Eiropas Komisija: Par ES ekonomikas prognozēm 2009.–2010.gadam

Saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi Eiropas Savienības IKP šajā gadā samazināsies par 4% un kopumā stabilizēsies 2010.gadā. Recesijas galvenie iemesli ir globālās finanšu krīzes pastiprināšanās, pasaules tirdzniecības strauja samazināšanās un vairākās valstīs notiekošā mājokļu tirgus korekcija. Tomēr, tā kā sāk iedarboties fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi, sagaidāms, ka izaugsme 2010.gadā varētu nedaudz atjaunoties. Smagi cietīs darba tirgi, jo sagaidāms, ka bezdarba līmenis ES 2010.gadā palielināsies līdz 11%. Prognozēts arī, ka strauji pieaugs budžeta deficīts, 2010.gadā sasniedzot 7,25% no IKP. To izraisīs gan izaugsmes palēninājums, gan diskrecionārie pasākumi, kas īstenoti ekonomikas atbalstam saskaņā ar Komisijas ierosināto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

 “Eiropas ekonomikā valda pēckara gados smagākā un plašākā recesija. Tomēr sagaidāms, ka vērienīgie pasākumi, kurus valdības un centrālās bankas īstenojušas šajos ārkārtas apstākļos, jau šogad apturēs saimnieciskās darbības kritumu un nodrošinās atveseļošanos nākamajā gadā. Lai to panāktu, mums ātri jārīkojas, lai likvidētu banku bilancēs tādus aktīvus, kuru vērtība ir samazinājusies, un vajadzības gadījumā veiktu banku rekapitalizācijas pasākumus,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Globālās izaugsmes rādītāji atkal kļūst pozitīvi

Finanšu krīzes pastiprināšanās izraisīja globālās saimnieciskās darbības mazināšanos, kā arī strauju pasaules tirdzniecības un rūpnieciskās ražošanas kritumu pagājušajā ziemā. Ekonomikas lejupslīde savā ceļā ir skārusi aizvien pieaugošu valstu skaitu, tostarp jaunās tirgus ekonomikas valstis un jaunattīstības valstis. Tomēr, tā kā sāk iedarboties fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi, finanšu krīze pamazām norimst, un ir prognozēts, ka globālā IKP pieauguma rādītāji 2009.gada otrajā pusē no jauna kļūs pozitīvi. Paredzams, ka 2010.gadā globālā izaugsme sasniegs 2%.

Strauja recesija ES, tomēr tās beigas jau ir tuvu

Recesija, kas aizsākās 2008.gada otrajā ceturksnī, uz gada beigām pastiprinājās, un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP gada pēdējā ceturksnī samazinājās par aptuveni 1,5% gan ES, gan eirozonā. Apsekojuma dati un skaitliskie rādītāji liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP samazināšanās ir turpinājusies. Lejupslīde ir ietekmējusi visas dalībvalstis, lai gan to nākotnes izredzes atšķiras un ir atkarīgas no relatīvās ietekmes, ko radījusi finanšu krīze, mājokļu tirgus dinamika un atvērtības pakāpe.

Tā kā finanšu tirgi stabilizējas, uzlabojas ieguldītāju uzticība un gan fiskālais atbalsts, gan monetārie atvieglojumi pamazām izpaužas praktiskās darbībās, ir paredzams, ka IKP kritums līdz gada beigām izlīdzināsies, un izaugsmes rādītājiem 2010.gadā vajadzētu mainīties uz nedaudz pozitīviem.

Lejupslīde ietekmē ne tikai dalībvalstis, bet arī gandrīz visus pieprasījuma komponentus. Īpaši spēcīgu triecienu ir saņēmuši privātie ieguldījumi. Iemesli ir prognozes par pieprasījuma samazināšanos, straujš kapacitātes izmantošanas kritums un joprojām stingri finansēšanas nosacījumi. Arī eksports ir strauji sarucis, jo ir ievērojami mazinājusies pasaules tirdzniecība. Lai gan privātais patēriņš joprojām saglabājas salīdzinoši augstā līmenī, jo ir samazinājušās naftas cenas un inflācija, ļoti iespējams, ka faktiskie izmantojamie ienākumi samazināsies, joprojām pasliktinoties situācijai darba tirgū. Izaugsmi šajā gadā veicinās tikai valsts patēriņš un publiskie ieguldījumi, daļēji pateicoties budžeta stimulēšanas pasākumiem, kas īstenoti atbilstīgi ES atveseļošanas plānam.

Darba tirgus un publiskās finanses saņem smagu triecienu

Situācija Eiropas darba tirgos sāka pasliktināties pagājušajā gadā, kā parasti atpaliekot no ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Lūkojoties nākotnē, paredzams, ka nodarbinātība gan ES, gan eirozonā šajā gadā samazināsies par aptuveni 2,5% un vēl par 1,5% 2010.gadā. Tādējādi salīdzinājumā ar 9,5 miljoniem jaunu darba vietu, kas tika izveidotas 2006.–2008.gadā, šajos divos gados tiks zaudēti aptuveni 8,5 miljoni darba vietu.

Recesija ir smagi skārusi arī publiskās finanses. Paredzams, ka budžeta deficīts ES šajā gadā vairāk nekā dubultosies (no 2,3% no IKP 2008.gadā līdz 6%) un vēl vairāk palielināsies 2010.gadā (līdz 7,25%). Fiskālā stāvokļa straujā pasliktināšanās daļēji skaidrojama ar ekonomiskās izaugsmes palēninājumu, jo Eiropā automātiskie stabilizētāji ir salīdzinoši lieli, bet tās iemesls ir arī ievērojamo diskrecionāro budžeta stimulēšanas pasākumu īstenošana saimnieciskās darbības atbalstam.

Pagaidām inflācija ļoti zema

Pēdējos mēnešos inflācija ir strauji samazinājusies, un tiek prognozēts, ka, pateicoties pamatietekmei, vājām ekonomikas izaugsmes izredzēm un paredzamam preču cenu samazinājumam, tā turpinās samazināties arī šā gada otrajā un trešajā ceturksnī. Kopumā prognozes liecina, ka saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) inflācija 2009.gadā ES būs nedaudz zemāka par 1% (un 0,5% eirozonā) un abās zonās sasniegs minimumu trešajā ceturksnī. Tā kā pamatietekme, ko iepriekš izraisījuši enerģijas un pārtikas cenu lēcieni, šajā rudenī nav iekļauti ikgadējā likmē, sagaidāms, ka SPCI inflācija pamazām paaugstināsies līdz aptuveni 1,25% nākamajā gadā.

Saglabājas ievērojama nedrošība

Tā kā globālā ekonomika ir saskārusies ar smagāko recesiju kopš Otrā pasaules kara, ar ekonomiku un inflāciju saistītās izredzes ir diezgan neskaidras. Risks, ka izredzes varētu izrādīties sliktākas, nekā paredzēts, pamatojas galvenokārt uz finanšu krīzes ietekmi un atgriezenisko saiti starp dažādām ekonomikas nozarēm. No otras puses, fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi varētu izrādīties efektīvāki un labāk nekā prognozēts atjaunot stabilitāti un uzticību finanšu tirgos, kā arī atbalstīt saimnieciskās darbības. Inflācijas riska perspektīvas šajā gadā šķiet līdzsvarotas un izriet no iespējama preču cenu pieauguma, kā arī cenu un algu noteikšanas modeļa.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa