Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 46.¹ panta pirmajā daļā vārdus “bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi”.

2. Papildināt 50.⁷ pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks var atļaut nepilngadīgam notiesātajam atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.”

3. 51.pantā:

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tad komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu. Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, tad komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.

Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tiek noslēgta vienošanās, bet ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, — darba līgums.

Notiesāto norīkošanai darbā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod rīkojumu, kas ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktajā darba vietā. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu ir jābūt pamatotam un motivētam. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa.

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi tiek risināti, savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet strīdus, kas izriet no tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, — Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.”

4. 52.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie atbrīvojami no darba svētku dienās un brīvdienās.”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Strādājošiem notiesātajiem piešķir sešas darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu.”;

izslēgt sestās daļas pirmo teikumu.

5. Papildināt 56.pantu pēc vārda “teritorijas” ar vārdiem “uzkopšanas un”.

6. Izteikt 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu.”

7. Izteikt 134.panta otrās daļas 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas;”.

8. Izteikt 137.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Darba devējs informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas.”

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 30.aprīlī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2009.gada 20.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 21.maiju.