Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs 2009.gada 14.–19.maijā

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Brūkingsa institūtā 2009.gada 15.maijā:

Dāmas un kungi, dārgie viesi!

Priecājos par man doto iespēju uzrunāt šo izcilo cilvēku grupu. Latvija un Amerikas Savienotās Valstis diplomātiskās attiecības bauda jau vairāk nekā 85 gadu garumā. Latvijas karogs vienmēr ir plīvojis virs Vašingtonas, tostarp arī brutālajos padomju okupācijas gados. Vienmēr esam bijuši stipri sabiedrotie, kuriem ir kopējas vērtības, principi un tikumi.

Mēs kopā piedalāmies plašākās reģionālās aktivitātēs, lai konsolidētu brīvību, demokrātiju un cilvēka tiesības gan Eiropā, gan arī citur pasaulē. Latvijai tas ir ļoti nozīmīgi.

Dāmas un kungi, šomēnes Latvija atzīmē piekto gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Vēlos uzsvērt, ka tieši dalība NATO ir nodrošinājusi Latvijas valstiskuma neatgriezenisko raksturu. Tāpat tā ir palīdzējusi aliansei tuvoties tās mērķim – eiroatlantiskai telpai, kurā valda drošība un stabilitāte.

Mēs ar prieku atzīmējam atgriešanos eiroatlantiskajā kopienā. Tas bija process, kas saistījās ar nopietnu un konsekventu darbu. Taču patlaban, iespējams, ir pat lielāki uzdevumi, risinot jautājumu par globālo finanšu un ekonomikas krīzi un tās ietekmi.

Nenovēršami mums un visai eiroatlantiskajai kopienai patlaban stāv priekšā jauni izaicinājumi. Redzam, kā daudzviet pasaulē veidojas jauni reģionālie spēki – Ķīna, Indija, Brazīlija, arī Indonēzija, Turcija, kā arī Latvijas kaimiņvalsts Krievija.

Nākamie 10 vai 20 gadi eiroatlantiskajai kopienai būs pārbaudes laiks. Tiks pārbaudītas mūsu kopējās vērtības – demokrātija, cilvēka tiesību cienīšana, kā arī sabiedrības brīvība. Tiks pārbaudītas attiecības starp Eiropas Savienību un NATO laikā, kad pasaule cīnās ar ekonomiskiem un finansiāliem izaicinājumiem un attīsta daudzpolu sistēmu.

Atlantiskā alianse ir visu laiku veiksmīgākā kopējās aizsardzības organizācija, jo tā ir pierādījusi spēju piemēroties apstākļiem un sevi transformēt. Tā ir garantija, ka alianse arī paredzamajā nākotnē spēs atrast un radīt efektīvākos darba rīkus un spējas, lai aizsargātu tās intereses.

Alianse pilnveido drošību, tā piesaista valstis, kuras palīdz risināt būtiskus izaicinājumus, par kādiem patlaban jādomā starptautiskajai kopienai. Eiropā šādu valstu starpā ir neitrālā Zviedrija un Somija, kā arī Balkānu valstis, kuras kādreiz cer pievienoties aliansei. Tāpat ir Ukraina un Gruzija, kurām ir līdzīgas cerības. Valstis centrālajā Āzijā nemēģina kļūt par NATO dalībvalstīm, taču tās saprot priekšrocības, kādas rodas, piedaloties NATO programmās.

Tajā pašā laikā atbalsts, kādu NATO saņem no partneriem visā pasaulē, var tikai pievienot vērtību drošībai, kuras pamatā ir sadarbība. Šis jēdziens noteikti būs ļoti ievērojams – tas būs vadošais starptautiskās drošības princips 21.gadsimtā.

Latvija atbalsta alianses ambīcijas veicināt politisko dialogu un sadarbību starp valstīm un starptautiskām organizācijām. Vēlos atgādināt, ka mēs aliansei palīdzam kā NATO kontaktu punkts Gruzijā. Mūsu vēstniecība uzmanīgi seko notikumiem minētajā valstī.

Pēdējā NATO samita laikā Strasbūrā un Kēlā dalībnieki no jauna apstiprināja alianses dalībnieku drošības nedalāmo raksturu, apliecinot atbalstu transatlantiskajai solidaritātei un kopējam mērķim – tā ir Eiropa, kura ir vesela, brīva un bez konfliktiem.

Runājot par NATO spējām, mēs nolēmām attīstīt veidus, kā pastiprināt alianses līguma 5.panta ietekmi, tajā skaitā arī alianses perifērijā.

Nepārtraukti mainīgā vide nedrīkst alianses dalībvalstīs radīt nepietiekamu sagatavotības līmeni, kas neļautu adekvāti reaģēt pret plašu draudu un izaicinājumu spektru, runa var būt par politisku vai arī, ja nepieciešams, militāru reakciju. Mums ir nepieciešams koplīgums, kurā ir skaidri definēti šie izaicinājumi un draudi, mums visiem ir jālemj par to, kā un ar kādiem resursiem alianse pret tiem reaģēs.

Dāmas un kungi, Afganistānā esam stingri pierādījuši NATO gatavību sniegt papildu atbalstu, lai uzlabotu drošības situāciju un pilnveidotu valsts rekonstrukcijas procesus.

Latvijas sniegums Afganistānas drošībai un NATO ISAF programmai bijis spēcīgs un pastāvīgs jau kopš 2003.gada. Tobrīd mēs vēl pat nebijām alianses biedri, turklāt NATO vēl nebija uzņēmusies ISAF misijas stratēģisko vadību.

Pēdējā gada laikā esmu runājis ar visu Afganistānas kaimiņvalstu vadītājiem, vien izņemot Irānu. Viņi visi teica, ka NATO ir jāpaliek Afganistānā, taču viņi arī teica, ka mūsu pieejai ir ātrāk jāmainās.

Afganistānu nevar pilnveidot tikai ar militāru resursu palīdzību. Starptautiskā kopiena arvien vairāk uzsver civilpersonu lomu, un tas noteikti ir pareizais virziens. Taču par to ir viegli runāt, bet grūti ir ar šādas sistēmas nodrošināšanu. Pietrūkst personāla, tūkst koordinācijas un drošības. Tās ir tikai dažas no problēmām, ar kurām Afganistānā nākas saskarties civilpersonu misijām. Te nepieciešama papildu apņēmība, bet arī lielāks skaits kvalificētu ekspertu un resursu.

Uzskatām, ka sadarbība ir labākais veids, kā koordinēt procesus. Tāpēc mūsu civilpersonu aktivitātes Afganistānā veidotas tā, lai pēc iespējas vairāk sadarbotos ar mūsu partneriem. Tā, piemēram, Latvijas policisti piedalās Eiropas Savienības policijas misijā. Esam veidojuši kontaktus ar sievietēm, kuras nodarbojas ar biznesu.

Tautsaimniecības un tirdzniecības attīstība Afganistānā ir būtiska, lai tuvotos ilgtermiņa mērķim – stabilai valstij, kura var pati nodrošināt savas vajadzības. Lai izveidotu veselīgu un ar eksportu saistītu tautsaimniecību, vajadzīgi kārtīgi zemes ceļi, kuri savieno Afganistānu ar pasaules rietumu puslodi. Tāpēc mēs uzskatām, ka dzelzceļa savienojums starp Latviju un Afganistānu ir ne vien loģistikas elements NATO nemilitārajiem sūtījumiem, bet arī iespējams elements Afganistānas preču tirdzniecībā nākotnē.

Dāmas un kungi, esam pierādījuši, ka NATO ir atvērta dialogam un sadarbībai ar Krieviju, tajā pašā laikā nepārtraukti to vērtējot Ziemeļatlantijas padomes kontekstā.

Lēmums atjaunot dialogu ar Krieviju bija pareizais lēmums. Mums ir jāapmainās ar viedokļiem tajās jomās, kur mums ar Krieviju ir domstarpības. Tāpat mums ir jāveicina sadarbība sfērās, kurās mums ir kopējas intereses.

Diemžēl pēdējo pāris gadu laikā sadarbības vietā esam redzējuši vienpusīgu darbību – atteikšanos no līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, karš pret Gruziju, dabasgāzes piegāžu pārtraukšana, solījumu ignorēšana, kā arī apgalvojumi par priviliģētām ietekmes zonām.

Atgriežoties pie pērnā kara pret Gruziju, vēlos uzsvērt Eiropas Savienības lomu, it sevišķi domājot par Francijas prezidentūru, kura aktīvi meklēja risinājumu konfliktam starp Gruziju un Krieviju.

Tuvākajā nākotnē Eiropas Savienībai ir jārēķinās ar ievērojamiem izaicinājumiem. Zviedrija pārņems ES vadību laikā, kad pastāv institucionāla nedrošība, tai būs jāmeklē risinājumi, kas veicinās tautsaimniecības un vides atveseļošanos.

Vajadzīga efektīva sadarbība ar kaimiņvalstīm, lai novērstu iesaldētu konfliktu atjaunošanos.

Lai risinātu šos izaicinājumus, ES ir jākļūst stiprākai, tai jāatrod veids, kā runāt vienotā balsī. Tas veicinās ES ticamību Eiropā un pasaulē, pastiprinot tās lomu globālajos procesos.

Arī pārējā pasaule vēlas redzēt stipru un vienotu Eiropu, kas var rīkoties un uzņemties atbildību. No mūsu skatupunkta tas vistiešāk attiecas uz mūsu kaimiņiem Eiropā – Ukraina, Gruzija, Moldova, Baltkrievija. Tas attiecas arī uz attiecībām ar Krieviju.

Latvija ir bažīga, kā pašreizējā ekonomiskā un finanšu situācija ietekmēs to un tās kaimiņvalstis Eiropā. Austrumeiropu nedrīkst atstāt vienu, tas nebūtu godīgi, un tas nebūtu gudri.

Globālā krīze Austrumeiropas valstīs radīja sevišķi smagas sekas. Ja tirgus ir atkarīgs tikai no dažiem partneriem, tad uzņēmējdarbība un pārvaldes sistēma nav tik efektīva, kā varētu vēlēties. Ir viegli ieslīgt depresijā un vilties, tas var notikt nacionālā līmenī.

Ja parādīsies zīmes, ka Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis zaudē interesi par reģionu un nevēlas tam palīdzēt, tas varēs radīt valstisku vilšanos un neizpratni negaidītā un traģiskā apjomā. Tas situāciju pasliktinātu vēl tālāk.

Protams, attiecīgajos signālos ir jāiekļauj stingri principi par brīvību, cilvēka tiesībām un tirgus ekonomiku. Šīm valstīm vajadzīga ne vien praktiska palīdzība, bet arī pozitīva ideja, kurai var ticēt un kura var kļūt par mērķi.

Eiropas Savienības Austrumu partnerattiecību projekts izstrādāts tieši pareizajā laikā. Tā Eiropa apliecina patiesu interesi attiecīgajā reģionā, vienlaikus nosakot arī konkrētus spēles noteikumus.

Protams, valstis Austrumeiropā vienā mirklī nevar mainīties. Taču mums ir jātic, ka tām ir pozitīva nākotne, mēs nedrīkstam tām atņemt cerības. Amerika un Eiropa to zina, jo tām šajā jomā ir bijusi pieredze.

Latvija padziļinās iesaistīšanos minētajā reģionā, neskatoties uz visām grūtībām, ar kādām mums patlaban nākas saskarties. Austrumeiropā esam piedāvājuši palīdzību un zināšanas par reformām, par biznesa iespējām, labu pārvaldi un vides pārvaldīšanu.

Patlaban vairāk domājam par ilgtermiņa mērķiem. Tā, piemēram, mēs meklējam jaunus veidus, kā ar minētajām valstīm pilnveidot sadarbību tieši izglītībā.

Dāmas un kungi, visi procesa dalībnieki saprot, ka Ukraina minētajā reģionā ir svarīgākā valsts, ja ņemam vērā tās stratēģisko pozīciju un to, cik svarīga tā ir, ja domājam par reģionālo stabilitāti.

Globālā ekonomiskā krīze, kā arī iekšējie politiskie procesi Ukrainā ir radījuši ļoti smagas sekas. Situāciju pasliktina politiskie strīdi starp Valsts prezidentu Viktoru Juščenko un premjerministri Jūliju Timošenko, jo tuvojas prezidenta vēlēšanas.

Moldovas gadījumā nav ātru risinājumu, taču ES un ASV tur ir jāsaglabā sava klātbūtne. Moldovā reformas var padziļināt tikai, ja attiecības ar to kļūst stiprākas. Patlaban būtisks jautājums ir par dialoga izveidošanu starp Moldovas galvenajiem politiskajiem spēkiem.

Moldova ir centusies izvairīties no jautājuma par ekonomisko krīzi, taču brīdī, kad valsts valdība ir gatava skatīties realitātei acīs, starptautiskajai kopienai būs jābūt gatavai uz to reaģēt.

Joprojām atklāts ir jautājums par Piedņestru. Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi veicināt 5+2 sarunu atjaunošanu, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt konstruktīvu risinājumu.

Eiropas Savienība nesen ir nolēmusi Austrumu partnerattiecību projektā iesaistīt arī Baltkrieviju. Tas ir tāpēc, lai ar šo attiecību palīdzību minētajā valstī veicinātu pārmaiņas. Mūsuprāt, iepriekšējā politika tomēr nebija pavisam efektīva. Izolācija nekad nav īsts risinājums.

Reģiona ģeopolitiskā situācija laikā pēc kara Gruzijā var veicināt piesaistes procesa efektivitāti, arī ņemot vērā pašreizējo pasaules ekonomisko krīzi. Tā, piemēram, Baltkrievija ir gatavāka sabalansēt Krievijas ekonomisku un politisko ietekmi ar ciešāku sadarbību ar ES.

Neskatoties uz augusta karu un ekonomisko krīzi, ekonomiskā situācija Gruzijā ir visnotaļ stabila. Taču tautsaimniecība joprojām ir trausla, un ir svarīgi nodrošināt, ka iekšpolitiskās nesaskaņas un augusta kara sekas nenovērš Gruzijas uzmanību no tālākiem centieniem politisko un ekonomisku reformu jomā. Mums jānodrošina visa nepieciešamā palīdzība, lai tas nenotiktu. Nedrīkstam pieļaut Gruzijas atpakaļslīdēšanu.

Pieaug mūsu rūpes par konstruktīva politiskā dialoga trūkumu starp Gruzijas valdību un opozīciju. Reakcija pret protestiem Tbilisi bijusi mierīga, taču joprojām ir plaisa starp valdību un opozīciju. Patlaban ir būtiski veidot dialogu.

Drošības situācija Gruzijā un tās reģionā joprojām rada nopietnas bažas. Dažāda veida incidenti notiek joprojām, Krievija palielina savu militāro klātbūtni, un gruzīni Dienvidosetijā un Abhāzijā cieš no cilvēka tiesību pārkāpumiem. Būtiski ieviest Ženēvas līgumu par mehānismiem, kuri palīdz novērst incidentus, kā arī nodrošināt starptautisku klātbūtni Gruzijā.

Blakusefekts nesen piedzīvotajam nemieram minētajā reģionā ir Eiropas Savienības vērtējuma maiņa tieši Krievijā. Daudzus pārsteidza ES spēja kļūt par vienotu un stingru sarunu vedēju, par efektīvas rīcības nodrošinātāju. Sabiedrības attieksme pret ES Krievijā mainījusies no pastāvīgi pozitīvas attieksmes uz konkrēti negatīvu attieksmi, tāpat kā tas ir ar ASV un NATO. Tieši tā krievi domā par savas valsts ietekmi.

Taču tas nav maznozīmīgi arī Eiropai. Tās politika attiecībās ar Krieviju bijusi maiga un reizēm uzpūsta. Tur mēs nedrīkstam atgriezties. Nav nekādu priekšrocību, ja ignorēsim sarunu par ietekmes sfērām un par Eiropas drošības sistēmu pārveidošanu. Reiz esam pārkāpuši “nulles līniju” Krievijas izpratnē, spēle kļūst pavisam citāda.

Eiropai nav citas izvēles, kā nodrošināt tādu pašu vienotību, ja runa ir par mērķiem, valodu un resursiem Krievijas un Eiropas kopējā reģionā.

Krīze nav mainījusi Krievijas ārpolitikas strikti “reālpolitisko” raksturu. Daži cilvēki Krievijā krīzi saskata kā iespēju ietekmēt saites ar valstīm, kuras krīzes dēļ ir kļuvušas vājākas. Citi izmanto medijus, lai uzsvērtu ekonomiskās grūtības tajās valstīs, par kurām Krievijai ir interese, tā veicinot papildu saspīlējumu.

Krīze nemainīs Krievijas politikas principus, valodu un resursus. Rietumiem tas ir jāsaprot. Ir jāreaģē piemērotā veidā.

Krievijas dialogs ar Ameriku par masu iznīcināšanas un kodolieročiem ir būtisks visai pasaulei, un par to nedrīkst aizmirst. Taču Amerika nedrīkst ierobežot savas intereses attiecībās ar Krieviju. Tai jāizturas godīgi un skaidri dažādos jautājumos.

Dāmas un kungi, vēl mazliet ļaujiet parunāt par ekonomiskām lietām. Pagājušā gada beigās notikušais rādīja, ka valdībām ir aktīvāk jāiesaistās ekonomiskos procesos. Kādreiz valdības aizsnaudās pie ekonomiskās attīstības stūres, bet tā bija bezatbildīga pieeja. Diemžēl mēs pamodāmies pārāk vēlu. Mēs redzējām finanšu krīzi, kurai tuvojāmies, taču vairs nespējām no tās izvairīties.

Pašreizējā ekonomiskā lejupslīde rada situāciju, kurā nepieciešami kompleksi risinājumi gan valsts, gan arī globālajā līmenī.

Globālajā līmenī vajadzīgi koordinēti centieni ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā. Tas būs iespējams tikai tad, ja finanšu sistēmā izveidosies jauna arhitektūra un jauni mehānismi. Sistēmā nepieciešama strikta uzraudzība, tajā pašā laikā neierobežojot iniciatīvu un tirgus procesus. Šīs sabalansētības izveidošana ir mūsu grūtākais uzdevums.

Vēl vēlos runāt par to, kam jānotiek valstiskajā līmenī. Globālā krīze ir ietekmējusi arī Latviju. Dzirdēta doma, ka Latvija patlaban piedzīvo vienu no dramatiskākajām finanšu sistēmas glābšanas operācijām, kāda redzēta mūslaiku Eiropas vēsturē.

Patlaban ir būtiski nesajaukt īstermiņa risinājumus ar ilgtermiņa izpratni par ekonomisko attīstību. Latvija patlaban darbojas abās jomās. Īstermiņa kontekstā nodrošināti stingri mēri, lai stabilizētu valsts budžetu. Ilgtermiņa jomā valdība patlaban ievieš strukturālas reformas. Paredzams, ka nākamajā mēnesī tās apstiprinās arī parlaments.

Strukturālās reformas saistītas ar veselības aprūpes sistēmas pārkārtošanu, ar izglītības sistēmas pārveidošanu, ar pašvaldību skaita pieckārtēju samazināšanu, kā arī ar valsts birokrātijas ievērojamu samazināšanu.

Dāmas un kungi, esmu optimists un uzskatu, ka pēc pāris gadiem pasaules un Latvijas tautsaimniecība atkal plauks. Izaugsme pēc krīzes nozīmēs ekonomiskās pasaules apvienošanos vairākos nozīmīgos ekonomiskā spēka centros. Amerikas Savienotās Valstis būs viens šāds centrs, Eiropas Savienība – cits. Taču veidosies arī jauni centri, un tas nozīmē, ka būs nepieciešama arvien ciešāka transatlantiskā sadarbība – sadarbība, kuras pamatā ir kopējas vērtības. Jā, Eiropa un Amerika bieži ir strīdējušās, taču mums jāsaprot, ka mūsu savstarpējā sadarbība ir daudz plašāka, nekā tā ir ar jebkuru citu pasaules reģionu. Mums ir kopējas vērtības, kā arī līdzīgi uzskati par pasauli.

Esam gatavi turpināt biznesa attiecības, kā arī attiecības starp cilvēkiem. Vēlamies veicināt studentu un jaunu uzņēmēju apmaiņu. Vēlamies pārbaudīt iespējas, kas saistās ar sadarbību inovācijās un enerģētikā, tostarp domājot arī par energoresursu drošību un ar to saistītajām tehnoloģijām.

Latvija nesen pievienojās ASV bezvīzu režīmam, tas ir vēl viens paraugs stratēģiskām partnerattiecībām, kas ļauj mūsu pilsoņiem uzzināt vairāk par ASV kultūru un vēsturi. Iespējama brīvāka domu apmaiņa, lai veicinātu biznesa aktivitāšu pilnveidošanos.

Dāmas un kungi, esmu pārliecināts, ka attiecības starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm kļūs arvien ciešākas.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers 15.maijā kopā ar institūta viceprezidentu Karlosu Paskvālu pirms runas Brūkingsa institūtā; Valdis Zatlers, uzstājoties ar atklāšanas runu (skat. zemāk) Kopējās Baltijas un Amerikas nacionālās komitejas Baltijas drošības konferencē Foto: Toms Kalniņš, VPK