Par gatavošanos Lisabonas līguma izmaiņām

Izraugoties kandidātu nākamā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam, ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un šajā procedūrā jāapspriežas ar tā politiskajiem spēkiem. Tāds viedoklis pausts Eiropas Parlamentā (EP) 7.maijā ar 363 balsīm par, 93 pret un 19 atturoties pieņemtajā ziņojumā par Lisabonas līguma ietekmi uz Eiropas Savienības iestāžu līdzsvaru.

Deputāti ziņojumā piedāvā arī risinājumus par jaunā Parlamenta sastāvu, lai sagatavotos Lisabonas līguma izmaiņām, ja tas stāsies spēkā, kā arī par Eiropas Savienības pārstāvību ārējās attiecībās. Papildus ieteikumiem par iestāžu līdzsvaru deputāti 7.maijā arī pieņēma ziņojumus par Lisabonas līguma ietekmi uz Eiropas Parlamenta pilnvarām un dalībvalstu parlamentiem.

Augstāko ES amatpersonu kandidatūras

Eiropas Savienības dalībvalstīm, izvēloties kandidātus Eiropadomes (valstu un valdību vadītāju sanāksmes) priekšsēdētāja, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un tā vietnieka (augstā pārstāvja) amatiem, jāņem vērā ne vien Lisabonas līgumā noteiktā kandidātu kompetence un dalībvalstu ģeogrāfiskā un demogrāfiskā daudzveidība, bet arī politiskais un dzimumu līdzsvars, uzsver deputāti.

Ja Lisabonas līgums tiks pieņemts, Eiropas Parlamentam būs jāievēlē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, balstoties uz Eiropadomes priekšlikumu, kurā jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti.

Lai gan Lisabonas līgums pēc Parlamenta vēlēšanām jūnijā nevar būt spēkā, deputāti aicina šo procedūru ievērot un paredzēt pietiekami daudz laika apspriedēm ar jaunievēlētā Parlamenta pārstāvjiem. Šim nolūkam Parlaments ziņojumā piedāvā konkrētu laika grafiku.

Parlamenta sastāvs

ES valstu un valdību vadītāji 2008.gada decembrī vienojās par pagaidu pasākumiem laikā starp Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Lisabonas līguma iespējamo stāšanos spēkā. Šādi pārejas pasākumi ir nepieciešami, jo Lisabonas līgums paredz citādu deputātu vietu skaitu un sadalījumu EP nekā pašreizējais Nicas līgums. Pārejas laikā deputātu vietu skaits uz laiku palielinātos, lai saglabātu EP ģeogrāfisko un demogrāfisko līdzsvaru.

Šajā nolūkā deputāti aicina dalībvalstis laikus veikt nepieciešamās tiesiskās izmaiņas, “lai 2009.jūnijā varētu priekšlaicīgi ievēlēt papildu 18 Eiropas Parlamenta deputātus” un, “sākot ar Lisabonas līguma spēkā stāšanās dienu, tie varētu piedalīties Parlamenta sēdēs kā novērotāji”.

Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu pilnvaras

Eiropas Parlaments saskaņā ar jauno līgumu iegūs jaunas likumdošanas pilnvaras, tostarp tādās jomās kā lauksaimniecība, budžets, iekšlietas un tieslietas. Dalībvalstu parlamentiem līgums piešķirs plašākas tiesības uz informāciju, lai izvērtētu ES īstenotos politikas virzienus, kā arī tiesības apstrīdēt likumdošanas priekšlikumus, ja tie uzskatīs, ka pārkāpts subsidiaritātes princips.

Lisabonas līgumu dalībvalstu vadītāji parakstīja 2007.gada 13.decembrī. Pēc tam, kad Īrija referendumā to noraidīja, dalībvalstis ratifikācijas procesa beigu termiņu vienojās atlikt līdz 2010.gada 1.janvārim.

Eiropas Parlamenta pieņemtajiem ziņojumiem ir ieteikuma raksturs.