Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 12.maijā

 

FM: Par kārtību valsts galvojuma sniegšanai par Privatizācijas aģentūras saistībām

Valdība 12.maijā atbalstīja Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā sniedz un uzrauga galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” (PA) saistībām.

Šā gada 16.aprīlī tika noslēgts akcionāru līgums un akciju pirkuma līgums starp PA, akciju sabiedrību “Parex banka”, Latvijas Republiku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Lai garantētu līgumos minēto saistību izpildi pret ERAB, valsts PA izsniegs galvojumu par 89 miljoniem latu. Šā galvojuma izsniegšanai Finanšu ministrija izstrādāja atbilstošu Ministru kabineta noteikumu projektu.

MK noteikumi reglamentē galvojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus, dokumentu izvērtēšanas un līgumu noslēgšanas kārtību, kā arī galvojuma uzraudzību. Šobrīd ar ERAB notiek sarunu procedūra par galvojuma līguma nosacījumiem un parakstīšanas termiņu.

Jau iepriekš ziņots, ka šā gada februārī valdība atbalstīja akciju sabiedrības “Parex banka” akciju nodošanu profesionālam kapitāla daļu pārvaldītājam – PA, kurai ir gan atbilstoša pieredze, gan resursi valsts īpašumā esošo kapitāla daļu atsavināšanai, ieskaitot pieredzi kredītiestāžu, piemēram, Latvijas Krājbankas un Latvijas Unibankas, valsts kapitāla daļu atsavināšanā.

 

FM: Par PHARE un Pārejas programmas rezultātu ilgtspēju

12.maijā valdība atbalstīja grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē PHARE programmu un Pārejas programmu. Grozījumi veicinās programmu rezultātu ilgtspējas nodrošināšanu un projektu ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

Lai pārliecinātos par īstenoto programmu projektu rezultātu ilgtspēju un informētu Eiropas Komisiju par konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem tās nodrošināšanā, grozījumos ietvertas programmu administrēšanā iesaistīto amatpersonu tiesības un pienākumi īstenot projektu rezultātu novērtēšanu pēc projektu ieviešanas. Tāpat plānots noteikt piecu gadu periodu pēc programmas slēgšanas, kurā programmas ieviešanā iesaistītajām institūcijām jānodrošina ar projektu saistītās dokumentācijas uzglabāšana.

Grozījumi noteikumos paredz arī vienotu kārtību, kādā atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi. Šī kārtība tiks attiecināta uz gadījumiem, kad PHARE vai Pārejas programmas īstenošanas ietvaros ir izmaksāts finansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai noslēgto līgumu noteikumiem.

Līdz šim, atgūstot neatbilstoši veiktos izdevumus, programmu administrēšanā iesaistītās amatpersonas rīkojās saskaņā ar Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE un Pārejas programmu likuma tiesību normām un savstarpēji noslēgto līgumu nosacījumiem.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz ES finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas likumu, kas paredz pilnvarojumu MK noteikt PHARE programmas un Pārejas programmas īstenošanas kārtību.

PHARE programma ir viens no trim ES pirmsiestāšanās finanšu instrumentiem, ar kuru finansiālo atbalstu Centrālās un Austrumeiropas valstīm bija iespēja sagatavoties pilnvērtīgai līdzdalībai ES.

 

FM: Par nodokļu konvenciju ar Kuveitu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem

Valdība 12.maijā atbalstīja Latvijas Republikas valdības konvenciju ar Kuveitas valsts valdības Republiku, kā arī konvenciju ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Konvencija nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai.

Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā, Kuveitā un AAE, kā arī atvieglos investoru darbību. Tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 62 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 59 valstīm, no kurām 51 ir parakstīta, un ir sākta 48 konvenciju piemērošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par valsts sporta logo informēšanai par valsts atbalstu sporta pasākumos

Lai nodrošinātu vienotu kārtību, kādā norādīt, ka sporta pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi valsts sporta logo un Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā norādāma informācija par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu. Valsts sporta logo un MK noteikumi izstrādāti, lai noteiktu vienotu valsts vizuālo identitāti sportā un noteiktu vienotos identitātes lietošanas nosacījumus, kas veicinātu sabiedrības izpratni par valsts ieguldījumu sporta attīstībā Latvijā.

Valsts sporta logo kopā ar līdzfinansējuma sniedzēja logotipa lietošanu būs jānodrošina visos publicitātes līdzekļos atbilstoši MK noteikumu pielikumam, kurā noteikta logotipa uzbūve, izmērs un krāsu lietošanas nosacījumi. Publicitātes un plašsaziņas līdzekļos logotips būs jālieto kopā ar līdzfinansējuma sniedzēja logotipu. Ja līdzfinansējuma apmērs pārsniegs 10 000 latu, līdzfinansējuma sniedzējs varēs noteikt logotipa lietošanas papildnosacījumus. Ja informācija par sporta pasākumu tiek sniegta audio formātā, MK noteikumi paredz, ka tiks atskaņots teksts: “Valsts atbalstu nodrošina (līdzfinansējuma sniedzēja nosaukums)”.

Valsts sporta logo un tā stila rokasgrāmata elektroniskā formātā būs pieejama par sporta politiku atbildīgās ministrijas – IZM – mājaslapā www.izm.gov.lv pēc MK noteikumu publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.

IZM izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu” 12.maijā apstiprināts MK sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par vairākām izmaiņām sociālajā jomā no šā gada 1.jūlija

Saskaņā ar Ministru kabineta 12.maija sēdes lēmumu ar šā gada 1.jūliju tiek plānotas vairākas izmaiņas valsts sociālo un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksā.

• Līdz 9 mēnešiem pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējo ilgumu neatkarīgi no iegūtā darba stāža. Vienlaikus paredzēts, ka par pagarinātā perioda mēnešiem bezdarbnieka pabalsts būs konstanta summa – 45 lati mēnesī:

– bezdarbniekiem ar darba stāžu līdz 9 gadiem – pēdējos piecus mēnešus;

– bezdarbniekiem ar darba stāžu līdz 19 gadiem – pēdējos trīs mēnešus;

• No 70% līdz 50% samazināt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem. Vienlaikus paredzēts noteikt pabalsta maksimālo apmēru jeb “griestus” – ne vairāk kā 500 lati mēnesī.

Līdzšinējais pabalsta apmērs – 70% no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk par 70% no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (šobrīd 63 lati mēnesī).

2009.gada martā vidējais piešķirtais vecāku pabalsta apmērs bija 417,57 lati (sievietēm – 355,27 lati, vīriešiem – 494,42 lati). 2009.gada martā pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vecāku pabalstu saņēma 17 594 cilvēki, tajā skaitā 9723 sievietes jeb 55% un 7871 vīrietis jeb 45%.

• Atcelt vienreizējo piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Tiek saglabāts vienreizējs pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu vai bērna vecumā līdz gadam paņemšanu aizbildnībā 296 latu apmērā.

Šobrīd papildus bērna piedzimšanas pabalstam bērna vecāki saņem vienreizēju piemaksu 100 latus par pirmo bērnu, 150 latus par otro bērnu, 200 latus par trešo un katru nākamo bērnu.

• Nepiešķirt ģimenes valsts pabalstu par bērniem vecumā līdz 1 gadam un par bērniem, kuri pārsnieguši 19 gadu vecumu.

Patlaban ģimenes valsts pabalstu izmaksā līdz bērna 15 gadu vecumam vai līdz 20 gadiem, ja bērns turpina mācības vidējās vai profesionālās izglītības iestādē. Par pirmo bērnu pabalsts ir 8 lati, par otro bērnu – 9,60 latu, par trešo bērnu – 12,80 latu, par ceturto un katru nākamo bērnu – 14,40 latu. Minēto pabalstu martā saņēma 380 949 cilvēki.

• No 52 līdz 26 nedēļām samazināt slimības pabalsta izmaksas maksimālo ilgumu. Vienlaikus plānots, ka slimības pabalstu piešķirs, ja cilvēks nestrādās ne pie viena no saviem darba devējiem.

Šobrīd pabalsta apmērs ir 80% no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

• Tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu būs tikai cilvēkiem ar invaliditāti.

Līdz šim tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu bija cilvēkam, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi darbspēju zaudējumu 10 līdz 24% apmērā. Atlīdzības apmērs ir līdz 30% no cilvēka mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Sākot ar 2010.gada 1.janvāri, paredzēts pārskatīt to cilvēku loku, kuri varētu doties pensijā piecus gadus agrāk.

Par šīm izmaiņām vēl paredzēts gatavot grozījumus normatīvajos aktos, par kuriem lems valdība un Saeima.

 

LM: Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru kā valsts nozīmes izglītības iestādi

Lai mazinātu domstarpības ar privātajiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas SIVA pārvaldītās ēkas, Sociālās integrācijas valsts aģentūrai (SIVA) tiks noteikts valsts nozīmes izglītības objekta statuss.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm, ko 12.maijā atbalstīja valdība. Par tiem vēl lems Saeimā.

Likums par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās paredz noteikt, ka valsts nozīmes izglītības objektiem zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.

SIVA galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā tās pilnvērtīgiem locekļiem.

Tās darbība sekmē dzīves kvalitātes uzlabošanos cilvēkiem ar invaliditāti – viņu fizisko un garīgo veselību, darbu un materiālo nodrošinājumu, brīvā laika pavadīšanas iespējas un saikni ar sabiedrību. Kopējais profesionālās rehabilitācijas saņēmēju skaits ik gadu pieaug.

 

LM: Par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību cilvēkiem

Lai veicinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību cilvēkiem, Labklājības ministrija (LM) vienkāršojusi to saņemšanu. Tā, piemēram, lai pieteiktos kāda tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, cilvēki nepieciešamos dokumentus Tehnisko palīglīdzekļu centram (TPC) varēs nosūtīt pa pastu vai nodot ar trešās personas palīdzību, personīgi ierodoties tikai tad, kad tehniskais palīglīdzeklis tiks izsniegts. 

No 2011.gada 1.janvāra gadījumā, ja cilvēks TPC nevarēs ierasties personīgi uz funkcionālo traucējumu novērtēšanu, lai saņemtu rūpnieciski izgatavotu tehnisko palīglīdzekli, TPC darbinieks – ergoterapeits – veiks mājas vizīti, kura pirmās grupas invalīdiem būs bez maksas.

Tāpat tiks paplašināts arī to cilvēku loks, kuri tehniskos palīglīdzekļus varēs saņemt steidzamības kārtā. Tā, piemēram, tehniskos palīglīdzekļus steidzamības kārtā varēs saņemt cilvēki pēc ekstremitāšu amputācijām un pēc acs vai acs dobuma operācijām. Tāpat steidzamības kārtā tehnisko palīglīdzekli izsniegs arī gadījumos, ja ir mainījies cilvēka funkcionālo traucējumu veids vai smaguma pakāpe un esošais tehniskais palīglīdzeklis kļuvis cilvēkam nepiemērots.

Šie un vairāki citi ierosinājumi ir iekļauti LM izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumiem par tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tos 12.maijā akceptēja valdība.

Minētie grozījumi atvieglos tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtību, kas būtiski veicinās cilvēku ar invaliditāti iespējas integrēties sabiedrībā. Proti, tehniskie palīglīdzekļi vairāk atbildīs katra saņēmēja personiskajām vajadzībām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par grozījumiem noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas

12.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas.

Grozījumi pilnveido tiesisko regulējumu, lai pašvaldības varētu lemt par īpaša režīma zonas statusa noteikšanu, kas iepriekš bija valdības kompetencē.

Grozījumi paredz, ka vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā ir tiesīga noteikt satiksmes organizācijas prasības un aprobežojumus, kā arī noteikt teritoriju, kādā tiek piemēroti ierobežojumi, tas ir noteikt īpaša režīma zonas teritoriju.

Noteikumu grozījumi arī precizē, ka nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras iebrauc pašvaldības noteiktajā īpašā režīma zonā. Lai novērstu praksē pastāvošās problēmas, kad personas, lai tiktu atbrīvotas no nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā, deklarē savu dzīvesvietu šajā teritorijā esošajā nekustamajā īpašumā, noteikumi paredz tiesības pašvaldībai tās saistošajos noteikumos ierobežot personu skaitu, kas atbrīvojamas no nodevas samaksas. Vienlaikus pašvaldības domei ir tiesības papildus noteikt personas, kas atbrīvojamas no pašvaldības nodevas samaksas.

Pašvaldībām, kurām ir spēkā esošs teritorijas plānojums un saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu vai novietošanu īpaša režīma zonā, nodeva un īpaša režīma zonas robeža ir saglabājama, līdz tiks izstrādāts jauns teritorijas plānojums, kurā tiks paredzētas īpaša režīma zonas, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada jūlijam.

Papildus MK noteikumu redakcija tiek precizēta saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un rajonu padomju pilnvaru izbeigšanos šā gada 1.jūlijā.

Apstiprinātie noteikumu grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, jo jaunievēlētās vietējās pašvaldības domes vispilnīgāk spēs nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu, tās teritorijas plānojumā nosakot īpaša režīma zonas teritoriju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par kārtību, kādā nosaka domēna “.lv” reģistra turētāju

Līdz 2011.gada 1.jūlijam Satiksmes ministrija (SM) konkursa kārtībā noteiks domēna “.lv” reģistra turētāju.

Tādējādi mainīsies kārtība, kādā izvēlas Latvijas domēna reģistra turētāju. To paredz 12.maijā Ministru kabinetā atbalstītais noteikumu projekts “Kārtība, kādā nosaka augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētāju, tam nosakāmās prasības un to uzraudzība”.

Līdz šim konkursu par reģistra turētāju rīkoja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. 2006.gadā tajā uzvarēja Latvijas Universitātes aģentūra “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts” (LUMII). Līgums ar LUMII par reģistra uzturēšanu noslēgts līdz 2011.gadam.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu turpmāk konkursa nolikumu izstrādās un reģistra turētāju izvēlēsies SM.

Papildus noteikumi atrunā reģistratūras, kuras, slēdzot līgumu ar reģistra turētāju, varēs izmantot domēna vārdu reģistrācijas pakalpojumus. Reģistratūra ir komersants vai privātpersona, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar reģistra turētāju.

Nomainoties reģistra turētājam, mainīsies tikai saņēmējs, kuram domēnu īpašnieki turpmāk maksās par domēna vārda adreses turēšanu reģistrā.

Domēna turētāju noteiks uz pieciem gadiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijas īstenošanu

12.maijā Ministru kabinets uzklausīja informatīvo ziņojumu par Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijas īstenošanu. Informatīvo ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, 2007.gada 31.janvārī ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa Administratīvo sodu likumprojekta izstrādei. Tās sastāvā bija pārstāvji no TM, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Ģenerālprokuratūras, Rīgas rajona tiesas, Administratīvās apgabaltiesas, eksperti no visām nozaru ministrijām, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta un citām iestādēm. Minētā darba grupa izstrādājusi Administratīvo sodu likumprojekta Vispārīgo daļu, kā arī daļēji izstrādājusi Sevišķās daļas redakcijas.

Iekšlietu ministrija (IeM) likumprojekta izstrādes gaitā pauda viedokli, ka nepieciešams izdarīt grozījumus Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā un administratīvo sodu sistēmā saglabāt arī tādu soda veidu kā administratīvais arests, jo tā izslēgšana no administratīvo sodu sistēmas mazinās šā soda audzinošo un atturošo nozīmi. Pēc Rīgas pilsētas Pašvaldības policijas apkopotās informācijas administratīvā aresta piemērošanas iespējamība attur no pārkāpumu izdarīšanas ļoti plašu personu loku.

Gadījumā, ja administratīvo arestu nav iespējams saglabāt administratīvo sodu sistēmā, IeM piedāvāja kardināli pārskatīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Sevišķajā daļā minēto pārkāpumu sociālo bīstamību un vairākumu no tiem iekļaut Krimināllikumā. Papildus norādīts uz slodzes palielināšanos izmeklēšanas iestādēm un tiesām, ja administratīvie pārkāpumi tiks kriminalizēti.

TM sniegusi viedokli par minētajiem priekšlikumiem, norādot, ka Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā piedāvātie attīstības varianti tika izvērtēti kopā ar ieinteresēto ministriju, tajā skaitā arī IeM institūciju, pārstāvjiem. Līdz ar to TM aicināja atkārtoti debatēt par turpmāko normatīvā regulējuma attīstību administratīvo pārkāpumu jomā.

Diskusiju gaitā IeM pārstāvji norādīja, ka konceptuāli administratīvā aresta atcelšanai var piekrist tikai gadījumā, ja kriminālprocess noteiktās lietu kategorijās būtu saprotams un vienkāršs un sodu varētu piemērot ātri un efektīvi. Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāvji izteica viedokli, ka piekrīt administratīvo pārkāpumu, par kuriem šobrīd ir paredzēts arests, kriminalizēšanai un administratīvā aresta atcelšanai tikai ar to brīdi, kad sāks piemērot kriminālsodu – arestu.

Valsts policija savukārt uzskata, ka jāsaglabā vecā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iedibinātā sistēma. Arī Satiksmes ministrija nepiekrīt aresta atcelšanai un pievienojas Ģenerālprokuratūras viedoklim.

TM diskusijās ir uzsvērusi, ka noteiktu administratīvo pārkāpumu kriminalizēšana jāveic saskaņoti ar Administratīvo sodu likumu, Administratīvo sodu procesa likumu, Kriminālsodu politikas koncepciju un Ieslodzījuma vietu infrastruktūras koncepciju īstenošanu. Ar minēto likumprojektu izstrādi saistīta arī tādu jautājumu risināšana kā jaunu aresta namu celtniecība, kas ir paredzēti kā kriminālsodu izpildes vietas, atteikšanās no administratīvā aresta kā soda veida un attiecīgo administratīvo pārkāpumu kriminalizācija. Turklāt nav pieļaujama ilgstoša situācija, kurā par administratīvo pārkāpumu, kas nav sabiedrībai bīstams pārkāpums, paredzēts bargāks sods nekā par kriminālpārkāpumu Krimināllikumā. Vienlaikus TM vērsusi uzmanību, ka kriminālsoda aresta izpildi paredzēts sākt no 2015.gada, jo līdz šim laikam vēl jāuzbūvē šā soda izpildes vietas – aresta nami.

Vienlaikus diskusijās nav panākta vienošanās, vai jākriminalizē visi administratīvie pārkāpumi, par kuriem šobrīd ir paredzēts administratīvais arests.

Analizējot diskusijās par administratīvā aresta atcelšanu paustos viedokļus, TM secinājusi, ka IeM, Satiksmes ministrija un Ģenerālprokuratūra konceptuāli neatbalsta administratīvā aresta atcelšanu, līdz netiek nodrošināta pāreja uz kriminālsodu arestu un Kriminālprocesa ietvaros netiek paredzēts ātrs un vienkāršs process.

Ievērojot minēto, šobrīd nav iespējams pabeigt darbu pie Administratīvā sodu likuma un saskaņot likumprojektu ar IeM un Satiksmes ministriju, kuras pašlaik neatbalsta likumprojekta tālāku virzību.

Tādēļ 12.maijā reizē ar informatīvo ziņojumu tika pieņemts rīkojums pagarināt uzdevuma izpildes termiņu no 2009.gada 1.augusta līdz 2012.gada 1.augustam.

 

TM: Par Reliģiskās savienības (baznīcas) garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību

12.maijā Ministru kabinets pieņēma Reliģiskās savienības (baznīcas) garīdznieku saraksta iesniegšanas un aktualizācijas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas, Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcas, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumi paredz tiesības laulāt un veikt kapelāna pienākumus tikai tiem reliģisko organizāciju garīdzniekiem, kuri ir ierakstīti Tieslietu ministrijas iesniegtajā garīdznieku sarakstā. Šie saraksti ir publiski pieejami Tieslietu ministrijas mājaslapā www.tm.gov.lv.

