Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 7. maija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

J.Dobelis
(TB/LNNK frakcija):

Šodien vajadzētu arī nedaudz parunāt par vēsturi – neseno un nedaudz senāko pagātni, jo bija tā ļoti savādi vērot Spānijas karaļa Huana Karlosa I vizīti Latvijā, kuras laikā netika atgādināts par to, ka Spānija bija pirmā valsts, kuras teritorijā Latvija oficiāli saņēma pirmo piedāvājumu spert soli uz NATO pusi. Latvijas delegācija, kurā mūsu valsti pārstāvēja toreizējais Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, viņa vietnieks Juris Dobelis un sekretārs Mihails Stepičevs, bija Madridē un piedalījās konferencē, kurā Latvija tika uzņemta kā asociētā valsts Ziemeļatlantijas asamblejā, un bijām pieņemšanā arī pie Spānijas karaļa un vēl daudzām augstām Spānijas amatpersonām. Vēsture ir jāzina!

Otrkārt. Ja ir runa par vēsturi, es ļoti gribētu, lai mūsu valsts pilsoņi labi zinātu, kas ir noticis 1., 4., 8., 9.maijā un vai vispār kaut kas ir noticis.

Šinī sakarībā gribu izteikt vislielāko nožēlu un varu teikt dziļu kritiku Krievijai par to, ka var atļauties izstrādāt likumprojektu, kurš paredz to, ka kāds, kurš apšauba vēstures, tādas vai citādas, notikumus, tiek diezgan stingri sodīts. Un diemžēl Latvijā joprojām ārdās šie sava veida vēstures izplatītāji un to pašu turpina darīt. Tā ka es novēlu mūsu drošības iestādēm pildīt godam savus pienākumus visu maija mēnesi.

Un pēdējais. Turēšu īkšķi, ceru, ka mūsu Latvijas hokejisti šovakar godam cīnīsies pret hokeja dzimteni Kanādu.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Šodien visi 19 jautājumi tika izskatīti, un es dažus vārdus gribu teikt taisni par frakcijas sēdi.

Vakar mēs uzklausījām izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi jautājumā par situāciju ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku. Jo šeit ir parādījušies presē vairāki satraucoši raksti, arī no ļoti cienījamā akadēmiķa Jāņa Stradiņa puses, par to, ka līdzekļu trūkuma situācijā var būt nepieciešamība pārvietot grāmatas uz Silakroga grāmatu glabātuvi. Tajā pārvietošanas procesā tās ļoti vērtīgās grāmatas, kas ir gadsimtiem senas un ir īsti dārgumi, var ciest no tā! Un tāpat ir izskanējušas arī presē runas, ka varbūt ir kāds, kas ir iekārojis Rūpniecības ielas namu. Es varu teikt, ka mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, nepieļausim nevienas vērtīgās grāmatas izputināšanu un sekosim līdzi situācijai, meklēsim risinājumus. Atzinīgi vērtējam arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iniciatīvu doties izbraukuma sēdē uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumus, kā šo grūto laiku pārdzīvot.

Frakcijas uzdevumā es arī atbalstīju akciju “Uz savu skolu! 2009”, lai stāstītu par Latvijas pieciem gadiem Eiropas Savienībā. Biju Ventspils 1.ģimnāzijā un Jelgavas 1.ģimnāzijā, un mani ļoti priecēja, ka studenti ir motivēti mācīties, daudz zina par Eiropas Savienību, īpaši par programmu ERASMUS, kas dod iespēju studēt gan šeit, Latvijā, gan arī papildināt zināšanas ārzemēs.

Un pa ceļam biju Aizputē... Cilvēki izprot situāciju, ja ar cilvēkiem runā. Un mums ir vairāk jārunā ar cilvēkiem, jā­brauc uz vietām un jāstāsta gan par to, kādas ir ieceres darba vietu veidošanā, gan arī par to, kā veidojas situācija ar budžetu, jo cilvēki saprot situāciju un seko visam līdzi, un grib šo dialogu. Mums tas ir noteikti jādara.

Es vēlu jauku sestdienu un svētdienu un iespējas pastrādāt dārzā. Visi tagad mazdārziņos kaut ko audzē un taisa siltumnīcas, un tāpēc novēlu, lai mums ir ražīgas brīvdienas!

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Izsakot līdzjūtību Afganistānā bojāgājušo karavīru Voldemāra Anševica un Andreja Merkuševa radiniekiem un tuviem cilvēkiem, “Saskaņas Centrs” norāda, ka būtu jādara viss, lai šāda traģēdija neatkārtotos.

Mēs vēlamies īpaši atzīmēt, ka ekonomiskās krīzes apstākļos Latvija vienkārši nevar karot tūkstošiem kilometru attālumā no mājām. Tā ir mūsu principiāla nostāja, un mēs negatavojamies no tās atkāpties. Kopumā 2009.gadā Latvija iztērēs aizsardzībai 225 miljonus latu. Liela daļa no šīs naudas tiks iztērēta dalībai kara misijās. Bet, šogad cenšoties ietaupīt 11 miljonus latu, valdošais vairākums Saeimā atcēla aprīlī pensiju indeksāciju! To mēs apstrīdējām Satversmes tiesā. Sanāk, ka valdošie politiķi uz viena svaru kausa liek pensijas, bet uz otra – karu Afganistānā, kur iet bojā mūsu karavīri. Katrā ziņā esam pārliecināti, ka sen jau ir laiks atklāt diskusiju par šo jautājumu.

Otrām kārtām, runājot par darba kārtību, vēlos atzīmēt, ka šodien tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, saskaņā ar kuriem Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija tiks reorganizēta. Tās funkcijas atbilstoši kompetencei, ņemot vērā pārņemamo un ar tām saistīto funkciju optimizācijas iespējas, tiks nodotas esošajām valsts institūcijām. Taupības režīma apstākļos šis lēmums ir apsveicams, un mūsu frakcija, apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija, atbalsta to.

Un visbeidzot par grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. “Saskaņas Centrs” iesniedza savus priekšlikumus par šo likumu, jo mēs uzskatām, ka ikviena persona nevar deklarēties mājās pie īpašnieka... Un ziņas par deklarēto dzīvesvietu attiecīgā iestāde anulē, ja attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs iebilst pret personas deklarēšanu attiecīgajā adresē. Proti, mēs nevēlamies to, ka vienā dzīvoklī varētu tikt deklarēti desmitiem un simtiem cilvēku, un vēlamies sakārtot likumdošanu šajā jomā, un pie tā strādāsim arī turpmāk.

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms es tomēr gribu izdarīt precizējumu saistībā ar mana kolēģa teikto par misiju Afganistānā.

Pensijas Latvijā maksā no sociālā budžeta, savukārt Aizsardzības ministrijas budžets ir parastais budžets, un tātad šī nauda nemaz otrā budžetā nav ieliekama un tērējama, līdz ar to tas pretnostatījums nav korekts.

Par šodienas sēdi. Vairāki likumprojekti bija tikai tehniska rakstura grozījumi. Taču principiāla diskusija komisijā bija par šodien Saeimā otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”. Komisijas nostāja, kuru atbalstīja Saeima, ir tāda, ka šī joma vēl nav pietiekami izpētīta un ka ir bīstami laist apritē ģenētiski modificētus organismus un tātad arī tādu pārtiku, jo nav skaidrs, kā tas ietekmēs nākamās paaudzes. Tādēļ šis likums noteiks, ka pārtika, kurai ir klāt šādas sastāvdaļas, būs jānovieto veikalā atsevišķi, uz tās jābūt skaidrām un labi redzamām attiecīgām norādēm. Tai jābūt šādi nodalītai, lai katrs cilvēks var izvērtēt, vai viņš ir gatavs riskēt ar savu veselību.

Es gribu pastāstīt arī par vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lemto. Vakar mēs apspriedām manis iesniegtu priekšlikumu, kas paredz, ka Ekonomikas ministrija kopā ar pārtikas tirgotājiem un pārtikas ražotājiem izstrādātu sadarbības memorandu, lai Latvijā izveidotu jaunu zīmolu, kuru sauc “Solidaritātes cena” un kura būtība ir tā, ka pamatpārtikas precēm mazumtirgotāji brīvprātīgi piemērotu minimālu piecenojumu – no 5 līdz 7 procentiem (pašlaik vidējais ir virs 30) un ka arī ražotāji attiecīgai Latvijā ražotai precei piemērotu minimālo piecenojumu. Tādējādi ieguvējs būtu gan patērētājs, gan ražotājs. Tai sabiedrības daļai, kurai tiešām pašlaik ir ļoti spiedīgi materiālie apstākļi, pavērtos iespēja iegādāties Latvijā ražotu preci lētāk. Un, protams, mūsu ražotāji tad varētu sekmīgāk konkurēt ar importa preču piegādātājiem, jo valūtas kursa dēļ un tagad arī dēļ tā, ka daļa Eiropas valstu saņem ievērojami lielākas subsīdijas lauksaimniecībai, mūsu ražotājiem ļoti grūti konkurēt ar cenu.

Tika nolemts, ka šī ideja tiks tālāk attīstīta, tam piekrita gan Ekonomikas ministrija, gan tirgotāju pārstāvji, un pie mūsu komisijas tiks izveidota darba grupa, kas strādās pie konkrētas šīs vienošanās redakcijas un pie šīs idejas tālākas attīstības. Es domāju, ka tas ir būtisks solis pretī tam, lai šajā grūtajā laikā tiešām visas ieinteresētās puses solidāri palīdzētu tiem, kuriem šis laiks ir visgrūtākais.

Gribu pateikt arī to, ka vakar komisijā mēs pabeidzām darbu pie ļoti ilgi gatavota likumprojekta par aizsargjoslām. Nākamo ceturtdien šis likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē. Es domāju, ka beigu beigās pēc ļoti garām un karstām diskusijām ir izdevies atrast līdzsvaru starp dabas aizstāvju interesēm un viņu pārliecību, kas, protams, ir cienījama, un to, ka... Tomēr 5 kilometru joslā ap Baltijas jūru būs iespējama tūrisma objektu būvniecība. Un otra būtiska lieta ir tā, ka šajā likumprojektā ir paredzēts, ka par esošām aizsargjoslām nebūs… nevarēs pieprasīt atlīdzību.

Un visbeidzot, tā kā priekšā ir jaukas brīvdienas ar jauku laiku, aicinu visus uz Valku. Sestdien Valkā ir Labdarības robežtirgus, kurā satiekas latvieši, igauņi un ierodas daudzi amatnieki no visām trijām Baltijas valstīm; ir plaša kultūras programma. Tas ir kaut kas īpašs, jo faktiski nekur citur Latvijā pilsētas, kurai pa vidu iet valsts robeža, nav. Tā ka tā būtu īstā vieta, kur baudīt gan dabu, gan kultūru un varbūt arī iegādāties sev kaut ko noderīgu.

A.Baštiks
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā tika nodots izskatīšanai likumprojekts par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanu. Es piekrītu, ka vajag samazināt valsts pārvaldi un padarīt to efektīvāku. Taču, kā mēs atceramies, paredzēts ministriju skaitu būtiski samazināt – no 17 ministrijām līdz desmit. Tāpēc ir pamatots jautājums: kāpēc šī reorganizācija aprobežojas tikai ar vienas ministrijas likvidāciju? Vai tad tiešām Bērnu un ģimenes lietu ministrija bija tā visneefektīvākā? Jo, ja mēs paskatāmies uz tām likumos noteiktajām funkcijām, kuras veica Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tad redzam, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija bija atbildīga par 32 dažādām funkcijām, savukārt, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija – par 33 funkcijām. Un, protams, mēs zinām, cik cilvēku ar to pašu funkciju skaitu strādā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā un cik cilvēku bija Bērnu un ģimenes lietu ministrijā.

Vēl viens tāds piemērs. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidotajā Uzturlīdzekļu garantiju fondā jeb alimentu fondā strādā 21 cilvēks, apsaimnieko 10 miljonus latu. Savukārt Tieslietu ministrijas Maksātnespējas aģentūrā – 56 cilvēki administrē 3,4 miljonus latu.

Mēs redzam, ka ir vēl daudz darāma valsts pārvaldē, kura ir diezgan neefektīva. Un katru reizi, kad mēs kaut ko reorganizējam un samazinām, ir jāuzdod jautājums – ko labu šī reorganizācija dos? Un attiecībā uz bērniem vai ģimenēm mums jau tagad ir jāuzdod šis jautājums – vai samazināsies vardarbības gadījumu skaits vai traumatisms, vai tiks uzcelti jauni bērnudārzi, vai bērniem būs vairāk iespēju nodarboties ar sportu vai ar kādām radošām izpausmēm? Mēs redzam, ka faktiski pēdējā laikā runā par to, ka radikāli samazinās tā sauktās māmiņu algas jeb bērna kopšanas pabalsti, ko izmaksā vecākiem pirmajā gadā.

Latvijai nebija iemesla par daudz ko lepoties, taču, manuprāt, tas, ka pēdējos trijos gados dzimstība pieaugusi par 24 procentiem, tomēr bija kāds pozitīvs signāls gan jaunām ģimenēm, gan arī valstij kopumā. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti jādomā par to, kā arī šajā krīzes laikā atbalstīt ģimenes un bērnus, lai mūsu valsts pastāvētu arī nākotnē. Es gribu atgādināt to, ka vecāku pabalsts jau ir pabalsts, kuru vecāki sev ir garantējuši, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šis apdrošināšanas veids ir iezīmēts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumā. Vecāki ir maksājuši nodokļus, un tāpēc viņi saņem pabalstu tad, kad viņi ir atvaļinājumā pēc bērniņa piedzimšanas.

Tā ka es novēlu, lai tiešām mūsu valstij būtu nākotne, būtu ģimenes un bērni!

Un visbeidzot gribu arī apsveikt svētdien, Mātes dienā, visas esošās mammas un mātes. Vēlos pateikties arī par to, ka mammas ir devušas mums dzīvību un ka mēs varam būt šajā pasaulē. Pateikties par tām rūpēm un gādību, ko mēs visbiežāk saņemam no savām mammām. Par to māju sajūtu un mīlestību. Lai Latvijā būtu arvien vairāk un vairāk māmiņu, vairāk un vairāk bērnu!

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Nākamās dažas minūtes es gribētu veltīt gaidāmajam ārkārtas budžetam. Kā jūs droši vien jau presē un medijos esat redzējuši, pašlaik valdība strādā pie ārkārtas budžeta, kas attieksies uz šā gada otro pusi un sāks darboties no 1.jūlija. Mēs ceram, ka šis budžets tiks iesniegts Saeimā jūnija pašā sākumā un ka mēs spēsim to pieņemt Saeimā jūnija pirmajā pusē.

Šis ārkārtas budžets mums ir nepieciešams saistībā ar ekonomikas stabilizācijas plānu, ko iepriekšējā valdība pieņēma jau pagājušā gada beigās. Balstoties uz šo stabilizācijas plānu, Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Savienība, kā arī dažas citas valstis mums piešķīra šo lielo aizdevumu – 7,5 miljardus eiro, ko mēs tagad nākamajos trijos gados saņemsim. Bet, kā jūs droši vien esat lasījuši, lieta ir tā, ka, lai saņemtu nākamo daļu no šā aizņēmuma, ir jāpieņem šis ārkārtas budžets. Presē un medijos jau arī ir izskanējis, ka budžetā ir paredzēti tālāki samazinājumi iepretī tam, kas ir pašreizējā budžetā, un caurmērā samazinājums, šķiet, būt apmēram 40 procenti attiecībā uz vispārējiem izdevumiem un apmēram 20 procenti – uz atalgojumu.

Ir tomēr ļoti svarīgi paturēt prātā, ka valdības iecere, valdības nodoms ir pēc iespējas šos samazinājumus sasniegt, veicot reorganizāciju valdībā, reorganizāciju valsts pārvaldē, reorganizāciju veselības aprūpē un arī – un it īpaši – izglītības iestādēs, tādējādi veicinot arī valsts iestādēs ekonomiju, jo ir redzams, salīdzinot Latvijas valsts pārvaldi ar citu valstu pārvaldes sistēmām, piemēram, ar Igaunijas, ka diemžēl mūsu valsts pārvalde nav tik efektīva kā citās valstīs.

Es tomēr gribu arī atgādināt, ka, lai gan varbūt šie budžeta samazinājumi izklausās diezgan drastiski, tas tikai nozīmēs, ka mēs atgriezīsimies apmēram 2007.gada līmenī. Un, ja atceramies, kā toreiz dzīvojām, tad šķiet, ka toreiz nemaz nedzīvojām tik slikti.

Gribu pieminēt arī to, ka nupat finanšu ministrs un Latvijas Bankas prezidents Vašingtonā tikās ar Starptautisko valūtas fondu un Pasaules banku un sarunās tika panākta vienošanās, ka budžets tomēr... budžetā būs pieļaujams mazliet lielāks deficīts, nekā bija sākotnēji paredzēts, respektīvi, būs pieļaujams 6 procentu deficīts centrālajā budžetā un plus vēl viens procents pašvaldībām, tas ir kopā 7 procentu deficīts. Citiem vārdiem, mēs kā valsts tomēr vēl mazliet dzīvosim uz parādiem, mēs izdosim vairāk, nekā ieņemsim, bet – tikai par 7 procentiem.

Ir paredzēts, ka nākamgad mums budžeta deficīts ir jāpanāk mazāks – jāpanāk ir 3 procentu deficīts. Mums ir jāiet uz sabalansētu budžetu un jāveido arī pārpalikums. Mūsu mērķis – ekonomiski un finansiāli – ir pievienoties eirozonai 2012.gadā.

Noslēgumā es gribu teikt, ka vakardien šeit, Saeimā, viesojās Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Hoakins Almunja. Viņš, no vienas puses, Latvijai un Saeimas deputātiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Eiropas lietu komisijai atgādināja par to, ka mūsu valsts pārvalde tomēr nav īpaši efektīva, bet, no otras puses, viņš deva tādus... runājot par situāciju ārzemēs, deva zināmus mazus pozitīvus signālus un ieminējās, ka ir tomēr redzamas tādas mazas atveseļošanās pazīmes, tā sauktie zaļie asni, respektīvi, ka ekonomiskā lejupslīde, kas notiek visā pasaulē… ka varbūt mēs tomēr sākam sasniegt tās zemāko punktu un var sagaidīt, ka pasaulē tomēr lēnām atkal ekonomika sāks atveseļoties.

Un attiecībā uz mūsu budžetu es gribu teikt to pašu. Lai gan pašlaik ir redzams, ka Latvijas ekonomikā vēl ir strauja lejupslīde, un, kā es jūtu, cilvēkiem pašlaik ir liela neziņa, liela nedrošība, es ceru, ka ar šo ārkārtas budžetu tiks dota lielāka ekonomiska un finansiāla skaidrība un ka varbūt ar šo ārkārtas budžetu arī mēs būsim kaut kādā mērā sasnieguši to punktu, kas, cerams, būs tas zemākais punkts, un ka varbūt mēs arī varēsim tad turpināt ceļu uz tādu lēnu atveseļošanos.

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Labdien, godātie radioklausītāji! No 1.maija spēkā stājās grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Ļoti būtiskus priekšlikumus par padomju, valžu locekļu tiesisko statusu bija sagatavojuši partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti. Proti, būtiski tika ierobežots valsts uzņēmumu padomju locekļu skaits, bet sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes vispār tika likvidētas. Trīs cilvēku sastāvā padomes (iepriekš bija 7–11) tika atstātas tikai ļoti lielajās valsts akciju sabiedrībās, tādās kā “Latvenergo”, lidosta “Rīga”, “Latvijas valsts meži”, “Latvijas Dzelzceļš” un vēl dažās citās. Bez tam ievērojami tika šajos taupības apstākļos samazināts valžu locekļu atalgojums. Taču pēdējās dienās sabiedrībā lielu neapmierinātību ir radījis apstāklis, ka uz atlikušajiem padomju locekļu amatiem joprojām tiek virzīti politisko partiju biedri, tostarp arī caurkrituši politiķi ar apšaubāmu reputāciju un bez profesionālām kvalitātēm.

“Pilsoniskās Savienības” valde ir nolēmusi nevirzīt savas partijas pārstāvjus valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs, un mēs aicinām arī citas valdību veidojošās partijas šiem amatiem ieteikt nozares speciālistus ar pieredzi un labu reputāciju sabiedrībā, nevis partijām pietuvinātas personas, jo nav jau liela māksla vienu šofera dēlu nomainīt ar otru šofera dēlu. Bez tam mēs aicinām kolēģus nevilcināt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekta par ostām izskatīšanu otrajā lasījumā, jo ir jānoregulē arī šis dažkārt neadekvātais atalgojums, kas tiek noteikts ostu valžu locekļiem.

Kā jau minēja Kraukļa kungs, pēc deviņu mēnešu lielām cīņām, pateicoties arī nevalstisko organizāciju pārstāvju līdzdalībai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika nolemts virzīt uz izskatīšanu Saeimas sēdē likumprojektu par aizsargjoslām. Par to mēs runāsim nākamajā reizē.

Mēs arī atbalstām visādas aktivitātes, kas ir saistītas ar problēmām par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas iespējamo reorganizāciju. Mēs nekādā ziņā nepiekrītam šādai reorganizācijai, un “Pilsoniskās Savienības” deputāti ir nosūtījuši Valsts prezidentam vēstuli, lai arī viņš iesaistītos šo problēmu risināšanā.

Un nobeigumā es gribu jums vēlēt jaukas brīvdienas un priecīgu Mātes dienu.

J.Pliners
(PCTVL frakcija):

Iepriekšējie runātāji jau jums izstāstīja par šīsdienas zibenīgo sēdi, kurā nepilnas stundas laikā tika izskatīti 23 likumprojekti.

Es pieskaršos divām citām tēmām – ekonomikai un Uzvaras dienai.

Es domāju, katrs no jums domā – kāpēc mēs dzīvojam tik slikti? Ir ne tikai globāla krīze, bet arī vietējās ražošanas krīze. Patiešām.

Pirmkārt, jau sen mūs sadalīja pilsoņos un nepilsoņos. Tātad – skaldi un valdi.

Otrkārt, iznīcināja rūpniecību. Kur ir VEF, kur ir RAF, kur ir Popova radiorūpnīca un tā tālāk, un tā joprojām? Tas viss tika iznīcināts, un šodien mums praktiski rūpniecības nav.

Ja runājam par valsts vadību, jāteic, ka 940 miljoni latu, tas ir, gandrīz 20 procenti no budžeta, aiziet uz valsts pārvaldi. Šodien mums ierēdņu ir sešas reizes vairāk nekā padomju laikos. Padomju Savienībā, tātad arī Latvijas PSR, izstrādāja… un arī daudzās citās valstīs ministrijas izstrādā savas nozares stratēģiju, politiku, un ministrijas to realizē. Kā ir pie mums?

Ministrijas it kā izstrādā to stratēģiju, bet daudzskaitlīgas aģentūras to it kā realizē, ierēdņu ir šausmīgi daudz, aģentūrās pieņem cilvēkus pēc partijas piederības, pēc radniecības, partiju atbalstītājus, bet pirmām kārtām vajadzētu pieņemt profesionāļus.

Šodien daudz runā par ierēdņu skaita samazināšanu. Runājam daudz, bet darām ļoti, ļoti maz. Iziet no ekonomiskā strupceļa Latvijas valdība cer uz maznodrošināto rēķina, uz vidējo slāņu rēķina. Tas ir nepareizi. Mēs domājam tikai par ekonomiju – un ir jāekonomē! –, bet nemaz nedomājam, kā valsts pelnīs naudu, kā palīdzēt vidējiem un mazajiem biznesmeņiem, lai viņi varētu veidot darba vietas, ražot produkciju ar lielu pievienoto vērtību, veicināt eksportu un tā tālāk.

Diemžēl pagaidām neko gaišu es neredzu. Nemākulīgi, neprofesionāli strādājam, tāpēc arī rezultāti ir slikti. Vai drīkst Latvijā iznīcināt slimnīcas? Šodien Latvijā ir 59 slimnīcas, plāno pēc gadiem trim atstāt tikai 24. Vai drīkst iznīcināt lauku skolas? Jau 2009.gadā 100 miljonus atņēma izglītībai un plāno atņemt vēl 42 miljonus. Jau ekonomē uz pirmsskolas audzinātāju algām, uz skolotāju algām. Tā ir nekrietnība, tas ir nepareizi! Pēc kara sabrukusī Japāna lielus līdzekļus ielika izglītībā, un šodien tā ir viena no attīstītākajām valstīm.

Un vēl viena tēma ir 9.maijs vai 8. un 9.maijs. Jūs zināt, ka 1941.gada 22.jūnijā iesākās briesmīgākais karš visā pasaules vēsturē. Jūs zināt, ka tā ilgums bija 1418 diennaktis, un jau pirmajā dienā bombardēja gan Rīgu, gan Ventspili, gan Liepāju. Pa vācu okupācijas, fašistiskās Vācijas okupācijas, četriem gadiem Latvijā aizgāja bojā vairāk nekā 100 000 miermīlīgo iedzīvotāju, vairāk nekā 100 000 karagūstekņu. Un arī, atbrīvojot Latviju, 156 000 Sarkanās armijas virsnieku un zaldātu aizgāja bojā. Hitlers nekad Latvijai nesolīja ne valsts valodu, ne neatkarību. Šeit bija Ostlande, un latvieši būtu vergi, cittautieši – arī. Tika plānots daļu latviešu pārvācot, daļu iznīcināt un daļu – izsūtīt uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Divas latviešu divīzijas karoja Waffen SS rindās, bet divas latviešu divīzijas karoja Padomju Savienības pusē, karoja pret Hitleru. Un kāpēc mēs tagad domājam, ka Imants Sudmalis vai Padomju Savienības varonis Vilis Samsons, vai Oškalns, vai ģenerālis Brantkalns negribēja Latvijas neatkarību, negribēja Latvijas brīvību? Un pats galvenais ir tas, ka 8. un 9.maijā faktiski gan Eiropā, gan Latvijā izbeidza masveida… izbeidza izliet asinis.

Tomēr mēs uzskatām, ka tie ir lieli svētki. Es gribu jūs visus apsveikt ar Uzvaras dienu un novēlēt jums izturību, cerību, mīlestību. Un, ja nebūtu bijuši tie sarkanie zaldāti, tajā skaitā arī latvieši, šodien nebūtu neatkarīgas un brīvas Latvijas.

Labas sekmes jums!