Eiropas Parlaments: Par turpmāku elektrības un gāzes tirgus liberalizāciju

Eiropas Parlaments 22.aprīlī Strasbūrā apstiprināja likumprojektu paketi, kas paredz tālāku Eiropas elektrības un gāzes tirgus liberalizāciju, nostiprina patērētāju tiesības un nacionālo regulatoru pilnvaras, kā arī veicina reģionu solidaritāti gāzes piegādes pārtraukuma gadījumā. Enerģētikas tirgū palielināsies konkurence, jo uzņēmumiem būs jānošķir ražošanas un piegādes darbības no tīklu pārvaldes.

Lai elektrības un gāzes uzņēmumos nošķirtu ražošanas un piegādes darbības no tīklu pārvaldes un stiprinātu konkurenci, kompromiss dod dalībvalstīm iespēju izvēlēties vienu no trim modeļiem: pilnīga īpašumtiesību nošķiršana, neatkarīgs sistēmas operators (NSO) vai neatkarīgs pārvades operators (NPO). Abas alternatīvas pilnīgai nošķiršanai, proti, tīklu infrastruktūras pārdošanai, ļauj galvenajiem uzņēmumiem infrastruktūras saglabāt, taču paredz stingrus ierobežojumus. NSO gadījumā pārvades darbības jānodod neatkarīga, īpaši izraudzīta sistēmas operatora pārziņā, NPO gadījumā jānodrošina darbību nošķiršana praksē.

Likumprojektu pakete arī paredz ierobežojumus trešo valstu operatoriem: dalībvalstu regulatoriem būs jānoraida trešo valstu kontrolētu pārvades operatoru pieteikumi, ja tie neatbildīs ES īpašumtiesību nošķiršanas prasībām, kā arī tad, ja potenciālais tirgus dalībnieks apdraudēs piegāžu drošību. Tomēr maziem un izolētiem enerģijas tirgiem paredzēti izņēmumi: Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Somijai ierobežojumi pret trešajām valstīm gāzes tirgū nebūs jāpiemēro, līdz nebūs cauruļvadu savienojumu ar citām ES valstīm.

Patērētāju tiesības

Deputāti panāca, kas Eiropas Komisijas sākotnējā tekstā tiek ieviesti uzlabojumi patērētāju aizsardzībai: lietotājiem jābūt tiesībām trīs nedēļu laikā bez maksas lauzt līgumus ar elektrības un gāzes piegādātājiem; saņemt informāciju par dažādiem enerģijas avotiem, kas veido piegādātāja kopējo enerģijas kokteili; tiesībām uz neatkarīgiem sūdzību izskatīšanas dienestiem vai alternatīvām tiesību aizsardzības shēmām; tiesībām uz kompensāciju, ja pakalpojumu kvalitāte ir zema, u.c.

Pēc ekonomiskā izdevīguma izvērtējuma 80% patērētāju līdz 2020.gadam paredzēts nodrošināt viedos skaitītājus, kas uzrāda patēriņu pastāvīgi un ļauj to labāk kontrolēt.

Pēc Parlamenta iniciatīvas tiesību akti ietver arī prasību dalībvalstīm nodrošināt patērētājiem (mājsaimniecībām un, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, maziem uzņēmumiem) universālos pakalpojumus, kas ietver noteiktas kvalitātes enerģiju par saprātīgām un viegli salīdzināmām cenām. Direktīva prasa dalībvalstīm risināt enerģētikas nabadzības problēmu, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģijas piegādi vismazāk aizsargātajiem patērētājiem.

Turpmākie soļi

Likumprojektu pakete – divas regulas un trīs direktīvas – ietver arī noteikumus par Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidi, tīklu piekļuves kodu izstrādi, ārkārtas situācijas procedūras un pasākumus nacionālo regulatoru neatkarības stiprināšanai.

Parlaments 22.aprīlī atbalstīja kompromisu, par ko deputāti ar ES Padomi pārstāvošo Čehijas prezidentūru pirms otrā lasījuma bija panākuši neformālu vienošanos. Dalībvalstīm jaunās prasības būs jāievieš pusotra gada laikā. Ierobežojumu ieviešanai pret trešo valstu operatoriem dalībvalstīm dots trīsarpus gadu pārejas periods.

Piegādes un tīklu pārvaldes nošķiršana

Pilnīga nošķiršana. Ja dalībvalsts izvēlēsies pilnīgas īpašumtiesību nošķiršanas modeli, integrētajiem enerģijas uzņēmumiem (tādiem, kas apvieno piegādes un tīklu pārvaldes darbības) būs jāpārdod tiem piederošā tīklu infrastruktūra. Tādējādi izveidosies neatkarīgu pārvades operatoru struktūras, kurās ražošanas un piegādes uzņēmumam nedrīkstēs piederēt kontrolpakete.

NSO un NPO modeļi ļauj galvenajiem uzņēmumiem saglabāt īpašumtiesību kontroli arī pār tīklu darbību. NSO gadījumā, lai liberalizētu tirgu, dalībvalstij jāprasa, ka uzņēmums nodod tīklu pārvaldi šīm nolūkam izraudzītai atsevišķai struktūrai – Neatkarīgam sistēmas operatoram. NPO gadījumā kompānijai jāizpilda virkne stingru administratīvu prasību un ierobežojumu, lai nodrošinātu, ka praksē abas darbības tiek veiktas pilnīgi neatkarīgi. Šādā gadījumā neatkarību nodrošinās:

• uzraudzības iestāde, ko veidos uzņēmuma pārstāvji, īpašnieki, trešo pušu akcionāri un Neatkarīgā sistēmas operatora pārstāvji, kas pieņems lēmumus ar būtisku ietekmi uz akciju vērtību;

• atbilstības uzraudzības programma – pasākumu kopums ar mērķi tirgū nepieļaut diskrimināciju

• amatpersona, kas kontrolē atbilstības programmas izpildi;

• ierobežojumi vadošiem amatiem operatora struktūrā un ražošanas un piegādes kompānijās.