Izstrādātie noteikumi regulēs garīdznieku sarakstā iekļaujamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību. Sarakstam jāpievieno arī to garīdznieku paraksta paraugi, kuriem ir piešķirtas tiesības laulāt.

Gadījumā, ja pieņemts lēmums par izmaiņām baznīcas garīdznieku sarakstā, reliģiskajai savienībai divu nedēļu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas jāiesniedz TM informācija par izmaiņām sarakstā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par narkotisko un psihotropo vielu saraksta papildināšanu

12.maijā Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem. Grozījumi paredz papildināt Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstus, iekļaujot tajos jaunas vielas un augus (tajā skaitā Mitragyna speciosa (Kratom), BZP, Salvia divinorum).

Papildinājumi bija nepieciešami, jo pēdējā laikā interneta vidē tiek piedāvāti augi, žāvēti augi, to daļas un no augiem iegūti dažādi pagatavojumi, kuri tiek lietoti apreibināšanās nolūkos, jo to iedarbība ir līdzīga sarakstos iekļauto narkotisko un psihotropo vielu iedarbībai. Šādu produktu lietošana var izraisīt atkarību, kas apdraud lietotāju veselību un sabiedrības drošību. Ja šie augi, produkti un vielas nav iekļauti sarakstos, tiesībsargājošās iestādes nevar saukt pie kriminālatbildības personas, kuras tos ieved, izgatavo, izplata un lieto. Jāatzīmē, ka šīs vielas un augi netiek lietoti ne medicīnā, ne arī citās tautsaimniecības nozarēs.

Pēc šo vielu un augu iekļaušanas sarakstos par to nelikumīgu apriti varēs piemērot atbilstošu kriminālatbildību.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par dabas lieguma “Klāņu purvs” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

12.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Klāņu purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums atrodas Ventspils rajona Popes un Tārgales pagastā; tā kopējā platība ir 1615 hektāri. Teritorija par īpaši aizsargājamu sākotnēji noteikta jau 1977.gadā (959 hektāru platībā). 1999.gada 15.jūnijā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” teritorijai noteikts dabas lieguma statuss, kā arī teritorija paplašināta. Dabas liegums vēlreiz paplašināts 2003.gadā.

Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem (arī prioritāri aizsargājamiem) biotopu veidiem un sugām. Dabas liegumā nozīmīgākās dabas vērtības ir augstais purvs, kas aizņem gandrīz trešo daļu no teritorijas, kā arī purvainie meži un melnalkšņu staignāji (kopumā teritorijā konstatēti 10 Latvijas un 9 Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu veidi). Teritorijā konstatētas gandrīz 100 īpaši aizsargājamas sugas, nozīmīgākās atradnes konstatētas Lēzeļa liparei (Liparis loeselii) un dzeltenai dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus). Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – “Natura 2000”.

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas: regulējamā režīma zonu, dabas lieguma un dabas parka zonu. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu netraucētus un labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamo sugu (jo īpaši putnu, bezmugurkaulnieku un augu) un biotopu (piemēram, melnalkšņu staignāji, purvaini meži) saglabāšanai un ilglaicīgai pastāvēšanai. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamu sugu un biotopu (piemēram, neskarti augstie purvi, melnalkšņu staignāji, pārejas purvi un slīkšņas, mīkstūdens ezeri ar ezereņu (Isoëtes) un/vai lobēliju (Lobelia) un krasteņu (Litorella) audzēm, kā arī piejūras ezeri ar daudzstublāju pameldru (Eleocharis multicaulis), brūnganā baltmeldra (Rhynchospora fusca) un parastās purvmirtes (Myrica gale) augu sabiedrībām) saglabāšanai. Dabas parka zona izveidota, lai saskaņotu dabas aizsardzības un saimnieciskās izmantošanas mērķus un veicinātu raksturīgām sugām un biotopiem piemērotu apstākļu veidošanos.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa