Latvijas Lauksaimniecības

un meža zinātņu akadēmijas prezidijs

Izbraukuma sēdes lēmums Nr.5

Kuldīgas rajona Padures pagastā 1999.gada 14.jūnijā

Kritiskās situācijas sakarā Latvijas laukos

Agrārie zinātnieki Latvijas neaktkarības gados vairākkārt vērsuši valsts vadības uzmanību uz nepieciešamību mērķtiecīgi rīkoties, lai lauki nenokļūtu pabērna lomā. Valsts vara un sabiedrība nedrīkst pieļaut situāciju, ka latviešu zemnieks, nokļuvis Eiropas Savienībā, tur būs gan absolūti, gan relatīvi nabadzīgākais. Jorpojām šie brīdinājumi netiek ņemti vērā.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidijs atzīmē, ka Latvijas vadības pēdējā laika konstruktīvā darbība atsevišķu lokālu jautājumu risināšanā ir paraugs labiem nodomiem, bet kopumā situācija laukos sasniegusi kritisku robežu, ko nevar būtiski uzlabot ar īslaicīgiem pasākumiem. Par to liecina statistikas un Zemkopības ministrijas dati, ka lauksaimniecības gala produkts uz vienu strādājošo nozarē nemitīgi pazeminās, 1998.gadā tas bija tikai 382 lati pret 669 latiem 1996.gadā, lauksaimniecībā nodarbinātie saņem katastrofāli zemu darba samaksu.

Nepieciešama valdības lauku attīstības programma, kuras īstenošanā jāpiedalās visām ministrijām un to institūcijām.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidijs vērš Latvijas Saeimas un valdības uzmanību uz to, ka jebkurai lauku tālākās attīstības programmai jābalstās uz izpratni, ka:

1. Lauksaimnieciskajā ražošanā konkurētspējīgi ir lielražotāji, kooperatīvās sabiedrības, fermeri uz savā īpašumā esošām vai nomātām zemēm, kas, operējot ar mazskaitlīgu augstas kvalifikācijas personālu, konsekventi spēj pielietot jaunākās ražošanas tehnoloģijas, tām atbilstošus tehnoloģiskos materiālus un lieljaudas tehniskās sistēmas ar attiecīga līmeņa automatizāciju.

2. Cilvēku nodarbinātība lauku apvidos ir Latvijas valsts sakārtotības svarīgs priekšnosacījums, kas savukārt panākams ar atbilstošu nodokļu politiku, radot labvēlīgu vidi iekšzemes un ārvalstu investoriem ražošanas uzņēmumu un apkalpojošās sfēras iestāžu veidošanai lauku apvidos.

3. Mežīpašums un privātā mežsaimniecība darbojas Latvijas laukos kā papildu garants lauku attīstībai, nodrošinot gan darba vietas lauku apvidū, gan ienākumus mežīpašniekiem un koksnes pārstrādātājiem. Lai garantētu lauku iedzīvotāju — mežīpašnieku un koksnes pārstrādātāju — interešu ievērošanu, jāsakārto valsts uzraudzība meža nozarē un valsts subsīdiju politika, jāpilnveido meža nozares konsultatīvā darbība, jāveido reģionālās (rajonu) meža nozares institūcijas, kurās būtu pārstāvēti ne tikai mežīpašnieki un mežrūpnieki, bet arī vietējā pašpārvalde un vides aizsardzības organizācijas, kā arī koksnes un koksnes izstrādājumu tirgotāji.

LLMZA prezidente B.Rivža

LLMZA zinātniskais sekretārs M.Belickis