Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 19.maijā

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

19.maijā Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas Republikas Goda ģenerālkonsulam Stambulā Ahmetam Arbatli par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas interešu pārstāvībā un Latvijas un Turcijas ekonomiskās un kultūras sadarbības veicināšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ahmetam Arbatli pasniedz ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

19.maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 189 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 3 viņu nepilngadīgie bērni.

No 186 pilsonības pretendentiem 66% ir krievi, 11% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

35% pilsonības pretendentu ir pamata, 44% – vidējā, 18% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 186 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 3 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 131 351 persona: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 561 persona.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

ĀM: Par Latvijas valsts karoga likumu

19.maijā Ministru kabinets atbalstīja Ārlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Latvijas valsts karoga likums”.

Likumprojekts tika sagatavots, lai sabiedrībā popularizētu Latvijas valsts simbolu lietošanu un stiprinātu nacionālo pašapziņu, un atbilstoši mūsdienu starptautiskajai praksei un protokolārajām normām noteiktu Latvijas valsts karoga lietošanas principus, kā arī veicinātu un reglamentētu Eiropas Savienības karoga lietošanu.

Minētais likumprojekts izstrādāts, izmantojot līdz šim spēkā esošo likumu “Par Latvijas valsts karogu” un Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumus Nr.412 “Likuma “Par Latvijas valsts karogu” lietošanas noteikumi”, kā arī kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – pieredzi.

Likumā precizētas un pilnveidotas karogu izvietojuma shēmas, kā arī precizēti karogu lietošanas principi pie ēkām un telpās, tostarp amatpersonu darba kabinetos un uz dienesta automašīnām.

No jauna paredzēts:

1) pienākums pastāvīgi lietot Latvijas valsts karogu pie visām nozaru ministrijām, pašvaldībām, tiesu namiem, Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja, bet pie izglītības iestādēm – tikai mācību gada laikā;

2) Eiropas Savienības karogs kopā ar Latvijas karogu:

a) ikdienā pie ministrijām, pašvaldībām un diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs,

b) Eiropas dienā (9.maijā) – arī pie Saeimas un Valsts prezidenta rezidences Rīgas pilī,

c) Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā – pie vēlēšanu iecirkņiem;

3) noteikta karogu protokolārā kārtība;

4) iedibināts Latvijas valsts karoga vimpelis – lai sabiedrībā popularizētu nacionālos simbolus un celtu nacionālo pašapziņu;

5) reglamentēta Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos (piemēram, kā lietot auduma lentes karoga krāsās pie ēku fasādēm);

6) noteikta lietošanai nederīgo Latvijas valsts karogu iznīcināšanas kārtība;

7) noteikta Latvijas valsts karoga lietošanas kārtība bēru ceremonijā;

8) pamatojoties uz deleģējumu likumā, paredzēts izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu nostiprināti Latvijas valsts karoga krāsu toņu tehniskie parametri, kas būtu juridiski saistoši karogu izgatavotājiem. Tādējādi valstī tiks noteikts vienots Latvijas valsts karoga toņu standarts.

Likumprojekts tiks nosūtīts izskatīšanai Saeimai, un paredzēts, ka tas varētu stāties spēkā šā gada 1.jūlijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par grozījumiem Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam

Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara iniciatīvas 19.maijā valdībā tika izskatīti grozījumi Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam, kurus ministrs nosaucis par “birokrātisko šķēršļu izskaušanas programmu”.

 “Es piedāvāju valdībai veikt būtiskus grozījumus Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā šim gadam, kurus es īsi nosauktu par birokrātisko šķēršļu izskaušanas programmu. Šo priekšlikumu būtība ir atvieglot iespēju uzsākt uzņēmējdarbību, kā arī radikāli mazināt administratīvos un birokrātiskos šķēršļus un slogus. Šie atvieglojumi dotu uzņēmējam iespēju netraucēti ražot vai piedāvāt pakalpojumus, dodot cilvēkiem darbu un maksājot valstij nodokļus,” uzsver ekonomikas ministrs A.Kampars.

Ministrs piedāvā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā šim gadam iekļaut vēl papildus 23 uzdevumus, kas jāīsteno šā gada laikā. Šie uzdevumi iekļauti plānā, ņemot vērā uzņēmēju ierosinājumus un priekšlikumus. Šajos ministra iniciētajos papildu uzdevumos paredzēts pakāpeniski valsts pārvaldē ieviest principu, ka valsts iestādes nepieprasa no uzņēmējiem informāciju, ja tā jau ir pieejama kādā no valsts iestādēm; mīkstināt kontrolējošo institūciju sankcijas par administratīviem pārkāpumiem attiecībā uz tikko darbību uzsākušiem uzņēmumiem; samazināt dibināšanas pamatkapitālu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību; maksimāli samazināt dažādo atskaišu un izziņu pieprasīšanu no uzņēmējiem; atvieglot likumu normu izpildi mikrouzņēmumiem, piemēram, grāmatvedības kārtošanā.

Ministrs aicina kolēģus valdībā izvērtēt iespējas paātrināt ministriju darbu pie plānā uzskaitītajiem uzdevumiem un paredzētos pasākumus ieviest jau agrāk, ja tas iespējams, jo nereti plānā iekļautie uzdevumi tiek pārlikti no viena gada uz nākamo un tā arī netiek iedzīvināti.

Līdz ar to viņš mudina daudz aktīvāk strādāt pie plānā paredzēto uzlabojumu ieviešanas maksātnespējas procesā, ieviešot tos daudz ātrāk – jau tuvāko mēnešu laikā. Tāpat ministrs uzskata, ka Zemesgrāmatas nodaļās vajadzētu ātrāk ieviest iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm par obligātajiem valsts maksājumiem saistībā ar nekustamā īpašuma reģistrāciju.

Ministrs bija gandarīts par panākto vienošanos ar Iekšlietu ministriju saistībā ar Šengenas zonas prasību valsts policijā reģistrēt ārzemniekus, kuri apmetušies Latvijas tūrisma mītnēs. Abas ministrijas vienojušās, ka tūrisma mītnēm un viesnīcām attiecīgā informācija policijai būs jāiesniedz saprātīgos termiņos.

Tāpat A.Kampars uzsvēra, ka nepieciešams daudz ātrāk izstrādāt attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos, lai jau šovasar vasaras kafejnīcas varētu strādāt līdz vēlam rudenim, jo Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikts, ka šāda veida iestādījumiem alkoholisko dzērienu un alus mazumtirdzniecības licences tiek izsniegtas tikai uz pieciem mēnešiem, kaut gan tās var strādāt daudz ilgāk.

Kā zināms, 2009.gada 16.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam. Plānā ietvertie 46 pasākumi sadalīti desmit sadaļās: būvniecība, nekustamais īpašums, maksātnespējas procesa pilnveide, nodarbinātība, nodokļu politika un administrēšana; elektroniskie sakari; mežsaimniecība; tūrisms; papildu identificētie pasākumi un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2008.gadam identificēto veicamo pasākumu turpināšana.

No plānā iekļautajiem 46 pasākumiem uz 1.aprīli ir izpildīti 11 pasākumi, divi pasākumi nav izpildīti un pārējo pasākumu izpilde tiek turpināta.

Šā gada pirmā ceturkšņa ietvaros svarīgākie paveiktie pasākumi ir:

• samazināts nekustamā īpašuma reģistrēšanas termiņš, veicot grozījumus Zemesgrāmatu likumā un samazinot nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas termiņu no 15 uz 10 dienām;

• Maksātnespējas likumam iesniegti grozījumi, kas paredz tiesiskās aizsardzības saskaņošanas plāna termiņa pagarināšanu vismaz līdz 30 dienām;

• lai apkarotu nodokļu krāpniecības iespējas, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus kokrūpniecības nozarē strādājošiem komersantiem, kā arī palielinātu PVN maksājamo apjomu valsts budžetā, Eiropas Komisijai nosūtīts lūgums pagarināt PVN reversās maksāšanas kārtību darījumiem ar kokmateriāliem līdz 2014.gada 31.decembrim;

• Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra noslēdza līgumu ar Valsts darba inspekciju, lai Būvkomersantu reģistrā iekļautu ziņas par būvkomersantu būtiskajiem pārkāpumiem.

No plānotajiem pasākumiem nav izpildīti divi pasākumi.

• Nekustamā īpašuma nostiprinājuma lūguma iesniegšana jebkurā Zemesgrāmatas nodaļā – lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi, jāveic būtiskas izmaiņas Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā, kas nodrošinātu elektronisku pieeju zemesgrāmatu arhīvam, un nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Lai realizētu minētās aktivitātes, TM ir sagatavojusi projekta pieteikumu struktūrfondu programmai, kura ietvaros ir plānots izstrādāt zemesgrāmatu elektronisko arhīvu, kas pilnībā nodrošinās nostiprinājuma lūgumu iesniegšanu jebkurā zemesgrāmatu nodaļā, tā radot iespēju zvērinātiem notāriem sagatavotos nostiprinājuma lūgumus kopā ar visiem dokumentiem elektroniski iesniegt zemesgrāmatu nodaļā. Provizoriskais projekta sākšanas termiņš ir 2009.gada 1.jūlijs. TM norāda, ka uzdevumi pilnībā īstenojami būs projekta nobeigumā, proti, 2011.gadā. Ņemot vērā TM sniegto informāciju, plāna projektā ir piedāvāts veikt grozījumus, precizējot šajā gadā sasniedzamos rezultātus.

• Par ārvalstu tūristu deklarācijā sniegto ziņu nodošanas kārtību – šeit bija plānots vienkāršot normas un procedūras attiecībā uz lauku tūrisma mītnēs aizpildītajā ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu nodošanu Valsts policijas teritoriālajai iestādei. Līdz šim nav panākta vienošanās starp Ekonomikas, Iekšlietu ministriju un Valsts policijas pārstāvjiem par risinājumu. Plāna projektā piedāvāts veikt grozījumu un atbildīgo par pasākuma izpildi noteikt Ekonomikas ministriju. Kā jau norādīts iepriekš, ir panākta konceptuāla vienošanās šajā jautājumā starp Iekšlietu un Ekonomikas ministriju.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs

 

EM: Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktora apstiprināšanu

19.maijā Ministru kabinets Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) direktora amatā apstiprināja Valdi Blomi.

V.Blome kā savas darbības prioritāti definējis ES struktūrfondu programmu veiksmīgu ieviešanu, īpašu uzmanību pievēršot daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas programmai, kuras ietvaros daudzdzīvokļu māju īpašnieki var nosiltināt un renovēt savus mājokļus ar būtisku valsts līdzfinansējumu.

V.Blome ir iecelts BEMVA direktora amatā uz noteiktu laiku – līdz aģentūras reorganizācijas pabeigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam.

V.Blome ir ieguvis biznesa vadības maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā, kā arī inženiera celtnieka diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē.

Pašlaik V.Blome nodarbojas ar nekustamā īpašuma attīstības projektu īstenošanu. Profesionālajā darbībā no 2006. līdz 2007.gadam V.Blome ir bijis SIA “Ama-Prom” tehniskās tirdzniecības kompānijas izpilddirektors, savukārt no 2002. līdz 2005.gadam – SIA “Elektroskandia” izpilddirektors.

No 1994. līdz 2002.gadam V.Blome darbojies “Onninen” grupas uzņēmumā gan kā tirdzniecības direktors Baltijas valstīs, gan kā “Onninen Lat” izpilddirektors; savukārt no 1992. līdz 1993.gadam bijis Rīgas pilsētas Valsts nodarbinātības dienesta direktora vietnieks. Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai V.Blome darbojies Rīgas institūtā “Siltumelektroprojekts” un trestā “Latsantehmontaz”.

Iepriekšējais Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Normunds Pēterkops 17.februārī tika apstiprināts Konkurences padomes locekļa amatā.

Konkursa rezultātā (izsludināts “Latvijas Vēstnesī” Nr.32, 26.02.2009.) par atbilstošāko pretendentu atzīts Valdis Blome.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumu izsniegšanas kārtību

19.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paziņojumiem. Ar grozījumiem noteikumos samazinātas prasības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) izsniegt paziņojumus par fiziskai personai izmaksātajiem pabalstiem, tādējādi radot iespēju ietaupīt valsts budžeta līdzekļus uz administratīvo izdevumu rēķina.

Turpmāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumi tiks sūtīti tikai tām personām, kurām VSAA izmaksājusi ienākumus, kas tiek aplikti ar IIN. Savukārt paziņojumi par ienākumiem, kas netiek aplikti ar IIN, VSAA būs jāsniedz tikai pēc fiziskas personas rakstveida iesnieguma saņemšanas.

Līdz šim VSAA tāpat kā citām juridiskajām personām, kas izmaksā ienākumu fiziskai personai, par katru izmaksātā ienākuma veidu ienākuma saņēmējam bija jāizsniedz atsevišķs paziņojums. Gadījumos, kad ienākuma saņēmējam taksācijas gada laikā izmaksāti dažāda veida ienākumi, VSAA jāizsniedz arī kopsavilkums. Tādējādi VSAA bija jāsūta paziņojumi visām personām, kurām izmaksāti pabalsti, tai skaitā arī tām, kurām izmaksāti pabalsti, kas netiek aplikti ar IIN.

Par visiem VSAA izmaksātājiem pabalstiem gada laikā 2009.gadā paziņojumi būtu jāizsūta gandrīz miljons personām. Tādā gadījumā paziņojumu sagatavošanai un izsūtīšanai 2009.gadā VSAA pavisam būtu nepieciešami 278,6 tūkstoši latu. Ar grozījumiem MK noteikumos šo summu ir plānots būtiski samazināt.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības finansējumu valsts pārvaldes institūcijām

19.maijā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par trīs Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu – “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi” – tehniskās palīdzības aktivitātēm.

Grozījumi paredz ES fondu tehniskās palīdzības (TP) jau apstiprinātajos projektos visu attiecināmo izmaksu summu samazināt par 1/5 daļu jeb aptuveni 10 miljoniem latu. Tādējādi tiks uzlabota ES fondu TP aktivitāšu ieviešanas efektivitāte un nodrošināts TP aktivitātēm pieejamo finanšu līdzekļu lietderīgs izlietojums.

Eiropas Savienības fondu TP aktivitāšu mērķis ir nodrošināt ES fondu vadības, atbalsta un uzraudzības funkciju izpildi, līdzfinansējot Eiropas Savienības fondu izvērtēšanu, informatīvos un publicitātes pasākumus, vadības informācijas sistēmas izveidi, ieviešanu un attīstību, kā arī finanšu kontroli un revīziju. ES fondu TP aktivitāšu mērķa grupa ir trīs darbības programmu vadībā, ieviešanā, uzraudzībā, izvērtēšanā un kontrolē iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas.

 

FM: Par administratīvās kapacitātes stiprināšanas aktivitāšu finansējumu no Eiropas Savienības fondiem

19.maijā, pildot Ministru kabineta uzdevumu, Finanšu ministrija (FM) sniedza valdībai informatīvu ziņojumu par Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātēm administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Jau 21.aprīlī valdība apstiprināja FM darba grupas sagatavotos priekšlikumus, kas paredzēja noņemt finansējumu 9 un samazināt finansējumu 14 Eiropas Sociālā fonda aktivitātēm administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Tādējādi 66 miljoni latu tika novirzīti tādām jomām kā profesionālā izglītība, pedagogu konkurētspējas veicināšana, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas pasākumi.

Pēc FM ierosinājuma valdība vēl vērtēs un lems par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātēm administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kam ES fondu līdzfinansējums pēc pārdales ir 67 miljoni latu.

 

FM: Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietekmes izvērtēšanas sistēmu

19.maijā Finanšu ministrija sniedza valdībai informatīvu ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietekmes izvērtēšanas sistēmu.

Latvijā Eiropas Savienības fondu izvērtēšana tiek veikta, piesaistot nozaru ekspertus un apzinot gan ES fondu vadībā un īstenošanā iesaistītās institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, gan sociālos partnerus, tādējādi nodrošinot vispusīgus un objektīvus rezultātus. Izvērtēšana ir būtisks instruments, lai veiktu neatkarīgu un kvalitatīvu analīzi par Eiropas Savienības fondu ieviešanas sistēmu, tās plusiem un mīnusiem.

Izvērtējumu mērķis ir noskaidrot, vai ES fondu finansējums Latvijā ir sasniedzis plānošanas dokumentos noteiktos mērķus, un analizēt ES fondu ieviešanas optimizēšanas un vienkāršošanas iespējas.

Eiropas Komisija (EK) Latvijā izveidoto ES fondu izvērtēšanas sistēmu ir novērtējusi pozitīvi. Tā ir veidota atbilstoši EK sagatavoto vadlīniju noteiktajiem principiem un balstīta uz labās prakses paraugiem.

Šobrīd ES fondu izvērtēšanas sistēmas pilnveidošana tiek turpināta, ņemot vērā gan Valsts kontroles ieteikumus 2008.gada likumības revīzijas ziņojumā, gan izvērtēšanā iesaistīto pušu priekšlikumus.

Paredzams, ka turpmāk ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas būs pilnībā atbildīgas par izvērtējumos izteikto un par lietderīgām atzīto rekomendāciju ieviešanu praksē, tādējādi veicinot ES fondu ieviešanas efektivitāti.

 

FM: Par Kohēzijas fonda projektu noslēguma dokumentu izskatīšanas un virzības kārtību

19.maijā valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā plāno un veic Kohēzijas fonda (KF) projektu noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaudi un sagatavo atzinumu.

Lai optimizētu 2004.–2006.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības KF projektu noslēguma dokumentu izskatīšanu un virzību iesaistītajās institūcijās, grozījumi paredz no 90 uz 75 dienām saīsināt KF starpniekinstitūciju gatavoto noslēguma izdevumu deklarāciju iesniegšanas termiņu.

Turklāt turpmāk KF projektu noslēguma izdevumu deklarācijas būs jāiesniedz nevis vadošajā iestādē, bet neatkarīgajā struktūrvienībā, kuras funkcijas pilda Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departaments, un maksājumu iestādē  – Valsts kasē. 

Grozījumi arī paredz Finanšu ministrijas kā KF vadošās iestādes tiesības projektu noslēguma ziņojumu sagatavošanas ietvaros veidot darba grupas, iekļaujot tajās vadošās iestādes, maksājumu iestādes, starpniekinstitūcijas un neatkarīgās struktūrvienības pārstāvjus, tādējādi nodrošinot efektīvāku projektu noslēguma procesu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par izmaiņām likumā “Par valsts pensijām”

Lai sabalansētu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus ar ieņēmumiem, valdība 19.maijā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) rosinātās izmaiņas likumā “Par valsts pensijām”. Tās stātos spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Par LM izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” vēl lems Saeima.

Saskaņā ar likumprojektu piecus gadus agrāk jeb pirms 62 gadiem vecuma pensiju varēs pieprasīt cilvēki, kuri strādājuši sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecāki, kuriem ir pieci vai vairāk bērnu vai bērns ar invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībnieki. Liliputi, punduri, cilvēki ar invaliditāti uz mūžu un neredzīgie vecuma pensiju varēs pieprasīt no 62 gadu vecuma.

Ja pensijas saņēmējs vairs neuzturēsies ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī viņa nāves gadījumā attiecīgajai iestādei būs jāatmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijas saņēmējam neizmaksātā pensija un pakalpojuma apmaksai neizmantotā summa.

Tāpat plānots noteikt vienādu pieeju apdrošināšanas stāža noteikšanā Latvijas pilsoņiem un cilvēkiem, kuriem nav Latvijas Republikas pilsonības. Turpmāk šiem cilvēkiem paredzēts ieskaitīt līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā. Jautājums par ārpus Latvijas teritorijas uzkrāto darba stāžu tiktu risināts ar starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā palīdzību. Šādi līgumi šobrīd jau ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Ukrainu un Kanādu. Līgumi ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju ir ratificēti, un tie stāsies spēkā, kad valstis būs izpildījušas līgumos atrunātās noslēguma procedūras.

Atbilstoši likumprojektam paredzēts izmaksāt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim arī tiem cilvēkiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.

Tāpat plānots noteikt, ka piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piešķirs līdz 2011.gada 31.decembrim, vienlaikus nodrošinot līdz tam piešķirto piemaksu izmaksu.

Personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz vairākiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, būs iespēja izvēlēties tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko). Līdz ar to vienlaikus nevarēs saņemt invaliditātes pensiju un bezdarbnieka pabalstu, kā arī valsts pensiju un atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā.

Likumprojekts paredz, ka no 1.augusta valsts pensijas tiks pārskaitītas uz pensijas saņēmēja iesniegumā norādīto Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pensiju varēs piegādāt viņa dzīvesvietā, ieturot no pensijas maksu par tās piegādi. Tātad tiem pensionāriem, kuri nebūs izvēlējušies pārskaitīt pensiju kontā un arī turpmāk vēlēsies saņemt pensiju dzīvesvietā, par šo pakalpojumu būs jāmaksā.

 

LM: Par vairākām izmaiņām sociālās apdrošināšanas jomā

Saskaņā ar Ministru kabineta 19.maija sēdes lēmumu tiek plānotas vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā.

No 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim bezdarbnieka pabalstu izmaksās 9 mēnešus. Par pagarinātā perioda mēnešiem bezdarbnieka pabalsts būs konstanta summa – 45 lati mēnesī.

Atgādinām, ka pašlaik bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts 4 mēnešus, ja darba stāžs ir līdz 9 gadiem, un 6 mēnešus, ja stāžs ir no 10 līdz 19 gadiem.

