Eiropas Komisija: Par interneta pārvaldes pārskatāmību un atbildību

ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga videovēstījumā, kas 4.maijā ievietots komisāres mājaslapā, aicināja no 2009.gada oktobra uzlabot interneta pārvaldes pārskatāmību un palielināt atbildību. Galvenos ar interneta pārvaldi saistītos lēmumus (tādus kā augšējā līmeņa domēni un interneta galvenā direktorija pārvaldība) pašlaik pieņem Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN) – privāta bezpeļņas korporācija, kas dibināta Kalifornijā. Līdz šim ICANN darbojās saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar ASV Tirdzniecības ministriju. Tomēr minētā nolīguma darbības laiks beidzas šā gada 30.septembrī. Turpmākajam laikposmam komisāre V.Redinga iepazīstināja ar jaunu interneta pārvaldes modeli. Atbilstoši šim modelim paredzēta pilnīga ICANN privatizācija un ICANN pilnīga atbildība, kam līdztekus darbotos neatkarīga tiesu iestāde, kā arī “interneta pārvaldes G12” – daudzpusējs valdību forums, kurā tiktu apspriesti vispārējie interneta pārvaldes politikas un drošības jautājumi.

 “Esmu pārliecināta, ka prezidentam Barakam Obamam pietiks drosmes, gudrības, kā arī respekta pret interneta globālo nozīmi, lai septembrī sagatavotu ceļu jaunai, uzticamākai, pārskatāmākai, demokrātiskākai un daudzpusējākai interneta pārvaldei,” sacīja ES komisāre V.Redinga savā videovēstījumā, kas 4.maijā ievietots internetā. “Jārīkojas ir tagad un tūlīt. Un Eiropa noteikti būs gatava atbalstīt prezidenta Obamas centienus.”

Komisāre V.Redinga uzsvēra, ka “patiesībai nāksies skatīties acīs šā gada 30.septembrī, kad beigsies pašreiz spēkā esošais ICANN un ASV valdības nolīgums. Tas paver iespējas pilnīgai ICANN privatizācijai, un tas arī aktualizē šādu jautājumu: kam no 1.oktobra par savu darbību atskaitīsies ICANN?”.

Cita starpā ICANN izskata dažus no vissarežģītākajiem ar interneta pārvaldi saistītajiem jautājumiem, piemēram, tādus kā augšējā līmeņa domēni vai interneta adrešu sistēmas pārvaldība, kas nodrošina, ka miljoniem datoru var būt savstarpēji savienojami. ICANN izveidoja 1998.gadā Kalifornijā saskaņā ar ES valdības nolīgumu.

 “Tas, ka ICANN atskaitās par savu darbību, ir absolūts priekšnosacījums,” teica V.Redinga. “Klintona administrācijas pieņemtais lēmums – pakāpeniski privatizēt interneta domēnu nosaukumu un adresēšanas sistēmu – ir pareizais lēmums. Ilgtermiņa perspektīvā raugoties, nav pieļaujama iespēja, ka interneta darbību, ko visā pasaulē izmanto simtiem miljonu cilvēku, pārraudzītu vienas atsevišķas valsts dienests.”

ES komisāre V.Redinga arī akcentēja, kā pēc 30.septembra būtu pilnveidojams jaunais interneta pārvaldes modelis. Iespējas būtu šādas:

• pilnībā privatizēts un neatkarīgs ICANN, kas atbilstu labākajiem korporatīvās pārvaldības standartiem, jo īpaši attiecībā uz finanšu pārskatāmību un iekšējo atbildību, un kam piemērotu faktisku tiesisku pārskatīšanu;

• daudzpusējs forums, kurā valdības var apspriest vispārējus, ar interneta pārvaldi saistītus politiskos jautājumus, tāds kā “interneta pārvaldes G12” – valdības pārstāvju neformāla grupa, kas tiktos vismaz divreiz gadā un vajadzības gadījumā ar balsu vairākumu varētu pieņemt ICANN adresētas rekomendācijas. Šī grupa operatīvi reaģētu gadījumos, ja būtu apdraudēta interneta stabilitāte, drošība un atvērtība. Lai “interneta pārvaldes G12” struktūrā būtu ievērots ģeogrāfisks līdzsvars, tajā jābūt pa diviem pārstāvjiem no Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Eiropas un Āfrikas, pa trīs pārstāvjiem no Āzijas un Austrālijas, un tajā jāpiedalās arī ICANN priekšsēdētājam, kuram gan nav balsstiesību. Šajā jomā kompetentas starptautiskas organizācijas var piesaistīt novērotāja statusā.

Eiropas Komisija 6.maijā Briselē rīkos pirmo publisko uzklausīšanu, lai tādējādi dotu Eiropas interneta lietotājiem iespēju paust viedokli par turpmāko interneta pārvaldes nākotni.

Ilgus gadus Eiropas Savienībai ir bijusi izšķiroša nozīme starptautiskajās apspriedēs par interneta pārvaldi. Eiropas Komisija ir vairākkārt uzsvērusi, cik ļoti būtu vajadzīga tāda interneta pārvaldes sistēma, kas būtu pilnībā uzticēta privātajam sektoram un ar kuru saskaņā valdība piedalītos interneta ikdienas pārvaldē, un ir vienmēr atbalstījusi atvērtu, daudzpusēju iesaistīto pušu politisko dialogu par interneta pārvaldi un attīstību. Eiropas Komisija piedalās arī Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācijas (ICANN) valdības padomdevējas komitejas darbā, kas pilda ICANN padomdevēja funkcijas attiecībā uz tās koordinācijas iniciatīvu publiskās politikas aspektiem.