Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:
• Sandis Bērtaitis. Nomas maksas noteikšana zemes piespiedu nomas gadījumā
Īpašuma reformas noslēguma posmā pēc tiesībsarga Romāna Apsīša un Satversmes tiesas iesaistīšanās ir aktualizējies jautājums par zemes nomas maksas aprēķināšanu gadījumos, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Tādēļ arī šis raksts veltīts minētā jautājuma plašākam iztirzājumam, arī atsaucoties uz jaunāko Satversmes tiesas praksi un izvērtējot situāciju pēc 2009.gada 1.novembra, kad zemes piespiedu noma attiecībā uz nomas maksas apmēru un tā noteikšanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tiks reglamentēta vienīgi saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.
• Gatis Litvins. Administratīvo tiesu efektivitāte Latvijā un Lietuvā
Personai, nonākot saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Valsts pārvalde izdod administratīvos aktus, veic faktisko rīcību un ar privātpersonām slēdz publisko tiesību līgumus, kas ietekmē indivīda ikdienas dzīvi. Ne vienmēr šāda ietekmēšana ir tiesiska un pamatota, kā arī ne vienmēr persona samierinās ar valsts pārvaldes izvirzītajiem noteikumiem. Turklāt konfliktsituācijas rodas arvien biežāk, līdzko sabiedrība arvien vairāk apzinās savas tiesības un iespējas tās aizsargāt. Tāpēc ir nepieciešams efektīvs mehānisms aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai un atjaunošanai. Diemžēl jāsecina, ka salīdzinājumā ar Lietuvu arī šajā jautājumā Latvija atpaliek.
• Petra Janule. Notiesāto personu reintegrācija sabiedrībā pēc soda izciešanas
Sods ir viens no sociālās dzīves senākajiem sabiedrisko attiecību sabalansēšanas mehānismiem. Tas tiek atzīts par vienu no efektīvākajiem sabiedrības reaģēšanas veidiem. Sods – valsts vārdā tiesas piespriestais piespiedu līdzeklis, kā atdarīt un mēģināt likt saprast savu slikto rīcību personai, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pret kādu citu personu vai personu grupu vai kā citādi pārkāpusi Krimināllikumā (KL) noteiktās normas. KL 35.pantā un Sodu izpildes kodeksa 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
• Inese Bāra. Dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpums Krimināllikuma izpratnē
Ar Siguldas tiesas (kā pirmās instances tiesas) 2008.gada 15.janvāra spriedumu I.Lejiņa atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 230.1 panta pirmās daļas par to, ka viņa 2005.gada 8.maijā pārkāpusi dzīvnieku turēšanas noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. Siguldas tiesa konstatējusi, ka I.Lejiņa pārkāpusi Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu un Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumu Nr.291 “Suņu un kaķu turēšanas noteikumi” 5.5. un 5.6.apakšpunkta prasības. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2008.gada 10.aprīļa lēmumu Siguldas tiesas spriedumu atstāja negrozītu.
“Jurista Vārda” redakcija