Ministru kabineta noteikumi Nr.427
Rīgā 2009.gada 12.maijā (prot. Nr.31 18.§)
Dabas lieguma “Klāņu purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. dabas lieguma “Klāņu purvs” (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību.
2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību:
2.1. Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem (tai skaitā prioritāri aizsargājamiem) mežu un purvu biotopiem (piemēram, melnalkšņu staignāji, neskarti augstie purvi, purvaini meži), vairākiem saldūdens biotopu veidiem (piemēram, mīkstūdens ezeri ar ezereņu (Isoëtes) un (vai) lobēliju (Lobelia) un krasteņu (Litorella) audzēm, piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra (Eleocharis multicaulis), brūnganā baltmeldra (Rhynchospora fusca) un parastās purvmirtes (Myrica gale) augu sabiedrībām);
2.2. īpaši aizsargājamām sugām, īpaši putnu, bezmugurkaulnieku un augu sugām (piemēram, Lēzeļa lipare (Liparis loeselii), dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)).
3. Dabas liegumā ir šādas funkcionālās zonas:
3.1. regulējamā režīma zona;
3.2. dabas lieguma zona;
3.3. dabas parka zona.
4. Dabas lieguma platība ir 1615 hektāru. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs – šo noteikumu 2.pielikumā.
5. Dabas liegumu dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.
II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā
6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:
7.1. ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tam neparedzētās vietās;
7.2. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai vai apsaimniekošanai nepieciešamo pasākumu veikšanu – aizsprostu būvi uz purva meliorācijas grāvjiem un ūdenslīmeņa paaugstināšanu grāvjos gar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ceļu (Riesta dambis) pēc Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – reģionālā vides pārvalde) rakstiskas atļaujas saņemšanas;
7.3. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, tai skaitā tīrīt, atjaunot un padziļināt esošos meliorācijas grāvjus un Klāņu–Būšnieku kanālu, izņemot, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai vai apsaimniekošanai un ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja, kā arī šo noteikumu 11.punktā minētajos gadījumos;
7.4. dedzināt sausās zāles un niedru platības;
7.5. medīt medņus (Tetrao urogallus);
7.6. piebarot savvaļas zīdītājdzīvniekus;
7.7. nobraukt no ceļiem vai meža kvartālstigām un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem pa meža zemēm, ezera palieni un ceļu, kas iet pa dambi gar Klāņu–Būšnieku kanālu, izņemot, ja tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu vai uzraudzību;
7.8. ierīkot nometnes;
7.9. kurināt ugunskurus ārpus šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām un speciāli ierīkotajām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
7.10. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;
7.11. uzstādīt vēja elektrostacijas;
7.12. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;
7.13. būvēt jaunus ceļus un mainīt esošo ceļu trases novietojumu.
8. Dabas lieguma teritorijā aizliegts veikt ceļu rekonstrukciju, izņemot, ja saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja:
8.1. valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ceļa (Riesta dambis) rekonstrukciju, ievērojot šādus nosacījumus:
8.1.1. aizliegts mainīt ceļa platumu;
8.1.2. aizliegts mainīt ceļa trases novietojumu;
8.1.3. ceļa rekonstrukciju veic tā, lai neizraisītu ceļam blakus esošo mežaudžu nosusināšanos;
8.2. pašvaldības ceļa (Rubeņu dambis) rekonstrukciju, ievērojot šādus nosacījumus:
8.2.1. aizliegts veikt zemes transformāciju;
8.2.2. aizliegts mainīt ceļa trases novietojumu;
8.2.3. atļauts mainīt ceļa platumu;
8.2.4. ceļa rekonstrukciju veic tā, lai neizraisītu ceļam blakus esošo mežaudžu nosusināšanos.
9. Visā dabas lieguma teritorijā meža zemēs aizliegts:
9.1. cirst nokaltušus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), tos atstājot mežaudzē;
9.2. izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem;
9.3. mežaudzēs uz slapjām minerālaugsnēm (slapjaiņos) un mežaudzēs uz slapjām kūdras augsnēm (purvaiņos) izvākt jebkura izmēra kritalas;
9.4. iegūt celmus;
9.5. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, izņemot bīstamos kokus, tos atstājot mežaudzē.
10. Visā lieguma teritorijā bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas un zemes dzīļu izmantošanas licences.
11. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts medīt bebrus un nojaukt to dambjus, izņemot gadījumus, ja bebru darbības dēļ:
11.1. tiek izmainīts hidroloģiskais līmenis dabas lieguma teritorijai piegulošajās platībās;
11.2. tiek bojāti vai appludināti ceļi, kas atrodas dabas lieguma teritorijā vai ārpus tās;
11.3. tiek apdraudēta īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšana;
11.4. nav iespējams veikt saimniecisko darbību, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav aizliegta.
III. Regulējamā režīma zona
12. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu netraucētus un labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamo sugu (īpaši putnu, bezmugurkaulnieku un augu) un Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo biotopu (piemēram, melnalkšņu staignāji, purvaini meži) saglabāšanai un ilglaicīgai pastāvēšanai.
13. Regulējamā režīma zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:
13.1. aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;
13.2. zinātniskās pētniecības darbi;
13.3. vides monitorings, tai skaitā meža monitorings un meža inventarizācija;
13.4. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu īstenošana;
13.5. pārvietošanās pa ceļiem;
13.6. ceļu uzturēšana;
13.7. medības (izņemot medņu (Tetrao urogallus) medības) saskaņā ar medības regulējošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem;
13.8. makšķerēšana;
13.9. savvaļas sēņu un ogu iegūšana, nebojājot zemsedzi.
14. Regulējamā režīma zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības (ar reģionālās vides pārvaldes rakstisku atļauju):
14.1. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;
14.2. zinātnisku un izglītojošu ekskursiju organizēšana gida pavadībā grupām, kas nav lielākas par 20 cilvēkiem.
IV. Dabas lieguma zona
15. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamu sugu un biotopu (piemēram, neskarti augstie purvi, melnalkšņu staignāji, pārejas purvi un slīkšņas, mīkstūdens ezeri ar ezereņu (Isoëtes) un (vai) lobēliju (Lobelia) un krasteņu (Litorella) audzēm, kā arī piejūras ezeri ar daudzstublāju pameldru (Eleocharis multicaulis), brūnganā baltmeldra (Rhynchospora fusca) un parastās purvmirtes (Myrica gale) augu sabiedrībām) saglabāšanai.
16. Dabas lieguma zonā aizliegts:
16.1. pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot kuģošanas līdzekļus bez motora, kā arī izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kā arī to pilnvaroto personu pārvietošanos, kuras veic zivju resursu aizsardzību un uzraudzību vai vides normatīvo aktu prasību ievērošanas kontroli;
16.2. veikt zemes transformāciju;
16.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
16.4. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
16.5. iegūt derīgos izrakteņus;
16.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas, pārplūstošus klajumus un lauces, tai skaitā medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;
16.7. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
16.8. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;
16.9. ievākt parasto purvmirti (Myrica gale);
16.10. organizēt brīvā dabā pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 20 cilvēku, izņemot speciāli ierīkotu infrastruktūras un izglītojošu objektu apmeklēšanu un pārvietošanos pa ceļiem;
16.11. veikt zivsaimniecisku vai jebkādu citu saimniecisku darbību Klāņezerā, izņemot pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai pēc reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;
16.12. ierīkot kuģošanas līdzekļu bāzes vai piestātnes;
16.13. medīt ūdensputnus Klāņezerā.
17. Dabas lieguma zonā aizliegts:
17.1. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
17.2. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums pārsniedz:
17.2.1. priežu audzēm – 70 gadu;
17.2.2. egļu audzēm – 60 gadu;
17.2.3. bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;
17.2.4. apšu audzēm – 30 gadu;
17.2.5. priežu audzēm, kur šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajos meža nogabalos (izņemot 375.kvartāla 7.nogabalu) paredzēts veikt medņu riestiem piemērotu biotopu apsaimniekošanu, – 90 gadu;
17.3. no 1.marta līdz 1.novembrim veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu, izmantojot rokas darbarīkus, un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
17.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
17.5. atjaunot mežu stādot vai sējot.
18. Šo noteikumu 17.2.apakšpunkts neattiecas uz slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku (izņemot sauso koku) ciršanu pēc Valsts meža dienesta atzinuma, ja saņemts reģionālās vides pārvaldes rakstisks saskaņojums, kas pamatojas uz meža biotopu eksperta atzinumu (atzinums, ko sniedz attiecīgās nozares eksperts, kurš ir tiesīgs sniegt atzinumu par mikrolieguma izveidošanu).
19. Dabas lieguma zonā bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
19.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
19.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā norādītos objektus;
19.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;
19.4. veikt zinātniskās pētniecības darbus.
20. Būvniecība dabas lieguma zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot vides aizsardzību un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus.
V. Dabas parka zona
21. Dabas parka zona izveidota, lai saskaņotu dabas aizsardzības un saimnieciskās izmantošanas mērķus un veicinātu raksturīgām sugām un biotopiem piemērotu apstākļu veidošanos.
22. Dabas parka zonā aizliegts:
22.1. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
22.2. no 1.marta līdz 1.novembrim veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
22.3. atjaunot mežu stādot vai sējot.
23. Dabas parka zonā bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
23.1. veikt zemes transformāciju;
23.2. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
23.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
23.4. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;
23.5. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus.
24. Dabas parka zonā, veicot koku ciršanu kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, aizliegts:
24.1. samazināt kokaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4 (neskaitot stāvošus sausus kokus);
24.2. veidot audzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus.
25. Galvenajā cirtē un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus uz cirsmas hektāru (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.
26. Būvniecība dabas parka zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot vides aizsardzību un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus.
VI. Dabas pieminekļi
27. Noteikumi attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un svešzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritoriju zem kokiem (mērot no stumbra līdz vainaga projekcijas ārējai malai), kā arī 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
28. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:
28.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;
28.2. iegūt derīgos izrakteņus;
28.3. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;
28.4. apkraut aizsargājamos kokus;
28.5. veikt zemes transformāciju;
28.6. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar vides aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem.
29. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.
Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis
Vides ministra vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 12.maija noteikumiem Nr.427
Dabas lieguma “Klāņu purvs” funkcionālo zonu shēma
Vides ministra vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 12.maija noteikumiem Nr.427
Dabas lieguma “Klāņu purvs” funkcionālo zonu sastāvs
I. Regulējamā režīma zona
1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošie
meža zemes kvartāli, nogabali un īpašumu kadastra numuri:
|
Nr.
p.k.
|
Zemes īpašuma kadastra numurs
|
Kvartāls
|
Nogabals
|
|
1.1.
|
98560020137
|
72
|
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 12., 13., 14., 15.,
16., 20., 21., 22., 23., 25., 27.
|
|
1.2.
|
98560020137
|
73
|
15., 16., 20., 21., 25., 26., 27., 28., 29., 30.,
32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44.,
46., 48.
|
|
1.3.
|
98560020137
|
74
|
10., 11., 13., 14., 23., 26., 33., 34., 35., 36.,
37., 39., 42., 43.
|
|
1.4.
|
98560020137
|
76
|
1., 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13.,
14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26.,
27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39.,
40., 41., 42., 43.
|
|
1.5.
|
98560020137
|
79
|
1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13.,
14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26.,
27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39.,
41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53.,
54., 55., 56., 57., 58.
|
|
1.6.
|
98660090069
|
372
|
16.
|
|
1.7.
|
98660090069
|
373
|
36., 39.
|
|
1.8.
|
98660090069
|
374
|
1., 2., 5., 6., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 17.,
19., 20., 26., 27., 28., 34., 35., 36.
|
|
1.9.
|
98660090069
|
375
|
2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13.,
14., 15., 16., 17., 18., 21., 22., 24.
|
|
1.10.
|
98660090069
|
376
|
1., 9., 13., 18., 20., 21., 24., 25., 26., 27.,
28., 29., 30., 31., 33., 34., 35., 36., 38.
|
|
1.11.
|
98660090069
|
377
|
2., 3., 11., 12., 14., 15., 16., 17.,18., 19.,
20.
|
|
1.12.
|
98660100093
|
385
|
1., 2., 13.
|
|
1.13.
|
98660100093
|
386
|
3., 5., 11., 12.
|
|
1.14.
|
98660100093
|
387
|
2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 13., 14., 15.,
16., 19., 20., 21., 22., 23., 27., 32., 33., 37., 38.
|
|
1.15.
|
98560020056
|
|
46.
|
|
1.16.
|
98560020048
|
|
1., 2., 4., 5., 6.
|
|
1.17.
|
98560020141
|
|
0., 2., 3.
|
|
1.18.
