Ministru prezidents —

— Ministru prezidents Vilis Krištopans atvadu preses konferencē vakar, 15.jūlijā:

Turpinājums no 1.lpp.

Mums bija vairāki plāni. Es redzu, ka daži no mūsu priekšlikumiem jau ir iekļuvuši nākamās valdības deklarācijā, un tas ir ļoti labi.

Attiecībā uz sociālo budžetu — tā nav manas valdības sastrādāta nelaime. Tas ir pagājušā gada priekšvēlēšanu optimisma rezultāts. Šīs pārāk optimistiskās pensiju indeksācijas mēs saņēmām mantojumā. Bet manas valdības laikā pensionāri saņēma pensijas, inflācija bija viszemākā Austrumeiropā, lats ir stabils, arī makroekonomiskā situācija ir ļoti stabila.

Šādā stāvoklī nākamā valdība saņem varu. Jā, būs problēmas, būs jāsamazina budžets, bet tikpat labi to būtu darījuši arī mēs. Un es šeit neredzu nekādu traģēdiju. Tā nelielā histērija, kas ap to visu tiek būvēta, pāries.

Tagad es gribētu komentēt reformas. Manuprāt, šī pieeja ir ļoti primitīva. Šādas reformas tiek skaldītas kā ar cirvi. Nevis smalki, izsvērti, soli pa solim. Meklējot iespējas, kas nav tik sāpīgas. Jo galu galā par to visu kāds maksā. Šoreiz maksās veci ļaudis, pensionāri, skolotāji, pašvaldības, lauku ceļu programma.

Es esmu ļoti lepns, ka četrus gadus pēc kārtas man ir izdevies palielināt finansējumu ceļiem, tai skaitā lauku ceļiem. Jaunā deklarācija paredz, ka pirmo reizi četru gadu laikā ceļiem tiek samazināts finansējums. Bet par to jau atbildēs jaunā valdība.

Mani satrauc tas, ka pašvaldību reformā, kur manis vadītais Ministru kabinets paziņoja, ka būs otrā līmeņa vēlētas pašvaldības, diapazonā starp pieci un divpadsmit, sākas diskusija par to, vai nevajadzētu iecelt prefektus. Es esmu pilnīgi pretējās pozīcijās. Ir jābūt vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām.

Es novēlu nākamajai valdībai turpināt to, ko pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas laikā darīja mana valdība, — uzturēt dialogu ar ārvalstu investoru padomi, turpināt Lauku konsultatīvās padomes darbu, turpināt ceļu uz NATO un Eiropas Savienību, uzlabot attiecības ar Krieviju. Es domāju, ka netiks aprakta sabiedrības integrācijas programma, kuru izsludināja manis vadītā valdība. Es ceru, ka nākamā valdība kopā ar Latvijas Banku atrisinās Rīgas Komercbankas problēmu, kur mums tikai mazliet pietrūka laika.

Es ceru, ka tā paviršā un necaurspīdīgā privatizācija vairs nenotiks.

Jūs dzirdat, pašlaik jau runā par sešiem pretendentiem uz "Latvijas kuģniecības" privatizāciju. Kā jūs zināt, bija atlasīti divi, turklāt bez jebkādiem publiskiem tenderiem.

Nākamās valdības darbu varēs vērtēt pēc tā, cik dzīva būs mūsu Fondu birža, kāda būs tās kapitalizācija un apgrozījums. Pašlaik mūsu Fondu birža ir vismazāk kapitalizētā un tai ir vismazākais apgrozījums Austrumeiropā. Ja jūs atceraties, es atcerējos Rīgas Fondu biržu pirmajā dienā pēc stāšanās valdības vadītāja amatā. Man bija mērķis pēc iespējas ātrāk panākt, lai visu mūsu lielo uzņēmumu akcijas pēc iespējas ātrāk tiktu kotētas Fondu biržā. Diemžēl man pietrūka laika. Es ceru, ka nākamajā gadā jaunā valdība to izdarīs.

Man ir liels gandarījums, ka veselais saprāts uzvarēja Valodas likuma jautājumā. Es jau sen iesniedzu savus priekšlikumus. Daži no tiem tika ņemti vērā. Es atbalstīju viedokli, ka šis likums Saeimā ir jāizskata rudenī vai arī tā, kā tas ir noticis tagad, — jāatdod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Esmu gandarīts, ka Valsts prezidente to izdarīja. Šī histērija, kas tika sacelta pēc prezidentes ievēlēšanas, un tas, ka bija pat tāda nostāja — kas balsos par Valodas likumu, tas veidos valdību, izskatījās pēc neliela farsa. Tagad viss ir galā. Likums ir atpakaļ Saeimā, un es esmu pārliecināts, ka Helsinkos mūs uzaicinās uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas Latvijai ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu piedalīties šajā sacensībā, pozitīvajā maratonā ar pārējām kandidātvalstīm. Mēs esam ļoti tuvu tam, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, jo mūsu gatavība ir ļoti augsta. Mums nav par ko kaunēties.

 

Pēc tam Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai jūs varat nosaukt savas valdības pieļautās kļūdas?

V.Krištopans:

— Pašam norādīt uz savām kļūdām laikam nav sevišķi pareizi. Es pats vēl neesmu izanalizējis savu un savas valdības darbību. Kādu mēnesi es tagad pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā būšu nopietnā atvaļinājumā. Tad es gribu paskatīties atpakaļ un to visu izanalizēt. Bet es neredzu nevienu stratēģiski rupju kļūdu.

— Vai jūs atgriezīsities Saeimā?

V.Krištopans:

— Jā, es to darīšu. Tādēļ, ka mēs pārāk ātri aizmirstam vēlēšanas un vēlēšanu rezultātus. Saeimas vēlēšanās mani, pievelkot krustiņu, atbalsīja 60 tūkstoši cilvēku. Tas bija trešais rezultāts aiz Šķēles un Gorbunova. Es nevaru tagad šiem cilvēkiem pateikt, ka mani plāni mainās un es eju uz biznesu. Es esmu atbildīgs savu vēlētāju priekšā.

— Vai jums nebūs problēmu strādāt Saeimā, ja jums ir tāda attieksme pret Gundaru Bērziņu, kurš tagad ir vienas no valdību veidojošo partiju frakciju vadītājiem?

V.Krištopans:

— Man nav iebildumu pret viņu kā pret personu. Kā politiķi mēs esam ļoti dažādi. Tā ir politika, tur nemēdz būt vienādu viedokļu. Es domāju savādāk nekā Rubiks un savādāk nekā Gundars Bērziņš. Tas, ka Saeimā mums nesakritīs viedokļi, nav nekāda traģēdija.

— Vai jūs atbilstoši frakcijas lēmumam būsit gatavs balsot par tiem likumu grozījumiem, uz kuriem balstīsies Andra Šķēles piedāvātās reformas, piemēram, par pensijas vecuma paaugstināšanu?

V.Krištopans:

— Es esmu gatavs tikai konstruktīvai politiskai darbībai, nevis kaut kādiem sasteigtiem vai voluntāriem lēmumiem.

Jūsu jautājumi mani vienmēr provocē. Es jums atbildēšu tā — trijās Saeimās es vienmēr esmu balsojis tā, kā ir lēmis "Latvijas ceļa" vairākums. Es ceru, ka vairāk no jums šādu jautājumu nebūs.

— Vai jums kā kompensāciju piedāvās kādus amatus Saeimā?

V.Krištopans:

— Es netaisos nekādus amatus ieņemt, jo bijušajam valdības vadītājam nebūtu vajadzīga nekāda kompensācija. Man ir vajadzīgs laiks, lai visu pārdomātu. Es labprāt strādātu kā vienkāršs deputāts Saeimā, vēlams Budžeta un finansu komisijā.

— Kā jūs prognozējat — cik ilgi noturēsies šī valdība?

V.Krištopans:

— Valdības Latvijā ir stabilas, bet visas atrodas uz pulvera mucas, kura var jebkurā brīdī uzsprāgt.

— Uz kādas pulvera mucas sēž Šķēles valdība?

V.Krištopans:

— Es domāju, ka katrā no frakcijām ir kāds cilvēks, kurš vienkārši nebūs spējīgs nospiest to podziņu, kad būs runa par pensiju vecuma palielināšanu, par strādājošo pensionāru darba samaksas anulēšanu. Viņiem nepietiks drosmes to darīt. Nu, piemēram, Jānis Lagzdiņš.

— Uz kādas pulvera mucas sēdēja jūsu valdība?

V.Krištopans:

— Ir vajadzīgs laiks. Es negribu nevienu kritizēt. Katrs politiķis, katrs politisks spēks pieņem lēmumus, kādi viņiem tajā brīdī šķiet vispareizākie. Laiks visu saliks savās vietās.

— Vai "Latvijas ceļa" vadība pret jums, Godmaņa kungu, Počas kundzi neattiecas kā pret iespējamo opozīciju?

V.Krištopans:

— Man patīk, ar kādu entuziasmu kopš 1993. gada tiek prognozēta "Latvijas ceļa" šķelšanās.

— Kā jūs vērtējat nākamo valdību un tās pieņemto deklarāciju?

V.Krištopans:

— Deklarācijā es neatradu nekā jauna. Bet mani ļoti pārsteidza sadaļa par ostām un transportu, konkrēti — formulējums par nepieciešamo valsts kontroli ostās. Holandē, ar kuras transporta ministru mani vieno personīga draudzība un kuras osta — Roterdama — ir lielākā pasaulē, ir perfekta ostu likumdošana. Mums tā ir līdzīga, un mūsu ostas ir lielākās Baltijas jūrā. Pasaules prakse liecina, ka lielākā daļa ostu ir municipalitāšu ietekmē. Pašlaik mainīt likumu par ostām? Es esmu pretējās domās.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības nozares

redaktore

— atklātā vēstulē Saeimā pārstāvēto politisko partiju vadītājiem un masu informācijas līdzekļu vadītājiem

Cienījamās dāmas un godājamie kungi!

Vēlos pateikties Jums par sadarbību ar manis vadīto Ministru kabinetu. Manā vērtējumā, neraugoties uz viedokļu atšķirībām dažos jautājumos, sadarbība bija auglīga un savstarpēji bagātinoša.

1999.gada 5.jūlijā es paziņoju par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata, jo neuzskatīju par iespējamu vadīt valdību savstarpējas neuzticības atmosfērā, kad valdībā pārstāvētie politiskie spēki veda sarunas par jaunas valdības veidošanu un parakstīja līgumu ar opozīcijas partiju.

Kaut gan astoņi mēneši ir nepietiekams laiks Valdības deklarācijā un Deklarācijas izpildes rīcības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai, valdība un ministri strādāja godprātīgi, lai uzdevumus izpildītu. Pavisam šīs valdības darbības laikā tika pieņemti 710 tiesību akti, uz Saeimu nosūtīti 138 likumprojekti. Viens no šīs valdības darbības pamatprincipiem bija atklātības un informācijas pieejamības nodrošināšana. Pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts vēsturē katrai ministrijai bija jāsagatavo publiskas atskaites par padarīto darbu un izlietotajiem valsts līdzekļiem, kā arī tika publiskotas ministriju rīcības programmas.

Latvijas nākotne ir demokrātiska, moderna, labklājīga valsts — pilntiesīga Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses dalībniece. Uzskatu, ka Latvija būs gatava uzņemties ES dalībvalsts pienākumus 2003.–2004.gadā, kas ļautu kļūt par ES dalībvalsti 2005.–2006.gadā. Uzaicināšana kļūt par NATO dalībvalsti jāpanāk 2002.gadā, un esmu pārliecināts, mēs varam izpildīt nepieciešamos priekšnoteikumus šī mērķa sasniegšanai.

Ievērojot līdzšinējo pieredzi, kas apliecinājusi Latvijai svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas virzienu pārmantojamību, esmu pārliecināts, ka arī nākamā valdība turpinās svarīgākos darba virzienus. Cita starpā es vēlētos īpaši izcelt vairākas nozīmīgas iestrādes, kas būtu jāturpina nākamajai valdībai.

Tautsaimniecība un finansu politika

1. Valsts budžeta 1999.gadam izdevumu daļas samazināšana un budžeta bez finansu deficīta saglabāšana.

2. Bezdeficīta budžeta 2000.gadam pieņemšana.

3. Atklāta un godīga lielo uzņēmumu privatizācijas procesa pabeigšana, valsts interešu ievērošana un pieejamības visiem interesentiem nodrošināšana privatizācijas procesa gaitā.

Privatizācijā iegūto līdzekļu novirzīšana valsts investīciju projektiem un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem.

4. Rīgas Fondu biržas apgrozījuma palielināšana.

5. Līguma ar Starptautisko valūtas fondu noslēgšana.

6. Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projekta īstenošana.

7. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un administratīvo barjeru investīcijām samazināšana, dialoga ar vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem turpināšana.

8. Ārvalstu investoru padomes darba turpināšana.

9. Priekšnoteikumu izpilde ES Pirmsstrukturālo fondu efektīvai izmantošanai.

10. Sarunu pabeigšana par "Lattelekom" monopola termiņa izbeigšanu.

11. Lauku ceļu attīstības programmas īstenošana.

12. Sektorpolitiku izstrāde un pieņemšana elektroenerģētikas, ārējās tirdzniecības, rūpniecības un citās jomās.

Zemkopība

13. Izveidotā iekšējā tirgus aizsardzības sistēmas pilnveidošana. Aktīva iesākto sarunu ar tirdzniecības līgumu partneriem turpināšana, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas izmeklēšanas procesa turpināšana, paredzot tam attiecīgo papildfinansējumu.

14. Sadarbības un dialoga ar zemnieku un citām lauku pašpārvaldes organizācijām turpināšana Lauku attīstības konsultatīvās padomes ietvaros.

15. ES lauksaimniecības un lauku attīstības pirmsiestāšanās fondu izmantošanas pamatdokumenta — SAPARD plāna apstiprināšana un iesniegšana Eiropas Komisijā, tam paredzot arī nepieciešamo līdzfinansējumu.

16. Antidempinga likuma pieņemšana un iedarbināšana, atvēlot tam nepieciešamos resursus.

17. Jaunu likumu par lauksaimniecību un lauku attīstību izstrāde un pieņemšana, cukura tirgus regulēšanai nepieciešamo tiesību aktu pieņemšana steidzamības kārtā, pārņemot ES likumdošanas principus.

18. Jauna Meža likuma izstrāde un pieņemšana, mežsaimniecības nozares institucionālās sistēmas reforma.

19. Celulozes rūpnīcas celtniecības projekta īstenošana.

20. Lauksaimniecības pašpārvaldes likuma sagatavošana.

Ārpolitika

21. Priekšnoteikumu izpilde, lai jau šogad nodrošinātu uzaicinājumu uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī sekmīgu sarunu vešanu.

22. Eiropas Savienības un nacionālās likumdošanas divpusējās salīdzināšanas procesa pabeigšana un likumdošanas saskaņošanas ar ES normām turpināšana.

23. Latvijas integrācijas NATO plāna īstenošana un NATO Integrācijas padomes darba turpināšana.

24. Baltijas valstu sadarbības turpināšana un padziļināšana, sadarbības līgumtiesiskās bāzes pilnveide un lauksaimniecības atbalsta un ārējās tirdzniecības politikas koordinēšana un izlīdzināšana.

25. Baltijas un ASV Partnerības hartas īstenošana.

26. Latvijas un Krievijas starpvalstu dialoga turpināšana un Starpvaldību komisijas darba uzsākšana.

27. Latvijas–Lietuvas līguma par jūras robežas ratificēšana Saeimā.

28. Latvijas–Zviedrijas jūras robežas tiesiska noformēšana.

29. Latvijas–Lietuvas–Zviedrijas līguma par trīspusējo jūras robežas saskares punktu sarunu uzsākšana.

Valsts aizsardzība un iekšlietas

30. Aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2% pirms nākamās NATO valstu vadītāju tikšanās.

31. Latvijas aizsardzības spēku savietojamības ar NATO nodrošināšana.

32. Valsts austrumu robežas nostiprināšana un iekārtošana atbilstoši ES prasībām.

33. Iesāktā darba tiesību aktu sakārtošanai korupcijas novēršanas un informācijas atklātības jomā pabeigšana un Korupcijas novēršanas padomes un sekretariāta darba turpināšana.

34. Brīvības atņemšanas vietu nodošana Tieslietu ministrijas pārziņā.

Sabiedrības integrācija

35. Naturalizācijas procesa turpināšana.

36. Pilsoniskās līdzdalības veicināšana valsts procesos.

37. Sabiedrības integrācijas koncepcijas un programmas pieņemšana un īstenošana.

38. Valsts pārvaldes iestāžu optimizēšana sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai.

38. Valsts pārvaldes iestāžu optimizēšana Sabiedrības integrācijas programmas istenošanai.

39. Normatīvo aktu pieņemšana jaunā Valsts valodas likuma iedzīvināšanai.

Sociālā sfēra un veselība

40. Veselības aprūpes reformas īstenošana.

41. Konsekventa pensiju sistēmas reformas īstenošana.

42. Ģimenes ārstu institūcijas atbalsts.

43. Farmācijas tirgus sakārtošana.

44. Veselības veicināšanas pasākumu un veselīga dzīvesveida atbalstīšana.

45. Bezmaksas un daļēji kompensējamo ambulatoro medikamentu sistēmas attīstīšana.

46. Tālāka bezdarba līmeņa samazināšana.

Izglītība

47. Izveidotās studiju kreditēšanas sistēmas un piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana. Studiju kredītu sadales kārtības pilnveidošana un budžeta finansējuma apjoma palielināšana.

48. Apstiprināto tiesību aktu studējošo normatīvajam finansējumam īstenošana.

49. Pieņemto tiesību aktu pārejai uz vienas pakāpes zinātniskajiem grādiem īstenošana. Latvijas Zinātnes padomes un universitāšu sadarbības doktorantūras un promocijas jautājumos nodrošināšana.

50. Sagatavoto tiesību aktu pieņemšana Izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma iedzīvināšanai.

Noteikti jāpabeidz valsts pārvaldes un pašvaldību reformas īstenošana.

No savas puses varu apliecināt, ka esmu gatavs konstruktīvi sadarboties un sniegšu iespējamo palīdzību augstākminēto uzdevumu īstenošanai.

Nekad neesmu turējies pie Ministru prezidenta krēsla, bet strādāju godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas.

Patiesā cieņā un cerībā uz turpmāku sekmīgu sadarbību.

Vilis Krištopans,

Ministru prezidents