"Sieviete šodienas zinātnē"

Turpinot diskusiju par akadēmiskā personāla atjaunošanu un jaunās zinātnieces karjeru universitātē, es vēlētos īsi raksturot situāciju Latvijā.

Latvijā, vienā no trim Baltijas valstīm, izglītībai vienmēr ir bijis augsts reitings sabiedrības acīs. Ģimene jaunajai paaudzei nespēja dot mantojumā materiālās vērtības, bet izglītība bija un ir tā sfēra, kur ģimene iegulda lielākās investīcijas.

Latvijas iedzīvotāju vidū sievietes vēl arvien ir pārsvarā (53,7%). Sievietes ir arī izglītotākas, īpaši pilsētās (augstākā izglītība ir 15,3% sieviešu un 14,6% vīriešu), vidēji Latvijā 13% sieviešu un 12,4% vīriešu. Tradīcijas iegūt pēc iespējas labāku izglītību turpinās, un arī šobrīd pirmajā kursā Latvijas augstskolās meiteņu ir vairāk nekā zēnu.

Tātad vēlme studēt un veidot akadēmisko karjeru ir. Tā, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē pašreiz ir 138 doktoranti, no tiem 82 sievietes, t.i., 60 procenti.

Bet, ja paskatāmies akadēmiskās karjeras augstākās virsotnes — profesūru, akadēmiķus, korespondētājlocekļus, redzam, ka vīriešu karjera bijusi daudz veiksmīgāka. Tā, piemēram, no Latvijas Zinātņu akadēmijas 84 akadēmiķiem tikai 9 ir sievietes.

Kādi faktori traucē jauno sieviešu akadēmiskajai karjerai?

1. Akadēmiskās karjeras sākums — doktora zinātniskā darba izstrāde — bieži sakrīt ar ģimenes izveidošanu un bērnu dzimšanu.

Tie ir ļot svarīgi uzdevumi un lielā mērā gulstas un jaunās sievietes pleciem visur pasaulē, arī Latvijā.

Kā liecina nedēļas laika budžeta pētījumi Rīgā, sieviete mājas un ģimenes apkopšanai izmanto tieši divas reizes vairāk laika nekā vīrietis, divreiz īsāks ir arī viņas brīvā laika sprīdis. Taču sevis pašizglītošanai sievietes, pēc tiem pašiem pētījumiem, velta vairāk laika, kas vēlreiz apstiprina sievietes vēlmi pilnveidoties.

2. Ģimenes rūpes jaunajai doktorantei vai pasniedzējai kavē veidot starptautiskos zinātniskos kontaktus, piedalīties konferencēs, un tā rezultātā jauno vīriešu karjera ir sekmīgāka, sievietei veidojas neapmierinātības komplekss, un viņa bieži vien pārtrauc zinātnisko karjeru.

3. Jaunajai zinātniecei nav arī pietiekamas prakses zinātnisko grantu pieteikumu uzrakstīšanai un pamatošanai.

4. Lai palīdzētu uzturēt ģimeni, jaunā sieviete bieži vien strādā vairākās darbavietās. Turklāt ne mazsvarīgs faktors ir cilvēciskā kapitāla novērtējums, ko tirgus apstākļos nosaka atalgojums. Augstāks atalgojums vairo sievietes pašcieņu.

Kā risināt šīs problēmas?

Ļoti liela loma ir zinātniskajam vadītājam vai vadītājai, kam jāseko jaunās zinātnieces akadēmiskajai izaugsmei, būtu jāpalīdz veidot zinātniskos kontaktus, morāli jābalsta jaunā, topošā zinātniece, jāseko, lai izvēlētie zinātniskie virzieni atbilstu universitātes zinātniskajām prioritātēm.

Diemžēl Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Austrumeiropas un Viduseiropas valstu, zinātniskā vadītāja loma nav pietiekami novērtēta. Laba vadītāja nervu slodze un laika patēriņš nav salīdzināms ar to stundu skaitu, ko vadītājs ieraksta savā slodzē. Tā ir īpaša misija, kas universitāšu vadībai un akadēmiskajai sabiedrībai daudz nozīmīgāk ir jānovērtē. Mums katram ir tēvs un māte, kas devuši dzīvību, bet katram Latvijas doktorantam ir viņa zinātniskais vadītājs. Cik daudzi no mums to atceras?

Tāpat ļoti liela nozīme jaunās zinātnieces karjeras veidošanā ir sabiedrības, universitātes, fakultātes un katedras pozitīvai attieksmei.

Latvijā, ņemot vērā faktu, ka Latvijā augstākās izglītības finansējumu veido 0,7% no iekšzemes kopprodukta (Eiropas Savienības valstīs — vidēji 1,3%), no univeritātes varētu prasīt jauno zinātnieču morālo atbalstu, bet materiālā atbalsta sniegšanā akīvāk ir jāiesaistās valdībai. Jābūt īpašai programmai universitāšu akadēmiskā personāla atjaunošanai.

Lai risinātu minētās problēmas, Latvijā tiek gatavota universitāšu reforma kvalitatīvas un starptautiski konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai. Universitāšu reforma ietver:

1) no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita vienmērīga ikgadēja pieauguma nodrošināšana par 4% līdz 2005.gadam;

2) akadēmiskā personāla paātrinātas atjaunošanas programmu;

3) mērķdoktorantūras attīstību;

4) universitāšu diferenciāciju;

5) universitāšu datorizāciju;

6) kvalitātes vadības un administratīvās vadības sistēmas izveidošanu.

Es ļoti ceru, ka šis projekts sekmēs jauno zinātnieču ienākšanu Latvijas universitātēs. Labs paraugs topošajām jaunajām zinātniecēm varētu būt arī Latvijas tikko ievēlētā prezidente — psiholoģijas profesore Vaira Vīķe–Freiberga, kas ir neatkarīgās Latvijas sestā prezidente un pirmā sieviete, kura kopš 1989.gada kādā Viduseiropas un Austrumeiropas valstī ir ievēlēta šajā augstajā amatā.

Runa Pasaules zinātnes konferencē (WSC) Budapeštā sekcijā "Sieviete un vīrietis zinātnē un tehnoloģijā".