|
98660100116
|
|
1.
|
|
1.19.
|
98660100113
|
186
|
1., 2., 2.a, 3., 4., 9., 10., 11., 15., 20., 25.,
26., 27.
|
|
1.20.
|
98660100113
|
187
|
17., 31., 33., 35., 36., 37., 39., 42., 43.,
45.
|
|
1.21.
|
98660100113
|
188
|
6., 24., 42., 48., 49.
|
|
1.22.
|
98660100113
|
189
|
1.
|
II. Dabas parka zona
2. Dabas parka zonā ietilpstošie meža zemes
kvartāli, nogabali un īpašumu kadastra numuri:
|
Nr.
p.k.
|
Zemes īpašuma kadastra numurs
|
Kvartāls
|
Nogabals
|
|
2.1.
|
98660090069
|
372
|
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12.,
13., 14., 15., 17., 18., 20., 21., 23., 24., 25., 26., 27., 28.,
29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36.
|
|
2.2.
|
98660090069
|
373
|
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12.,
13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25.,
26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 37., 38., 40.,
41., 42., 43.
|
|
2.3.
|
98560020138
|
80
|
1., 2., 5., 6., 8., 9., 10., 11., 16., 18., 19.,
20., 24., 27., 30., 31., 32., 33.
|
|
2.4.
|
98560020173
|
89
|
9., 10., 11., 13., 15., 26., 27., 28., 30., 43.,
44., 45., 46., 47.
|
III. Dabas lieguma zona
3. Dabas lieguma zonā ietilpst pārējā dabas
lieguma “Klāņu purvs” teritorija (tai skaitā Klāņezers),
kas neietilpst regulējamā režīma zonā un dabas parka
zonā.
Piezīmes.
1. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts
meži“ un privāto meža kvartālu un nogabalu numerācija pēc
2005.gada inventarizācijas.
2. Pašvaldības meža kvartālu un nogabalu
numerācija pēc 1995.gada inventarizācijas.
3. Kadastra informācija pēc stāvokļa uz
2004.gadu.
Vides ministra vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 12.maija noteikumiem Nr.427
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
1. Speciālā informatīvā zīme
dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš
kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas
piktogrammu.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas
PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir
šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas
piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C
vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow
green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā
krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un
ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE
3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060
(dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no
šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru,
saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam
mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā
pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru
zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī
sliežu ceļiem).
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un
izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā
ar attiecīgo pašvaldību.
Vides ministra vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 12.maija noteikumiem Nr.427
Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)
|
Nr.
p.k.
|
Suga
|
Apkārtmērs 1,3 metru augstumā
(metros)
|
Augstums (metros)
|
|
I. Vietējās sugas
|
|
1.
|
Apse (Populus tremula L.)
|
3,5
|
35
|
|
2.
|
Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)
|
1,6
|
25
|
|
3.
|
Āra bērzs (Betula pendula Roth)
|
3,0
|
33
|
|
4.
|
Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)
|
3,0
|
32
|
|
5.
|
Pūpolvītols (Salix caprea L.)
|
1,9
|
22
|
|
6.
|
Egle (Picea abies (L.) Karst.)
|
3,0
|
37
|
|
7.
|
Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens
Tausch)
|
1,5
|
32
|
|
8.
|
Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)
|
4,0
|
28
|
|
9.
|
Parastā ieva (Padus avium Mill.)
|
1,7
|
22
|
|
10.
|
Parastā kļava (Acer platanoides L.)
|
3,5
|
27
|
|
11.
|
Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)
|
4,0
|
33
|
|
12.
|
Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)
|
4,0
|
30
|
|
13.
|
Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.)
Gaertn.)
|
3,0
|
30
|
|
14.
|
Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)
|
4,0
|
34
|
|
15.
|
Parastais ozols (Quercus robur L.)
|
5,0
|
32
|
|
16.
|
Parastais skābardis (Carpinus betulus
L.)
|
1,9
|
20
|
|
17.
|
Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia
L.)
|
1,7
|
21
|
|
18.
|
Parastā priede (Pinus sylvestris L.)
|
3,0
|
38
|
|
19.
|
Šķetra (Salix pentandra L.)
|
1,6
|
22
|
|
20.
|
Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L.
var. suecica Ait.)
|
0,8
|
11
|
|
II. Svešzemju sugas
|
|
21.
|
Skujkoki
|
|
21.1.
|
Balzama baltegle (Abies balsamea (L.)
Mill.)
|
1,5
|
24
|
|
21.2.
|
Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)
|
2,7
|
32
|
|
21.3.
|
Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)
|
1,6
|
22
|
|
21.4.
|
Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)
|
3,2
|
39
|
|
21.5.
|
Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga
canadensis (L.) Carr.)
|
1,3
|
15
|
|
21.6.
|
Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.)
Cin.)
|
3,0
|
34
|
|
21.7.
|
Melnā priede (Pinus nigra Arnold)
|
1,9
|
23
|
|
21.8.
|
Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii
(Mirb.) Franco)
|
2,4
|
–
|
|
21.9.
|
Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)
|
1,4
|
16
|
|
21.10.
|
Sibīrijas baltegle (Abies sibirica
Ledeb.)
|
1,8
|
30
|
|
21.11.
|
Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du
Tour)
|
1,9
|
22
|
|
21.12.
|
Veimutpriede (Pinus strobus L.)
|
2,7
|
36
|
|
21.13.
|
Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord.
& Glend) Lindl. ex Hildebr.)
|
1,7
|
32
|
|
22.
|
Lapu koki
|
|
22.1.
|
Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia
Carr.)
|
1,4
|
20
|
|
22.2.
|
Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula
‘Crispa’)
|
1,6
|
25
|
|
22.3.
|
Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia
L.)
|
1,9
|
20
|
|
22.4.
|
Baltais vītols (Salix alba L.)
|
4,5
|
20
|
|
22.5.
|
Britānijas goba (Ulmus glabra var.
montana Lindquist)
|
3,2
|
30
|
|
22.6.
|
Duglasa krustābele (Crataegus douglasii
Lindl.)
|
0,8
|
10
|
|
22.7.
|
Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis
Britt.)
|
1,2
|
15
|
|
22.8.
|
Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida
(L.) L.)
|
1,0
|
10
|
|
22.9.
|
Holandes liepa (Tilia x europaea
L.)
|
2,8
|
26
|
|
22.10.
|
Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)
|
2,2
|
20
|
|
22.11.
|
Krimas liepa (Tilia x euchlora K.
Koch)
|
1,9
|
20
|
|
22.12.
|
Lauku kļava (Acer campestre L.)
|
1,5
|
18
|
|
22.13.
|
Mandžūrijas riekstkoks (Juglans
mandshurica Maxim.)
|
1,6
|
18
|
|
22.14.
|
Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)
|
5,0
|
35
|
|
22.15.
|
Papīra bērzs (Betula papyrifera
Marsh.)
|
1,6
|
20
|
|
22.16.
|
Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica
L.)
|
3,8
|
–
|
|
22.17.
|
Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus
sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)
|
3,1
|
30
|
|
22.18.
|
Parastais ozols, piramidālais (Quercus
robur ‘Fastigiata’)
|
2,4
|
24
|
|
22.19.
|
Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra
‘Camperdown’)
|
1,9
|
–
|
|
22.20.
|
Parastā zirgkastaņa (Aesculus
hippocastanum L.)
|
3,0
|
23
|
|
22.21.
|
Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea
L.)
|
2,8
|
20
|
|
22.22.
|
Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica
Marsh.)
|
2,0
|
23
|
|
22.23.
|
Platlapu liepa (Tilia platyphyllos
Scop.)
|
3,1
|
27
|
|
22.24.
|
Punktainā krustābele (Crataegus punctata
Jacq.)
|
1,0
|
8
|
|
22.25.
|
Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)
|
1,6
|
12
|
|
22.26.
|
Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)
|
1,9
|
27
|
|
22.27.
|
Sarkstošais vītols (Salix x rubens
Schrank)
|
3,1
|
25
|
|
22.28.
|
Stepju goba (Ulmus minor L.)
|
2,2
|
20
|
|
22.29.
|
Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)
|
3,2
|
26
|
|
22.30.
|
Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’)
|
4,5
|
20
|
|
22.31.
|
Vācijas krustābele (Crataegus
alemanniensis Cin.)
|
0,7
|
10
|
|
22.32.
|
Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var.
subintegerrima (Vahl) Fern.)
|
2,0
|
23
|
|
22.33.
|
Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia
(Ehrh.) Pers.)
|
1,9
|
12
|
Vides ministra vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
