Par Eiropas Sociālā fonda projektiem valsts pārvaldes strukturālo reformu atbalstam

Pirmdien, 18.maijā, Valsts kancelejā notika preses konference par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektiem valsts pārvaldes strukturālo reformu atbalstam, kas iekļauti ESF Darbības programmas 5.prioritātē “Administratīvās kapacitātes stiprināšana”. Preses konferencē piedalījās Baiba Pētersone, Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās, un Andris Drebeiniks, Finanšu ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors.

Preses konferencē B.Pētersone informēja, ka projektu īstenošanu administratīvās kapacitātes jomā Valsts kanceleja sāka plānot jau 2004.gadā, kad Eiropas Komisija definēja jaunu 2007.–2013.gada Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta prioritāti – Administratīvās kapacitātes stiprināšanu ātrākām valsts pārvaldes reformām. “Šobrīd, kad Latvija ir vienojusies ar starptautiskajiem finanšu donoriem par valsts pārvaldes strukturālo reformu īstenošanu, 2004.gadā ieplānoto projektu īstenošana ir vēl vairāk nepieciešama un bez tiem faktiski nav iespējama minēto saistību kvalitatīva un savlaicīga izpilde,” uzsvēra B.Pētersone.

Tā kā ESF finansējumu ir paredzēts apgūt pa posmiem, lai nezaudētu Latvijai pieejamos struktūrfondu līdzekļus, līdz 2009.gada beigām minētajā prioritātē ir jāapgūst 3,5 miljoni latu (ietverts valsts līdzfinansējums 15% apmērā). B.Pētersone atzīmēja: “Finansējuma nesamazināšana struktūrfondu apguvei ir viens no uzdevumiem “Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā”. Izmaiņas, kas nozīmētu 5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” apturēšanu, nozīmē, ka Latvijai pieejamais finansējums šajā jomā 3,5 miljoni latu tiks zaudēts. Tā kā naudas galasaņēmēji ir komersanti, šī nauda tiek atņemta tautsaimniecības attīstībai.”

Administratīvās kapacitātes prioritātes īstenošanā ir iesaistītas valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Projektu īstenošanai līdz 2013.gadam kopumā ir ieplānoti 23 244 788 lati. Tostarp Valsts kanceleja plāno realizēt projektus par 9,7 miljoniem latu (85% ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 15% – plānotais valsts līdzfinansējums) ierobežotas projektu pieteikumu atlases aktivitātēs.

Kā informēja B.Pētersone, trīs finansējuma virzieni, kuros Valsts kanceleja līdz 2013.gadam plāno īstenot projektus, ir:

• administratīvā sloga mazināšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem;

• politikas ietekmes novērtēšanas un plānošanas attīstība, iesaistot nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus, aktivitāti fokusējot uz atbalstu strukturālajām reformām, makroekonomiskās prognozēšanas kapacitātes stiprināšanai un funkciju auditiem;

• cilvēkresursu attīstība valsts pārvaldē.

Pirmā virziena ietvaros plānots realizēt divus projektus kopumā par diviem miljoniem latu (85% no tiem ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums). Projekta “Administratīvo šķēršļu samazināšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem” ietvaros tiks veikti funkciju auditi tādās jomās kā nodokļu administrēšana, veselības pakalpojumu sniegšana, statistikas pieprasījumi, nekustamo īpašumu reģistrācija un darbības ar tiem, kontroles un uzraudzības funkcijas, kas skar uzņēmumus, zemnieku saimniecības un izglītības iestādes. Šā projekta īstenošanas rezultātā tiks iegūti kompleksi normatīvā regulējuma vienkāršošanas piedāvājumi identificētajās problēmjomās atbilstoši Eiropas Savienības iniciatīvas “Better regulation” ietvaros nospraustajam mērķim līdz 2012.gadam samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem par 25%.

Saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo iniciatīvu uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti projekta “Publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana” ietvaros kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju tiks īstenots projekts publisko pakalpojumu optimizācijai, tai skaitā publisko pakalpojumu reģistra izstrāde, pakalpojumu centru modeļa izstrāde un pilotprojektu īstenošana, kā arī funkciju audits valsts reģistru savietojamībā.

Otrajā virzienā – politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana – tiks īstenoti projekti kopumā par diviem miljoniem latu strukturālo reformu atbalstam (85% no tiem ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums). Šajos projektos galvenais mērķis ir atbalstīt funkciju auditu veikšanu un uzlabot makroekonomiskās analīzes spēju. Projektu ietvaros līdz 2013.gadam paredzēts veikt izmaksu novērtējumu un efektivitātes mērījumus valsts institūciju apvienošanai un funkciju deleģēšanai privātajam sektoram, kā arī izstrādāt elektroniskas rokasgrāmatas un veikt apmācības politikas plānošanas, ietekmes novērtēšanas un realizēšanas uzlabošanai.

Savukārt trešais virziens – publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība (finansējums līdz 2013.gada beigām ir 1,8 miljoni latu (85% no tiem ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums)) – paredz īstenot projektu mērķtiecīgai un caurskatāmai valsts pārvaldes cilvēkresursu vadībai. Otrā šīs aktivitātes projektā plānots izstrādāt un ieviest cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmu (finansējums līdz 2013.gada beigām ir 3,9 miljoni latu (85% no tiem ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums)).

Attiecībā uz trešā virziena projektiem B.Pētersone uzsvēra: “Šobrīd ir izstrādāts likumprojekts par vienotu atalgojuma sistēmu. Tas nozīmē, ka atalgojuma sistēmā ir jāietver Saeimas, tiesu, prokuratūras, pašvaldību, neatliekamās palīdzības dienesta darbinieki, kopumā papildus ap 150 000 darbinieku. Lai to izdarītu, šajās institūcijās ir jāveic amatu novērtēšana un attiecīgi ir jāpapildina valsts pārvaldes amatu katalogs. Tas ir pamats vienotas atalgojuma sistēmas ieviešanai.” Finanšu ministrijas pārstāvis Andris Drebeiniks uzsvēra: “Šo projektu īstenošana ieviesīs mūsdienu prasībām atbilstošu, vienotu, sistematizētu pieeju cilvēkresursu vadībai valsts pārvaldē, kas līdzinātos privātā sektora uzņēmumos īstenotajām. Tas izbeigs situāciju, kad kādā no 300 iestādēm cilvēkresursu vadība notiek ar MS Excel tabulu palīdzību, bet citā – ar moderniem IT risinājumiem.”

A.Drebeiniks arī norādīja, ka minētā summa cilvēkresursu vadības IT sistēmas izstrādei – 3,9 miljoni latu – tika noteikta 2007.gadā, kad notika struktūrfondu projektu sagatavošana. “Šobrīd noteikti visa summa netiks izmantota, tādējādi valsts līdzfinansējuma apjoms būs mazāks, jo maksa par cilvēkstundām ir samazinājusies,” tā A.Drebeiniks.

Valsts kanceleja, sākot no 2007.gada, ir iesaistījusies struktūrfondu apguvē Latvijā un tās pārziņā ir jauna Eiropas Savienības finansēta prioritāte – Administratīvās kapacitātes stiprināšana. Šīs jaunās prioritātes mērķis ir publiskās pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, kura sasniegšanā ir iesaistītas ne tikai valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments