Par valdības un uzņēmēju ciešāku sadarbību

Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Tautsaimniecības padome 21.maijā parakstīja sadarbības memorandu, lai aktivizētu pušu sadarbību Nacionālā attīstības plāna un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā – Latvijas ekonomikas izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai, kā arī aktīvi piedalīties ilgtspējīgas Latvijas stratēģijas izstrādē un ieviešanā.

Sadarbības memorandu parakstīja ekonomikas ministrs Artis Kampars, finanšu ministrs Einars Repše un Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Juris Biķis.

Parakstot memorandu, A.Kampars izteica cerību, ka tas kļūs par reālu instrumentu valdības un uzņēmēju sadarbības dialoga uzlabošanā. “Lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības straujāku atjaunošanos, valdībai efektīvāko atbalsta risinājumu izstrādē nepieciešams uzņēmēju padoms, jo viņi ir tie, kas rada darba vietas, maksā nodokļus, nodrošina Latvijas eksportu, tādējādi ilgtermiņā sekmējot mūsu ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi.”

Arī Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs J.Biķis bija gandarīts par sadarbības memoranda parakstīšanu: “Ja mēs – uzņēmēji un valdība – strādājam kopā, tad arī rezultātu uzskatām par kopīgu darbu un esam atbildīgi par tā sasniegšanu. Jau līdz šim uzņēmēji ir vairākkārt diskutējuši par iespējamiem risinājumiem un nepieciešamo valdības rīcību, lai sekmētu ekonomiskās situācijas uzlabošanos, memoranda ietvaros sadarbība tiks aktivizēta. Turpmāk jebkādas izmaiņas nodokļu politikā tiks modelētas, lai izvērtētu to ietekmi, kā arī meklēti kopīgi risinājumi, kā nodrošināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.”

Pēc memoranda parakstīšanas finanšu ministrs Einars Repše un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja klātesošos par pašreizējo makroekonomisko situāciju Latvijā un plānotajiem 2009.gada valsts budžeta grozījumiem, par ko izvērtās plaša uzņēmēju, ministru un ministriju pārstāvju diskusija.

Finanšu ministrs E.Repše uzņēmējiem pauda skaidru nostāju: “Šobrīd nodokļi palielināti netiks; ilgtermiņā nodokļi būtu jāsamazina. Lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, šābrīža valdības prioritāte ir uzņēmējdarbības sekmēšana un atbalsts. Savukārt valdība turpina darbu pie budžeta grozījumu sagatavošanas, veicot strukturālās reformas ar mērķi, lai tuvāko gadu laikā Latvija spētu izpildīt visus Māstrihtas kritērijus un ieviest eiro 2012.gadā.”

Diskusijā uzņēmēji uzsvēra, ka paralēli izdevumu samazināšanai aktīvāk jāstrādā pie ieņēmumu palielināšanas, rodot efektīvākus uzņēmēju atbalsta instrumentus, tostarp samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi.

Uzņēmēji ir gatavi sniegt palīdzību risinājumu izstrādē un modelēšanā, balstoties uz reāliem uzņēmumu finanšu rādītājiem, lai vērtētu jebkādu nodokļu politikas izmaiņu ietekmi. Uzņēmēji piedāvās savus priekšlikumus valsts budžeta samazināšanai un valsts pārvaldes iestāžu reorganizācijai, lai valsts budžets kļūtu par efektīvu instrumentu ekonomiskās aktivitātes stimulēšanā.

Sēdes nobeigumā Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Leonīds Ribickis iepazīstināja ar zinātnes prioritāro nozaru darbības rādītājiem un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību laikā no 2006. līdz 2009.gadam. L.Ribickis uzsvēra, ka prioritārie zinātnes virzieni (parasti 3–7) tiek definēti visās Eiropas valstīs, un, kā likums, tajos ir jaunas ražošanas tehnoloģijas, enerģētika, vide, pārtika un veselība, lai attīstītu tautsaimniecību un nodrošinātu dzīves kvalitāti. Veicot šo analīzi, secināts, ka prioritārie zinātnes virzieni dod nelielu pozitīvu ietekmi uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kopējo eksportu un ražojošo nozaru pievienoto vērtību.

Pēc Zinātniskās darbības likuma un Latvijas Zinātnes padomes (LZP) nolikuma viens no LZP uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumus prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai. LZP izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegusi šādus priekšlikumus par prioritārajiem zinātnes virzieniem 2010.–2013.gadam:

• ārstniecības, diagnostikas līdzekļi, metodes un biomedicīnas tehnoloģijas;

• nanostrukturētie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas;

• atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu un zemes dzīļu apguves tehnoloģijas un produkti;

• informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas;

• Latvijas vēstures, kultūras, valodas un dabas ekoloģiskie pētījumi;

• sabiedrības sociālās, tiesiskās un ekonomiskās attīstības procesu analīze.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa