— atvadu preses konferencē vakar, 15. jūlijā
Preses konferenci demisionējušais Ministru prezidents Vilis Krištopans sāka ar aizejošā Ministru kabineta darba rezumējumu: — Tas ir likumsakarīgi, ka tagad un arī tuvākajā nākotnē visi grēki tiks pierakstīti man un manis vadītajam Ministru kabinetam. Bet, kā es vienmēr esmu teicis, laiks ir vislabākais ārsts, kurš uzstāda vispareizāko diagnozi. Tādēļ ir jāļauj paiet laikam, lai mēs saprastu, kas ir kas.Jūs tikko kā saņēmāt tādu nelielu politisku "testamentu", kur es esmu dalījies savās pārdomās par to, kas būtu jādara nākamajai valdībai ("LV" publicē pilnībā — red.) . Ir jāturpina ļoti svarīgi darbi, un es ceru, ka tas tiks izdarīts, — jāpanāk sarunu sākšanās par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šīs sarunas ir jāpabeidz 2001. gadā. Jau 2003. gadā, vēlākais 2004. gadā, mums jābūt gataviem uzņemties Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus. Tātad 2005. vai 2006. gadā Latvijai vajadzētu kļūt par Eiropas Savienības locekli. Līdz 2002. gadam mums jāpalielina aizsardzības budžets līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Jāturpina mūsu iesāktais darbs, un es kā Saeimas deputāts ļoti vērīgi sekošu tam līdzi. Jo ļoti liela daļa politiķu neapzinās šīs lielās ārpolitiskās darbības nozīmi mūsu nākotnē.
Par iekšpolitiku. Manuprāt, ir absurdi salīdzināt stāvokli valstī šobrīd ar situāciju 1995. gadā. Runāsim ar skaitļiem. 1995. gada beigās valdības parādzīmju procentu likmes bija vairāk nekā 30 procenti gadā. Šobrīd, sākot ar pagājušā gada novembri, mēs esam samazinājuši procentu likmes par vairākiem procentiem. Pagājušajā izsolē šīs likmes vēl vairāk samazinājās. Tā rezultātā pašlaik īstermiņa parādzīmju likmes ir zemākas par pieciem procentiem. Tātad mēs esam atgriezušies situācijā, kāda bija pirms augusta krīzes. Tekošā konta deficīts ir samazināts līdz astoņiem procentiem. Kā jūs zināt, šis rādītājs bija virs 10 procentiem. Latvijai ir saglabājušies ļoti augsti aģentūru Standard & Poor’s un Moody’s piešķirtie kredītreitingi. Un šos atzinumus es tomēr vērtēju augstāk nekā Gundara Bērziņa viedokli. Starp šīm organizācijām un viņu ir milzīga atšķirība.
Bezdarba pieaugumu, kā es jums teicu pirms astoņiem mēnešiem, mums izdevās apturēt pie desmit procentu robežas. Pašlaik tas ir jāsamazina, un es ceru, ka jaunā valdība ar to nodarbosies.
Par budžetu. Ja mēs atceramies vēsturi, mana valdība tika apstiprināta 26. novembrī. Iepriekšējā valdība bija iesniegusi Saeimā budžetu, balstoties uz optimistisku iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi — 6,5 procenti. Mēs šo projektu paņēmām no Saeimas atpakaļ. Mēs samazinājām iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi atbilstoši tam, ko paredzēja speciālisti, — līdz 4 procentiem. Kāds būs reālais iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad, nevar pateikt neviens — to es jums atkārtoju jau astoņus mēnešus. Tādēļ mēs iesaldējām budžeta izdevumus un gatavojāmies augustā grozīt 1999. gada budžetu samazinājuma virzienā.