Valsts prezidente:

— nododot otrreizējai caurlūkošanai Valsts valodas likumu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" 14.07.1999.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 14. jūlijā nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Vēstulē teikts:

"Šā gada 8. jūlijā Saeima pieņēma "Valsts valodas likumu". Saeimas deputāti ieguldījuši patiešām lielu darbu šī Latvijai tik svarīgā likuma izstrādāšanā, nepārprotami apliecinot savu vēlmi attaisnot vēlētāju sniegto uzticību.

Latviešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstības garantēšanai, kā arī tiesību nodrošināšanai brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā ir nepieciešams valsts valodas likums, kas ļautu šos mērķus sasniegt. Neviens nevar apšaubīt Latvijas tiesības pieņemt Valsts valodas likumu, un es kategoriski noraidu jebkurus mēģinājumus apstrīdēt šīs tiesības.

Skaidrs un nepārprotams likums būs noderīgs visiem. Tādēļ ir svarīga likuma juridiskā precizitāte, atbilstība Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Neprecīzi un nekonkrēti likuma formulējumi var radīt labvēlīgus apstākļus ierēdņu patvaļai un korupcijai.

Esmu konstatējusi, ka dažu likuma pantu pašreizējā redakcija neatbilst likuma 1. un 2. pantā formulētajiem mērķiem un vispāratzītam principam, ka iejaukšanās privātajā jomā ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir pamatojama ar sabiedrības likumīgajām interesēm.

Saeimas pieņemto Valsts valodas likumu vērtēju, vadoties pēc trijiem kritērijiem.

Pirmkārt, pēc tā, vai likums ļauj nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lietošanu mūsu valstī. Latvijas traģiskā vēsture pēdējā pusgadsimta laikā ir atstājusi negatīvu ietekmi uz latviešu valodas lietošanu. Okupācijas gados tika būtiski ierobežotas latviešu valodas izmantošanas jomas, tika samazinātas valodas attīstības iespējas. Vienlaikus tika rupji ignorētas latviešu vārda brīvības tiesības. Tā ir mana dziļākā pārliecība, ka Saeimas pieņemtajam Valsts valodas likumam ir jābūt tādam, kurš atjauno latviešu valodas likumīgās tiesības.

Otrkārt, šo likumu vērtēju pēc tā, vai tas veicina mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot to tiesības lietot dzimto valodu, līdz ar to veicinot ātrāku Latvijas sabiedrības integrāciju. Diemžēl jākonstatē, ka atsevišķas likuma normas ir pārlieku virzītas uz ierobežošanu, nevis izglītošanu un Latvijas sabiedrības integrāciju.

Treškārt, Valsts valodas likumu vērtēju pēc tā mērķiem un lietošanas iespējām, kā arī pēc tā atbilstības Latvijas starptautiskajām saistībām un starptautiskajām tiesībām. Jāatzīst, ka likuma atsevišķas normas to pašreizējā redakcijā ir pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Es laipni lūdzu Saeimas deputātus vēlreiz izvērtēt tikai šos likuma pantus:

1. Kā noteikts likuma 1. pantā, viens no šā likuma mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Taču likuma 24. panta pašreizējā redakcijā ietvertais ir nepietiekams šā mērķa sasniegšanai. Piedāvāju konkretizēt jēdzienu "valsts institūcijas" un precizēt pasākumus šajā pantā ietverto jautājumu risināšanā.

2. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valsts robežām.

Man nav iebildumu pret 2. panta otrās daļas būtību, taču ierosinu redakcionāli precizēt, kas šī likuma izpratnē ir "informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšana". Precizējot šo normu, būtu vēlams ņemt vērā arī Latvijas Republikas Satversmes 116. panta nosacījumus.

Šis ierosinājums attiecināms arī uz likuma 6. panta otro daļu un 8. panta otro daļu.

3. Uzskatu, ka jāprecizē likuma 11. panta pirmās un trešās daļas redakcija, jo tajās ietvertie termini ("publiski pasākumi", "starptautiski pasākumi") var izraisīt neskaidrības to praktiskajā lietošanā.

4. Ierosinu izslēgt no likuma 17. panta otro daļu, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 100. un 116. pantu.

5. Ierosinu likuma 20. pantā ietverto prasību veidot veidlapu tekstus sarakstei Latvijas teritorijā valsts valodā saskaņot ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumiem.

6. Lai novērstu likuma 21. panta pirmās daļas pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmes 100. un 116. pantu, aicinu atgriezties pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (atbildīgās komisijas) sagatavotās šīs normas redakcijas likumprojekta 3. lasījumam. (Priekšlikums nr.80).

7. Likuma pilnvērtīga darbība ir cieši saistīta ar tajā paredzēto normatīvo aktu izstrādāšanu, tādēļ ierosinu pārskatīt Pārejas noteikumu 2. punktu.

Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1999. gada 8. jūlijā Saeimā pieņemto "Valsts valodas likumu".

Valsts prezidenta preses dienests

Saruna ar Latvijas inteliģences pārstāvjiem par Valsts valodas likumu — 7.lpp.

— tiekoties ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā

Aizvakar Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā Herbertu Linderu. Norvēģijas vēstnieks apsveica Vairu Vīķi–Freibergu ar ievēlēšanu par prezidenti un novēlēja veiksmīgu darbu prezidenta amatā.

Sarunā Valsts prezidente un Norvēģijas vēstnieks pārrunāja Saeimā pieņemto Valodas likumu. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka ir ļoti būtiski Latvijā nostiprināt latviešu valodas lietošanu, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un okupācijas varas atstāto vēsturisko mantojumu. Valsts prezidente pauda viedokli, ka Latvijai kā suverēnai valstij ir tiesības pieņemt tādu valodas likumu, kas aizsargā latviešu valodu kā valsts valodu, bet tam, protams, jāatbilst arī starptautiskajiem standartiem. Valsts prezidente runāja par valodas mācīšanas nozīmi un nepieciešamību rast iespējas veicināt valsts valodas apguvi, īpaši sabiedriskajā un apkalpojošajā sfērā strādājošo un jaunatnes vidū.

EDSO prezidējošās valsts vēstnieks apliecināja, ka Norvēģija pievienojas EDSO Valodas likuma vērtējumam un uzskata, ka ļoti būtiski šajā likumā ievērot cilvēktiesības un starptautiskos standartus. H.Linders informēja, ka Norvēģijas valdība, atzīdama valodas mācīšanas programmas nepieciešamību, arī turpmāk atbalstīs latviešu valodas apguvi Latvijā un šim mērķim ir nolēmusi piešķirt 100 000 ASV dolāru.

— saņemot vēstules no ārzemēm

Aizvakar Valsts prezidente Vaira Vīķe — Freiberga saņēma vēstuli no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidenta lorda Rassela Džonstona ( Lord Russel Johnston ) un Baltijas Jūras valstu padomes komisāra Ole Espersena.

EPPA prezidents vēstulē atgādina, ka EPPA savā ziņojumā 1998.gada 24.jūnijā jautājumā par Latvijas nepilsoņu integrāciju ir paudusi izpratni par Latvijas valdības likumīgajām tiesībām atbalstīt nacionālo valodu un latviešu kultūru, taču tajā pašā laikā varas iestādēm vajadzētu izvairīties no valsts valodas lietošanas regulēšanas privātajā sfērā. Vēstulē EPPA prezidents aicina Valsts prezidenti nosūtīt likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lai varētu atrisināt arī jautājumus, kas saistīti ar publiskajiem pasākumiem un vizuālo informāciju.

Baltijas Jūras valstu padomes komisārs Ole Espersens savā vēstulē pauž izpratni par Latvijā pievērsto uzmanību nacionālajai valodai, kas ir tautas nacionālās identitātes apliecinājums. Vienlaikus O.Espersens uzsver, ka Valodas likumā būtu jāievēro cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, lai šis likums veicinātu harmonisku sabiedrības integrācijas procesu Latvijā.

Valsts prezidente ir saņēmusi arī Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Daniela Taršisa ( Daniel Tarschys ) vēstuli, kurā apliecināta izpratne par nepieciešamību nostiprināt latviešu valodu. D.Taršis norāda arī, ka Saeimas pieņemtajā Valodas likumā ir vairākas pretrunas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kas skar izteikšanās brīvību un cilvēka privāto sfēru.

— sarunā ar Somijas ārlietu ministri

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

'Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga aizvakar tikās ar Somijas ārlietu ministri Tarju Halonenu.

Sarunā Valsts prezidente un Somijas ārlietu ministre apsprieda Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesu. T.Halonena uzsvēra, ka Somija savā prezidentūras laikā par galveno organizācijas paplašināšanā uzskatīs vienlīdzīgu prasību izvirzīšanu katrai kandidātvalstij. Ārlietu ministre arī sacīja, ka izsvērta Valodas likuma parakstīšana, kas atbilstu ES sabiedrības principiem, dotu vēl vienu pozitīvu impulsu Latvijas uzaicināšanai uz sarunām par iestāšanos organizācijā.

Valsts prezidente izteica cerību, ka A.Šķēlem ātri izdosies sastādīt efektīvu valdību, kas varēs risināt tos jautājumus, kas valstij aktuāli, arī ES kontekstā, un tādējādi nākotnē kļūstot par līdzinieci starp ES valstīm. T.Halonena apsveica Latvijas veikumu kopš neatkarības atgūšanas un uzsvēra, ka valsts īstenojusi lielas pārmaiņas.

Valsts prezidente pauda viedokli, ka Latvijai kā suverēnai valstij ir tiesības pieņemt tādu Valodas likumu, kas aizsargā latviešu valodu kā valsts valodu, bet tam jāatbilst arī starptautiskajiem standartiem.

V.Vīķe–Freiberga un T.Halonena runāja par mazo Eiropas valstu un nāciju identitātes stiprināšanu, veidojot vienoto Eiropu. T.Halonena kā ES prezidējošās valsts pārstāve apstiprināja, ka Latvija arī turpmāk var sagaidīt atbalstu no ES latviešu valodas mācīšanai un attīstībai.

Valsts prezidenta preses dienests