Par Eiropas Savienības samitu par nodarbinātību

Eiropas Savienība (ES) 7.maijā Prāgā rīkoja īpašu samitu par to, kā novērst ekonomikas krīzes ietekmi uz darba vietām Eiropā. Prezidentvalstu trijotne (Čehijas, Zviedrijas un Spānijas valdība) tikās ar Eiropas Komisiju, darba devējiem un arodbiedrībām, lai apkopotu labākās idejas, kā cilvēkiem palikt darba tirgū un kā tiem palīdzēt atrast jaunas darba vietas. Samitā noteica desmit darbības, kā cīnīties pret bezdarbu un radīt jaunas darba vietas. Eiropas Komisija uz samitā notikušo diskusiju pamata izstrādās savu pieeju ieguldījumam Eiropadomes 18. un 19.jūnija sanāksmē.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Šodien notikušais ES samits par nodarbinātību ir būtisks solis, lai ciešāk saskaņotu un uzlabotu rīcību nodarbinātības jomā. Mēs nevaram novērst, ka pašreizējās krīzes dēļ rodas bezdarbs. Taču, rīkojoties tagad, mēs varam mazināt darba vietu likvidēšanu un palīdzēt miljoniem cilvēku atrast jaunas un labākas darba vietas. Rīkojoties tagad, mēs veidojam ekonomikas ilgtspējīgas atveseļošanās pamatu. ES rīcība nodarbinātības jomā nesākas un neaprobežojas ar šodienas samitu. Ar šā samita starpniecību mēs informējam iedzīvotājus, ka vēlamies, lai iedzīvotāju nodarbinātība būtu Eiropā svarīgākais risināmais jautājums. Es aicinu dalībvalstis iesaistīties kopīgā darbā, lai nekavējoties pastiprinātu rīcību nodarbinātības jomā.”

“Šajā krīzē mūsu pirmā prioritāte ir nodrošināt, lai cilvēki varētu palikt darba tirgū un pēc iespējas ātrāk atrastu jaunu darbu. Mums jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai ierobežotu krīzes ietekmi uz reālo ekonomiku un jo īpaši uz cilvēkiem un viņu iztikas līdzekļiem,” teica Eiropas Savienības nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla.

 “Šis samits bijis ļoti svarīgs, nosakot veidus, kā vislabāk risināt bezdarba problēmu un radīt jaunas darba vietas. Mūsu stratēģijas pamatā jābūt spēcīgam sociālajam dialogam, kopīgi strādājot un veidojot sinerģiju starp sociālo un ekonomikas politiku. Nav vajadzības veidot kompromisus starp sociālajām pamatvērtībām un konkurētspējīgu iekšējo tirgu.”

Samita dalībnieki lielā mērā bija vienisprātis par turpmāko darbības virzienu. Svarīgākajos vēstījumos, par kuriem dalībnieki vienojās, uzsvērts, ka nodarbinātības jomā turpmākas rīcības pamatā jābūt vairākiem principiem un tai jābūt vērstai uz to, lai saglabātu nodarbinātību un radītu darba vietas, darītu darba tirgu pieejamāku (īpaši jauniešiem) un uzlabotu prasmes, saskaņotu darba tirgus vajadzības un veicinātu mobilitāti.

Ir ierosinātas desmit konkrētas darbības, lai risinātu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa problēmas, un šīs darbības jāīsteno kopā ar sociālajiem partneriem valsts un Eiropas līmenī.

1. Saglabāt pēc iespējas daudz cilvēku darba tirgū, īslaicīgi pielāgojot darba laiku, piedāvājot pārkvalificēšanos un sniedzot atbalstu publiskā finansējuma veidā (arī no Eiropas Sociālā fonda).

2. Rosināt uzņēmējdarbību un darba vietu veidošanu, piemēram, samazinot algu izmaksām nesaistītos darbaspēka izdevumus un izmantojot elastdrošību.

3. Uzlabot valsts nodarbinātības dienestu efektivitāti, piedāvājot intensīvas konsultācijas, apmācību un darba meklēšanas iespējas bezdarba pirmajās nedēļās, īpaši jauniešu vidū.

4. Līdz 2009.gada beigām būtiski palielināt kvalitatīvu stažēšanās un prakses iespēju skaitu.

5. Veicināt atvērtākus darba tirgus, nodrošinot stimulus strādāt, efektīvu darba tirgus politiku un modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas, kā rezultātā arī labāk integrējas nelabvēlīgākā situācijā esošās grupas, tostarp invalīdi, cilvēki ar zemu kvalifikāciju un migranti.

6. Pilnveidot visu līmeņu prasmes, piedāvājot mūžizglītību un it īpaši nodrošinot visus skolu beidzējus ar prasmēm, kas vajadzīgas, lai atrastu darbu.

7. Izmantot darbaspēka mobilitāti, lai darbaspēka piedāvājumu visefektīvāk pielāgotu pieprasījumam.

8. Noteikt, kādas ir darba iespējas un vajadzīgās prasmes, un uzlabot vajadzīgo prasmju prognozēšanu, lai apmācības piedāvājums būtu atbilstīgs.

9. Palīdzēt bezdarbniekiem un jauniešiem sākt uzņēmējdarbību, piemēram, nodrošinot atbalsta apmācību uzņēmumiem un sākumkapitālu vai pazeminot vai likvidējot jauniem uzņēmumiem piemērojamos nodokļus.

10. Paredzēt un vadīt pārstrukturēšanu, savstarpēji mācoties un apmainoties ar labu praksi.

Samitā apsprieda arī to, kā valsts un Eiropas līmeņa rīcība varētu darboties kopā, lai gūtu vislabākos rezultātus, un kā vislabāk izmantot Eiropas Savienības instrumentus un resursus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu. Abi fondi nesen pārskatīti, lai tos darītu pēc iespējas efektīvus krīzes apstākļos.

Lai sagatavotos samitam, Eiropas Komisija organizēja virkni semināru kopā ar pašreizējo un nākamo Eiropas Savienības prezidentūru (15.aprīlī Madridē, 20.aprīlī Stokholmā un 27.aprīlī Prāgā). Turklāt īpašas debates notika 5.maijā Eiropas Parlamentā Briselē. Šajā apspriešanā viedokli pauda visplašākais iespējamais ieinteresēto personu loks, arī visu līmeņu sociālie partneri, dažādu ES iestāžu pārstāvji, dalībvalstis, valsts nodarbinātības dienesti, akadēmisko aprindu pārstāvji un pilsoniskā sabiedrība.