Latvijas Bankas ieteikumi Nr.37

Rīgā 2009.gada 13.maijā

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveides ieteikumi kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai 

Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 47.panta pirmās daļas 7.punktu

 

I. Vispārīgais noteikums

1. Šie ieteikumi nosaka pamatprincipus, kurus kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai (tālāk tekstā – kapitālsabiedrība), ievēro, izveidojot kapitālsabiedrības iekšējo kontroles sistēmu saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.

II. Pamatprincipi

2. Lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības un mazinātu iespēju kapitālsabiedrībai tikt iesaistītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā un sniegt pakalpojumus klientiem, kas varētu būt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumos un terorisma finansēšanā, kapitālsabiedrība izveido iekšējās kontroles sistēmu un izstrādā iekšējās kontroles sistēmas dokumentus (politikas un procedūras), ko apstiprina kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija.

3. Iekšējās kontroles sistēmas dokumentos nosaka:

3.1. klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas kārtību;

3.2. klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtību;

3.3. neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšanas kārtību;

3.4. klienta izpētes veikšanas kārtību;

3.5. atturēšanās no aizdomīgu darījumu veikšanas kārtību;

3.6. ziņošanas par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem un ziņošanas dokumentu glabāšanas kārtību;

3.7. klientu veikto darījumu uzraudzības kārtību;

3.8. klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūto datu un dokumentu glabāšanas kārtību;

3.9. kapitālsabiedrības darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību iekšējās kontroles sistēmas prasību izpildē.

III. Klienta un patiesā labuma guvēja identifikācija

4. Kapitālsabiedrība nosaka klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas kārtību.

5. Kapitālsabiedrība fiziskās personas identifikāciju veic, pamatojoties uz šādiem personas identitāti apliecinošiem dokumentiem:

5.1. rezidentam – Latvijas Republikas pasi;

5.2. nerezidentam – ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

6. Kapitālsabiedrība juridiskās personas identifikāciju veic, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā minētajiem dokumentiem. Kapitālsabiedrība var veikt juridiskās personas identifikāciju, iegūstot informāciju par juridisko personu no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

7. Ja kapitālsabiedrība klienta identifikācijai papildus klienta iesniegtajiem dokumentiem izmanto citus informācijas avotus, kapitālsabiedrība dokumentē izmantoto informācijas avotu un no tā saņemto informāciju.

8. Kapitālsabiedrība, identificējot klientu:

8.1. pārliecinās, vai klients veic darījumu savā vai patiesā labuma guvēja uzdevumā;

8.2. nokopē klienta un, ja iespējams, patiesā labuma guvēja identifikācijas dokumentus;

8.3. konstatējot, ka klients ir juridiskā persona, ja iespējams, noskaidro un dokumentē fiziskās personas, kurām faktiski pieder vairākums kapitāla daļu vai akciju;

8.4. pārliecinās par klienta un, ja iespējams, patiesā labuma guvēja personu apliecinošo dokumentu, kā arī citu iesniegto dokumentu īstumu un derīgumu;

8.5. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja konstatē iesniegto personu apliecinošo vai citu dokumentu viltojumu;

8.6. pārbauda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sūtītos sarakstus un citu pieejamo informāciju, lai pārliecinātos, ka klients vai patiesā labuma guvējs nav saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai nav politiski nozīmīga persona.

9. Kapitālsabiedrība neveic darījumu ar klientu, kurš nav pilnībā identificēts saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām.

IV. Klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtība

10. Kapitālsabiedrība nosaka klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtību.

11. Kapitālsabiedrība novērtē klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, izvērtējot šādus riskus:

1.1. valsts risku;

1.2. klienta riskus:

11.2.1. risku, ko rada klienta juridiskā forma;

11.2.2. risku, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība;

11.2.3. risku, ko rada klienta izmantotie pakalpojumi.

12. Klienta rezidences (reģistrācijas) valsts risks ir risks kapitālsabiedrībai tikt iesaistītai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, veicot darījumu ar klientu no valsts, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var veicināt valsts izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

13. Par augsta riska klientu reģistrācijas (rezidences) valsti uzskatāma valsts vai teritorija:

13.1. kas iekļauta Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā;

13.2. pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus;

13.3. kas iekļauta starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) nesadarbojošos valstu sarakstā vai par kuru minētā organizācija publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tie ir ar būtiskām nepilnībām un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām.

14. Klienta risks ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai vai klienta komercdarbībai.

15. Par augstu risku, ko rada klienta juridiskā forma, uzskatāms risks, kas saistīts ar šādām juridiskajām personām:

15.1. juridiskā persona, kuras īpašnieku vai dalībnieku struktūra apgrūtina iespēju noteikt patieso labuma guvēju;

15.2. biedrība, nodibinājums un tiem pielīdzināms juridisks veidojums, kuram nav peļņas gūšanas rakstura.

16. Par risku, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, uzskatāma:

16.1. klienta komercdarbība vai privātā darbība, kas nav saistīta ar Latvijas Republiku;

16.2. klienta komercdarbība, kas saistīta ar:

16.2.1. azartspēļu organizēšanu;

16.2.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšanu;

16.2.3. starpniecību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem;

16.2.4. tirdzniecību ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

16.2.5. tirdzniecību ar ieročiem un munīciju;

16.2.6. naudas pakalpojumu sniegšanu.

17. Par risku, ko rada klienta izmantotie pakalpojumi, uzskatāms risks, ka kapitālsabiedrības sniegtais pakalpojums var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

V. Neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana

18. Iekšējās kontroles sistēmas dokumentā kapitālsabiedrība norāda pazīmes, kas piemīt neparastam vai aizdomīgam darījumam.

19. Darījums uzskatāms par aizdomīgu, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

19.1. attiecībā uz klientu (klientam netipisks darījums):

19.1.1. klienta identifikācijas problēmas (klients nevēlas sniegt identifikācijas informāciju vai sniedz to minimālā apjomā, sniedz fiktīvu informāciju, sniedz grūti pārbaudāmu informāciju, ir pamatotas aizdomas, ka personu apliecinošais dokuments ir viltots);

19.1.2. klients nervozē bez acīmredzama iemesla;

19.1.3. klientam ir pavadītāji, kas viņu vēro;

19.1.4. klients atnes naudu, ko viņš nav saskaitījis;

19.1.5. klients veic lielu skaitu maza apjoma identisku darījumu, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no tāda darījuma veikšanas, kurš saskaņā ar likumu atbilst neparasta darījuma pazīmēm;

19.1.6. klients veic sarežģītu darījumu (darījumam nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

19.1.7. no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vai citas tiesībsargājošās institūcijas saņemtas ziņas par klienta vai patiesā labuma guvēja aizdomīgumu;

19.1.8. ir pamatotas aizdomas par klienta vai patiesā labuma guvēja iespējamo saistību ar terorismu, kaut arī viņš nav iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sūtītajā teroristu sarakstā un par viņu nav iepriekš ziņots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam;

19.2. attiecībā uz darījumu (klientam netipisks darījuma apjoms vai veids):

19.2.1. klients veic viņam netipisku darījumu (šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms);

19.2.2. ir pamatotas aizdomas, ka darījumā izmantoti noziedzīgi iegūti līdzekļi (nav skaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme);

19.2.3. klients veic darījumu, kas neatbilst viņa finansiālajam stāvoklim;

19.2.4. darījums saistīts ar citu aizdomīgu darījumu, par kuru jau ziņots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam;

19.2.5. ir pamatotas aizdomas, ka darījumā izmantots viltots dokuments;

19.3. attiecībā uz darījumā izmantotajām naudas zīmēm:

19.3.1. naudas zīmju nominālvērtības ir klientam netipiskas;

19.3.2. naudas zīmju iesaiņojums ir klientam netipisks;

19.3.3. darījumā, kura ekvivalents pārsniedz 1 000 latu, monētas vai banknotes ar mazu nominālvērtību tiek mainītas pret banknotēm ar lielāku nominālvērtību (vai otrādi) vai pret citām banknotēm ar tādu pašu nominālvērtību;

19.4. citos iekšējās kontroles sistēmā noteiktajos gadījumos.

20. Darījums ir neparasts, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

20.1. klients pērk vai pārdod valūtu par summu, kuras ekvivalents ir 5 000 latu un vairāk;

20.2. klients vai patiesā labuma guvējs tiek turēts aizdomās par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā, ir iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sūtītajā teroristu sarakstā, un par viņu kapitālsabiedrību informējis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests.

VI. Darījumi ar politiski nozīmīgām personām

21. Kapitālsabiedrība nosaka politiski nozīmīgu personu konstatēšanas kārtību, veicot klienta un patiesā labuma guvēja identifikāciju.

22. Līdz brīdim, kamēr Eiropas Savienības valstīs, t.sk. Latvijā, tiks noteikta atbildīgā institūcija par šādu personu sarakstu sagatavošanu un izdošanu un šāds saraksts tiks izdots, kapitālsabiedrības izmanto to rīcībā esošo informāciju par šo personu loku.

23. Ja, identificējot klientu neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas gadījumā, konstatēts, ka klients vai patiesā labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, kapitālsabiedrības darbinieks pirms darījuma veikšanas veic šādus pasākumus:

23.1. informē kapitālsabiedrības atbildīgo darbinieku par darījuma veikšanu ar politiski nozīmīgu personu un saņem viņa piekrišanu darījuma veikšanai;

23.2. veic un dokumentē pasākumus, lai noteiktu politiski nozīmīgas personas darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi.

VII. Klienta izpētes veikšanas kārtība

24. Ja darījums ir neparasts vai aizdomīgs, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju, aizpildot identifikācijas karti (fiziskajām personām – 1. pielikums, juridiskajām personām – 2. pielikums), ja iespējams, norādot šādus datus:

24.1. fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods vai personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi;

24.2. juridiskajai personai – dibināšanas vai tiesiskās reģistrācijas juridiskais pamats un adrese, darbības veids, kā arī pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi, kā arī šīs fiziskās personas pilnvarojums un statuss un, ja nepieciešams, juridiskās personas vadītāja vai pārvaldes institūcijas augstākās amatpersonas vārds un uzvārds.

25. Ja klients veic darījumu, kas saskaņā ar kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas procedūru kvalificējams kā neparasts vai aizdomīgs darījums, vai klients ir augsta riska klients vai politiski nozīmīga persona, kapitālsabiedrībai ir tiesības pieprasīt klientam papildus sniegt šādu informāciju un dokumentus:

25.1. informāciju par darījumā iesaistīto finanšu līdzekļu izcelsmi (fiziskajām personām – 3. pielikums, juridiskajām personām – 4. pielikums);

25.2. informāciju par darījumā iesaistīto finanšu līdzekļu izlietošanas mērķi;

25.3. informāciju par klienta saimniecisko un personisko darbību;

25.4. informāciju par klienta finansiālo stāvokli;

25.5. citu nepieciešamu informāciju.

26. Kapitālsabiedrība iespēju robežās, izmantojot publiski pieejamo informāciju, noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par krāpnieciskām darbībām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

VIII. Atturēšanās no neparastu un aizdomīgu darījumu veikšanas

27. Ja klients atsakās sniegt saskaņā ar šo ieteikumu 25. punktu pieprasīto informāciju vai klienta izpētes laikā iegūtā informācija norāda uz to, ka darījums ir saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kapitālsabiedrība pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

27.1. neveikt aizdomīgu darījumu;

27.2. atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus šo ieteikumu 19.1.7., 19.1.8., 19.4. un 20.2. apakšpunktā minētajos gadījumos;

27.3. veikt aizdomīgu darījumu.

28. Kapitālsabiedrība norīko personu, kura ir tiesīga pieņemt šo ieteikumu 27. punktā minētos lēmumus.

29. Ja kapitālsabiedrība saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu pieņem lēmumu atturēties no neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas, šāda atturēšanās var tikt veikta tikai labā ticībā un atturēties no darījuma veikšanas var tikai tad, ja tiek konstatēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma finansēšana vai ir pamatotas aizdomas par to.

30. Kapitālsabiedrības lēmumiem par atturēšanos no neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus, vai šādas atturēšanās izbeigšanu jābūt motivētiem, noformētiem rakstiski, un par tiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā, jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un Latvijas Bankai.

31. Kapitālsabiedrība pieņem lēmumu veikt aizdomīgu darījumu, ja nav iespējams atturēties no darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības. Pēc attiecīgā darījuma veikšanas kapitālsabiedrība nekavējoties ziņo par to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dienestam.

IX. Ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem

32. Kapitālsabiedrība nosaka kārtību, kādā sniedzamas, reģistrējamas, glabājamas un aizsargājamas ziņas par kapitālsabiedrības klientiem, patiesajiem labuma guvējiem un neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

33. Kapitālsabiedrība izveido speciālu reģistru, kurā reģistrē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

34. Kapitālsabiedrība sagatavo ziņojumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu darījumu, kurā, ja iespējams, ietver vai tam pievieno:

34.1. klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas datus;

34.2. klienta identifikācijas dokumenta kopiju;

34.3. veiktā vai pieteiktā valūtas maiņas darījuma aprakstu, veikšanas vietu un laiku;

34.4. pazīmes, kas dod pamatu uzskatīt valūtas maiņas darījumu par neparastu vai aizdomīgu darījumu;

34.5. jebkuras citas ziņas un dokumentus, kuriem var būt nozīme konkrētā darījuma izvērtēšanā.

35. Kapitālsabiedrība šo ieteikumu 34. punktā minēto ziņojumu reģistrē speciāli izveidotajā reģistrā un personiski iesniedz to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam:

35.1. par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu – nekavējoties;

35.2. par atturēšanos no darījuma veikšanas, aizturot naudas līdzekļus, – nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā.

36. Klientu identifikācijas dokumentu kopijas un informācija par fiksētajiem neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem, t.sk. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam nosūtītā ziņojuma kopiju, glabā ne mazāk kā piecus gadus.

37. Kapitālsabiedrībai nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu sniegtas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

38. Kapitālsabiedrība nodrošina šo ieteikumu 33. punktā minēto dokumentu un visas ar kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmu saistītās informācijas pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

39. Kapitālsabiedrībai reģistrē un uzskaita Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījumus par kapitālsabiedrības klientiem un klientu veiktajiem darījumiem.

X. Klientu darījumu uzraudzība

40. Kapitālsabiedrība nodrošina klientu veikto darījumu pastāvīgu uzraudzību.

41. Pamatojoties uz klientu darījumu uzraudzības ietvaros iegūto informāciju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un citu tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju, kapitālsabiedrība var noteikt pastiprinātu uzraudzību klientu veiktajiem darījumiem un noteikt šādus ierobežojumus:

41.1. noteikt, ka darījumi ar klientiem veicami tikai ar kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas vai atbildīgā darbinieka piekrišanu;

41.2. noteikt klientu darījumu limitus;

41.3. noteikt cita veida uzraudzības pasākumus vai ierobežojumus.

XI. Kapitālsabiedrības darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība iekšējās kontroles sistēmas prasību izpildē

42. Kapitālsabiedrības izpildinstitūcija nodrošina iekšējās kontroles sistēmas efektīvu īstenošanu ikdienas darbā.

43. Kapitālsabiedrība norīko vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu.

44. Kapitālsabiedrībai aizliegts izpaust informāciju par norīkoto atbildīgo darbinieku trešajām personām.

45. Kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks:

45.1. pārzina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošo normatīvo aktu prasības un ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītos riskus;

45.2. regulāri informē kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju par iekšējās kontroles sistēmas darbību kapitālsabiedrībā un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai.

46. Kapitālsabiedrības atbildīgais darbinieks ir atbildīgs par:

46.1. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbību;

46.2. kapitālsabiedrības darbinieku informēšanu un mācībām iekšējās kontroles sistēmas darbības jautājumos;

46.3. ziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

46.4. par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūtās informācijas un dokumentu glabāšanu un aizsardzību;

46.5. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieprasījumu par kapitālsabiedrības klientiem un klientu veiktajiem darījumiem reģistrēšanu, uzskaiti un aizsardzību.

47. Kapitālsabiedrības darbinieks, kas veic darījumus ar klientiem, ir atbildīgs par:

47.1. klienta identifikāciju;

47.2. neparasta vai aizdomīga darījuma konstatēšanu un kapitālsabiedrības atbildīgā darbinieka informēšanu par konstatētajiem neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem.

48. Dokumentējot procedūras, kapitālsabiedrība ne retāk kā reizi gadā izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

49. Kapitālsabiedrība nodrošina:

49.1. jauno kapitālsabiedrības darbinieku mācības iekšējās kontroles sistēmas jautājumos;

49.2. pastāvīgas darbinieku mācības un regulāru profesionālo iemaņu pilnveidi iekšējās kontroles sistēmas jautājumos.

50. Šo ieteikumu 49.2. apakšpunktā minētās mācības veicamas ne retāk kā reizi gadā, un tajās iekļaujamas šādas tēmas:

50.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošie normatīvie akti;

50.2. ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistītie riski;

50.3. kapitālsabiedrības iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprincipi;

50.4. neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana.

51. Ziņas par veiktajām mācībām kapitālsabiedrība reģistrē attiecīgos dokumentos (instruktāžu reģistrācijas žurnālos). Faktu, ka darbinieks ir apmācīts iekšējās kontroles sistēmas jautājumos, apliecina darbinieka paraksts instruktāžas reģistrācijas žurnālā.

XII. Noslēguma jautājumi

52. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Bankas padomes 2004. gada 11. novembra lēmumu Nr. 115/7 “Par “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izstrādes ieteikumu uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) un komersantiem, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu” apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 2004, Nr. 185).

53. Ieteikumi stājas spēkā 2009.gada 1. jūnijā.

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

 

 

1.pielikums

Latvijas Bankas padomes 2009.gada 13.maija ieteikumiem Nr.37

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

 

 

2.pielikums

Latvijas Bankas padomes 2009.gada 13.maija ieteikumiem Nr.37

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

 

 

3.pielikums

Latvijas Bankas padomes 2009.gada 13.maija ieteikumiem Nr.37

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

 

 

4.pielikums

Latvijas Bankas padomes 2009.gada 13.maija ieteikumiem Nr.37

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs