Valsts prezidente:

— sarunā ar Francijas senatoru vakar, 28. februārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Francijas Senāta senators Seržs Lagošs un Francijas vēstniece Latvijā Luīze Avona Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 28.februārī, tikās ar Francijas Senāta senatoru Seržu Lagošu.

Sarunā apspriestas Latvijas ārpolitiskās un iekšpolitiskās aktualitātes, kā arī jautājumi saistībā ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā (ES).

V.Vīķe–Freiberga pauda Latvijas gatavību dinamiski veikt iestāšanās sarunas, kā arī informēja S.Lagošu par uzdevumiem, kādus Latvija sev izvirza šajā procesā. Valsts prezidente sacīja, ka viena no svarīgākajām valsts ārpolitiskajām prioritātēm — Latvijas iestāšanās ES — ir saskaņā ar lielākās sabiedrības daļas viedokli šajā jautājumā, kā to apliecina pētījumi.

Valsts prezidentes preses dienests

— vizītē Vācijas Hamburgas federālajā zemē 24. un 25. februārī

24.februārī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Hamburgā tikās ar "Vereins- und Westbank" valdi. Bankas pārstāvji atzina, ka Baltijas reģions ir viens no dinamiskākajiem Eiropā un tam ir lielas attīstības potences nākotnē. Valsts prezidente tikšanās laikā uzsvēra, ka Vācija ir ļoti svarīga tirdzniecības partnere Latvijai, un pauda ieinteresētību, lai no Vācijas Latvijā ieplūstu lielāks investīciju skaits, atzīmējot, ka sadarbības iespējas nav izmantotas pilnā mērā. Sarunā Valsts prezidenti interesēja, kā bankas pārstāvji vērtē apmēram trīs gadus ilgo darbību, kā arī uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu Latvijā. Bankas pārstāvji apliecināja V.Vīķei-Freibergai, ka ir apmierināti ar darbību Latvijā, un darīja zināmu viedokli par iespējamo investīciju piesaisti. Pēc bankas pārstāvju domām, Vācijā joprojām ir maz informācijas par Latviju. Viņi apliecināja, ka Latvijas prezidentes vizīte Hamburgā varētu būtiski veicināt uzņēmēju interesi par Latviju, to sekmētu prezidentes sniegtās intervijas Vācijas lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas Vācijas iedzīvotājiem sniegtu daudz vairāk informācijas par Latviju. V.Vīķe-Freiberga sniedza arī intervijas televīzijai ARD un žurnālam "Focus".

Piektdien, 25.februārī, Valsts prezidente sniedza interviju Vācijas ziņu aģentūrai DPA, kurā stāstīja par Latvijas pakāpenisko iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO. V.Vīķe-Freiberga intervijā uzsvēra, ka Latvijai ir tuvi tie principi un vērtības, uz kurām balstās jaunā Eiropas veidošana. Žurnālistus interesēja arī Latvijas un Vācijas sadarbība un uzņēmējdarbības veicināšana starp abām valstīm, un Valsts prezidente, atbildot uz jautājumu, ko Latvija var piedāvāt Vācijai, sacīja, ka Latvijā ir spēcīgs intelektuālais potenciāls, kā arī ķīmiskā rūpniecība un nākotnē Latvija varētu kļūt par informācijas tehnoloģijas zemi un līdzdarboties Eiropā šajā jomā. Valsts prezidente izteica pārliecību, ka Baltijas valstu reģions nākamajos piecos, desmit gados varētu gūt fantastisku attīstību un arī Latvija varētu būt spēcīga šī reģiona valsts, kā arī vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā ir augsts zinātniskais potenciāls un vācu uzņēmēju investīcijas sekmētu tā atraisīšanu un efektīvāku izmantošanu.

Turpinot vizīti Hamburgā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 25.februārī sniedza interviju diviem Vācijas laikrakstiem: laikrakstam "Die Welt" un "Hamburger Abendblatt". Laikraksts "Die Welt" iztaujāja prezidenti par Latvijas Valsts prezidenta funkcijām, tiesībām, lomu valsts attīstībā. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka prezidents var būtiski veicināt demokrātisko procesu attīstību un nostiprināšanos valstī, kā arī iedrošināt cilvēkus pieņemt lēmumus un apzināties savas tiesības, aicināt sabiedrību aktīvi iesaistīties savas valsts veidošanā. Valsts prezidente arī sacīja, ka prezidents Latvijā, pēc viņas domām, ir tas cilvēks, kurš var konstruktīvi sekmēt dialogu pretrunīgos gadījumos.

V.Vīķe-Freiberga tika iztaujāta arī par sieviešu līdzdalību politikā Latvijā, viņu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē. Prezidente uzsvēra, ka Latvijas parlamentā ir daudz sieviešu, bet, pēc viņas domām, ar laiku Latvijā būs vairāk sieviešu arī vadošajos amatos. Prezidente izteica savu satraukumu par bērnu tiesībām Latvijā un par bērnu un jaunatnes veselību kā vienu no problēmām, kas nākamos gados varētu vēl saasināties, minot atkarību no narkotikām. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka vēlētos, lai jaunatne iegūtu labu izglītību un būtu konkurētspējīga nākotnes tirgū.

Valsts prezidente uzsvēra ciešo Baltijas valstu sadarbību, īpaši militārajā jomā. Viņa stāstīja par Baltijas valstu aizsardzības koledžu, kas to pierāda, kā arī par Latvijas kareivju piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas vienībās Bosnijā un Kosovā. V.Vīķe-Freiberga arī informēja par integrācijas procesa gaitu un uzsvēra, ka Latvijā pašlaik ir visas iespējas, lai cilvēki, kas to vēlas, pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā.

Ar laikrakstu "Hamburger Abendblatt" Valsts prezidente runāja par Latvijas un Vācijas sadarbību un uzsvēra, ka Latvijai un Vācijai ir kontakti ne tikai saimnieciskajā jomā, bet arī kultūrā. Viņa izteica gandarījumu par Latvijas operas un baleta māksliniekiem, kas atzinīgi novērtēti Eiropā. Valsts prezidente augstu novērtēja arī Gētes institūta darbību, kas popularizē vācu kultūru, literatūru un valodu Latvijā.

Laikrakstu interesēja arī Latvijas pakāpeniskā iesaistīšanās Eiropas Savienībā un NATO, kā arī attiecības ar Krieviju un situācija sabiedrības integrācijas jomā pēc Valsts valodas likuma pieņemšanas. V.Vīķe-Freiberga runāja par iesaistīšanās procesu Eiropas Savienībā un sacīja, ka Latvijai tas nozīmē drošību, saimniecisko attīstību un kultūras veicināšanu. Valsts prezidente uzsvēra, ka ir iespējami vēl aktīvāki kontakti starp abu valstu uzņēmējiem, atzīmējot, ka Latvijā uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi pierāda gan stabilā finansu sistēma, gan Latvijas Bankas kontrole pār banku darbību.

Piektdien, 25.februārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Hamburgas parlamenta prezidenti Uti Papi, kā arī visu parlamenta partiju frakciju vadītājiem un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem. Parlamenta prezidente uzsvēra, ka Baltijas jūras telpā saskata Hamburgai plašas sadarbības iespējas, īpaši ekonomikā un kultūrā. Viņa atzīmēja kopīgo pagātni, kas saista Baltijas valstu tautas ar Vāciju. U.Pape arī informēja V.Vīķe–Freibergu, ka, lai uzsvērtu kopīgo Eiropas ideju un projektus, 1999. gadā Hamburgas parlamentā nodibināta Eiropas lietu komisija, kas vispirmām kārtām nosūtīja senātam pieprasījumu izvērtēt sadarbību ar Baltijas valstīm un parlamentam pievērst uzmanību ciešākai sadarbībai ar Baltijas valstīm, nosaucot sadarbības prioritāros virzienus.

Gan valdībā esošās, gan opozīcijas partijas pauda uzskatu, ka sadarbība Baltijas jūras reģionā ir ļoti svarīgs Hamburgas parlamenta uzdevums. Pēc Eiropas lietu komisijas pārstāvju sacītā, Hamburgas parlamenta senāts apkopos jau esošo sadarbību ar Latviju, kā arī izvirzīs turpmākās sadarbības jomas, un kā iespējamās prioritātes viņi minēja izglītību, ekonomiku un modernās tehnoloģijas. V.Vīķe–Freiberga kā nākotnes attīstībai svarīgas atzīmēja izglītību, valsts pārvaldi un tieslietu attīstību. Hamburgas parlamentārieši lūdza Latvijas pusi informēt par tām prioritātēm, kuras Latvijas valdība uzskata par svarīgām turpmākā sadarbībā ar Hamburgu un Vāciju kopumā.

Tikšanās gaitā pausts atbalsts jau esošajiem kontaktiem izglītības nozarē ar Latviju, kā arī nepieciešamība attīstīt skolu partnerattiecības. Pašlaik Hamburgai ar Latviju ir divas partnerskolas. Parlamentārieši runāja arī par to, ka svarīgi ir rosināt veidus, kā cilvēki no abām valstīm varētu kontaktēties, un kā viens no tiem tika uzsvērti abu zemju kultūras notikumi. Izteikta arī doma, ka Hamburgas parlaments cer uz labu sadarbību ar Latviju transporta un enerģētikas nozarē. Viens no parlamentāriešiem pauda Hamburgas parlamenta gatavību palīdzēt Latvijā izveidot videi draudzīgu un ilgtspējīgu enerģētiku. Latvijas prezidente uz to atbildēja, ka triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā marta beigās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti plāno pārrunāt vienota enerģētikas tīkla izveidošanas iespējas.

Piektdienas vakarā Valsts prezidente piedalījās un teica runu Mateja mielastā.

Valsts prezidentes preses dienests