Par novadu reformas aktualitātēm

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija kopīgā sēdē ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju 6.maijā pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas pauda bažas, vai pēc novadu reformas iedzīvotājiem pakalpojumi būs pieejami vismaz līdzšinējā kvalitātē.

Komisiju deputāti norādīja, ka jau šobrīd ministrijas un valsts iestādes, cenšoties rast papildu ietaupījumu, samazina pakalpojumu apjomu lauku rajonos.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Gunārs Laicāns uzsvēra, ka ministrijām, veicot funkciju auditu un lemjot par to, kuras funkcijas tiks deleģētas jaunveidojamiem apriņķiem, ir jābūt ļoti piesardzīgām. Nedrīkst pieļaut situāciju, “ka “centrālajā aparātā” tiek mazināts minimāli, bet vispirms tiek samazināti pakalpojumi rajoniem,” atzina G.Laicāns.

Jautāts par finanšu līdzekļu izlīdzināšanu starp pašvaldībām, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš informēja, ka top jauna kārtība, kā pēc novadu reformas izlīdzināt atšķirības starp turīgākajām un mazāk pelnošām pašvaldībām. Patlaban būtiski atšķiras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienības viedokļi par to, cik lielā mērā palielināt valsts līdzfinansējuma daļu pašvaldībām. RAPLM iestājās par 11,5 miljonu latu lielu dotāciju 2010.gadā, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība – par 17 miljoniem latu lielu dotāciju, norādīja RAPLM pārstāvis.

Runājot par rajonu pašvaldību reorganizāciju, deputāti noskaidroja, ka šobrīd ministrija ir atbalstījusi 13 rajonu reorganizāciju un tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums vēl par piecu rajonu reorganizāciju. Tomēr, kā deputātiem skaidroja RAPLM pārstāvis, dažos gadījumos būs nepieciešams Ministru kabineta lēmums, jo nav vienošanās par to, kas pārņems atsevišķas sociālās iestādes un kapitālsabiedrības.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba, vērtējot novadu reformas īstenošanu, norādīja, ka ministrijas vēl joprojām novadu reformu nespēj skatīt kopskatā. Katra ministrija ļoti centralizētā veidā rūpējas par savām funkcijām, neredzot pašvaldību lietas kopumā.

Šķiet, ka Pasaules bankas eksperti ir vairāk norūpējušiem par sociāli neaizsargātajām personām nekā ministriju ierēdņi, atzina I.Sudraba. Arī Pasaules bankas eksperti strādā pie rekomendācijām, kā īstenojot pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, tiktu pasargāti sociālie neaizsargātākie iedzīvotāji un viņu ienākumu līmenis būtiski nekristos, informēja I.Sudraba.

Saeimas preses dienests