Par viedo mikroshēmu izmantošanu un tiesībām uz privātumu

Eiropas iedzīvotājiem būtu jāspēj kontrolēt viedās mikroshēmas (pasaules mēroga tirgu, kura apmēri nākamo desmit gadu laikā pieaugs piecas reizes), vienlaikus spējot bez grūtībām tās izmantot, lai vienkāršotu savu ikdienas dzīvi. 12.maijā Eiropas Komisija pieņēma ieteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka visas personas, kas iesaistītas tādu tehnoloģiju izstrādē un darbībā, kurās izmanto viedās mikroshēmas, ievērotu indivīda pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kas paredzētas 2007.gada 14.decembrī proklamētajā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Apritē ir vairāk nekā 6 miljardi viedo mikroshēmu – mikroelektronikas ierīču, kuras var iestrādāt visdažādākajos ikdienā izmantojamos priekšmetos, sākot no ledusskapja līdz pat autobusu braukšanas kartiņām. Izmantojot radiofrekvenču identifikācijas (RFID) tehnoloģijas, mikroshēmas var automātiski apstrādāt datus, tiklīdz tās atrodas “lasītāju” tuvumā, kuri tās aktivē, uztver to radiosignālu un veic ar tām datu apmaiņu. Tās ir visur – gan caurlaidēs, kuras jūs izmantojat, lai iekļūtu savā darbavietā, gan viedajās kartēs, ko izmantojat maksāšanas punktos uz autoceļiem.

 “Viedās mikroshēmas, kas nākotnē piedāvā daudzsološas tehnoloģiskās iespējas, daudzējādā ziņā var padarīt mūsu dzīvi vienkāršāku. Runa ir par visvienkāršākajiem ikdienā izmantotajiem priekšmetiem, kas pēkšņi var kļūt “viedi”, savienojoties ar tīklu un veicot informācijas apmaiņu. Iedomājieties, piemēram, viedus ledusskapjus, kas jūs informētu par to, ka jūsu nopirktajam pienam ir beidzies derīguma termiņš, vai arī par viediem pārtikas produktu iepakojumiem, kas vecākus brīdinātu par iespējamu alerģijas risku,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Šai iespējai – izmantot mazas, viedas mikroshēmas, lai nodrošinātu priekšmetu savstarpēju komunikāciju, – ir liels ekonomiskais potenciāls. Bet šīs tehnoloģijas nedrīkstētu pārsteigt Eiropas iedzīvotājus nesagatavotus. Tādēļ Komisija šodien nāca klajā ar striktiem, attiecīgajai nozarei adresētiem ieteikumiem. Eiropas patērētājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka ikvienā gadījumā, kad ir runa par to personiskajiem datiem, to privātums ir aizsargāts pat šādā, pastāvīgi mainīgā tehnoloģiskā vidē. Tālab Komisija vēlas, lai RFID tehnoloģijas dotu iespēju patērētājiem kontrolēt savu datu drošību. Tas būtu vislabākais veids, kā nodrošināt, lai šīm tehnoloģijām būtu ekonomiski panākumi. Neapšaubāmi, ka turpmākajos astoņos gados Eiropas daļa globālajā viedo mikroshēmu tirgū sasniegs 35%.”

Viedās mikroshēmas un radio tagi var nozīmīgi ietekmēt (un jau tagad ietekmē) uzņēmumu darbību, sabiedriskos pakalpojumus un patēriņa produktus: tās var, piemēram, uzlabot atkārtotās pārstrādes efektivitāti vai, piemēram, veselības aprūpi, kā arī samazināt ceļa nodevu punktos patērēto laiku un laiku, kas jāpavada, lai sagaidītu savu bagāžu lidostā.

Lai būtu drošs, ka Eiropa šādām pārmaiņām ir gatava, Komisija 12.maijā izklāstīja turpmākos principus attiecībā uz privātuma aizsardzību un datu aizsardzību minēto produktu izmantojumā.

• Patērētājiem ir jābūt informētiem par produktiem, kurus tie veikalos iegādājas, un ir jāzina, vai tajos ir izmantotas viedās mikroshēmas. Patērētājiem iegādājoties produktus ar viedajām mikroshēmām, šīs mikroshēmas konkrētajā tirdzniecības vietā automātiski, nekavējoties un bez maksas dezaktivē, ja vien patērētājs skaidri nepieprasa, lai tās turpina darboties. Izņēmumus var piemērot, piemēram, lai izvairītos no lieka sloga mazumtirgotājiem, ar nosacījumu, ka ir novērtēta konkrētās mikroshēmas ietekme uz privātumu.

• Uzņēmumiem un sabiedriskajām iestādēm, kas izmanto viedās mikroshēmas, būtu jāsniedz patērētājiem skaidra un vienkārša informācija, lai tie varētu saprast, vai gadījumā netiks izmantoti to personiskie dati, kāda veida dati tiks prasīti (vārds, adrese vai dzimšanas datums) un kādā nolūkā. Tiem arī būtu jānodrošina skaidrs marķējums, lai identificētu ierīces, kuras nolasa viedajās mikroshēmās uzglabāto informāciju, kā arī jāizveido uzziņu punkts, kurā iedzīvotāji varētu saņemt papildu informāciju.

• Mazumtirdzniecības asociācijām un organizācijām vajadzētu padziļināt patērētāju izpratni par produktiem ar mikroshēmām, izmantojot vienotu Eiropas zīmi, kas norādītu, ka attiecīgajā produktā ir mikroshēma.

• Uzņēmumiem un sabiedriskajām iestādēm pirms viedo mikroshēmu izmantošanas būtu jāveic ietekmes novērtējums par privātumu un datu aizsardzību. Šādiem novērtējumiem, kurus pārraudzītu par datu aizsardzību atbildīgās valsts iestādes, būtu jānodrošina nevainojama personisko datu drošība un aizsardzība.

2008.gadā visā pasaulē tika pārdoti 2,2 miljardi RFID tagu (kādus, piemēram, izmanto ceļa nodevas iekasēšanas punktos vai arī lai izsekotu pārvadātos konteinerus), no kuriem trešdaļa pārdota Eiropā. Ir aplēsts, ka RFID tagu vērtība pasaules tirgū 2008.gadā bija 4 miljardi eiro, kas līdz 2018.gadam pieaugs līdz aptuveni 20 miljardiem eiro.

Priekšvēsture

Eiropas Komisija 2006.gadā sabiedriski sāka apspriest mikroshēmu (respektīvi, radiofrekvenču identifikācijas tehnoloģiju) izstrādi un izmantošanu. Pamatojoties uz šo apspriežu rezultātiem, 2007.gada martā Komisija pieņēma paziņojumu, kurā tika norādīts, ka sabiedrība sagaida turpmākas iniciatīvas privātuma un datu aizsardzības jautājumos. 12.maijā pieņemtajā ieteikumā, kas izstrādāts, apspriežoties ar visu iesaistīto aprindu pārstāvjiem (gan piegādes, gan izmantotājām nozarēm, standartizācijas iestādēm, patērētāju organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām un arodbiedrībām), ir atbildēts uz šo sabiedrības prasību un Eiropas uzņēmumiem ir ieskicēti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, vienlaikus ievērojot tiesības uz privātās dzīves aizsardzību. Dalībvalstu rīcībā tagad ir divi gadi, kuru laikā tām jāinformē Komisija par pasākumiem, kas iecerēti, lai sasniegtu šajā ieteikumā izklāstītos mērķus. Pēc trīs gadiem Komisija sagatavos ziņojumu par šā ieteikuma īstenošanu, kam būs pievienots arī novērtējums, kā šis ieteikums ir ietekmējis tos uzņēmumus un sabiedriskās iestādes, kas izmanto viedās mikroshēmas, kā arī visu sabiedrību kopumā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa