Ministru prezidents:

— ikmēneša preses konferencē 25. februārī:

— Labdien! Pirms ķeramies pie valstiskām lietām un atbildu uz žurnālistu jautājumiem, es gribētu pakavēties pie kādas lietas, kas mani aizskārusi privāti. Es ceru, ka jūs, žurnālisti, mani sapratīsit. Pirms kāda laika preses izdevumos parādījās materiāli ar nepārprotamu ievirzi un tendenci, skaidrojot kaut ko par čeku un manu vectēvu. Es to lietu esmu izpētījis un gribu darīt zināmu, kā tas Latvijā notiek. Te man ir Latvijas Valsts arhīva atbilde par publikācijām "Vakara Ziņās". Tātad 2000. gada 9. februārī kāda privātpersona uzvārdā Vanags vērsās Latvijas Valsts arhīvā, lai saņemtu izziņu par Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā dzīvojušo E. Šķēli. Savu iesniegumu viņš pamatoja kā nepieciešamu, lai nokārtotu kādu jautājumu, kas saistīts ar īpašuma tiesībām. Sarunas gaitā Vanags esot uzsvēris, ka minētā persona nav Ministru prezidenta radinieks. Galu galā viņam šīs ziņas tika sniegtas, bet par tām es runāšu vēlāk.

Kā izrādījies, viņš bija maldinājis arhīva darbiniekus, sakot, ka viņu neinteresē Andra Šķēles radinieks. Arhīvs sniedza atbildi, ka 1941. gadā Barkavas pagastā dzīvojuši seši Eduardi (Edvards, Eduards, Edvārds) Šķēles. Pilsoni Vanagu interesēja papildu ziņas par 1896. gada 1. decembrī dzimušo Eduardu Šķēli, ko viņš arī apliecināja ar savu parakstu. Par šo personu tad arī tika sniegta izsmeļoša informācija "Vakara Ziņās", kā arī pēc tam paskaidrojumi un minējumi citos masu medijos. Es vēršu jūsu uzmanību, ka ziņas tiek pieprasītas tieši par 1896. gada 1. decembrī dzimušo Eduardu Šķēli, cilvēku, par kuru zināms, ka viņam ir bijusi saistība ar čeku un deportācijām. Mans vectēvs ir dzimis 1902. gadā. Te jūs varat redzēt viņa dzīves datus: kurā gadā pārcēlies uz Rīgu, viņa adreses un tā tālāk. Ar 1941. gada deportācijām Barkavas pagastā manam vectēvam nav nekāda sakara. Zinot, kādā laikā mēs pašlaik Latvijā dzīvojam, es jūs ļoti aicinu uz godīgu žurnālistiku.

Tagad esmu gatavs pāriet pie valstiskām lietām. Es, protams, saprotu: man cerēt, ka ar tādiem pašiem burtiem kāds atsauks informāciju, kuras lielākā daļa vēstī, ka mans vectēvs varētu būt piedalījies deportācijās, ir veltīgi. Es esmu jūsu rīcībā, tagad par valstisko.

— Šķēles kungs, paskaidrojiet, lūdzu, tuvāk Finansu ministrijas atzinumu par valsts pasūtījumu automašīnu iegādei?

A.Šķēle: — Finansu ministram šādā gadījumā nav jāprasa kādas īpašas atļaujas no valdības locekļiem vai no Ministru prezidenta. Rīkojums par konkursa rīkošanu valsts mantas iegādei ir stingri saskaņā ar likumu, un finansu ministrs acīmredzot izlēma, ka tas bija nepieciešams, un viņš rīkojās saskaņā ar likumu.

— Pārstrādes uzņēmumi zemniekiem šobrīd ir parādā vairāk nekā trīs miljonus latu. Pārstrādes uzņēmumu nemaksāšana zemniekiem jau pārvērtusies par sistēmu. Kā valdība rīkosies šajā situācijā, uz ko var cerēt mūsu zemnieki?

A.Šķēle: — Tātad darījums starp zemniekiem un viņu saražotās produkcijas uzpircējiem ir jākārto vispārējā civiltiesiskā kārtībā uz noslēgto līgumu pamata, atbilstoši tam, kādus norēķinus paredz līgums, kā arī kādos termiņos tie ir jānokārto. Ir zināma prakse, kāda izveidojusies ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, pārsvarā tie ir norēķini ar zināmu maksājuma termiņa atlikšanu. Parasti 25% no ražas cenas samaksā uzreiz, atlikušo nomaksājot vēlāk. Latvijā šī sistēma veiksmīgi ir lietota cukurbiešu gadījumā, kad 25% samaksāti zemniekiem aktuālā laikā, kad zemniekiem vajag apstrādāt laukus un gatavoties pavasara sējai, pārējo samaksājot vēlāk. Žēl, ja ir pārstrādes uzņēmumi, kas noslēgtās līgumsaistības nespēj pildīt. Zemniekiem ir jāvēršas tiesā, lai kompensētu radušos zaudējumus.

— Kā jūs vērtējat situāciju, ka valsts amatpersonas strādā amatu apvienošanas kārtībā, savienojot valsts darbu ar savām privātajām interesēm? Kā arī kā jūs vērtējat to, ka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs laikus nesniedz atbildes uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem?

A.Šķēle: — Paldies par jautājumu. Attiecībā uz amatpersonām, kas pārkāpj korupcijas likumu, nedrīkst būt nekādas atlaides. Jautājums bieži vien ir tāds, ka korupcijas likumu šobrīd interpretē un savus komentārus sniedz ikviens, kam nav slinkums to darīt. Es nezinu konkrēto gadījumu, par kuru šobrīd būtu vajadzīga mana interpretācija, bet būtu labi, ja neviens cits vairs nesniegtu savas interpretācijas, kā tikai tā institūcija, kurai ir jāuzrauga šī likuma ievērošana, — tā ir Finansu ministrija. Kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Andri Stari, tad ir jāsniedz atbildes atbilstoši likumam, kurā paredzēts arī tas, cik dienu laikā tas ir jāizdara. Es esmu pārliecināts, ka tas ir kāds pārpratums. Jāsaka gan, ka šis laikam nav tas gadījums, kāds bija žurnāla "Klubs" rūpju māktajiem žurnālistiem, kas gribēja noskaidrot jautājumus par Iekšlietu ministrijas institūcijām. Jāsaka, reizēm pastā ienāk vēstules no cilvēkiem, kuriem ir tendence uz grafomāniju. Arī man pastā laiku pa laikam pienāk viena un tā paša cilvēka vēstules, kas raksta, raksta un raksta. Man ir grūti saprast, ko tur var palīdzēt. Atbildes gan ir sniegtas, ir norādītas kompetentas institūcijas, ir izskaidrota kārtība pretenziju gadījumā. Bet ir šāda rakstīšanas tendence, ko tautā sauc par grafomāniju.

— Kā jūs izturaties pret to, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrā un lielajos privatizējamajos uzņēmumos strādā cilvēki amatu apvienošanas kārtībā, būdami deputāti?

A.Šķēle: — Atbilstoši likumam par privatizāciju, kas regulē arī aģentūras padomi, ir izslēgta iespēja tajā darboties deputātiem. Uzskats bija, ka šajos amatos jābūt lietpratējiem no privātā sektora. Jebkurš ierēdnis ir amatpersona un nevar izpildīt Privatizācijas aģentūras valdes locekļa pienākumus. Es domāju, ka ar absurdām interpretācijām mēs varam nonākt tādos džungļos, no kuriem ļoti grūti būs izkļūt. Privatizācijas aģentūras padomi pārstāv cilvēki, kurus ir deleģējušas politiskās partijas no neamatpersonu vidus. Es domāju, ka šis ir gadījums, kad viens un tas pats termins dažādu likumu gaismā tiek dažādi skaidrots. Jāsaprot, ka Latvijā vienu un to pašu vārdu dažādi likumi dažādi saprot.

— Eiropas Komisijas eksperti ir secinājuši, ka Latvijā pedagogiem ir viszemākās algas Eiropā. Kā valdība iecerējusi veikt pedagogu algu reformu?

A.Šķēle: — Kā jūs zināt, valdība ir ļoti enerģiski strādājusi šajā jomā. Pirms divām nedēļām valdība atbilstoši likumam apstiprināja vidējās vispārējās izglītības reformas plānu, skolotāju darba algas paaugstināšanas plānu. Tas ir ļoti ambiciozs, nekad iepriekš deviņu gadu laikā tāds nav ticis skatīts. Viens piemērs. Šī gada laikā, ja viss notiks saskaņā ar plāniem, pedagogiem ar augstāko izglītību, kas sāk strādāt skolā, algas palielinājums būs 25 lati. Tātad viena gada laikā skolotājiem ar augstāko izglītību bez stāža atalgojums palielināsies par 25 latiem. Tas apliecina, cik nozīmīgi ir mūsu centieni sakārtot šo sistēmu. Tautas partija pirms vēlēšanām apņēmās trīs līdz piecu gadu laikā panākt, ka pedagogu darba apmaksa par vienu likmi būs trīs minimālo darba algu līmenī — tas ir 150 lati. Mēs šo nodomu neesam atmetuši un ļoti konsekventi strādājam pie tā īstenošanas. Valdība kopumā ir akceptējusi manis minēto plānu, kas paredz jau šīs Saeimas laikā sasniegt pedagogu atalgojumu par vienu likmi divu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja mūsu ekonomika atveseļosies, ja mēs nebūsim aizbaidījuši visus investorus, ja nebūs apstājusies mūsu virzība uz Eiropas Savienību, tad šie ļoti nozīmīgie jautājumi — izglītības sistēmas sakārtošana un pedagogu algu paaugstināšana — tiks atrisināti.

— Kādas problēmas tiek risinātas partiju tikšanās reizēs ar Latvijas Banku un Rimšēvica kungu?

A.Šķēle: — Jā, mēs rīkojam ar zināmu regularitāti piektdienas rītos šādas tikšanās. Šodien bija kārtējā tikšanās, mēs pārrunājām ļoti daudzus jautājumus: kas notiek monetārās politikas jomā; kāds ir valūtas maiņas kurss; kādi ir bankas aktīvi; kāds ir pieprasījums pēc latiem. Mēs pārrunājām pēdējos trīsgadīgo obligāciju izsoles rezultātus, salīdzinājām savus viedokļus, kāds nākamais finansu instruments tiks piedāvāts. Es ticu, ka šos jautājumus drīzumā pārrunās arī Finansu ministrija, Valsts kase un Latvijas Banka. Latvijas komercbankas šobrīd burtiski peldas naudā, uzkrājumu atlikumi ir milzīgi. Mēs vienojāmies, ka bankas jāorientē darbam ar klientu, komercbankām ir vērts tērēt savu naudu savu klientu izglītošanai, lai tie varētu iegūt garantētus aizdevumus. Mēs runājām par vajadzību uzlabot Latvijas kredītreitingu. Šobrīd ir svarīgi tiesiskā ceļā un sabiedrībai saprotami atrisināt virkni skandālu un provokāciju, kas netieši, bet atstāj iespaidu uz kredītreitingu, šādi skandāli var izpausties dažu desmitdaļu procenta pieaugumā. Mēs pieskārāmies arī gaidāmajai ERAB konferencei, kas ir paredzēta maijā un būs nozīmīgākais finansu pasākums šajā gadā. Pārrunājām vienotās uzraudzības likumu, finansu tirgus uzraudzības likumu, tā perspektīvas. Mēs izteicām gandarījumu, ka Latvijas likumdošana pensiju jomā ir noslēgusies ar akceptētu otrā līmeņa pensiju likumu.

— Par parādiem zemniekiem. Jūs ieteicāt zemniekiem tiesāties individuāli, bet vai valstiski tā ir mazsvarīga problēma?

A.Šķēle: — Trīs miljoni latu Latvijas zemniekiem, protams, ir ļoti liela nauda, tajā pašā laikā trīs miljoni latu, attiecinot to uz visu lauksaimnieciski saražoto preču apjomu gadā, nav liela summa. Šobrīd likumdošana, palīdzot zemniekiem, ir devusi ļoti precīzu palīginstrumentu. Bieži vien zemniekiem ir par mazu kapacitāte, lai individuāli veiksmīgi uzturētu prasību tiesā, tādēļ viņiem ir tiesības, ko precīzi paredzējis likums, griezties valsts pārvaldes institūcijā — lauksaimniecības departamentā, ja vien Kalvīša kungs nav nomainījis nosaukumu atbilstoši veiktajam auditam. Lauksaimniecības departaments ir gatavs palīdzēt, un tā pienākums ir palīdzēt noformēt šādas prasības un aizstāvēt zemnieku. Zemnieks tādējādi ir privileģētā situācijā, jo nevienam citam bez maksas civiltiesisku strīdu gadījumos netiek nodrošināts valsts atbalsts.

— Kā valdība plāno izmantot privatizācijā iegūtos līdzekļus?

A.Šķēle: — Es neesmu lasījis izvērstus Kehra kunga komentārus. Valdība vienbalsīgi pieņēma lēmumu, kādai jāizskatās "Latvenergo" restrukturizācijai un tālākajai privatizācijai. Pilnvarniekiem būs jāpilda Latvijas valdības lēmumi. Ja tiek pārdotas uzņēmuma akcijas, tad nekāds negatīvs iespaids uz uzņēmuma bilanci nerodas. Ja uzņēmums ir bijis veiksmīgs un plaukstošs, tad tas varēs tikpat veiksmīgi strādāt tālāk. Mēs neparedzam no šīs summas nekādus ieskaitījumus budžetā, jo tas ir sakārtots atbilstoši starptautiskajai praksei. Ieņēmumi no privatizācijas var tikt izmantoti kā ārējo parādu dzēšanas avots, kā ieņēmumu avots, bet ne kā paši ieņēmumi. Mums šogad ir jānorēķinās ar represētajām personām, mēģinot atlīdzināt fizisko un morālo kaitējumu, kas ir nodarīts. Es zināmā mērā varu saprast, ka pilnvarniekus tas neinteresē, jo viņi ir ieinteresēti aizstāvēt sava uzņēmuma intereses. Var saprast pilnvarniekus, kas saka: mūs interesē uzņēmums, mēs gribam darboties tā vārdā. Bet valdība skatās plašāk nekā uz vienu uzņēmumu, valdību interesē arī norēķini ar represētajiem.

"Latvenergo" privatizācijas sakarā tiks pieaicināta ar Pasaules banku saskaņota, pasaulē pazīstama konsultantu firma, lai nebūtu iespējamas politiskas pagrīdes spēlītes. Procesam ir jābūt caurspīdīgam un starptautiski akceptētam. Vērtējums par "Latvenergo" cenu šobrīd balstās uz peļņas diskontu un ir aptuveni 620 miljoni latu. Cena man šķiet ļoti augsta.

— Par pedofilijas skandālu. Jūs esat izteicies, ka augstos amatos nevar atrasties cilvēki ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Vai tā nav naida kurināšana pret citādi seksuāli orientētajiem?

A.Šķēle: — Es gribētu palabot, ka es tā neesmu izteicies. Vakar man šādu jautājumu uzdeva Latvijas radio, un es savu atbildi sniedzu ļoti precīzi. Man ir žēl, ka mana atbilde tika dažādi interpretēta un, pamatojoties uz šo neprecīzo interpretāciju, tika aptaujāti cilvēki, kas to ņēma par pilnu. Es varu teikt, ka tiešām Tautas partija kā konservatīva partija aizstāv tradicionālas un latviskas vērtības. Arī latviešu dainas nerunā par citām vērtībām šajā jomā. Taču mēs ejam un attīstāmies uz Eiropas Savienību, kurā ir pieņemts ar lielu cieņu izturēties pret jebkuru cilvēku, kur uzskata par nepieklājīgu jautājumu par seksuālo orientāciju, par intīmās dzīves detaļām. Tādēļ es nekad nevienam neesmu prasījis, kāda ir tava orientācija, kādas ir tavas intīmās dzīves detaļas, un netaisos to darīt. Es nosodu cilvēkus, kas turpina sniegt šādus paziņojumus. Es domāju, ka mums būs aizvien vairāk jāspēj būt tolerantiem pret cilvēkiem, kas citādi domā, savādāk jūt, bet nekādi neietekmē un netraucē mūsu apkārtējo darbu.

— Kā jūs vērtējat situāciju, kas izveidojusies ap Lakuča kunga skaidrās naudas uzkrājumiem?

A.Šķēle: — Es biju aizņemts un neesmu paguvis šodien pārskatīt presi. Es nevaru saprast, kur varētu būt problēmas ar deklarācijas pārbaudi. Pārbaudes metodes nav tieša apsekošana un dolāru kaudzes skaitīšana lauku sētas virtuvē. Es domāju, ir visas iespējas atbilstoši praksei prasīt paskaidrojumus: kad, kurā laikā, ko pārdodot, ko saņemot kā dāvinājumu, ko nopelnot ir iegūta attiecīgā naudas summa. Mani gan nedaudz izbrīna tas, ka ir runa par ļoti lielām skaidras naudas summām, jo Latvijas valstī eksistē ierobežojumi rīcībā ar skaidru naudu. Pēdējais, ko valdība ir akceptējusi, ir 3000 latu. Ja apgrozījums, kārtojot darījumus starp personām, pārsniedz šādu summu, ir jāsniedz ziņojums Valsts ieņēmumu dienestam. Ja nu vienīgi šīs milzīgās summas ir iegūtas līdz laikam, kad šādas regulācijas nebija, tad tas ir vienkārši jāizskaidro. Es domāju, ka šī pārbaude notiks, ja ir tik daudz neskaidrību.

— VID uzskata, ka šādas pārbaudes būtu vienkāršākas, ja visām valsts amatpersonām būtu jāizpilda ienākumu deklarācijas. Kāds ir jūsu viedoklis?

A.Šķēle: — Es gribētu paskaidrot, ka nulles deklarācijas attiecībā uz valsts amatpersonām ir. Pirmo reizi kļūstot par valsts amatpersonu, cilvēks aizpilda šādu deklarāciju. Tajā brīdī viņš visu uzrāda, un viņa vēsture seko tam līdzi. VID ir ļoti viegli pārbaudīt, protams, mums ir jāpalielina mūsu administratīvā spēja kontrolēt lielo valsts uzņēmumu vadītājus un lielo privātsektora uzņēmumu vadītājus un īpašniekus. Nav iespējams vienā dienā pateikt: visiem 2,4 miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir jāaizpilda ienākumu deklarācijas. Mums ir jāstrādā tur, kur visvairāk varētu būt nelegāli iegūti līdzekļi, legalizēti nelegālām metodēm.

— Vai būs noteikts minimālais vai maksimālais slieksnis, lai būtu jāiesniedz šāda deklarācija?

A.Šķēle: — Jūsu jautājums ir loģisks. Tieši tādā veidā ir aicināta domāt Finansu ministrija, lai atbilstoši apstrādes jaudai izvēlētos to slieksni, kad šādas deklarācijas būtu jāiesniedz. Aizvakar tieši Finansu ministrija atskaitījās par veiktajiem darbiem. Piedalījās arī Sončika kungs. Par šo jautājumu viņam būs jāatbild. Jo diez vai mūs interesē pensionārs cienījamos gados, kas dzīvo pie saviem bērniem un diez vai ir iesaistījies nelikumīgā uzņēmējdarbībā. Mūs interesē tie, kas mūsu acu priekšā nodarbojas ar ļoti aktīvu uzņēmējdarbību, lieto ļoti ekskluzīvas ēkas, mašīnas un ienākumu nodokļu veidā nesamaksā to, ko mēs cerētu ieraudzīt. Arī kino balvas tiek pasniegtas neskaitāmos žanros, tāpat mūsu gadījumā varētu būt neskaitāmas interpretācijas. Šobrīd mēs sakām paldies uzņēmumiem, kas nomaksājuši visus nodokļus. Varbūt pēc laika mēs varēsim pasniegt balvu lielākajam nodokļu maksātājam informācijas tehnoloģiju jomā, izglītības jomā, varbūt Latgales reģionā. Es labprāt dzirdētu jūsu ierosinājumus.

— Kad valdība varētu izskatīt reģionālās reformas koncepciju?

A.Šķēle: — Man liekas, šajā jomā ir dzirdētas ļoti daudzas spekulācijas. Es varu atkārtot Tautas partijas pozīciju: augsta līmeņa Eiropas Savienības eksperti mums ir norādījuši, ka ir ļoti bīstami vienlaikus veikt valsts pārvaldes reformu, tajā skaitā arī administratīvo reformu, un pašvaldību reformu. Jo, kā saka eksperti: jūsu ierēdniecības kapacitāte, politiķu pieredze nav pietiekama. Tas vienlaikus nav izdevies gandrīz nevienā valstī. Tiek ieteikts spert zināmus pēctecīgus soļus. Pirmkārt, būtu jāveic valsts pārvaldes reforma, tajā skaitā valsts pārvaldes administratīvā reforma, nostiprinot mērogu un attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas. Tad var arī spert nākamo soli, veidojot deleģētu vai citāda modeļa pašvaldību. Es domāju, mums šobrīd valstī nevajadzētu radīt papildu sajukumu, bet vajadzētu iet soli pa solim. Es aicināšu valdību domāt par mērenību, neko nesasteigt un iesākto novest līdz galam.

— Vai Tautas partija Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amatā vēlētos redzēt savu pārstāvi, un kurš tas varētu būt?

A.Šķēle: — Tautas partija, tāpat kā citas koalīcijas partijas, ir gatava piedāvāt savus kandidātus. Es gan negribētu nosaukt uzvārdus, bet ministram tie ir zināmi.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore