Eiropas Komisija: Par ētisku ieguldījumu pasaules ekonomikas pārvaldībā

Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu ielūguma apmēram 20 augsta līmeņa kristietības, jūdaisma un islāma pārstāvji no Eiropas 11.maijā pulcējās Komisijas galvenajā ēkā, lai risinātu neformālu dialogu ar Eiropas Savienību. Sanāksmi kopīgi vadīja Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings. Šā gada sanāksmē galvenā uzmanība bija pievērsta nopietnai Eiropas un pasaules mēroga problēmai – ekonomikas un finanšu krīzei un ētiskam ieguldījumam Eiropas un pasaules ekonomikas pārvaldībā.

Šī bija ES iestāžu vadītāju piektā ikgadējā sanāksme ar reliģisko līderu piedalīšanos. Šo iniciatīvu priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu sāka 2005.gadā.

Galvenā uzmanība šogad notikušajās diskusijās bija pievērsta tēmai “Ekonomikas un finanšu krīze – ētisks ieguldījums Eiropas un pasaules ekonomikas pārvaldībā”. Ž.M.Barrozu šajā saistībā paziņoja: “Finanšu un ekonomikas krīzei turpinoties, kļūst arvien skaidrāks, ka ir pienācis laiks saskaņot ekonomikas pārvaldību ar mūsu ētiskajām pamatvērtībām, kuras jau vairāk nekā 50 gadus ir Eiropas projekta pamatā. Komisija šajā saistībā ir sākusi svarīgas iniciatīvas – jo īpaši finanšu tirgus regulēšanas jomā, lai pastiprinātu atbildības un ilgtspējas sajūtu mūsu ekonomikās.”

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H.G.Pēterings uzsvēra: “Eiropas Savienības pilsoņi šobrīd piedzīvo ārkārtīgi grūtus laikus saimnieciskajā ziņā. Šādos brīžos priekšplānā ir jāizvirza Eiropa kā kopiena, kuras pamatā ir vērtības un ES solidaritātes princips. Kopīgiem risinājumiem, kurus mēs cenšamies sasniegt, jābalstās uz cilvēka cieņu un jānodrošina, ka ir aptvertas visas mūsu sabiedrības daļas. Šajā saistībā ārkārtīgi svarīgs ir reliģiju un baznīcas ieguldījums. Tās ļoti bieži rūpējas par visneaizsargātākajām mūsu sabiedrības grupām.”

Sanāksmes dalībnieki atzinīgi vērtēja ES centienus saskaņot, veicināt un vadīt darbības, lai pastiprinātu finanšu tirgus regulēšanu, atdzīvinātu ekonomiku un sekmētu nodarbinātību Eiropā un pasaulē. Viņi uzsvēra arī vajadzību nodrošināt, ka politikas veidošanas procesā sociālajam taisnīgumam arī turpmāk pievērš lielu uzmanību, un atgādināja, ka laikā, kad bezdarbs un nabadzība turpina pieaugt ļoti kritiskos apmēros, mūsu sabiedrībām jāspēj kopīgi rīkoties, lai izstrādātu un īstenotu konkrētus pasākumus ar mērķi ierobežot krīzes ietekmi uz pilsoņiem. Visbeidzot, sanāksmes dalībnieki apliecināja savu apņēmību palīdzēt atdzīvināt solidaritātes sajūtu eiropiešu vidū neatkarīgi no to reliģiskās pārliecības un aicināt finanšu un ekonomikas aprindu pārstāvjus saskaņot savu rīcību ar ētikas normām.