabalu vienību iegāde nepieciešama, lai valsts autoceļa posmā Ludza–Terehova varētu uzlabot satiksmes kustības drošību un palielināt transporta plūsmu.

Piespiedu atsavināšana nepieciešama, jo īpašnieks pēc ilgstošām sarunām nepiekrita pārdot zemi par tirgus vērtību, ko noteica sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji. Speciālisti izvērtējuši, ka šajā situācijā sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā indivīda interesēm nodarītais kaitējums. Nekustamie īpašumi vajadzīgi īpašu publisku mērķu sasniegšanai, turklāt nākotnē ceļš no Rēzeknes līdz Krievijas robežai būs galvenais ceļš Maskavas virzienā.

Zemesgabali tiks atsavināti saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Tie pāries valsts īpašumā Satiksmes ministrijas personā.

Izdevumi, kas saistīti ar nepieciešamo zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta 2009.gada Satiksmes ministrijas budžeta programmas, kura tiks atvērta pēc līdzekļu pārdales no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.08.00. “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” projekta “E22 posma Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova)” rekonstrukcijai.

Likumprojektam vēl nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas atbalsts.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par kārtību, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību

7.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, reliģiskās organizācijas katru gadu ne vēlāk kā 1.martā iesniedz TM pārskatu par savu darbību. Līdz šim pārskati bija jāiesniedz Reliģisko lietu pārvaldē, taču šā gada sākumā iestāde tika reorganizēta. Līdz ar to jāizstrādā noteikumi, kas paredz jaunu kārtību.

Ar noteikumiem paredzēts apstiprināt divas veidlapas, no kurām vienu iesniegs reliģiskā organizācija, kas nepieder pie reliģiskās savienības (baznīcas) vai diecēzes. Savukārt otru aizpildīs reliģiskā savienība (baznīca), kā arī diecēze par savu darbību, iekļaujot tajā ziņas par visām tās sastāvā esošajām draudzēm.

Latvijas Apvienotā metodistu baznīca, Latvijas Baptistu draudžu savienība, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas Pareizticīgā baznīca, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca, Rīgas ebreju reliģiskā draudze un Septītās Dienas adventistu Latvijas draudžu savienība, iesniedzot pārskatu par reliģiskās savienības (baznīcas) darbību, neiesniegs ziņas par baznīcas kapelāniem.

Ja reliģiskā organizācija pārskatu termiņā neiesniegs, TM rakstiski par šo faktu informēs attiecīgo reliģisko organizāciju, nosakot divu nedēļu termiņu pārskata iesniegšanai vai konstatēto trūkumu novēršanai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.

 TM: Par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju

7.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts koncepcijas projekts par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju. Koncepcijas projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu spēkā esošo Civillikuma Mantojuma tiesību daļu un piedāvātu risinājumus, kā novērst nepilnības spēkā esošajā regulējumā, atvieglojot mantojuma tiesību piemērošanu praksē, kā arī izvērtētu iespēju atteikties no neatbilstošu tiesību normu un terminu lietošanas. Koncepcijā analizēti astoņi Mantojuma tiesību daļas institūti.

Kā teikts koncepcijā, Civillikumā iekļautais termins “neatraidāmais mantinieks” nav atbilstošs savai būtībai, jo likumā nav noteikta obligāta prasība pieminēt neatraidāmos mantiniekus testamentā. Civillikums neparedz, ka testaments nebūtu spēkā tā iemesla dēļ, ka nav pieminēti neatraidāmie mantinieki. Tāpat Civillikumā un arī citos normatīvajos aktos nav tieši noteikts, kādā termiņā neatraidāmajam mantiniekam savas tiesības jāpiesaka. Tiek minēts tikai vispārējais noilgums – 10 gadi, kas gan tiek atzīts par neatraidāmā mantinieka institūta būtībai neatbilstošu.

Sevišķas grūtības un nenoteiktību praksē rada privāta testamenta īstuma noteikšana, t.i., pārliecība, ka testamentu taisījis mantojuma atstājējs un tas izteic pareizi viņa gribu. Savukārt attiecībā uz publiskiem testamentiem likumā ietvertā prasība pēc obligātas liecinieku klātbūtnes testamenta taisīšanas brīdī ir lieka un apgrūtinoša. Turklāt apsverama iespēja atteikties no mutiska testamenta formas, jo nav skaidrs, kā iespējama šāda testamenta esamības apliecināšana, teikts koncepcijas sadaļā par testamentiem.

Attiecībā uz līgumisko mantošanu neatraidāmie mantinieki var apstrīdēt līgumu jau mantojuma atstājēja dzīves laikā, ja ir aizskartas viņu tiesības saņemt mantas daļu. Turklāt var prasīt atzīt mantojuma līgumu attiecīgajā daļā par spēkā neesošu. Šādas tiesības atzīstamas par neatbilstošām, jo tas, vai konkrētai personai ir tiesības uz neatņemamo daļu, un kādā apmērā, var noskaidroties tikai pēc mantojuma atklāšanās.

Lai novērstu šīs un arī citas koncepcijā minētās problēmas, tiek aicināts atbalstīt TM izstrādāto risinājumu – veikt grozījumus Civillikuma Mantojuma tiesību daļā, novēršot ne tikai praksē konstatētos trūkumus, bet arī sīkākas nepilnības, neprecīzas normas, formulējumu divdomības, kā arī arhaisko valodu un neatbilstošu tiesību normu lietošanu.

Paredzēts, ka TM izveidos darba grupu, kas līdz 2010.gada 31.decembrim izstrādās normatīvo aktu projektus problēmu novēršanai.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības un Satiksmes ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

 TM: Par tiesu darbības teritorijām pēc administratīvi teritoriālās reformas

7.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti noteikumi par tiesu darbības teritorijām pēc administratīvi teritoriālās reformas. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Pašlaik rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas atbilst attiecīgās administratīvā iedalījuma vienības – rajona – administratīvajām robežām. Taču pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā tiks izveidotas cita veida administratīvās teritorijas – apriņķi, novadi un republikas pilsētas. Līdz ar to jānosaka tiesu darbības teritorijas atbilstoši šim iedalījumam.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs noteikti administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, rajonu (pilsētu) tiesu un tiesu namu darbības teritorijās esošie novadi. Piemēram, Ogres rajona tiesas darbības teritorijā ietilps Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novads. Savukārt Rīgas pilsētas tiesu darbības teritorijas arī turpmāk noteiks atbilstoši Rīgas domes 1998.gada 3.februāra lēmuma “Par Rīgas ielu alfabētiskā saraksta apstiprināšanu” pielikumam “Rīgas ielu alfabētiskajā sarakstā minēto ielu sadalījums atbilstoši Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām”.

Piemēram, Zemgales apgabaltiesai būs tiesu nami Jelgavā un Aizkrauklē. Tiesu nama Aizkrauklē darbības teritorija atbildīs Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajona (pilsētas) tiesu teritorijām, bet tiesu nama Jelgavā darbības teritorijā būs Jelgavas, Dobeles un Tukuma rajona (pilsētas) tiesu teritorijas.

Administratīvo rajona tiesu veido tiesu nami Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Liepājā.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā, kad darbu sāk 109 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētas.

Noteikumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Valsts kancelejai.

 TM: Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi

7.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi. Projektu izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kurā bija arī pārstāvji no Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes.

Noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru, kā arī samaksas kārtību, proti, ka valsts nodevu par notariālo darbību izpildi iekasē notārs, izpildot notariālās darbības, un iekasēto valsts nodevu zvērināts notārs iemaksā valsts pamatbudžetā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā par notariālā akta taisīšanu būs jāmaksā 2,5 lati līdzšinējā 1 lata vietā, bet par paraksta īstuma apliecināšanu uz dokumenta – 50 santīmu līdzšinējo 20 santīmu vietā.

Noteikumi arī paredzēs, ka no valsts nodevas maksāšanas ir atbrīvotas fiziskas personas par dokumentiem uzturlīdzekļu piedziņas lietās, valsts pabalstu un pensiju piešķiršanas un saņemšanas lietās, aizbildniecības, adopcijas un paternitātes lietās; pensionāri, kā arī 1. vai 2.grupas invalīdi – par dokumentiem krimināllietās; politiski represētās personas – par dokumentiem reabilitācijas lietās u.c.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Labklājības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

 TM: Par finansēšanas kārtību Kristus apskaidrošanas svētku pasākumam

7.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta kārtība, kādā valsts sniedz finanšu palīdzību Valgundes svētvietā paredzēto tradicionālo ikgadējo Kristus apskaidrošanas svētku un ar tiem saistītā Krusta gājiena norisei. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Latvijas Pareizticīgās baznīcas likums nosaka, ka valsts piešķir finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu segšanai tradicionālo ikgadējo Kristus apskaidrošanas svētku un ar tiem saistītā Krusta gājiena norisei.

Līdz ar to izstrādātie noteikumi paredz, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca iesniegs TM detalizētu svētku pasākumu, to norises un nepieciešamā finansējuma aprakstu, kuru TM nosūtīs izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai iesaistītajām institūcijām. Proti, Iekšlietu ministrija izvērtēs sabiedriskās kārtības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru, Satiksmes ministrija – ceļu satiksmes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru, bet Veselības ministrija – neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru, teikts noteikumu projekta anotācijā.

TM precizēs aprakstu atbilstoši ministriju atzinumiem un saskaņos to ar Finanšu ministriju un Latvijas Pareizticīgo baznīcu. Pēc tam TM iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu ar mērķi apstiprināt konkrētā finansējuma iekļaušanu budžeta pieprasījumā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu, Satiksmes un Veselības ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 ZM: Par Ciltsdarba valsts inspekcijas reorganizāciju

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā “Par Ciltsdarba valsts inspekcijas reorganizāciju”, ko 7.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabinets šā gada 11.martā izdevis rīkojumu, kas paredz ar 2009.gada 1.jūliju reorganizēt Ciltsdarba valsts inspekciju, nododot tās funkcijas, tiesības un saistības Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs”.

Sagatavotie grozījumi rīkojuma projektā precizē funkcijas ciltsdarba jomā, nosakot, ka valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” pildīs vēl divas ciltsdarba jomas funkcijas – to komersantu uzņēmumu izvērtēšanu un reģistrēšanu, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu, embriju un olšūnu transplantāciju, kā arī slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību. Sākotnēji šīs funkcijas bija noteiktas PVD.

Tāpat paredzēts Ciltsdarba valsts inspekcijas pastāvīgi glabājamos dokumentus nodot Latvijas Valsts arhīvam, bet personālsastāva un īslaicīgi glabājamos dokumentus – Personāla dokumentu valsts arhīvam.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa