ATSAUCĒ IETVERT:
2009. gada 30. aprīļa Gaujas nacionālā parka likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2009., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/192075-gaujas-nacionala-parka-likums
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
prezidents izsludina šādu likumu:
Gaujas nacionālā parka likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants
(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk — parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka robežas noteiktas saskaņā ar Gaujas nacionālā parka robežu shēmu (1.pielikums) un Gaujas nacionālā parka robežu aprakstu (2.pielikums).
(2) Parka pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde).
(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk — parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka robežas noteiktas saskaņā ar Gaujas nacionālā parka robežu shēmu (1.pielikums) un Gaujas nacionālā parka robežu aprakstu (2.pielikums).
(2) Parka pārvaldi īsteno vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde).
2.pants
(1) Likuma mērķis ir aizsargāt parka mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk — valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
(2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
(3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē parka individuālo aizsardzību un izmantošanu.
(1) Likuma mērķis ir aizsargāt parka mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk — valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
(2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.
(3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē parka individuālo aizsardzību un izmantošanu.
3.pants
(1) Parka teritorijā aizliegts:
1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;
2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;
3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes;
5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kuri iekļauti dabas pieminekļu kategorijā;
6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības;
7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīves vietas;
8) izgāzt vai izmest atkritumus, izņemot atkritumu poligonus un izgāztuves;
9) iztaisnot upes un strautus;
10) pārvietoties pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji. Šis aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, tām pildot dienesta pienākumus, kā arī uz pārvietošanos ar ūdenstransporta līdzekļiem Ungura ezerā;
11) bojāt vai iznīcināt dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes;
12) upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija, būvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai.
(2) Pārvietošanās ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, Ungura ezerā ir ierobežota. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē kārtību, kādā Ungura ezerā notiek pārvietošanās ar ūdenstransporta līdzekļiem.
(3) Darbības, kas rada augsnes, gaisa, virszemes ūdensobjektu, avotu un pazemes ūdeņu piesārņojumu parka teritorijā, pieļaujamas, ja tiek ievērotas piesārņojumu regulējošo normatīvo aktu prasības.
(1) Parka teritorijā aizliegts:
1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;
2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;
3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes;
5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kuri iekļauti dabas pieminekļu kategorijā;
6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības;
7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīves vietas;
8) izgāzt vai izmest atkritumus, izņemot atkritumu poligonus un izgāztuves;
9) iztaisnot upes un strautus;
10) pārvietoties pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji. Šis aizliegums neattiecas uz valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, tām pildot dienesta pienākumus, kā arī uz pārvietošanos ar ūdenstransporta līdzekļiem Ungura ezerā;
11) bojāt vai iznīcināt dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes;
12) upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija, būvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai.
(2) Pārvietošanās ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, Ungura ezerā ir ierobežota. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē kārtību, kādā Ungura ezerā notiek pārvietošanās ar ūdenstransporta līdzekļiem.
(3) Darbības, kas rada augsnes, gaisa, virszemes ūdensobjektu, avotu un pazemes ūdeņu piesārņojumu parka teritorijā, pieļaujamas, ja tiek ievērotas piesārņojumu regulējošo normatīvo aktu prasības.
4.pants
(1) Ar pārvaldes rakstveida atļauju drīkst:
1) veikt derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
2) veikt zinātniskās un arheoloģiskās izpētes darbus un zemes dzīļu izpēti;
3) transformēt meža zemi saskaņā ar zemes transformāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem un mainīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju.
(2) Pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja parka neitrālajā zonā:
1) veic meža zemes transformāciju;
2) maina lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju.
(1) Ar pārvaldes rakstveida atļauju drīkst:
1) veikt derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
2) veikt zinātniskās un arheoloģiskās izpētes darbus un zemes dzīļu izpēti;
3) transformēt meža zemi saskaņā ar zemes transformāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem un mainīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju.
(2) Pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja parka neitrālajā zonā:
1) veic meža zemes transformāciju;
2) maina lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju.
5.pants
Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas saskaņojami ar pārvaldi. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes (darba) grupā, ja tāda tiek izveidota, iekļauj pārvaldes pārstāvi.
Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas saskaņojami ar pārvaldi. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes (darba) grupā, ja tāda tiek izveidota, iekļauj pārvaldes pārstāvi.
II nodaļa. Funkcionālās zonas
6.pants
Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas:
1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;
2) dabas lieguma zona;
3) ainavu aizsardzības zona;
4) kultūrvēsturiskā zona;
5) neitrālā zona.
Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas:
1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;
2) dabas lieguma zona;
3) ainavu aizsardzības zona;
4) kultūrvēsturiskā zona;
5) neitrālā zona.
7.pants
(1) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus.
(2) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:
1) zinātnisko izpēti;
2) meža ugunsdrošības pasākumus;
3) pasākumus, kas saskaņā ar dabas aizsardzības plānu nepieciešami dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas aizsardzībai un saglabāšanai;
4) dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem pārvaldes noteiktajā kārtībā.
(3) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas zeme ir valsts īpašums.
(1) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus.
(2) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:
1) zinātnisko izpēti;
2) meža ugunsdrošības pasākumus;
3) pasākumus, kas saskaņā ar dabas aizsardzības plānu nepieciešami dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas aizsardzībai un saglabāšanai;
4) dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem pārvaldes noteiktajā kārtībā.
(3) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas zeme ir valsts īpašums.
8.pants
(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.
(2) Meža resursu saimnieciskā izmantošana dabas lieguma zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Meža apsaimniekošanas plānu apstiprina parka direktors.
(3) Dabas lieguma zonā aizliegts:
1) iegūt koksni valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot:
a) tādu bīstamo koku ciršanu un novākšanu, kuri apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus,
b) koku ciršanu meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai,
c) koku ciršanu citā cirtē sugu un biotopu aizsardzībai un saglabāšanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai;
2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs;
3) nosusināt purvus;
4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas;
5) lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus bioloģiski vērtīgajos zālājos un meža zemēs;
6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;
7) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas;
9) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.
(4) Īpašuma tiesību aprobežojumi dabas lieguma zonā ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz šo likumu un pārvaldes nostiprinājuma lūgumu.
(5) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī iespēju dzīvniekiem pulcēties migrācijas periodos, pārvalde saskaņā ar parka individuālās aizsardzības un izmantošanas noteikumiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu dabas lieguma zonā vai tās daļā noteikt sezonas liegumu — ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā, bet personām, kuras lieguma zonā dzīvo vai kurām lieguma zonā ir īpašums, veikt konkrētu saimniecisko darbību. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.
(6) Ar pārvaldes rakstveida atļauju dabas lieguma zonā drīkst organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku). Pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja pasākumi notiek speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās.
(7) Dabas lieguma zonā esošu zemes gabalu drīkst sadalīt tikai tad, ja katra atsevišķā zemes gabala platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajām pilsētu un ciemu robežām.
(8) Dabas lieguma zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.
(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.
(2) Meža resursu saimnieciskā izmantošana dabas lieguma zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Meža apsaimniekošanas plānu apstiprina parka direktors.
(3) Dabas lieguma zonā aizliegts:
1) iegūt koksni valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot:
a) tādu bīstamo koku ciršanu un novākšanu, kuri apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus,
b) koku ciršanu meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai,
c) koku ciršanu citā cirtē sugu un biotopu aizsardzībai un saglabāšanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai;
2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs;
3) nosusināt purvus;
4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas;
5) lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus bioloģiski vērtīgajos zālājos un meža zemēs;
6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;
7) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;
8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas;
9) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.
(4) Īpašuma tiesību aprobežojumi dabas lieguma zonā ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz šo likumu un pārvaldes nostiprinājuma lūgumu.
(5) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī iespēju dzīvniekiem pulcēties migrācijas periodos, pārvalde saskaņā ar parka individuālās aizsardzības un izmantošanas noteikumiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu dabas lieguma zonā vai tās daļā noteikt sezonas liegumu — ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā, bet personām, kuras lieguma zonā dzīvo vai kurām lieguma zonā ir īpašums, veikt konkrētu saimniecisko darbību. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.
(6) Ar pārvaldes rakstveida atļauju dabas lieguma zonā drīkst organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku). Pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja pasākumi notiek speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās.
(7) Dabas lieguma zonā esošu zemes gabalu drīkst sadalīt tikai tad, ja katra atsevišķā zemes gabala platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajām pilsētu un ciemu robežām.
(8) Dabas lieguma zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.
9.pants
(1) Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.
(2) Ainavu aizsardzības zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.
(3) Galvenā cirte ainavu aizsardzības zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu.
(1) Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.
(2) Ainavu aizsardzības zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.
(3) Galvenā cirte ainavu aizsardzības zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu.
10.pants
(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras pieminekļi.
(2) Kultūrvēsturiskajā zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.
(3) Galvenā cirte kultūrvēsturiskajā zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu.
(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras pieminekļi.
(2) Kultūrvēsturiskajā zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošos normatīvos aktus.
(3) Galvenā cirte kultūrvēsturiskajā zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu.
11.pants
Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību.
Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību.
III nodaļa. Parka pārvalde
12.pants
(1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību parka teritorijā, izveido parka konsultatīvo padomi. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un organizācijām, kuras tieši pārstāv meža un zemes īpašnieku vai aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju intereses, un visām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas parks.
(2) Parka konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Parka konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs.
(1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību parka teritorijā, izveido parka konsultatīvo padomi. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un organizācijām, kuras tieši pārstāv meža un zemes īpašnieku vai aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju intereses, un visām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas parks.
(2) Parka konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Parka konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Gaujas nacionālā parka likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.decembrim izdod šā likuma 2.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.decembrim tiek piemēroti Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
3. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim apstiprina šā likuma 14.panta otrajā daļā minēto nolikumu. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.oktobrim tiek piemēroti Ministru kabineta 2000.gada 18.jūlija noteikumi Nr.239 “Gaujas nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
4. Šā likuma 3.panta otrā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Līdz 2010.gada 31.decembrim motorizētu ūdenstransporta līdzekļu izmantošanai Ungura ezerā nepieciešama pārvaldes rakstveida atļauja.
5. Ministru kabinets līdz 2010.gada 30.decembrim izdod šā likuma 3.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
6. Līdz 2009.gada 1.jūnijam parka pārvaldi īsteno Gaujas nacionālā parka administrācija.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 30.aprīlī.
Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze
Rīgā 2009.gada 20.maijā
Gaujas nacionālā parka likuma
1.pielikums
1.pielikums
Gaujas nacionālā parka robežu shēma
Gaujas nacionālā parka likuma
2.pielikums
2.pielikums
Gaujas nacionālā parka robežu apraksts
1. Ārējās robežas apraksts
|
Nr. |
Robežposmu numuri saskaņā ar shēmu |
Pa kādiem plāna situācijas elementiem robeža noteikta |
|
1 |
2 |
3 |
|
1.1. |
1–2 |
No valsts autoceļa A3 (kadastra Nr.96640090112) nodalījuma joslas labās malas krustpunkta ar Jumaras upi uz dienvidiem pa Jumaras upi, kas vienlaikus ir zemes vienību ar kadastra Nr.96640080141, kadastra Nr.96640080198, kadastra Nr.96640080124, kadastra Nr.96640140057, kadastra Nr.96640140003 un kadastra Nr.96640140051 austrumu robeža, līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96640090118 robežai |
|
1.2. |
2–3 |
Uz ziemeļaustrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96640090118 ziemeļaustrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96640090085 robežai |
|
1.3. |
3–4 |
Uz ziemeļaustrumiem un dienvidaustrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96640090085 ziemeļu robežu līdz Jumaras upei |
|
1.4. |
4–5 |
Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot pašvaldības autoceļu “Jumara–Gauja–Slimnīca” (kadastra Nr.96640140086) pa Jumaras upi, kas vienlaikus ir zemes vienību ar kadastra Nr.96640140015 un kadastra Nr.96640140118 ziemeļu robeža, līdz Jumaras upes ietekai Gaujas upē (kadastra Nr.96640090116) |
|
1.5. |
5–6 |
Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Gaujas upi (kadastra Nr.96640090116), līdz Gaujas upē esošās salas ziemeļu galam |
|
1.6. |
6–7 |
Uz dienvidiem, šķērsojot Gaujas upi (kadastra Nr.96620020062), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020047 ziemeļrietumu stūrim |
|
1.7. |
7–8 |
Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020047 ziemeļu robežu un zemes vienības ar kadastra Nr.96620020596 ziemeļu un austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020050 robežai |
|
1.8. |
8–9 |
Uz dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020050 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 robežai |
|
1.9. |
9–10 |
Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 ziemeļu robežu līdz pašvaldības autoceļa “Apvedceļš–Sapas” (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.10. |
10–11 |
Uz dienvidiem pa pašvaldības autoceļa “Apvedceļš–Sapas” (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020717 dienvidaustrumu stūrim |
|
1.11. |
11–12 |
Uz rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020717 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 robežai |
|
1.12. |
12–13 |
Uz dienvidrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020694 robežai |
|
1.13. |
13–14 |
Uz dienvidrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020694 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 robežai |
|
1.14. |
14–15 |
Uz dienvidiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.96620020048 un kadastra Nr.96620020050 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020066 robežai |
|
1.15. |
15–16 |
Uz ziemeļaustrumiem un dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020066 ziemeļu un austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020597 robežai |
|
1.16. |
16–17 |
Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020597 ziemeļu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020038 robežai |
|
1.17. |
17–18 |
Uz dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020038 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620060019 robežai |
|
1.18. |
18–19 |
Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020019 austrumu robežu līdz pašvaldības autoceļa “Apvedceļš–Sapas” (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.19. |
19–20 |
Uz ziemeļiem pa pašvaldības autoceļa “Apvedceļš–Sapas” (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienībā ar kadastra Nr.96620020039 esošā servitūta ceļa labajai malai |
|
1.20. |
20–21 |
Uz austrumiem pa zemes vienībā ar kadastra Nr.96620020039 esošā servitūta ceļa labo malu līdz valsts autoceļa P20 (kadastra Nr.96620020625) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.21. |
21–22 |
Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa P20 (kadastra Nr.96620020625, kadastra Nr.96620060245 un kadastra Nr.42600010066) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42600010022 dienvidrietumu stūrim |
|
1.22. |
22–23 |
Uz dienvidaustrumiem, šķērsojot valsts autoceļu P20 (kadastra Nr.42600010066) un dzelzceļu (kadastra Nr.42600040052), līdz valsts autoceļa V332 (kadastra Nr.42600040054) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.23. |
23–24 |
Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa V332 (kadastra Nr.42600040054) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V323 (kadastra Nr.42600040053) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.24. |
24–25 |
Uz ziemeļaustrumiem pa valsts autoceļa V323 (kadastra Nr.42600040053) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V333 (kadastra Nr.42600050137) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.25. |
25–26 |
Uz dienvidiem pa valsts autoceļa V333 (kadastra Nr.42600050137) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa “Tomēni–Irbītes–Rauna” (kadastra Nr.42600050142) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.26. |
26–27 |
Uz dienvidrietumiem pa pašvaldības autoceļa “Tomēni–Irbītes–Rauna” (kadastra Nr.42600050142) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V296 (kadastra Nr.42600060160) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.27. |
27–28 |
Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa V296 (kadastra Nr.42600060160, kadastra Nr.42720050140 un kadastra Nr.42720040172) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa P28 (kadastra Nr.42720040182) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.28. |
28–29 |
Uz rietumiem pa valsts autoceļa P28 (kadastra Nr.42720040182) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V296 (kadastra Nr.42720040183) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.29. |
29–30 |
Uz dienvidiem pa valsts autoceļa V296 (kadastra Nr.42720040183 un kadastra Nr.42940010261) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa P30 (kadastra Nr.42940010260) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.30. |
30–31 |
Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa P30 (kadastra Nr.42940010260) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42940010259) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.31. |
31–32 |
Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42940010259, kadastra Nr.42900060091, kadastra Nr.42900050118, kadastra Nr.42900040141 un kadastra Nr.42460060044) nodalījuma joslas labo malu līdz dzelzceļam (kadastra Nr.42460060045) |
|
1.32. |
32–33 |
Uz rietumiem, šķērsojot dzelzceļu (kadastra Nr.42460060045 un kadastra Nr.42460050207), līdz valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42460050236) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.33. |
33–34 |
Uz rietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42460050236, kadastra Nr.42460050200, kadastra Nr.42460050199 un kadastra Nr.42460050277) nodalījuma joslas labo malu līdz Amatas upei (kadastra Nr.42460050211) |
|
1.34. |
34–35 |
Uz dienvidrietumiem, šķērsojot Amatas upi (kadastra Nr.42460050211), līdz valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42460080071) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.35. |
35–36 |
Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42460080071, kadastra Nr.42460080069 un kadastra Nr.42460080053) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42460080016 robežai |
|
1.36. |
36–37 |
Uz rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.42460080016, kadastra Nr.42460080039 un kadastra Nr.42460080036 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42460080036 dienvidrietumu stūrim |
|
1.37. |
37–38 |
No zemes vienības ar kadastra Nr.42460080036 dienvidrietumu stūra uz rietumiem līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42460080065 dienvidrietumu stūrim |
|
1.38. |
38–39 |
Uz rietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42460080053, kadastra Nr.42460070218, kadastra Nr.42620060089 un kadastra Nr.42620040648) nodalījuma joslas labo malu līdz dzelzceļam (kadastra Nr.42620040523) |
|
1.39. |
39–40 |
Uz dienvidrietumiem, šķērsojot dzelzceļu (kadastra Nr.42620040523), līdz valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42620040524) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.40. |
40–41 |
Uz dienvidiem un dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.42620040524) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42620040545 dienvidrietumu stūrim, kas vienlaicīgi ir pašvaldības autoceļš “Veclaicenes šoseja–Birzes” |
|
1.41. |
41–42 |
Uz dienvidiem, šķērsojot valsts autoceļu A2 (kadastra Nr.42620040524), pa valsts autoceļa P32 (kadastra Nr.42620040525, kadastra Nr.42620100091 un kadastra Nr.42680030064) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa “Bērziņi–Audakas” (kadastra Nr.42660020093) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.42. |
42–43 |
Uz dienvidrietumiem pa pašvaldības autoceļa
“Bērziņi–Audakas” (kadastra Nr.42660020093) nodalījuma
joslas labo malu līdz valsts autoceļa |
|
1.43. |
43–44 |
Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa V318 (kadastra Nr.42660020092 un kadastra Nr.42660040182) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V85 (kadastra Nr.42660040163) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.44. |
44–45 |
Uz rietumiem pa valsts autoceļa V85 (kadastra Nr.42660040163, kadastra Nr.42660010101 un kadastra Nr.80940050288) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa “A2–Mednieki–V85” (kadastra Nr.80940050290) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.45. |
45–46 |
Uz ziemeļaustrumiem pa pašvaldības autoceļa “A2–Mednieki–V85” (kadastra Nr.80940050290 un kadastra Nr.80940040654) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.80940040622) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.46. |
46–47 |
Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.80940040622) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa V83 (kadastra Nr.80940040653) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.47. |
47–48 |
Uz ziemeļiem pa pašvaldības autoceļa V83 (kadastra Nr.80940040653) nodalījuma joslas labo malu līdz dzelzceļam (kadastra Nr.80940020253) |
|
1.48. |
48–49 |
Uz ziemeļrietumiem, šķērsojot dzelzceļu (kadastra Nr.80940020253), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020145 dienvidu stūrim |
|
1.49. |
49–50 |
Uz ziemeļiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020145 rietumu robežu līdz valsts autoceļam V83 (kadastra Nr.80940020303) |
|
1.50. |
50–51 |
Uz ziemeļiem, šķērsojot valsts autoceļu V83 (kadastra Nr.80940020303), pa pašvaldības autoceļa “V83–Daudas” (kadastra Nr.80940020268) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020170 dienvidu stūrim |
|
1.51. |
51–52 |
Uz ziemeļrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020170 rietumu robežu, šķērsojot pašvaldības autoceļu “V83 –Daudas” (kadastra Nr.80940020268), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020058 dienvidaustrumu stūrim |
|
1.52. |
52–53 |
Uz dienvidrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020058 dienvidu un rietumu robežu, šķērsojot Siguldas pagasta Riekstu ielu (kadastra Nr.80940020274), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020150 austrumu stūrim |
|
1.53. |
53–54 |
Uz ziemeļrietumiem, rietumiem un dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020150 dienvidu un austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020150 dienvidaustrumu stūrim |
|
1.54. |
54–55 |
Uz rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80940020150 un kadastra Nr.80150021510 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150021510 dienvidrietumu stūrim |
|
1.55. |
55–56 |
Uz ziemeļiem un rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80150021510 rietumu robežu un zemes vienības ar kadastra Nr.80150020101 dienvidu robežu līdz Siguldas pilsētas Pils ielas (kadastra Nr.80150023324) labajai malai |
|
1.56. |
56–57 |
Uz dienvidiem pa Siguldas pilsētas Pils ielas (kadastra Nr.80150023324) labo malu līdz Siguldas pilsētas Baznīcas ielas (kadastra Nr.80150021822) labajai malai |
|
1.57. |
57–58 |
Uz dienvidrietumiem pa Siguldas pilsētas Baznīcas ielas (kadastra Nr.80150021822) labo malu līdz Siguldas pilsētas Gaujas ielai (kadastra Nr.80150021726) |
|
1.58. |
58–59 |
Uz ziemeļrietumiem, šķērsojot Siguldas pilsētas Gaujas ielu (kadastra Nr.80150021726), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150021601 robežai |
|
1.59. |
59–60 |
Uz ziemeļrietumiem un rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80150021601, kadastra Nr.80150021605, kadastra Nr.80150021604, kadastra Nr.80150021606, kadastra Nr.80150023037, kadastra Nr.80150023902, kadastra Nr.80150024214, kadastra Nr.80150024228, kadastra Nr.80150024303 un kadastra Nr.80150023904 austrumu un dienvidu robežu līdz pašvaldības autoceļam “Laurenči–Strēlnieki” (kadastra Nr.80150020037) |
|
1.60. |
60–61 |
Uz dienvidiem, šķērsojot pašvaldības autoceļu “Laurenči–Strēlnieki” (kadastra Nr.80150020037), pa zemes vienības ar kadastra Nr.80150024802 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150024815 robežai |
|
1.61. |
61–62 |
Uz dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80150024815 rietumu robežu līdz tās dienvidrietumu stūrim |
|
1.62. |
62–63 |
Uz austrumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80150024815, kadastra Nr.80150024813 un kadastra Nr.80150024810 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150024810 dienvidaustrumu stūrim |
|
1.63. |
63–64 |
Uz dienvidrietumiem, šķērsojot autoceļu, pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940030024 austrumu robežu līdz valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.80940030320) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.64. |
64–65 |
Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.80940030320, kadastra Nr.80640040021 un kadastra Nr.80640030236) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030249 dienvidrietumu stūrim |
|
1.65. |
65–66 |
Uz ziemeļiem un rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940030249 rietumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030393 robežai |
|
1.66. |
66–67 |
Uz rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80940030393, kadastra Nr.80940030399 un kadastra Nr.80940030233 dienvidu robežu, šķērsojot Inčukalna pagasta Gaujaslīču ielu (kadastra Nr.80640030267), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030269 robežai |
|
1.67. |
67–68 |
Uz dienvidrietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80940030269 un kadastra Nr.80940030234 dienvidu robežu un zemes vienības ar kadastra Nr.80640030225 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030225 dienvidaustrumu stūrim |
|
1.68. |
68–69 |
Uz dienvidrietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80640030225, kadastra Nr.80640030186, kadastra Nr.80640030188, kadastra Nr.8064003081 un kadastra Nr.80640030032 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030297 robežai |
|
1.69. |
69–70 |
Uz dienvidaustrumiem un rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80640030297 austrumu un dienvidu robežu līdz Inčukalna pagasta Silziedu ielas (kadastra Nr.80640030270) labajai malai |
|
1.70. |
70–71 |
Uz rietumiem pa Inčukalna pagasta Silziedu ielas (kadastra Nr.80640030270 un kadastra Nr.80640030586) labo malu līdz valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.80640020584) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.71. |
71–72 |
Uz rietumiem pa valsts autoceļa A2 (kadastra Nr.80640020584) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640020149 dienvidrietumu stūrim |
|
1.72. |
72–73 |
Uz ziemeļiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80640020149 rietumu robežu līdz valsts autoceļa A3 (kadastra Nr.80640020609) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.73. |
73–74 |
Uz ziemeļaustrumiem pa autoceļa A3 (kadastra Nr.80640020609) nodalījuma joslas labo malu līdz Gaujas upei (kadastra Nr.80640020583) |
|
1.74. |
74–75 |
Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Gaujas upi (kadastra Nr.80640020583 un kadastra Nr.80920070424), līdz valsts autoceļa A3 (kadastra Nr.80920070423) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.75. |
75–76 |
Uz ziemeļaustrumiem pa valsts autoceļa A3 (kadastra Nr.80920070423, kadastra Nr.80680100103, kadastra Nr.80680070523, kadastra Nr.80680020235, kadastra Nr.80680030106, kadastra Nr.80680040062, kadastra Nr.80680050292, kadastra Nr.80680010088, kadastra Nr.42820070099, kadastra Nr.42820040288, kadastra Nr.42820050093 un kadastra Nr.42800090294) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V191 (kadastra Nr.42800090291) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.76. |
76–77 |
Uz dienvidaustrumiem un ziemeļiem pa valsts autoceļa V191 (kadastra Nr.42800090291, kadastra Nr.42740060090, kadastra Nr.42740020224 un kadastra Nr.42740020171) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V190 (kadastra Nr.96880030084) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.77. |
77–78 |
Uz ziemeļiem pa valsts autoceļa V190 (kadastra Nr.96880030084) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa “Zvirgzdi–Jāņkalni” (kadastra Nr.96880030081) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.78. |
78–79 |
Uz ziemeļiem pa pašvaldības autoceļa “Zvirgzdi–Jāņkalni” (kadastra Nr.96880030081 un kadastra Nr.96880020089) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa A3 (kadastra Nr.96880020098) nodalījuma joslas labajai malai |
|
1.79. |
79–1 |
Uz ziemeļaustrumiem pa valsts autoceļa A3 (kadastra Nr.96880020098, kadastra Nr.96640150064, kadastra Nr.96640140115, kadastra Nr.96640080286 un kadastra Nr.96640090112) nodalījuma joslas labo malu līdz krustpunktam ar Jumaras upi |
2. Iekšējās robežas apraksts
|
Nr. |
Robežposmu numuri saskaņā ar shēmu |
Pa kādiem plāna situācijas elementiem robeža noteikta |
|
1 |
2 |
3 |
|
2.1. |
80–81 |
No Cēsu pilsētas administratīvās robežas krustpunkta ar Cēsu pilsētas Dzirnavu ielu (kadastra Nr.42010010150) uz dienvidaustrumiem, dienvidiem un rietumiem pa Cēsu pilsētas administratīvo robežu, šķērsojot Cēsu pilsētas Līgatnes ielu (kadastra Nr.42010071663), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010071609 austrumu stūrim |
|
2.2. |
81–82 |
Uz ziemeļrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.42010071609 ziemeļaustrumu robežu, zemes vienības ar kadastra Nr.42010071611 austrumu robežu, zemes vienības ar kadastra Nr.42010071621 austrumu un ziemeļu robežu, zemes vienību ar kadastra Nr.42010070228, kadastra Nr.42010070205, kadastra Nr.42010070203 un kadastra Nr.42010070204 austrumu robežu, šķērsojot Cēsu pilsētas Kovārņu ielu (kadastra Nr.42010070223), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010070334 dienvidu stūrim |
|
2.3. |
82–83 |
Uz ziemeļaustrumiem un ziemeļrietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.42010070334, kadastra Nr.42010070333 un kadastra Nr.42010070317 austrumu robežu, šķērsojot Cēsu pilsētas Cepļa ielu (kadastra Nr.42010070350), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010070308 robežai |
|
2.4. |
83–84 |
Uz ziemeļaustrumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.42010070308 un kadastra Nr.42010070304 austrumu robežu līdz Cēsu pilsētas Gaujas ielas (kadastra Nr.42010062307) kreisajai malai |
|
2.5. |
84–85 |
Uz ziemeļrietumiem pa Cēsu pilsētas Gaujas ielas (kadastra Nr.42010062307) kreiso malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010070301 ziemeļaustrumu stūrim |
|
2.6. |
85–86 |
Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Cēsu pilsētas Gaujas ielu (kadastra Nr.42010062307), pa Cēsu pilsētas Peldu ielas (kadastra Nr.42010062308, kadastra Nr.42010062411 un kadastra Nr.42010062129) kreiso malu līdz Cēsu pilsētas Dzirnavu ielas (kadastra Nr.42010062126) kreisajai malai |
|
2.7. |
86–80 |
Uz ziemeļiem pa Cēsu pilsētas Dzirnavu ielas (kadastra Nr.42010062126) kreiso malu līdz krustpunktam ar Cēsu pilsētas administratīvo robežu |
Piezīme.
Kadastra informācija norādīta saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmas datiem 2008.gada 28.oktobrī.