Saeimas 2009. gada 14. maija sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 34.laidienā (“LV”, Nr.79, 21.05.2009.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

[Tiek turpināts likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums. – Red.]

Dz.Rasnačs.

11.priekšlikumu iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā – 13.priekšlikumā. Tāpat 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 14.priekšlikumu, ko ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis, komisija ir atbalstījusi jau iepriekš nobalsotajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

15.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

16.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis. Arī tas ir atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Kalniņa un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 5, atturas –14. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

17.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis. Arī to komisija ir atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Kalniņa un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 4, atturas – 13. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

18.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija un, protams, atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

22.priekšlikumu iesniedzis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 23.priekšlikumu iesniedzis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

25.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

26.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus divdesmit sešus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šā visai nozīmīgā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4172. Likumprojekts Saeimā pirmajam lasījumam tika iesniegts 2008.gada septembrī. Ir pagājuši veseli deviņi mēneši, un, lūk, šodien mēs pēc ilga perioda izskatām šo likumprojektu trešajā lasījumā. Šajā laikā ir mainījušās valdības, ir mainījušās atbildīgās komisijas, un ir izveidoti kompromisi starp dabas sargātājiem un piekrastes iedzīvotājiem.

Tagad pāriesim pie priekšlikumu izskatīšanas.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tiek precizēts termina “gaisvadu līnijas ass” skaidrojums. Komisija atbalsta. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts, jo tas ir izteikts tādā īpašā terminoloģijā. Komisija nolēma, ka ir jāatstāj spēkā esošā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Arī 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija to rūpīgi izvērtēja un daļēji atbalstīja. Šis priekšlikums ir iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Ir papildinājums, ka jāņem vērā vēsturiskā apdzīvojuma struktūra, plānojot apbūvi ciema robežās. Komisija to ir atbalstījusi, un tas bija Leiškalna ierosinājums.

Lūdzam atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

6.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Šo priekšlikumu komisija neatbalsta, jo Leiškalna kungs paredz, ka metodika aizsargjoslu noteikšanai ir jāizstrādā Vides ministrijā. Taču visa spēkā esošā likumdošana paredz, ka Vides ministrija var izstrādāt tikai metodikas projektu, bet Ministru kabinetam ir jāapstiprina šis projekts. Tāpēc mēs neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

7.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ļauj pie maza dīķīša, teiksim, 20 reiz 50 metru platībā, izbūvēt arī laipas, izbūvēt pirtiņas, respektīvi, izmantot konkrētai saimniecībai šo dīķa apkārtni, kā arī pieļauj, ka mazūdens periodā gar meliorācijas grāvjiem nav… kad nav lielas bīstamības, nav jāievēro arī pārāk stingri aizsardzības pasākumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

8.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

9.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un pārcelts uz likumprojekta citu pantu, iekļauts jeb iestrādāts 51.priekšlikumā, kur tas ir pilnībā atbalstīts. Šis priekšlikums nosaka kārtību, kādā veidojamas no apbūves brīvas joslas aizsargjoslās gar ceļiem un dzelzceļiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

10.priekšlikums precizē atsauci uz panta daļām. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

11.priekšlikums. Tas ir 22.lappusē. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šeit Juridiskais birojs precizē otrā lasījuma redakciju un iesaka izveidot šo otrā lasījuma tekstu kā atsevišķu panta daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un komisija šo Juridiskā biroja ieteikumu atbalsta savā priekšlikumā – 12.priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 13.priekšlikumu, kurā Juridiskais birojs precizē otrā lasījuma redakciju, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

14.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

15.priekšlikums. Juridiskais birojs precizē panta nosaukumu, un komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina precizēt otrā lasījuma tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Nākamais priekšlikums ir tikai 44.lappusē. Tie, kas seko uzmanīgi līdzi, lūdzu, pāršķiriet!... Šajā lappusē ir 17.priekšlikums.

17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un šajā priekšlikumā nedaudz tiek uzlabota otrā lasījuma redakcija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

18.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

19.priekšlikums ir par 33.pantu. Šis priekšlikums nosaka kārtību, kādā to jauno objektu būvniecību, kuriem nepieciešamas aizsargjoslas, saskaņo ar zemes īpašnieku. Respektīvi, ir jāinformē zemes īpašnieks, ja tiek noteikts jauns objekts, kuram nepieciešama aizsargjosla, un jāsaskaņo arī ar visiem zemes īpašniekiem, caur kuriem piederošo zemi šā objekta aizsargjosla iet. Komisija pati ir izveidojusi šo priekšlikumu un lūdz Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

20.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Šeit ir norādījums... Teksts ir papildināts ar šo norādījumu, ka Valsts zemes dienestam ir jāiesniedz dati par aizsargjoslu robežām. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

21.priekšlikums ir līdzīga satura, un arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

22.priekšlikums. Arī šo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

23.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Tā ir precizējusi šajā likumā lietotos terminus, kas attiecas uz zemes īpašniekiem un lietotājiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

24.priekšlikums. Šo priekšlikumu arī ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un šeit tiek precizēta kārtība, kādā kontroles dienestiem ir tiesības apmeklēt aizsargjoslas, ja tās atrodas dažādu īpašnieku teritorijās.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

25.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, ļoti rūpīgi konsultējoties gan ar sabiedriskajām organizācijām, gan ar ministrijām, gan it īpaši ar Saeimas Juridisko biroju. Šajā priekšlikumā ir pateikts, ka tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Līdz šim likumā šāds nosacījums tika attiecināts tikai uz elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādes uzņēmumiem.

Un būtiski ir vēl tas, ka piedāvātie grozījumi arī tālākajos pantos – 48. un 56. pantā – paredz, ka šis bezatlīdzības lietošanas nosacījums attiecināms arī uz ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumiem, kā arī uz gāzes apgādes uzņēmumiem.

Ja likumā saglabātu šādu kārtību un likumprojektā paredzētu nosacījumu, ka par noteikto lietošanas tiesību aprobežojumu nav jāmaksā, tas attiektos tikai uz šiem četriem minēto objektu īpašniekiem vai valdītājiem.

Šajā jautājumā komisijā noritēja tiešām ilgas un konstruktīvas debates, tika apspriests, vai bezatlīdzības lietošanas nosacījumi ir jāparedz īpaši ar speciālu normu un vai ir pareizi, ka bezatlīdzības lietošanas nosacījumus attiecina tikai uz četriem objektu īpašniekiem. Tas, interpretējot attiecīgās normas, varētu likt domāt, ka citos, likumā neminētos, gadījumos ir maksājama atlīdzība par nekustamā īpašuma lietošanas ierobežojumiem.

Diskusiju rezultātā tika nolemts, ka nebūtu pareizi izdalīt no visiem objektu īpašniekiem tikai dažus, jo tad tiktu pārkāpts vienlīdzības princips. Tika izveidota vispārēja redakcija, kurā uz šajā likumā minēto tiesību subjektu ir attiecināta norma, ka objekta īpašniekiem un valdītājiem atlīdzība par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem nav jāmaksā. Arī tālākajos priekšlikumos būs labojumi, kas ir saistīti ar šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt šo normu, kas paredz vienlīdzību visu to īpašnieku starpā, kuru objektiem ir noteiktas aizsargjoslas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Tas bija 25.priekšlikums.

26.priekšlikums. Arī šis ir būtisks priekšlikums, kas tapis grūtās diskusijās. Šis priekšlikums paredz jaunu normu, kas nosaka, ka ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma ir atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām un tūrismam nepieciešamo skatu torni, infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi, kā arī viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku (ar to jāsaprot ēkas, kas Būvju klasifikatorā iekļautas sadaļā “Viesnīca un tai līdzīga lietojuma ēka”, nepieļaujot plašāku šīs normas interpretāciju).

Es tik gari to skaidroju tāpēc, ka ļoti ilgas bija debates. Viedokļi bija ļoti dažādi, un šis, manuprāt, ir labs kompromiss, par kuru arī Saeima varētu nobalsot.

Lūdzu atbalstīt 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī tiešām ir ļoti būtiska norma tiem, kam ir zemes īpašumi aizsargjoslā gar jūru, un tāpēc es gribu ļoti precīzi pateikt, ko tad komisija īsti ir domājusi, pieņemdama šādu normu, jo, lasot likuma normu, tās saturs varbūt uzreiz nav pilnīgi skaidrs.

Ar šo normu mēs saprotam to, ka uz katra zemes īpašuma neatkarīgi no tā, cik liels ir attiecīgais zemes īpašums, un neatkarīgi no tā, cik zemes vienību ietilpst attiecīgajā zemes īpašumā, ir atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, tūrismam nepieciešamo skatu torni, infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi, kā arī viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku; ar vārdiem “līdzīga lietojuma ēka” saprotam tieši to, kas ir rakstīts Būvju klasifikatorā, un šis jēdziens sevī ietver gan restorānus un kafejnīcas, gan moteļus, gan pansijas un citas tamlīdzīgas īslaicīgās apmešanās vietas.

Šī ir būtiska lieta, jo tā tiešām ļauj pasargāt dabu un tajā pašā laikā attīstīt nepieciešamo tūrisma infrastruktūru.

Protams, šeit ir vēl viens ļoti svarīgs nosacījums, kas jāsaprot: to var darīt tad, ja vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānā tas ir paredzēts.

Un vēl viens aspekts.

Pie mums vērsās arī cilvēki, kam ir vienā īpašumā vairākas zemes vienības. Ne vienmēr šīs zemes vienības ir vienkopus. Ir situācijas, ka zemes vienība atrodas atdalīti no lielākās īpašuma daļas. Tad arī šajā gadījumā… ja vien pašvaldības teritorijas plānā ir paredzēts, tad arī uz šīs zemes vienības var būvēt, bet, protams, nepārkāpjot kopējo normu, ka uz vienu īpašumu nevar būt vairāk kā tas, kas pantā minēts.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Jāņem vērā, ka saistībā ar Aizsargjoslu likuma 36.pantu šis likumprojekts vispirms tika skatīts komisijā, kas tika nolikvidēta, – Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā – un pēc tam Tautsaimniecības komisijā. Galvenais klupšanas akmens, galvenais iemesls šim ilgajam izskatīšanas termiņam bija šis pants – 36.pants. Un, ņemot vērā, ka ļoti bieži pastāv strīdi par šīs normas piemērošanu, es nepiekrītu Kraukļa kunga izteiktajai interpretācijai, runājot par šiem zemes īpašumiem un šīm zemes vienībām. Es noteikti uzskatu, ka jēdziens “zemes īpašums” nav identisks jēdzienam “zemes vienība”. Jo, kā Kraukļa kungs teica, zemes īpašumā var būt daudzas un dažādas vienības, un, lai mēs varētu konstatēt, vai uz šīm vienībām drīkst vai nedrīkst būvēt, mums, tāpat arī pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu, visupirms ir jākonstatē, kāds ir aizsargjoslas mērķis. Proti, 36.pants ir jāinterpretē kopā ar 6.pantu, jo 6.pantā ir pateikts aizsargjoslas mērķis. Ja mēs skatāmies, Kraukļa kungs, Aizsargjoslu likuma mērķi, tad redzam, ka 6.pantā nekur netiek runāts par šo apdzīvoto vietu vai lauku apdzīvoto vietu būvniecību. Ja mēs palasām 6.pantu, redzam, ka mērķis ir samazināt piesārņojuma ietekmi uz jūru, saglabāt meža aizsargjoslas, novērst erozijas procesu attīstību, nevis būvniecību.

Protams, ja runājam par ilgtspējīgu attīstību, mums jārunā par četriem komponentiem, proti, gan par vides aizsardzību, gan par ekonomisko attīstību, gan par kultūras lietām, gan arī par sociālām problēmām. Taču šeit primārais ir faktiski vides aizsardzība. Komisijā piedalījās gan nevalstiskās organizācijas, gan arī eksperti, ļoti kvalificēti eksperti, un es noteikti piekrītu tiem ekspertiem, kuri saka, ka, ja nav izstrādāta piekrastes aizsardzības nacionālā programma, mums pret šo būvniecību jāizturas pēc iespējas ierobežojoši.

Un, proti, gribu minēt nupat, nesen, Satversmes tiesas pieņemto spriedumu. 2009.gada 24.martā Satversmes tiesa savā spriedumā… Jau vairākkārt tas tika konstatēts, arī 2004.gada spriedumā vienā Jūrmalas lietā, kur tika apstrīdēts teritorijas plānojums… Satversmes tiesa atzina, ka Baltijas jūras piekraste ir būtiska ekosistēmas sastāvdaļa, kuru aizsargā ne vien nacionālās, bet arī starptautiskās tiesības, un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu aizsargjoslai piemīt īpaša ekoloģiskā vērtība, un šādu teritoriju noteikšana par apbūvējamām iespējama tikai īpašos izņēmuma gadījumos, sniedzot tam rūpīgu pamatojumu. Manuprāt, šajā ziņā ne velti komisijā tika pateikts, ka uz viena īpašuma var būt tikai šādi izņēmumi, nevis uz katras zemes vienības.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim, otro reizi.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Čepānes kundze un cienījamie kolēģi! Es gribu precizēt, ka es neteicu, ka uz katras zemes vienības var būvēt viensētu. Es teicu, ka gadījumos, ja ir vairākas zemes vienības un ja viena, piemēram, ir atdalīta no kopējā īpašuma, daļa no viensētas var atrasties arī uz šā zemes gabala, ja tas atbilst pašvaldības teritorijas plānam, tāpēc ka tas nepārkāpj kopējo normu, ka uz īpašuma kopā atrodas vai nu viena viensēta, vai arī tūrisma objekts.

Tāpēc aicinu būt precīziem.

Šajā gadījumā komisijas domas bija šādas. Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, ja šī vienība atrodas, piemēram, 300 metru aizsargjoslā. Es runāju par 5 kilometru aizsargjoslu. Par 300 metru aizsargjoslu šeit nav runa!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Seile vēlas ko piebilst?

A.Seile.

Godātie deputāti! Šis ir ļoti nozīmīgs labojums, un 26.priekšlikuma redakcijā tik tiešām ir panākta saskaņa starp tiem, kas vēlas uz zemes uzcelt viesnīcu vai dzīvojamo ēku, un dabas draugiem. Bet es vēlreiz gribu atgādināt to, ka šī norma tik tiešām attiecas uz 5 kilometru aizsargjoslu jūras piekrastē. Īpašos nosacījumus, kas attiecas uz 300 un 150 metru joslu šaurajā kāpu zonā, mēs skatīsim tūlīt – nākamajos priekšlikumos. Un šajā gadījumā tik tiešām nevarētu būt… netika atbalstīti tādi priekšlikumi, kas paredzēja, ka katru zemes vienību var apbūvēt atsevišķi.

Kas ir šīs zemes vienības? Piemēram, šajā 5 kilometru zonā atrodas arī daudzi aizsargājamie objekti, teiksim, Slīteres nacionālais parks, un parka teritorijā cilvēki bieži vien izvēlējās neatjaunot īpašuma tiesības, bet atsevišķus zemes gabalus viņi kā apmaiņas zemi varēja dabūt ārpus šīs teritorijas, kas ir iekļauta nacionālajā parkā. Bija, piemēram, tāds gadījums: kopā ir 15 hektāri zemes, kur galvenokārt ir lauksaimniecības zeme un meža zeme, bet atsevišķs meža gabaliņš vai meža pļavas – citā vietā. Nu, lūk! Apbūvēt pēc šā priekšlikuma var vienu no šiem… vienu no šīm zemes vienībām, ja tā ietilpst kā kopējais īpašums. Tālāk mēs runāsim arī par to, kā var sadalīt šo īpašumu, ja tas ir liels – ne mazāks par trim hektāriem. Bet tie jau būs nākamie priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt šo kompromisa priekšlikumu – 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

28.priekšlikumu kā redakcionālu precizējumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to vēlreiz ir papildinājusi un atbalstījusi savā priekšlikumā – 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

30.priekšlikumu par šo pašu panta pirmo daļu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Šajā viņa priekšlikumā ir tikai viens precizējums, ka uz zemes gabala var izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām. Turpretī mēs jau iepriekš esam precizējuši, ka terminu “saimniecības ēka” var aizstāt ar precīzāku terminu “palīgēka”. Es redzu, ka arī Leiškalna kungs tam piekrīt. Tātad mēs neatbalstām 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Daļēji varēja atbalstīt!”)

A.Seile.

Daļēji to varētu atbalstīt tikai tāpēc, ka tas atkārto jau spēkā esošo redakciju…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Seiles kundze, ar zāli, lūdzu, nesarunājieties! Mēs jau nolēmām par 30.priekšlikumu, un visi piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile.

Pieņemu aizrādījumu.

31.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un arī šajā priekšlikumā ir panākts būtisks kompromiss. Šajā priekšlikumā ir runa par to, ka mazās ēkas, kuru platība nepārsniedz 150 kvadrātmetrus, drīkst rekonstruēt, palielinot platību, bet ne vairāk par šiem 150 kvadrātmetriem. Nu, piemēram, zvejniekciemos ir ēkas, kuras nepārsniedz 70–80 kvadrātmetrus… vai 100 kvadrātmetrus. Un šeit ir paredzēta iespēja palielināt šādu ēku, veidot tai kādu piebūvi… palielināt apbūves laukumu attiecībā uz dzīvojamās ēkas platību.

Komisija lūdz atbalstīt 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. (No zāles: “Balsot!”)

A.Seile.

32.priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, deputāti tomēr prasa balsojumu par 31.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile.

32.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, precizējusi institūcijas nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile.

33.priekšlikumu, kas ir par transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecību, ir iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

34.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Jāteic, ka pēc būtības, iespējams, šis priekšlikums varētu būt bijis daļēji atbalstīts, bet tajā ir veidota cita terminoloģija, kuru mēs jau esam noraidījuši no likuma veidošanas sākuma. Komisija neatbalsta 34.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Seile.

35.priekšlikumu ir iesniedzis Vides ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta šo priekšlikumu daļēji, un tas ir iekļauts nākamajā – 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

37.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji. Šeit ir runa par iespēju norobežot ar žogiem pieeju jūrai un par aizliegumiem šādus žogus būvēt. Bet ir neprecīza terminoloģija, tāpēc komisija lūdz atbalstīt pašas komisijas sagatavoto 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

39.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, bet šā priekšlikuma izveidošanu ierosināja Vides ministrija un atbalstīja Saeimas Juridiskais birojs. Jo Atkritumu apsaimniekošanas likumā vairs nelieto terminu “atkritumu izgāztuve”. Nebūs šādu izgāztuvju, būs tikai atkritumu apglabāšanas poligoni. Tāpēc arī visā tālākajā tekstā… es bez komentāriem vienkārši pievērsīšu jūsu uzmanību tam, ka šis termins tiek svītrots. Lūdzam atbalstīt 39.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

40.priekšlikums. Iesniedzis Jirgens – Vides ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija to ir precizējusi 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

42.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Šis priekšlikums nav atbalstīts, jo ir nepareiza terminoloģija. Ostu teritoriju plānojumu faktiski nav, arī tie ir pašvaldības teritorijas plānojumi. Precīzāk šo pašu domu ir izteikusi atbildīgā komisija 43.priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

44.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Tas ir par īpašu koku ciršanas kārtību arī ostās. Taču komisija atzina, ka šai kārtībai jābūt vienādai visur piekrastē, un tāpēc neatbalsta 44.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

45.priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iesniedzis deputāts Leiškalns.

Par šo panta daļu – par 36.panta piekto daļu, tas ir, par nosacījumiem, kas ir jāparedz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, – ir izteikti vairāki priekšlikumi, arī 46.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Aizbalts. Bet komisija, daļēji izmantojot šos priekšlikumus, ir sagatavojusi 47.priekšlikumu. Viena būtiska izmaiņa ir arī diskusiju gaitā komisijā radusies, proti, ka pašvaldībai… vietējai pašvaldībai ir nevis jāizbūvē gājēju celiņi, bet jāorganizē gājēju celiņu izbūve. Protams, tur var slēgt līgumus ar uzņēmējiem... protams, ir jāsa­skaņo arī ar zemes īpašniekiem šo kājceliņu izbūve, bet jauna norma ir tā, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējuma atlīdzību. Pie tam zaudējuma atlīdzības veidu un apmēra aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Skatīsim tomēr pēc kārtas.

45. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Jā.

Sēdes vadītājs.

46. – deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

A.Seile.

Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu pret šādu viedokli. Mēs te sākām runāt uz priekšu un atpakaļ, bet mums tomēr ir katram priekšlikumam jāiziet cauri.

Turpināsim ar 48.priekšlikumu.

A.Seile.

48.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

49.priekšlikums ir 75.lappusē, redakcionāls. Iesniegusi komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

50.priekšlikums atkal ir par atkritumu izgāztuvēm. Mēs svītrojam šo terminu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

51.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, bet tajā ir izmantots Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – 9.priekšlikums. Tas ir par tām tiesībām, kādas var dot autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja ir nepieciešams dot atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem; tas galvenokārt ir saistītas ar šo objektu infrastruktūru.

Lūdzam atbalstīt 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

52.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

53.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Šīs normas jau ir... mēs esam par to nobalsojuši jau 25.priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

54.priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

55.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz svītrot normas, kas ir saistītas ar siltumapgādes uzņēmumu aizsargjoslām. Par to mēs jau runājām sakarā ar 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

56.priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

57.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, nosakot koku ciršanas kārtību aizsargjoslās ap valsts nozīmes meliorācijas būvēm un citiem objektiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

58.priekšlikums. Tajā ir runa par ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumiem, un arī tas ir saistīts ar jau nobalsoto 25.priekšlikumu. Mēs šo panta daļu svītrojam no teksta. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

59.priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

60.priekšlikums ir redakcionāls. Iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

61.priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt. Iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

62.priekšlikums. To ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

63.priekšlikums. Tas atrodas...

Sēdes vadītājs.

...63.priekšlikums atrodas 95.lappusē.

A.Seile.

Jā, 95.lappusē. Ir ierosināts svītrot 56.panta otro daļu, kas arī ir saistīta ar 25.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

64.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

101. lappuse, 65.priekšlikums...

A.Seile.

...66.priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Seiles kundze, 65.priekšlikums ir par izgāztuvēm un ir 101.lappusē.

A.Seile.

Nevaru atrast...

Sēdes vadītājs.

101.lappusē.

A.Seile.

65.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Un 66.priekšlikums ir 109.lappusē. Tas ir par apaugumu novākšanu vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas ar meliorācijas aizsargjoslām. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

67.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 68.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un arī tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

69. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Te ir precizēti institūciju nosaukumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

70. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas paredz ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikt tikai ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saskaņojumu, bez Vides ministrijas līdzdalības. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

71.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, un šeit tiek noteikti datumi, līdz kuriem piemērojami jau spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 72.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir par aizsargjoslu grafiskās attēlošanas termiņiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

73.priekšlikums. To ir izveidojusi atbildīgā komisija, sadarbojoties ar Juridisko biroju. Šajā pārejas noteikumā ir paredzēts, ka aizsargjoslas bezatlīdzības lietošanas jauno regulējumu piemēro tām attiecībām, kas nodibinātas pēc 2009.gada 1.jūlija. Savukārt tās attiecības, kas nodibinātas līdz 1.jūlijam, paliek spēkā, un gadījumā, ja objekta īpašnieks ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku līdz 2009.gada 1.jūlijam būs noslēguši civiltiesisku atlīdzības līgumu par aizsargjoslas izmantošanu, jaunās normas neietekmēs noslēgto līgumu spēkā esamību un realizāciju.

Lūdzam atbalstīt 73.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

74.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts, un ir izveidots atbildīgās komisijas priekšlikums – 75.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Seile.

Es gribu izteikt pateicību tām daudzajām sabiedriskajām organizācijām un ministriju pārstāvjiem, kuri piedalījās šā likumprojekta veidošanā, tā sagatavošanā trešajam lasījumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Likumprojekts paredz noteikt, ka dienesta pases tiek izsniegtas dienestu ārvalstīs pildošu dienesta pasu turētāju laulātajiem un viņu apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem, un tajā ir noteikts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas paredzētu pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas kārtību un valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par šāda dokumenta izsniegšanu.

Otrs būtiskais, ko likumprojekts paredz, ir iekļaut normas, kas nosaka pagaidu ceļošanas dokumenta vienotu formu, tā izdošanas nosacījumus un ar to saistītos drošības pasākumus. Jo ikvienam Eiropas Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kur nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsonim.

Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4071 – likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijas tiesībaktos ieviestu prasības par apdrošināšanas starpniecību, kas ietvertas attiecīgajā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvā. Direktīva nosaka kārtību, kādā pārskatāms apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālais limits. Direktīva nosaka, ka minimālais limits jāpārskata katrus piecus gadus, ņemot vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā.

Likumprojekts arī paredz precizēt terminus atbilstoši direktīvai, lai novērstu neskaidrības par to, kādas darbības tiek uzskatītas par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību, kā arī lai pārrobežas gadījumos atvieglotu citā dalībvalstī tieši iesaistītā darbinieka atbilstību likumam.

Godātie deputāti! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.maijs. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto un valdībā akceptēto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 1165/Lp9).

Jāsaka, ka Juridiskajai komisijai radās vairāki jautājumi Zemkopības ministrijai. Pirmkārt, runa ir par to, vai nevajadzētu tomēr unificēt šādas normas, kurās paredzēta atbildība par regulu neievērošanu, jo katrai ogai taču savu normu nerakstīs. Komisijā pamatā bija tāds viedoklis, ka pirmajā lasījumā mēs šo redakciju varam akceptēt, taču uz otro lasījumu mēs prasīsim Zemkopības ministrijai šo redakciju precizēt, jo vairākums juristu tomēr uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nevar tik sīki reglamentēt atbildību pilnīgi par katru daudzo, daudzo, daudzo regulu pārkāpumu, kas ir akceptētas Eiropas Savienībā. Līdz ar to mēs prasīsim vismaz nedaudz unificēt šo atbildību – tātad atrast tādu redakciju, kuru vienlaikus varētu attiecināt uz daudz plašāku pārkāpumu uzskaitījumu, bet pirmajā lasījumā mēs tomēr likumprojektu atbalstām.

Līdz ar to mēs aicinām balsot par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

21.maijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Grozījumi paredz izslēgt no likuma normas, kas saistītas ar Informācijas analīzes dienestu un tā darbiniekiem. Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 20.maiju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4133. Šo likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un likumprojekta galvenā doma ir tā, ka arī Ķemeru nacionālajā parkā būs administrācijas pārveidošana. Un, lai varētu paspēt līdz 1.jūnijam, tāpat kā citos aizsargājamos dabas objektos, šo reorganizāciju veikt, būtu nepieciešama šim likumprojektam steidzamība. Lūdzu noteikt steidzamību. To lūdz arī Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile.

Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to jau šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

A.Seile.

Komisija iesaka noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.maiju, tā ir pirmdiena, līdz pulksten pieciem. Un izskatīt Saeimas sēdē 21.maijā, nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Uz visiem jautājumiem saņemtas rakstiskas atbildes. Viena atbilde apmierina iesniedzējus, bet trīs citas atbildes – neapmierina. Taču ir saņemta informācija par to, ka atbildīgās amatpersonas attaisnojošu iemeslu dēļ šodien nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi, tāpēc šie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu. Tātad šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Ir saņemti divi jauni deputātu jautājumi... es atvainojos, trīs jauni deputātu jautājumi.

Pirmais ir jautājums, ko iesnieguši deputāti Pliners, Sokolovskis, Buhvalovs, Buzajevs un Mitrofanovs un kas adresēts ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, – “Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu saistību neizpildi”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Ir saņemts vēl arī šo pašu iesniedzēju jautājums tieslietu ministram Marekam Segliņam “Par informācijas sniegšanu svešvalodā”.

Vārdu motivācijai lūdz deputāts Buhvalovs. Viena minūte.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājums tieslietu ministram ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.130. Šie noteikumi dod iespēju valsts iestādēm sniegt informāciju krievu valodā tikai un vienīgi pēc individuāla pieprasījuma.

Latvijas tiesībsargs Romāns Apsītis, atbildot uz Rīgas domes deputāta Aleksandra Kuzmina (PCTVL) jautājumu, atzina, ka šie ierobežojumi ir nesamērīgi.

Romāns Apsītis uzskata, ka šie noteikumi ir jāgroza un ka Ministru kabinetam ir jādod atļauja Tiesībsarga birojam un dažādiem sociālajiem dienestiem publiski informēt iedzīvotājus arī krievu valodā.

Mēs jautājam ministram, kad un kādā veidā viņš gatavojas reaģēt uz šīm tiesībsarga rekomendācijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Ir saņemts arī deputātu Buhvalova, Plinera, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām”.

Vārdu motivācijai lūdz deputāts
Buzajevs.

Savukārt pārējos deputātus lūdzu tomēr ievērot klusumu, jo sēde vēl nav beigusies, jūs to neesat pamanījuši.

Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jautājums Ministru prezidentam ir saistīts ar tā sauktajiem valodas noteikumiem, kuru jaunā redakcija paredz veikt valodas atestāciju aptuveni 50 tūkstošiem privātajā sfērā strādājošajiem.

Valstī vienīgais atestācijas centrs, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, ir spējīgs tikt galā tikai ar 5000 cilvēku gadā, un, strādājot šādā tempā, atestācija ievilksies 10 gadu garumā. Ja šos noteikumus atstās negrozītus, tad krievvalodīgo bezdarbnieku skaits līdz gada beigām pieaugs divkārt un viņu skaits uz vienu iedzīvotāju būs piecas reizes lielāks nekā latviešu bezdarbnieku skaits. Jau šodien uz atestāciju var pierakstīties tikai no septembra.

Jautājuma būtība: kā valsts var prasīt no cilvēkiem atestāciju, kuru pati nespēj nodrošināt? Šis ir jau piektais jautājums par šo tēmu, kas tiek uzdots nu jau otrajai valdībai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 10.30 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde – pulksten 10.30, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas kopsēde notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās pulksten 10.30.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Baltijas Asamblejas delegācijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Ainars Baštiks, Juris Dalbiņš, Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Jānis Lagzdiņš, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Valdis Ģīlis, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš un Artis Pabriks.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saeimas 2009.gada 14.maija sēdi pasludinu par slēgtu.