Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.152/J9 – dok. nr.4157

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619) un kļūdām aprēķinos

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 30.aprīļa deputātu jautājumu (reģistra nr.152/J9), dara zināmu, ka izstrādātie grozījumi likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumos pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem ietekmēs 2010.gadā katru mēnesi 317 jaunpiešķirtās vecuma pensijas (2010.gada beigās – 3804 jaunpiešķirtās vecuma pensijas). Jāatzīmē, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” šobrīd ir uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē (16.04.2009.) un tātad ir tikai saskaņošanas procesā. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā minētā likumprojekta anotācija, t.sk. likumprojekta finansiālā ietekme, tiks precizēta.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 6.maijā

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.153/J9 – dok. nr.4158

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/j9 sadaļā, kas attiecas uz līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju sociālās drošības jomā

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 30.aprīļa deputātu jautājumu (reģistra nr.153/J9), sniedz šādu atbildi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas un Krievijas Federācijas Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministrijas ekspertu tikšanos, kas norisinājās no š.g. 30.marta līdz 1.aprīlim, protokolu Krievijas pusei mēneša laikā bija jānosauc institūcijas, kuras būs atbildīgas par bezdarbnieka pabalstu lietu apstrādi un invaliditātes grupas noteikšanu. Pašreiz informācija no Krievijas puses vēl nav saņemta. Pēc tās saņemšanas Latvijas puse papildinās Vienošanās par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanas kārtību (turpmāk – Vienošanās) tekstu.

Š.g. 28.aprīlī Labklājības ministrija Krievijas pusei nosūtīja saskaņošanai veidlapas, kas tika papildinātas saskaņā ar komentāriem, kas tika sniegti ekspertu tikšanās laikā. Pēc atbilžu saņemšanas no Krievijas puses Labklājības ministrija izstrādās gala Vienošanās versiju un nosūtīs saskaņošanai Krievijas pusei.

Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministrijas pārstāvji tikšanās laikā norādīja, ka pēc gala Vienošanās teksta saņemšanas tā tiks sūtīta saskaņošanai iesaistītajām institūcijām un vidēji saskaņošanas process ilgst divus mēnešus. Savukārt Latvijas pusei nav jāveic Vienošanās saskaņošana ar citām institūcijām.

Labklājības ministrija veica aktīvus sabiedrības informēšanas pasākumus pēc līguma parakstīšanas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, bet, tā kā vienošanās izstrāde ir tehnisks, sarežģīts process un pēc būtības līgumu nosacījumus neietekmē, tad arī plašas aktivitātes sabiedrības informēšanā netika īstenotas.

Labklājības ministrija no savas puses darīs visu iespējamo, lai līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā stātos spēkā pirms 2010.gada 1.janvāra.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 6.maijā

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.154/J9 – dok. nr.4159

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar divu Latvijai saistošu starptautisko dokumentu atšķirīgu izpildi

Labklājības ministrija, atbildot uz 2009.gada 30.aprīļa deputātu jautājumu Nr.154/J9, sniedz šādu viedokli.

Labklājības ministrija (turpmāk – LM) uzskata, ka nav objektīvi salīdzināt 2009.gada 18.februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) Lielajā palātā pasludināto spriedumu lietā “Andrējeva pret Latviju” (turpmāk – Spriedumu) un Eiropas Kopienu komisijas brīdinājumu Nr.2008/4619 par Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem un to ģimenēm, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk – Padomes Regula 1408/71), nosacījumu pārkāpumu.

Kā jau LM minēja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” anotācijā, kā arī LM 29.04.2009. vēstulē Nr.15.2-0101/1217, Spriedums paredz novērst situāciju, kas ir bijusi par pamatu pārkāpuma konstatēšanai, taču Latvijas Republikai ir piešķirta rīcības brīvība, izlemjot, kādā veidā izpildīt Tiesas spriedumu. LM uzskata, ka, ierosinot veikt grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un nosakot vienādu pieeju Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem apdrošināšanas stāža noteikšanā, Latvija ir uzņēmusies saistības par jebkuru tās pastāvīgā iedzīvotāja Latvijas Republikas teritorijā uzkrāto darba stāžu neatkarīgi no personas pilsonības.

Savukārt Eiropas Kopienu komisijas brīdinājums ir par Padomes Regulas 1408/71 nosacījumu pārkāpumu. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu regula ir viens no Eiropas Kopienas tiesību aktiem, kas ir vispārpieejama, uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Tātad konkrētajā gadījumā – Latvijas Republikai ir jāizmaksā piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim gan Latvijas teritorijā, gan Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs pastāvīgi dzīvojošām personām. Sākotnēji piemaksas pie vecuma pensijas mērķis bija rast risinājumu valsts atbalsta sniegšanai Latvijā dzīvojošiem pensionāriem, kas pensionējās līdz 1996.gadam un pensiju reformas sākuma gados un kuriem pensijas bija zemas, kā arī Latvijā pieaugošā dzīves dārdzība (inflācija 2005.gadā sasniedza gandrīz 7%). Minētā piemaksa nav balstīta uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un tika piešķirta tikai tiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru pensija nepārsniedza noteiktu apmēru (sākotnēji šis apmērs bija 105 lati). Vienlaikus minētās piemaksas piešķiršana bija paredzēta tikai uz laiku, t.i., līdz 2009.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija uzskatīja, ka minētā piemaksa nav uzskatāma par daļu no pensijas, līdz ar to nav izmaksājama personām, kuras dzīvo ārpus Latvijas Republikas. Mainoties piemaksas piešķiršanas nosacījumiem un ņemot vērā EK brīdinājumu, Labklājības ministrija ierosina veikt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, lai nodrošinātu Padomes Regulas 1408/71 nosacījumu ievērošanu. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka šajā gadījumā nav korekti runāt par “diskriminējamo personu tiesību paplašināšanu”.

Attiecībā uz piemēru minēšanu no starptautiskās prakses atzīmējam, ka, veidojot un tālāk attīstot sociālās labklājības sistēmu, katra valsts rīkojas individuāli, ņemot vērā tās politisko, sociālo un ekonomisko attīstību un esošo situāciju. Labklājības ministrija likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izstrādāja, ņemot vērā mūsu valsts sociālās politikas attīstības īpatnības. Pie tam jāatzīmē, ka šobrīd, ņemot vērā ekonomiskās krīzes ietekmi arī uz sociālo tiesību pilnvērtīgu nodrošināšanu, vairākas valstis, tai skaitā arī Latvija, veic atsevišķu sociālo garantiju samazināšanu.

Ar cieņu,

labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 6.maijā

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.155/J9 – dok. nr.4160

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar tiesības, kuras šodien bauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi

Labklājības ministrija, atbildot uz 2009.gada 30.aprīļa deputātu jautājumu Nr.155/J9, sniedz šādu atbildi.

Kā jau minējām Jums 2009.gada 29.aprīlī adresētajā vēstulē Nr.15.2-0101/1217, Labklājības ministrija, pamatojoties uz 2009.gada 18.februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā pasludināto spriedumu lietā “Andrējeva pret Latviju”, sagatavoja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz neatkarīgi no personas pilsonības apdrošināšanas stāžā ieskaitīt Latvijas teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu.

Ņemot vērā, ka minētie grozījumi paredz ieskaitīt apdrošināšanas stāžā līdz 1990.gada 31.decembrim tikai darbu Latvijas teritorijā, tika pārskatīti arī minētā likuma pārejas noteikumos atrunātie apdrošināšanas stāžam darbam pielīdzinātie periodi, tajā skaitā arī ārpus Latvijas teritorijas uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi. Grozījumi nosaka, ka apdrošināšanas stāžā ieskaitīs tikai tos darbam pielīdzinātos periodus, kas būs uzkrāti, tāpat kā darbs, Latvijas teritorijā, izņemot aktīvo militāro dienestu un represiju periodus. Jautājums par ārpus Latvijas teritorijas uzkrāto apdrošināšanas stāžu tiek risināts ar starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā palīdzību (šobrīd jau ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Kanādu).

Minētie grozījumi ir izstrādāti ar mērķi šajos ekonomiskās krīzes apstākļos sakārtot un pilnveidot likumdošanu pensiju jomā. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” šobrīd ir uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē (16.04.2009.) un tātad ir tikai saskaņošanas procesā. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā minētā likumprojekta anotācija tiks precizēta.

Ar cieņu,

labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 6.maijā