No 1.jūlija vienlaikus ir samazināts arī periods, kurā jābūt veiktām iemaksām, lai noteiktu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Tas nozīmē, ka iemaksas būs jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. Šobrīd iemaksām jābūt veiktām 12 mēnešus 18 mēnešu periodā.

No 1.jūlija paredzēts samazināt slimības pabalsta saistībā ar nelaimes gadījumu darbā izmaksas ilgumu no 52 līdz 26 nedēļām, ja persona slimo nepārtraukti. Savukārt, ja slimo ar pārtraukumiem, – uz laiku ne ilgāku kā 52 nedēļas trīs gadu periodā. Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu, slimības pabalsta izmaksas periodu varēs pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām nedēļām. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem cilvēkiem, kuri saslims pēc tam, kad stāsies spēkā grozījumi likumā.

No 1.jūlija tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu būs tikai cilvēkiem ar invaliditāti, līdzīgi kā tas ir, piešķirot invaliditātes pensijas, t.i., ja darbspēju zaudējums ir lielāks par 25%. Līdz likuma izmaiņām piešķirtās atlīdzības turpinās izmaksāt.

No 1.augusta atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu pārskaitīs uz saņēmēja iesniegumā norādīto Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Pēc atlīdzības saņēmēja pieprasījuma atlīdzību varēs piegādāt viņa dzīvesvietā, ieturot no atlīdzības maksu par tās piegādi. Tātad tiem atlīdzību saņēmējiem, kuri nebūs izvēlējušies pārskaitīt atlīdzību kontā un arī turpmāk vēlēsies to saņemt dzīvesvietā, par šo pakalpojumu būs jāmaksā.

No 2010.gada janvāra personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz vairākiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, būs iespēja izvēlēties tai izdevīgāko (apmēra ziņā lielāko). Līdz ar to vienlaikus nevarēs saņemt atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā, bezdarbnieka pabalstu, kā arī valsts pensiju.

VSAA varēs ierobežot sociālās apdrošināšanas pabalstu, piemēram, maternitātes pabalsta, bezdarbnieka pabalsta, piešķiršanu gadījumā, ja radīsies aizdomas par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu.

Par šīm izmaiņām vēl lems Saeima.

 

LM: Par apbedīšanas pabalsta piešķiršanas kārtību

Lai vienkāršotu apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), pieņemot iesniegumu par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, turpmāk nebūs jāizgatavo miršanas apliecības (sertifikāta) kopija.

Tas nozīmē, ka VSAA nodaļu darbinieki pirms apbedīšanas pabalsta piešķiršanas iepazīsies ar personas uzrādīto miršanas apliecības (sertifikāta) oriģinālu, neizgatavojot attiecīgo dokumenta kopiju.

Tas noteikts Labklājības ministrijas izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” un “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”. Grozījumi noteikumos 19.maijā apstiprināti valdībā.

Atgādinām, lai sniegtu papildu atbalstu tuvinieka nāves gadījumā, valsts piešķir apbedīšanas pabalstu:

• sociāli apdrošinātam cilvēkam tā apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;

• sociāli apdrošināta cilvēka ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš faktiski uzņēmies apbedīšanu, ja miris sociāli apdrošinātais, bezdarbnieks, pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs;

• ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš uzņēmies apbedīšanu, ja sociāli apdrošinātais vai tā apgādībā bijušais ģimenes loceklis miris mēneša laikā pēc darba attiecību vai pašnodarbinātības izbeigšanas.

Apbedīšanas pabalsta apmērs noteiktos gadījumos ir šāds:

• apdrošinātā cilvēka nāves gadījumā – mirušā apdrošinātā mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas divkāršā apmērā;

• bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• apdrošinātā cilvēka apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā;

• pensijas saņēmēja nāves gadījumā – mirušā divu mēnešu pensiju apmērā;

• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā.

2009.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, invalīdiem kopš bērnības – 75 lati.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas valsts nodevu

Valdība 19.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas valsts nodevu”.

Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu un tās samaksas kārtību.

Noteikumu projekts paredz valsts nodevas apmēru par riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu par ĢMO ierobežotu izmantošanu laboratorijās, ĢMO izmēģinājuma lauku izveidi, ĢM kultūraugu audzēšanu un arī ĢMO produktu tirdzniecību.

Tāpat noteikumi nosaka valsts nodevas samaksas kārtību – tā būs jāsamaksā pirms attiecīgā riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa