Eiropas Padome: Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformas pagaidu pasākumiem

12.maijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas 119.sesijā Madridē, Spānijā.

Ministru komitejas sesija norisinās Eiropas Padomes sešdesmitajā gadadienā un piecdesmitajā gadskārtā kopš Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) izveidošanas. Sanāksmē dalībvalstis vienojās par ECT reformas pagaidu pasākumiem, apstiprinot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.bis protokolu, kas ietver atsevišķus Konvencijas 14.protokola pantus, lai atvieglotu ECT darbu līdz 14.protokola spēkā stāšanās brīdim. (Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.bis protokola izstrāde bija nepieciešama, ņemot vērā, ka Konvencijas 14.protokols līdz šim nav stājies spēkā, jo Krievijas Federācija to nav ratificējusi, kā arī ņemot vērā pieaugošo iesniegto un neizskatīto pieteikumu skaitu ECT, kas prasa tūlītējus pasākumus Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformas ieviešanai.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.bis protokols paredz ieviest viena tiesneša institūtu, kam būs tiesības noraidīt acīmredzami nepamatotas lietas, kā arī paplašinātas trīs tiesnešu komitejas pilnvaras, kas turpmāk varēs izskatīt lietas, par kurām ir izveidojusies stabila judikatūra (pašreiz trīs tiesnešu komitejas funkcijās ietilpst acīmredzami nepamatotu pieteikumu noraidīšana).)

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš savā uzrunā atzīmēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas nozīmīgo lomu cilvēktiesību aizsardzībā un pozitīvi novērtēja vienošanos par pagaidu risinājumu tiesas darba atvieglošanai. Ministrs atzīmēja, ka viens no EP šābrīža izaicinājumiem ir divu dalībvalstu militārās konfrontācijas seku pārvarēšana, kas norisinājās pagājušajā gadā. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Padomei jāaizstāv organizācijas pamatvērtības un jānodrošina, ka dalībvalstis tās respektē un pilda savas saistības, lai šādi dramatiski notikumi nākotnē neatkārtotos. Ministrs akcentēja arī faktu, ka EP dalībvalstu vidū joprojām nav Baltkrievijas. “Latvija saskata pozitīvu dinamiku Baltkrievijā notiekošajos procesos un uzskata, ka Eiropas Padomei jāatbalsta Baltkrievijas centieni turpmākām pārmaiņām,” uzrunā uzsvēra M.Riekstiņš.

Ministrs pateicās par līdzšinējā ģenerālsekretāra Terija Deivisa ieguldījumu, vadot organizāciju pēdējos piecus gadus, un novēlēja panākumus jaunajam ģenerālsekretāram, kuru ievēlēs Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja.

Sesijas laikā EP prezidējošās valsts funkcijas no Spānijas, kas šos pienākumus veica kopš 2008.gada novembra, pārņēma Slovēnija.

Vienlaikus Madridē norisinājās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstu konference, kuras ietvaros dalībvalstis atbalstīja ECT reformas pasākumus, atbalstot 14.protokola atsevišķu normu pagaidu piemērošanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments