Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 14. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2009.gada 14.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu A.Bērziņa, J.Dukšinska, A.Mackeviča, O.Kastēna un V.Aizbalta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Jautājumu reģistra Nr.149/J9, dok. Nr.4087)

“Par LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.4116)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (Jautājumu reģistra Nr.151/J9)

“Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs — ārzemnieks”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.4161)

3. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, J.Sokolovska, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (Jautājumu reģistra Nr.156/J9)

“Par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanu pašvaldību līmenī”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu J.Plinera, M.Mitrofanova, J.Sokolovska, V.Buzajeva un V.Buhvalova jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (Jautājumu reģistra Nr.157/J9)

“Par apvienības “Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

 Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2009.gada 11.maijā

Pielikums

Par LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un piekto daļu iesniedzam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu steidzamu jautājumu.

2009.gada 22.aprīlī Jūs, uzstājoties Latvijas Radio, paziņojāt, ka “pašlaik ir izvēle veikt budžeta grozījumus un turpināt saņemt aizdevumu vai neveikt šos grozījumus, balstoties uz tiesiskas paļāvības principiem vai vēl visādiem citādiem principiem, un tad mēs vienkārši starptautisko aizdevumu vairāk nesaņemsim, un tad sekas būs vēl smagākas, un tajā brīdī nekāds tiesiskās paļāvības princips mūs neglābs”.

LR Satversmes tiesa ir atzinusi, ka “tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t.i., personas var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību normu, noteiktajā laikā tiks saglabātas un reāli īstenotas”. (Sk. Satversmes tiesas 2004.gada 25.oktobra sprieduma 9.2.punktu.)

Lūdzam Jūs atbildēt, vai Jūsu publiskajai retorikai sekos arī Jūsu vadītā Ministru kabineta rīcība, savā darbībā neievērojot tiesiskās paļāvības principu un jau šogad samazinot bezdarbnieku pabalstus, grozot vecāku pabalsta jeb t.s. māmiņu algu un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus? Vai šāda rīcība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam?

Jautājums ir steidzams, jo šādi valdības vadītāja paziņojumi grauj iedzīvotāju uzticību valstij un veicina tiesisko nihilismu.

LR 9.Saeimas deputāti: A.Bērziņš, J.Dukšinskis,
A.Mackevičs, O.Kastēns, V.Aizbalts

Rīgā 2009.gada 23.aprīlī  

Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks

1. To jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un otrs – ārzemnieks, regulē likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 8.panta otrā daļa, kurā noteikts, ka “Šā likuma subjekti ir arī šā likuma 1.panta pirmajā daļā minēto personu bērni, ja šo bērnu dzimšanas brīdī abi viņu vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms, vai saskaņā ar vecāku savstarpēju vienošanos, ja viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis”.

No šīs normas nepārprotami izriet, ka visos trīs normā minētajos gadījumos (abi bērna vecāki ir nepilsoņi, viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – bezvalstnieks vai nav zināms, viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis) Latvijas valsts atzīst jaundzimušo par Latvijas nepilsoni, ja (trešajā gadījumā) vecāki nelemj savādāk. Tātad trešajā gadījumā, salīdzinot ar pirmo vai otro gadījumu, likums nedeleģē izpildvarai tiesības pieprasīt bērna reģistrācijai kādus papildu dokumentus. Likumā netiek izvirzītas nekādas prasības ne attiecībā uz pašu jaundzimušo, ne tā dzimšanas vietu. Tās tiek izvirzītas tikai un vienīgi attiecībā uz vecāku statusu bērna dzimšanas brīdī.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes interneta mājaslapā (http://www.pmlp.gov.lv/lv/pskd/berns.html) ir izvietota instrukcija (bez atsauces uz kādu konkrētu normatīvo aktu), kas regulē gadījumu “ja Latvijā dzimušam bērnam viens no vecākiem ir citas valsts pilsonis, vai bērns dzimis ārvalstīs”.

Instrukcijas 6.punkts nosaka, ka bērna vecākiem nepieciešama “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas gadījumā – izziņa, ko izsniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgās valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt”.

Cik mums ir zināms, praksē tas nozīmē to, ka Latvijā dzimuša bērna vecākiem ir jāvēršas pēc izziņas tās valsts vēstniecībā, kuras pilsonis ir viens no vecākiem. Vēstniecību reakcija šajā gadījumā ir dažāda, piemēram, Izraēlas vēstniecība šādu izziņu izsniedz, savukārt Krievijas Federācijas vēstniecība atsakās šādu izziņu izsniegt.

Tādā veidā Latvijas likumos noteiktā procedūra bērna atzīšanai par Latvijas nepilsoni ir atkarīga no vienas vai otras ārvalstu vēstniecības viedokļa. Mūsuprāt, tādā veidā tiek pārkāpts ne tikai likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, bet arī Satversmes 1.pants, kurā ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga valsts, taču šajā gadījumā likuma nosacījumu izpilde ir atkarīga no ārvalsts viedokļa un ka Latvija ir demokrātiska valsts, taču šajā gadījumā jaundzimušā liktenis tiek lemts, balstoties uz instrukciju, kas neizriet no likuma.

2. Meklējot to normatīvo aktu, uz kura pamata varētu tikt izstrādāta šī nezināmas izcelsmes instrukcija, mēs nonācām pie 2004.gada 14.decembra MK noteikumiem Nr.1011 “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”.

Konkrētais jautājums noteikumos nav atspoguļots, taču noteikumu 4.pantā ir teikts, ka “Reģistrējot Latvijā dzimušu bērnu (līdz četru mēnešu vecumam), kura dzimšanas brīdī abi vecāki ir nepilsoņi vai viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs ir bezvalstnieks vai nav zināms, un iekļaujot Iedzīvotāju reģistrā ziņas par šo bērnu, šo noteikumu 3.punktā minētos dokumentus nepieprasa”.

Savukārt saskaņā ar noteikumu 3.punktu:

3. Lai personu atzītu par nepilsoni, persona iesniedz šādus dokumentus:

3.1. iesniegumu par nepilsoņa statusa piešķiršanu, apliecinot, ka persona nav un nav bijusi nevienas valsts pilsonis un uz viņu neattiecas likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 1.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi nepilsoņa statusa iegūšanai;

3.2. dzīves aprakstu;

3.3. dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra (ja tāds ir);

3.4. dokumentu, kas apliecina personas identitāti (ja tāds ir);

3.5. dokumentus, kas apliecina personas tiesības uz nepilsoņa statusu (ja tādi ir);

3.6. dokumentu, ko izsniegusi pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav un nav bijusi attiecīgās valsts pilsonis, nav šajā valstī saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nav pēc 1992.gada 1.jūlija bez termiņa ierobežojuma reģistrēta (pierakstīta) Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstī, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.

Gribētu vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šie MK noteikumi tika pieņemti trīsarpus gadus pirms iepriekšminētās likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” redakcijas (19.07.2007.) un, kā jau mēs minējām iepriekš, vairs neatbilst ne likumam, ne Satversmei. Tāpat mēs gribētu atzīmēt, ka anotācijā atbilstošajam likumprojektam (23.05.2007.) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (kurā darbojās arī deputāte Linda Mūrniece) ir norādījusi – “Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1011 “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšanas kārtība”, norādot dokumentu, uz kura pamata Iedzīvotāju reģistrā izdara ierakstu”. Diemžēl tas netika izdarīts.

3. Jau pēc likuma jaunās redakcijas spēkā stāšanās (10.03.2009.) tika pieņemti MK noteikumi Nr.225 “Noteikumi par Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”.

Diemžēl arī šajos noteikumos netika regulēts mūs interesējošais jautājums un tādā veidā tika nostiprināta likumā neparedzēta jaundzimušo reģistrācijas apstākļu atšķirība atkarībā no viņu vecāku tiesiskā statusa. Konkrēti noteikumu 7.3.1.punktā ir noteikts, ka Veidlapu aizpilda:

“7.3. pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa:

7.3.1. par bērnu līdz triju mēnešu vecumam, ja bērna dzimšanas brīdī:

7.3.1.1. abi bērna vecāki ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi;

7.3.1.2. viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – nepilsonis;

7.3.1.3. viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, bet otrs nav zināms;

7.3.2. par adoptētu bērnu.”

4. Bērna dzimšana situācijā, kad viņa vecākiem piemīt iepriekšminētais statuss, nav retums. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem uz 2008.gada 1.janvāri Latvijā dzīvoja 1 343 000 latviešu tautības pilsoņi, 514 000 nelatviešu pilsoņi, 372 000 nepilsoņi un 46 000 ārzemnieki.

Ņemot vērā vienlīdzīgu iespēju, ka ārzemnieks noslēdz laulību ar jebkuras kategorijas personu, mēs iegūstam varbūtību, ka 16% gadījumos tiks noslēgta laulība starp ārzemnieku un Latvijas nepilsoni. Gadījumā, ja laulība tiek noslēgta tikai starp nelatviešiem, varbūtība, ka laulība tiks noslēgta starp ārzemnieku un nepilsoni, sastāda 40%. Aprēķinos mēs izmantojam vidējo rādītāju – 28%. Dzimstība starp nelatviešiem 2008.gadā bija 8,54 bērni uz 1000 iedzīvotājiem gadā. Tātad nepilsoņa un ārzemnieka ģimenē dzimst vidēji 46*8,54*0,28=110 jaundzimušo gadā.

Attiecībā uz katru no viņiem Iekšlietu ministrija izvirza, mūsuprāt, nelikumīgas un antikonstitucionālas prasības.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs neplānojat izpildīt iepriekšminēto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu un iniciēt MK noteikumu Nr.1011 un Nr.225 grozījumus? Cik ilgs laiks, Jūsuprāt, Ministru kabinetam būs tam nepieciešams?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētā instrukcija nonāk zināmā pretrunā ar Satversmi un likumu?

3. Vai Jūs dotajā gadījumā neplānojat rīkoties saskaņā ar Administratīvā procesa likuma otro daļu (iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju: 1) Satversme; 2) likums; 3) Ministru kabineta noteikumi..) un sesto daļu (ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks)?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs

Rīgā 2009.gada 30.aprīlī  

Par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanu pašvaldību līmenī

2005.gada 1.septembrī Latvijas teritorijā stājās spēkā Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Saskaņā ar likuma “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 5.pantu, konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

Tajā pašā laikā arī pašvaldību līmenī tiek lemta vesela virkne jautājumu, kas ir saistīti ar konvencijas izpildi, un viena no galvenajām problēmām ir saistīta ar skolu uzturēšanu, tajā skaitā to skolu uzturēšanu, kurās tiek realizēta izglītība pēc mazākumtautību programmām. Skolu uzturēšanas izdevumi gulstas gan uz valsti (skolotāju algas), gan uz pašvaldībām (ēku uzturēšana). Vairumā gadījumu pašvaldības ir arī skolu dibinātājas un pašvaldības viedoklim jautājumā par mazākumtautību izglītības nodrošināšanu ir izšķiroša nozīme.

Kā piemēru var minēt Tukuma 3.vidusskolu, kas vienīgā visā novadā dod iespēju 2., 4., 6.–9., 11., 12.klašu izglītojamajiem iegūt izglītību krievu valodā, kā tas ir paredzēts Konvencijā attiecībā uz bērniem, kas pieder pie mazākumtautībām.

Diemžēl jau 2006.gada 26.janvārī, pusgadu pēc konvencijas spēkā stāšanās, Tukuma pilsētas dome pieņēma lēmumu (prot. Nr.2, para 12. 2.p.), kas paredzēja, ka 2008./2009.mācību gadā Tukuma 3.vidusskolā netiks atvērta Vispārējās pamatizglītības virziena mazākumtautību programmas 1.klase.

Diemžēl, pieņemot šo lēmumu, netika ņemts vērā ne tas, ka atbilstoša vecuma bērnu skaits Tukuma novadā nemitīgi palielinās, ne vecāku vēlme, lai bērni mācītos šajā skolā, ne tas fakts, ka skola ir nokomplektēta ar atbilstošiem pedagogiem.

Tukuma dome nereaģēja uz vecāku sūdzībām un ar savu 2009.gada 29.janvāra lēmumu nolēma atstāt spēkā savu iepriekšējo negatīvo lēmumu.

Sakarā ar iepriekšminēto, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādi pasākumi tiek realizēti Jūsu vadītajā ministrijā ar mērķi nodrošināt Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi?

2. Vai Jūs neuzskatāt, ka iepriekšminētie Tukuma pilsētas domes lēmumi nonāk pretrunā ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un ir atceļami kā nelikumīgi?

1. Tukuma pilsētas domes 2006.gada 26.janvāra lēmuma kopija (2 lapas)

2. Tukuma pilsētas domes 2009.gada 29.janvāra lēmuma noraksts (1 lapa)

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs,
 J.Sokolovskis, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 6.maijā

Par apvienības “Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem

Šā gada 29.aprīlī Jūs devāt rīkojumu Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Valdim Voinam viena mēneša laikā sagatavot un iesniegt VP Kārtības policijas apvienības “Apsardze” likvidācijas plānu.

Apvienība “Apsardze” netiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem, bet gan no pašu ienākumiem par sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem. Tā piedāvā apsardzes pakalpojumus vairāk nekā 40 Latvijas pilsētās, kontrolējot pēc dažādu ekspertu atzinumiem aptuveni 15% no Latvijas apsardzes un drošības pakalpojumu tirgus.

Šajā sakarā lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Valstī valdošā ekonomiskā krīze ir pastiprinājusi sabiedrībā bažas gan par savu personisko, gan par biznesa drošību un intervijā biznesa informācijas portālam “Nozare.lv” apsardzes uzņēmuma “Koblenz drošība” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Zolotovskovs norādīja, ka Apsardzes pakalpojumu tirgus patlaban atrodas augšupejas sākumā. Tas nozīmē, ka atšķirībā no daudziem citiem biznesa veidiem, kuri pārdzīvo lejupslīdi, apsardzes bizness ar šādām problēmām nesaskaras, bet gluži otrādi – ir perspektīvs.

Lūdzu, sniedziet izvērstāku pamatojumu (bez masu informācijas līdzekļos izskanējušās atsauces uz mums nepieejamajiem Valsts kontroles un IeM Iekšējā audita departamenta atzinumiem) apvienības “Apsardze” likvidācijai?

Vai apvienība “Apsardze” bija nerentabla un nesa zaudējumus valstij?

2. Atsevišķos reģionos ārpus Rīgas apvienība “Apsardze” pilda sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcijas, jo bez apvienības “Apsardzes” darbiniekiem, citu policistu šajās apdzīvotajās vietās nav.

Kā Jūsu vadītā ministrija arvien pasliktinošās kriminogēnās situācijas apstākļos un uz Iekšlietu ministrijai piešķirtā finansējuma samazinājuma fona plāno nodrošināt elementāras sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkcijas šajos reģionos?

3. Lūdzu, nosauciet iespējamās budžeta izmaksas, kas radīsies, lai uzturētu atbilstošu policistu skaitu atbrīvoto “Apsardzes” policistu vietā, kas būs nepieciešams sabiedriskās kārtības funkciju uzturēšanai?

4. Lūdzu, nosauciet iespējamās budžeta izmaksas, kas radīsies, laužot darba līgumus un atbrīvojot apvienības “Apsardze” darbiniekus?

5. Lūdzu, nosauciet iespējamās budžeta izmaksas, kas radīsies, laužot apvienības “Apsardze” noslēgtos īslaicīgos līzinga līgumus par autotransporta, radioaparatūras un cita aprīkojuma iegādi?

6. Cik lielas naudas summas 2006., 2007. un 2008.gadā apvienība “Apsardze” ir ieskaitījusi valsts budžetā kā pievienotās vērtības nodokli un sociālo nodokli?

7. Vai Iekšlietu ministrijā netika apsvērts jautājums par apvienības “Apsardze” privatizāciju, un kāpēc rezultātā no šī varianta tika nolemts atteikties?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, M.Mitrofanovs,
J.Sokolovskis, V.Buzajevs, V.Buhvalovs

Rīgā 2009.gada 7.maijā