Par latviešiem un baltkrieviem — divām tautām ar radu dvēselēm
"Meža ceļš", "Daugavas taka"un "Staburaga taka", ko Seces pagasta ļaudis izveidojuši kopā ar Tēlnieku centra māksliniekiem, ir pirmie meti dabas parkam "Staburags", kas top saskaņā ar Eiropas Padomes atbalstīto Daugavas ielejas reģionālās attīstības projektu. Sestdien, 10.jūlijā, ar šo taku atklāšanu tika ievadīti Staburaga svētki, kas, pēc vides valsts ministres Ineses Vaideres vārdiem, bija pulcinājuši cilvēkus, kurus vieno sapnis par Staburaga augšāmcelšanos. Dabas parks "Staburags" tiek veidots Seces pagasta teritorijā, un tas aizņems 210 hektārus. Seces pagasta saimniece Ilona Bartkeviča parka izveidi saista ar jaunām darba vietām, ceļu un visas infrastruktūras uzlabošanu. Reizē tas būs pagasta ieguldījums latviešu kultūrvēsturisko tradīciju kopšanā un vides aizsardzībā. Starp parka idejas atbalstītājiem ir arī Salaspilī izveidotā sabiedrība "Vide un tehnoloģija". Tās valdes loceklis fizikas doktors Jānis Kļaviņš izsaka pārliecību, ka dabas parka izveide palīdzēs saglabāt unikālo Daugavas vecgultnes augu valsti un bagātināt tās dzīvnieku valsti. Ar Seces pagasta pašvaldību noslēgts līgums arī par Daugavai un Staburagam veltītas zinātniskas ekspozīcijas izveidi.Kamēr zinātniskā izstāde vēl tikai top, pļavā, kur notika Staburaga svētku atklāšana, varēja apskatīt Latvijas mākslas skolu audzēkņu radošajā konkursā "Dabas, domu, cilvēku Daugava" godalgotos zīmējumus. Darbus iesūtījuši vairāk nekā 300 bērnu no visiem Latvijas novadiem. Ekspozīcijai atlasīti 30 — katrs ar savu domu un sapni par Daugavu.
Mastos līdzās Latvijas un Eiropas Padomes karogiem šai dienā plīvoja arī Baltkrievijas valsts karogs, jo ar koncertu Vīgantes parkā, kas vainagoja Staburaga svētkus, izskanēja arī Baltkrievu tautas mākslas un tradīciju dienas. Šī projekta vadītāja tautastērpu centra "Senā klēts" direktore Maruta Grasmane pastāstīja:
— Projekta nosaukums ir diezgan sarežģīts — "Latvijas mazākumtautību integrācijas veicināšana tautas mākslas un tradīciju izziņas ceļā", bet to var izteikt arī pavisam vienkārši — celt gaismā ikkatras Latvijā dzīvojošās tautas radošo potenciālu un tradīcijas, rādīt Latvijas skaistumu un bagātību šo tradīciju daudzveidībā. Maijs mums bija poļu tautas mākslas mēnesis, rudenī rīkosim lietuviešu, igauņu un lībiešu kultūras dienas.
Latvijā patlaban dzīvo ap 80 tūkstošiem baltkrievu, aktīvi darbojas baltkrievu biedrība "Prameņ" ("Stars"), kultūras biedrība "Svitanaks" ("Rītausma") un arī Starptautiskās baltkrievu asociācijas Latvijas nodaļa. Tās prezidente ir pazīstamā literatūras zinātniece filoloģijas doktore Mirdza Ābola. Viņa sastādījusi un komentējusi latviešu dzejas antoloģiju un Raiņa darbu izlasi baltkrievu valodā, atdzejojusi latviski Vladimira Karatkeviča un Jakuba Kolasa darbus. Pašlaik sagatavota izdošanai Baltkrievu–latviešu un Latviešu–baltkrievu vārdnīca. Bet sākums bijis gluži kā šis baltkrievu tautas ansambļa koncerts Vīgantes parkā: "Toreiz piedalījos Raiņa kopoto rakstu kārtošanā, cītīgi studēju viņa rokrakstus, ko nav nemaz tik viegli salasīt. Kā maza atslodze nāca ielūgums uz baltkrievu apgaismotāja Franciska Skorinas zinātnisko konferenci, kas bija veltīta baltkrievu grāmatniecības 450.gadadienai. Sēdes notika Minskā un Polockā. Baltkrievi mani apbūra ar savu viesmīlību, labsirdību un izpalīdzību. No cilvēciskajiem kontaktiem ar baltkrievu zinātniekiem un literātiem radās arī interese par baltkrievu kultūru.
Vīgantes parkā baltkrievu tautas māksla ziedēja gan daiļamatniecības izstrādājumos, gan dziesmās un dejās. Piedalījās amata meistari no Baltkrievijas, folkloras ansambļi no Rīgas, Liepājas, Daugavpils un Jelgavas. Ar sevišķi dzidru soprānu varēja lepoties Rīgas ansamblis "Nadzeja". Vai varbūt profesionāle dziedātāja? Izrādās, skaistās balss īpašniece ir Stradiņa medicīnas Universitātes studente Ilona Vorotņikova. Sarunā tikpat sirsnīga kā dziesmā: "Mani skolojis mūsu ansamblis, kurā dziedu no piecpadsmit gadu vecuma. Mazliet esmu pamācījusies pie operdziedātājas Ārijas Simsones. Bet balsi jau raisa pašas baltkrievu dziesmas — tajās ir tik daudz mīļuma." Ilonas saknes ir Baltkrievijā, taču viņas šūpulis kārts Latvijā, un viņa savu likteni uzskata par laimīgu: "Man šķiet, ka mūsu tautām ir radniecīgas dvēseles. Kad mēs dziedam savas dziesmas, tās rod atbalsi."
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore